Kokapstrādes uzņēmums "Vika Wood" pagājušajā gadā strādāja ar 60,851 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka 2,6 reizes - līdz 2,514 miljoniem eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2019.gadā, samazinoties globālajai tautsaimniecības izaugsmei, zāģmateriālu tirgi piedzīvoja strauju cenu lejupslīdi. Nozīmīga ietekme uz cenu dinamiku bija papildus mežizstrādes apmēriem egles mizgraužu dēļ un zemu izmaksu izejmateriāla pieejamībai Centrāleiropas kokrūpniecībā.

Tajā pašā laikā Latvijā saglabājās salīdzinoši augstas izejmateriālu izmaksas. "Vika Wood" pērn palielināja ražošanas apmērus par 1%. Kompānijas vadība informē, ka pēc apmēra pērn visvairāk produkcijas realizēts Japānā - 25,4%, seko Latvija, kur realizācija veidoja 19,3%, Igaunija - 15,4%, Ķīna - 6,4%, Vācija - 5,1%, Lietuva - 5%, Koreja - 4,9%, Apvienotā Karaliste - 4,6% un Nīderlande - 4,5%.

SEB banka ir piešķīrusi uzņēmumam Vika Wood ilgtermiņa aizdevumu 7.5 miljonu eiro apmērā. Aizņēmums kopā ar paša uzņēmuma līdzekļiem tiks ieguldīts ražošanas modernizācijā, uzstādot automatizētu zāģmateriālu šķirošanas līniju, informē SEB banka.

Jaunā iekārta nodrošinās zāģmateriālu šķirošanu, izmantojot lāzerskenerus. Šis ieguldījums ļaus uzņēmumam uzlabot zāģmateriālu šķirošanas procesa efektivitāti un ļaus palielināt sašķiroto zāģmateriālu kategoriju skaitu.

«Savlaicīgi veiktās investīcijas modernās tehnoloģijās dos iespēju vēl efektīvāk izmantot koksni, paplašināt produktu klāstu, un nostiprināt uzņēmuma pozīcijas tālākai izaugsmei. Izvēloties tehnoloģiju, tika paņemti labākie nozarē pieejamie tehniskie risinājumi un augstākie darba vides standarti,» saka «Vika Wood» valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

«Viens no modernas ražošanas principiem ir automatizēt rutīnas procesus, darbiniekiem uzticot to vadību un uzraudzību. Šī būs pirmā šāda tipa automatizētā šķirošanas līnija Latvijā, un tas uzņēmumam ļaus stiprināt gan savu produktivitāti, gan konkurētspēju ne tikai Latvijā, bet arī plašākā reģionā. «SEB » banka un «Vika Wood» sadarbojas jau daudzus gadus,» norāda «SEB» bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Tuvāk izejmateriāliem un ostām – šie ir divi no svarīgākajiem faktoriem, kādēļ Talsu novadā nobāzējušies tik daudzi kokapstrādes uzņēmumi

SIA Krauzers valdes priekšsēdētājs Andis Araks teic, ka tas ir likumsakarīgi, jo Talsu rajons ir otrais mežainākais Latvijā aiz Ventspils. Talsu rajonā meži ir gana kvalitatīvi un, pateicoties labai infrastruktūrai, arī pieejami. Uzņēmumi saskata ieguvumu atrasties tik tuvu izejmateriālam, jo tā iespējams samazināt transporta izmaksas. Tāpat pluss ir Rīgas, Ventspils un Mērsraga ostas tuvums.

Pēdējos trīs gados Talsu novada smagsvaram kokapstrādes uzņēmumu saimē SIA Vika Wood apgrozījums bijis stabils – 2015. gadā 59,1 milj. eiro, 2016. gadā 59 milj. eiro, bet 2017. gadā – 58,7 milj. eiro. «Apgrozījums ne vienmēr liecina par uzņēmuma darbības rezultātu kritumu vai kāpumu. Svarīgs ir gala rezultāts, un 2017.gads noslēgts ar labu finanšu rezultātu. Tāpat veiksmīgi esam uzsākuši vērienīgus darbus uzņēmuma stiprināšanai ilgtermiņā,» stāsta SIA Vika Wood valdes priekšsēdētājs Haralds Kronbergs.

Zviedrijas uzņēmums «Bergs Timber» iesniedzis nodomu protokolu savam lielākajam akcionāram Islandes kompānijai «Norvik» par gatavību pārņemt «Norvik» piederošos kokapstrādes uzņēmumus Latvijā, Igaunijā un Lielbritānijā, ziņo portāls EUDWID.

«Bergs Timber» Latvijā ir gatavs pārņemt kompānijas «Vika Wood» un «Byko-Lat», Igaunijā - «Laesti» un EWP, bet Lielbritānijā - «British Continental Wood Products».

Vēl nodomu protokolā teikts, ka nākamo četru gadu laikā «Bergs Timber» var izmantot iespēju pārņemt «Norvik» piederošo Krievijas uzņēmumu «Norwood».

«Norvik» ir «Bergs Timber» lielākais akcionārs ar 29,82% akciju.

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Apstrādes rūpniecībā strādājošo uzņēmumu kopējā vērtība aizvadītajā gadā palielinājusies par 22,3%, sasniedzot 10,44 miljardus eiro, liecina Lursoft pieejamais uzņēmumu jaunākais novērtējums, kas balstīts uz “Capitalia” uzņēmumu vērtības noteikšanas metodoloģiju*.

Lursoft pētījums atklāj, ka vairāk nekā pusi no apstrādes rūpniecības uzņēmumu kopējās vērtības veido TOP 25 nozares līderi.

Jaunākajā sarakstā TOP 25 līderu kopējā vērtība novērtēta ar 5,54 miljardiem eiro. Gadu iepriekš TOP 25 līderu vērtība lēsta 4,73 miljardu eiro apmērā.

Līdera pozīciju apstrādes rūpniecības TOP 25 vērtīgāko uzņēmumu jaunākajā sarakstā saglabājis SIA “Mikrotīkls”. Balstoties uz “Capitalia” veikto novērtējumu, SIA “Mikrotīkls” vērtība augusi par 28,64%, pārsniedzot 1 miljarda eiro atzīmi.

Lursoft apkopotie dati atklāj, ka bez SIA “Mikrotīkls” vēl tikai AS “Latvenergo” novērtējums 2021.gadā pārsniedza 1 miljardu eiro.

Aizpērn SIA “Mikrotīkls” apgrozījums auga par 24,93%, sasniedzot 353,6 milj. EUR. 2020.gadā uzņēmums guvis 82,4 milj. EUR peļņu. Iesniegtais gada pārskats rāda, ka 55 milj. EUR no SIA “Mikrotīkls” aizpagājušā gada apgrozījuma veidoja ASV tirgus, 32,6 milj. EUR – Polijas tirgus, bet 24,4 milj. EUR – Krievijas tirgus. Uzņēmums savas ražotās iekārtas realizējis arī Čehijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Itālijā, Spānijā, Vācijā un citviet.

Ministru kabinets šā gada 9.janvāra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu SIA «Līgo Auto» investīciju projekta «Jaunu ražošanas ēku būvniecība pilna cikla laminētā bērza saplākšņa ražošanai» īstenošanai.

SIA « Līgo Auto» investīciju projekta ietvaros uzsāks jaunu darbības veidu – nelaminētā (parastā) un laminētā bērza saplākšņa, kā arī saplākšņu izejmateriāla (lobskaidas) ražošanu. Investīciju projekts jaunās darbības uzsākšanai paredz sākotnējos ilgtermiņa ieguldījumus triju jaunu ražošanas ēku izbūvei un šo ēku aprīkošanai ar visām nepieciešamajām ražošanas iekārtām.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 45 580 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Līgo Auto» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 11 395 000 eiro apmērā.

SIA «Līgo Auto» projekts ir 33. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA«Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF», SIA «Rimi Latvia», SIA «Vika Wood» un AS «Latvijas balzams» projekti.

AS «HansaMatrix» ārkārtas akcionāru sapulcē 2018. gada 16.februārī tika ievēlēts jauns padomes sastāvs, kurā papildus esošajiem padomes locekļiem Krišam Osmanim, Andrim Bērziņam, Ingrīdai Blūmai un Gundaram Strautmanim, no jauna ievēlēts Dagnis Dreimanis.

Lēmums stājas spēkā pēc reģistrācijas Komercreģistrā.

Dagnis Dreimanis ir pieredzējis investīciju nozares profesionālis un nozīmīgs papildinājums Sabiedrības padomē.

Dagnis Dreimanis ir investīciju profesionālis ar 18 gadu pieredzi un pašlaik ir partneris BaltCap, kas ir vadošais riska kapitāla investors Baltijas valstīs. Dagnis ir pārvaldījis ieguldījumus vairāk kā 20 uzņēmumos dažādās nozarēs. Pašlaik viņš ir padomes loceklis 4 uzņēmumos – Runway, Coffee Address, Vika Wood un Evo Grupa.

Dagnis ir ieguvis bakalaura grādu biznesa administrācijā Slippery Rock Universitātē Pensilvānijā un ir ieguvis starptautisko CFA grādu. 2016.gadā viņš ir ieguvis EMBA grādu Kalifornijas Universitātē Losandželosā/ Nacionālajā Singapūras Universitātē, kā arī pabeidzis Vadības izglītības programmu profesionāliem valdes locekļiem Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūtā.