Nodokļi

Vilks: Kāpēc Latvijā, Rīgā, ir tik liels luksusa automašīnu skaits?

LETA, 10.09.2014

Jaunākais izdevums

Ēnu ekonomikas mazināšanai tiek sperti pareizi soļi, rezultāta panākšanai ir jāsadarbojas ar uzņēmēju organizācijām, domā finanšu ministrs Andris Vilks (V), vienlaikus atzīstot, ka zināmā daļā uzņēmējdarbības valda dubultmorāle un tiek mānīta ne tikai valsts, bet arī nodarbinātie.

Svarīgs instruments ēnu ekonomikas legalizācijai ir minimālās algas paaugstināšana, tā būtu pakāpeniski jāpaaugstina, sacīja finanšu ministrs. Viņa vērtējumā, patlaban minimālā alga Latvijā ir zema, un vairums uzņēmumu var atļauties saprātīgu minimālās algas kāpumu - gadā par 10 eiro, 20 eiro.

Pašlaik minimālā mēneša darba alga Latvijā ir 320 eiro. «Viennozīmīgi redzam, ka tas [minimālās algas līmenis] tiek ļaunprātīgi izmantots, tas neatspoguļo reālo situāciju, bet iespēju turēt algu pie kaut kāda līmeņa,» sacīja ministrs.

Vilks vērtēja, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvas ēnu ekonomikas mazināšanai ir pareizā virzienā un apstāties nevajag, neskatoties uz pretestību centieniem mazināt ēnu ekonomiku.

«Nav nekāds noslēpums, kas notiek būvniecības nozarē un daudzās pakalpojumu nozarēs. Tur ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ir ļoti liela pretestība jebkādām VID aktivitātēm, un dubultmorāle ir ļoti liela. Liela daļa šo uzņēmumu īsti nerūpējas par saviem darbiniekiem, tāpēc algas ir zemas, tie piespiež darbiniekus saņemt aplokšņu algas, pēc tam nākotnē darbiniekiem nav sakarīgas sociālās aizsardzības un pensijas,» situāciju raksturoja ministrs. Šajās nozarēs arī nodokļu samazināšana nenestu līdzi ēnu ekonomikas sarukšanu, drīzāk augtu uzņēmēju turība, viedokli pauda ministrs.

«Viens rādītājs ir luksusa automašīnas. Kāpēc Latvijā, Rīgā, ir tik liels luksusa automašīnu skaits? Tā parādās papildu ieņēmumi, kas aiziet garām gan darbiniekiem, gan arī valstij,» sacīja finanšu ministrs un vērsa uzmanību, ka luksusa automašīnas ir tur, kur apgrozās daudz pelēkās vai melnās nauda, vai arī vietās, kur naudas aprite ir legāla, bet kur ir ļoti turīgi, līdzekļus uzkrājuši iedzīvotāji, piemēram, Francijas dienvidos, Londonā, Ņujorkā. «Šī lieta izbrīna arī vācu vai franču uzņēmējus, kas šeit atbrauc. Latvijā šajos gadījumos tiek apmānīta ne tikai valsts, bet arī darbinieki,» sacīja ministrs.

Vilks solīja, ka VID neapstāsies, runās un kopīgi ar uzņēmējiem virzīsies uz priekšu ēnu ekonomikas mazināšanā.

Vienlaikus finanšu ministrs atzina, ka arī valsts no savas puses ir pieļāvusi kļūdas un ir nepieciešami uzlabojumi. «Esam spēruši pirmos soļus, nodokļi ir mazināti, un arī turpmāk var rast kādus risinājumus,» sacīja Vilks un skaidroja: ja reāli gribam panākt pretim sabiedrībai, tad mehāniska iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšana nedos rezultātu, ir jāstrādā ar neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumiem un minimālo algu.

«Mums lielākā problēma ir tā, ka nav pietiekami adekvāts atbalsts iedzīvotājiem ar zemākiem ieņēmumiem un ģimenēm. Atbalsts ir audzis, uzlabojies, bet ne tāds, kādu gribētu. Par to vajadzētu padomāt. Nodokļu atvieglojumi, minimālā alga, neapliekamais minimums ir kritiski svarīgi jautājumi,» uzsvēra Vilks.

Vaicāts par optimālu ar nodokļiem neapliekamā minimuma līmeni, Vilks atzina, ka atbalsts būtu nepieciešams diezgan daudziem un lielāka progresivitāte būtu jāievieš līdz 500 eiro. Savukārt sākotnējam ar nodokļiem neapliekamā minimuma līmenim vajadzētu būt tuvu divkāršam pašreizējam neapliekamajam minimumam. Pašlaik vispārējais neapliekamais minimums ir 75 eiro mēnesī.

Augstāka līmeņa algām ar nodokļiem neapliekamais minimums vispār nebūtu jāpiemēro, kā tas ir Lietuvā, domā finanšu ministrs. Ir nepieciešama solidaritāte un cilvēki to saprastu, vērtēja ministrs.

Vilks skaidroja, ka progresīvā IIN ieviešana Latvijā nav iespējama, jo bagāto klase ir pārāk maza, bet atbalsts nepieciešams daudziem. «Ja Latvijā būtu apmēram tā kā Vācijā, kur 10% ļoti labi pelna un vēl kādiem 20% ir augstas algas, tātad 30% algu līmenis ir virs vidējā, bet ap 10% ir salīdzinoši nabadzīgu cilvēku, tad būtu ko dalīt. Vēl 50-60% ir vidusšķira. Latvija ar 1% nosacīti bagāto cilvēku grib ietekmēt pārējos vismaz 30%, ja ne 50%. Nav variantu. Tad ir jānosaka 80% IIN, un arī tad vēl nekas nebūs panākts. Nav tā masa,» sacīja Vilks. Viņaprāt, progresivitātes elementi jāievieš no otras puses.

Vilks atzīmēja, ka Latvijā nodokļu slogs kopumā samazinās un tas drīzāk kritīsies, ne augs. «Ja kādus nodokļus mainām, tad vajag arī padomāt, kā un ar ko tos aizvietojam,» aicināja Vilks. Ministrs atzina, ka Latvijā ir daudzi lielisku, labi strādājošu uzņēmumu, kuri godīgi maksā nodokļus un kuri iegūtu no nodokļu mazināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2022. gadā saglabājies gandrīz 2021. gada līmenī: 26,5% no IKP, samazinoties tikai par -0,1 procentpunktiem.

Salīdzinoši būtiskāk ēnu ekonomika ir mazinājusies Igaunijā, savukārt Lietuvā vērojams ēnu ekonomikas apjoma pieaugums.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā kopš 2016. gada, ar nelielu izņēmumu 2019. gadā, ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 24,2% no IKP 2018. gadā, 25,5% no IKP 2020. gadā. 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā pieauga līdz 26,6% no IKP, bet 2022. gadā pavisam nedaudz mazinājās, sasniedzot 26,5% no IKP.

Salīdzinoši vairāk ēnu ekonomikas apjoms 2022. gadā ir mazinājies Igaunijā: par 1.0 procentpunktiem, salīdzinot ar 2021. gadu, sasniedzot 18,0% no IKP. Savukārt Lietuvā 2022. gadā ēnu ekonomikas apjoms ir pieaudzis par 2,7 procentpunktiem un sasniedz 25,8% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika uzsākts ēnu ekonomikas Baltijas valstīs pētījums. Kopumā, jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors Latvijā, intervijā pauda Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Domāju, ka Latvijā zibmaksājumu nodrošināšanā iesaistīsies viss banku sektors, jo kurš gan gribētu palikt ārpusē," teica Vilks.

Viņš arī minēja, ka zibmaksājumi, zibsaites un zibprasījumi ir tās lietas, ar kurām Latvijas Banka var lepoties. "Šīs ir jomas, kuras centrālās bankas parasti negrib cilāt, un mēs tādēļ izskatāmies ļoti labi ne tikai uz Baltijas vai Skandināvijas, bet uz visas Eiropas fona. Apjomi aug, un svarīgi ir arī tas, ka mēs tos izmantot iedrošinām sadarbības partnerus un sabiedrību. Ja reiz šādi produkti ir pieejami, tie ir maksimāli jāizmanto," sacīja Vilks, piebilstot, ka Latvijas Banka šo pakalpojumu piedāvā arī Igaunijai, jo Igaunijas centrālā banka to nenodrošina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika parasti nav novērojama eksportējošos uzņēmumos, bet drīzāk vietējos uzņēmumos, otrdien preses konferencē pēc valdības sēdes sacīja ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), komentējot Rīgas Ekonomikas augstskolas Ilgtspējas biznesa centra direktora Arņa Saukas veikto ēnu ekonomikas pētījumu.

Premjers norādīja, ka būtu jārunā arī par izglītības stiprināšanu un to, lai nākotnē cilvēki ar labām prasmēm darba tirgū nebūtu spiesti izdzīvot, bet arī varētu strādāt ar atdevi eksportējošos uzņēmumos, kur nav izaicinājumu saistībā ar ēnu ekonomiku.

Vienlaikus ir arī jāturpina pētīt, tomēr "ir skaidrs, ka, ja cilvēkam ir laba izglītība un viņš strādā uzņēmumā, kas ir eksportējošs, tur nav ēnu ekonomikas," sacīja premjers.

Kariņš norādīja, ka vienlaikus dažādi pētījumi uzrāda nedaudz atšķirīgus rādījumus. "Šodienas Saukas kunga pētījums balstās uz aptaujām, bet vienlaikus ir arī otrs pētījums, ko veic Eiropas komisija (EK), kas balstīts uz ekonomiskajiem datiem".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais SSE Riga (Stockholm School of Economics in Riga) «Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs» uzrāda satraucošu tendenci, proti, pieaugot ekonomikai Latvijā turpina pieaugt arī ēnu ekonomika, informē indeksa veidotāji.

Ēnu ekonomika Latvijā 2018. gadā sasniedz 24,2% no IKP, kas ir pieaugums par 2,2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Ēnu ekonomikas apjoms 2018. gadā Lietuvā ir 18,7% un Igaunijā 16,7% no IKP. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pieaudzis par 0,5%, bet Igaunijā samazinājies par 1,5%.

Atbilstoši pētījuma rezultātiem, visās trīs Baltijas valstīs nozīmīgākā ēnu ekonomikas komponente 2018. gadā (līdzīgi kā 2017. gadā) ir «aplokšņu» algas, kas Latvijā veido 43.5% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 54,5% un 43,2%. Vidējā algas daļa (%), ko uzņēmēji slēpj no valsts 2018. gadā ir relatīvi līdzīga Lietuvā un Igaunijā (attiecīgi 15,5% un 16,7%), bet izteikti lielāka Latvijā (21,5%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Pētījums: Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties

LETA, Žanete Hāka, 10.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina samazināties, intervijā Latvijas Radio sacīja SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka, atsaucoties uz jaunākā pētījuma Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016 datiem.

«Ēnu ekonomika Latvijā turpina samazināties vairāk vai mazāk saskaņā ar politikas veidotāju izstrādāto plānu, kas ir apmēram viena procentpunkta samazinājums gadā,» sacīja Sauka.

Vienlaikus viņš norādīja, lai gan Latvijā joprojām ēnu ekonomikas īpatsvars ir lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā, šī plaisa sarūk un šobrīd ir apmēram 4-5 procentpunktu apmērā, kamēr pirms vairākiem gadiem šī starpība bija būtiski lielāka.«Iepriekšējos gados ir aktīvi strādāts pie ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, kas, acīmredzot, jau dod kaut kādus rezultātus,» piebilda Sauka.

Arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma šorīt atzīmēja, ka Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī ne ļoti krasi, bet mazinās. Tāpat Latvija ēnu ekonomikas īpatsvara ziņā tuvojas līmenim, kāds ir pārējās Baltijas valstīs.«Šā gada datos, tāpat kā iepriekšējā gadā, faktiski lielākā atšķirība ir jautājumā par peļņas slēpšanu, tostarp īpaši starp Latviju un Igauniju,» atzīmēja Endziņš. Vienlaikus viņš piebilda, ka vakar valdības apstiprinātās nodokļu politikas vadlīnijas paredz būtiskas reformas, tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodoklī un 0% likmes noteikšanu reinvestētajai peļņai. «Ja izdosies to šogad apstiprināt, tad, ja ne nākamā gada rādījumā, tad pēc diviem gadiem mums ēnu ekonomikas īpatsvars būs par kārtu mazāks,» uzsvēra LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbs pie ēnu ekonomikas mazināšanas ir konstanti jāturpina

SSE Riga Ilgtspējīga biznesa centra direktors Dr. Arnis Sauka un SSE Riga profesors Dr. Tālis Putniņš, 25.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada 16.maijā tika publicēti SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa jaunākie rezultāti, kas kā ierasts izraisīja plašu diskusiju par ēnu ekonomikas apjomu un to ietekmējošiem faktoriem Latvijā un arī kaimiņvalstīs. Šogad šī diskusija izvērsās pat mazliet asāka, visticamāk, tamdēļ, ka ēnu ekonomikas apjoms 2017. gadā salīdzinājumā ar 2016. gadu Latvijā palielinājās. Iespējams, diskusija saasinājās arī tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas, bet ēnu ekonomikas mazināšana jau vairākus gadus ir bijusi viens no politikas veidotāju solījumiem un noteiktajām prioritātēm.

Tika minēts, ka šāda tendence nav iespējama pie situācijas, kad Latvijā pieaug ekonomikas apjoms, palielinās budžeta ieņēmumi no nodokļiem, un/ vai pieaug vidējā alga. Kā vēl viens arguments nereti tiek minēts arī tas, ka SSE Riga Ēnu ekonomikas indeksa aprēķināšanā izmantotā metode balstās uz uzņēmēju aptaujām, nevis, piemēram, oficiālo statistiku, līdz ar to iegūtie rezultāti nevar tikt uzskatīti par ko vairāk kā uzņēmēju attieksmi pret ēnu ekonomiku.

Mūsuprāt, atsevišķu Latvijas ekonomikas ekspertu un valsts iestāžu komentāri parāda zināmu neizpratni par nacionālo kontu aritmētikas pamatprincipiem, tāpēc skaidrojam:

Arguments, ka ekonomika aug vai precīzāk - oficiālā statistika par ekonomiku rāda izaugsmi, neko nepasaka par ēnu ekonomikas tendencēm. Pie ekonomikas augšupejas ēnu ekonomika var gan palielināties, gan samazināties. Proti, ir iespējami daudz scenāriji situācijām, kas pieļauj gan ēnu ekonomikas palielinājumu, gan vienlaicīgi ekonomikas pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir nedaudz mazinājies, savukārt Lietuvā un Igaunijā ir bijis neliels ēnu ekonomikas apjoma pieaugums, secināts šodien publiskotajā Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), ēnu ekonomikas lielums 2015. gadā Latvijā ir 21,3%, Lietuvā - 15%, bet Igaunijā - 14,9%. Gada laikā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir krities par 2,2% no IKP, taču ēnu ekonomika Latvijā joprojām ir ievērojami lielāka nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs.

«Lai gan Latvijas ēnu ekonomikas sarukuma pamatā galvenokārt ir samazinājums neuzrādīto uzņēmējdarbības ienākumu un «aplokšņu» algu apjomos, šie rādītāji Latvijā joprojām ir vērtējami kā ļoti augsti,» atzīst pētījuma autors, SSE Riga asociētais profesors Dr. Arnis Sauka. Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis ir Rīgā un tās apkārtnē, kam seko Kurzemes reģions.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Fromane: Nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā panākts būtisks progress

LETA, 18.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvars gandrīz visās komponentēs ir nedaudz samazinājies, piemēram, 2015.gadā aplokšņu algu īpatsvars nozarē bija 36,3%, bet 2016.gadā tas sarucis līdz 34,6%, intervijā aģentūrai LETA sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, atsaucoties uz jaunākā pētījuma par ēnu ekonomiku būvniecības nozarē datiem.

Vienlaikus uzņēmuma ienākumu neuzrādīšanas īpatsvars gada laikā sarucis no 31,6% līdz 30%, darbinieku skaita neuzrādīšana samazinājusies no 23,5% līdz 20,5%, savukārt neoficiālo maksājumu jeb kukuļu līmenis nozarē arī ir samazinājies no 17,9% līdz 15,1%.

Pēc Fromanes teiktā, nav pamata uzskatīt, ka ēnu ekonomikas mazināšanā ir panākts būtisks progress, bet kopējā tendence ir pozitīva un būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas."Neskatoties uz to, ka pērn būvniecības nozarē bija ļoti liels kritums par 17,5%, šogad samazinājums ir visās būtiskākajās ēnu ekonomikas komponentēs. Jāņem vērā, ka apstākļos, kad nozarē ir ļoti būtisks apmēru kritums, ēnu ekonomika vienmēr samazinās lēnāk nekā straujas izaugsmes periodā. Skaidrs, ka būvniecības uzņēmumiem ir radusies sajūta, ka situācija nozarē uzlabojas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas ēnu ekonomikas apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu praktiski nav mainījies, savukārt Lietuvā un Igaunijā krītas, secināts šodien publiskotajā Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Baltijas valstu ēnu ekonomikas indeksa pētījumā, kas veikts sadarbībā ar SEB banku.

Izteikts procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014. gadā ir 23,5%. Salīdzinot ar 2013. gadu, ēnu ekonomikas līmenis Latvijā ir samazinājusies tikai par 0,3% no IKP. Savukārt Igaunijas un Lietuvas 2014. gada ēnu ekonomiku veido 12,5-13,2% no IKP un tās ir turpinājušas savu ilgtermiņa tendenci pakāpeniski samazināt ēnu ekonomikas apjomu. Pētījumā secināts, ka kaimiņvalstu ēnu ekonomika ir samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8%, salīdzinot ar 2013. gadu.

«Līdz ar to varam secināt, ka Latvijas ēnu ekonomika 2014. gadā ir gandrīz divreiz lielāka nekā kaimiņvalstīs, uzsver pētījuma autors,» SSE Riga docents Dr. Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai turpināt rakt bedri, ja tā iesākta nepareizā vietā?

Jānis Endziņš, LTRK valdes priekšsēdētājs, 08.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika izsenis bijis viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izceltajiem Latvijas tautsaimniecības izaugsmes problēmjautājumiem.

Tāpēc Rīgas Ekonomikas augstskola un LTRK kopīgi jau vairāk nekā desmit gadus profesora Dr. Arņa Saukas vadībā prezentē aktuālo ēnu ekonomikas indeksu Baltijas valstīs un rīko diskusiju par ēnu ekonomikas mazināšanas jautājumiem. Iepriekšējo vairāk nekā desmit gadu pieredze diemžēl uzrāda pat situācijas pasliktināšanos, iepriekšējā mērījumā uzrādot augstāko ēnu ekonomikas līmeni pēdējos gados.

Atļaušos prognozēt, ka, visticamāk, arī šogad būs vērojama stagnācija un būtiskus uzlabojumus ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā neredzēsim. Sliktus rezultātus redzam par spīti tam, ka ēnu ekonomikas mazināšana vismaz “uz papīra un vārdos” visu laiku Valdībai ir bijusi augstas prioritātes jautājums. Diemžēl jāatzīst, ka arī par spīti mūsu organizētajai ikgadējai konferencei. Šāda situācija rosina pārdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vilks: Ne šī valdība, ne Finanšu ministrija nerosinās nodokļu palielināšanu

Žanete Hāka, 22.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedz šī valdība, nedz Finanšu ministrija (FM) šīs valdības pilnvaru laikā nerosina un nerosinās nodokļu likmju palielināšanu, norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

«Vienmēr esmu uzsvēris, ka papildus no valsts budžeta ieņēmumus dažādu valdības prioritāšu finansēšanai ir iespējams rast ar konsekventāku un rezultatīvāku ēnu ekonomikas apkarošanu. Šogad ēnu ekonomikas apkarošanas pētījuma «Ēnu ekonomikas dinamika Latvijā un Baltijas valstīs» rezultāti norāda uz to, ka ir nepieciešams ne tikai Valsts ieņēmumu dienesta, bet visu atbildīgo pušu krietni intensīvāks un neatlaidīgāks darbs, cīņu ar ēnu ekonomiku nosakot par prioritāti. Nedrīkstam atslābt ne mirkli arī turpmāk,» saka ministrs.

Ēnu ekonomikas apkarošana ir komplekss pasākums, kurā ir jāiesaistās visām pusēm, sekmīgāk izmeklējot noziegumus, padarot efektīvāku tiesu sistēmu, mazinot nelegālo nodarbinātību, rezultatīvāk apkarojot korupciju, kā arī pastiprinot atbildību par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrs Andris Vilks (V) nolēmis nekandidēt rudenī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās. Līdz ar valdības maiņu viņš plāno beigt darboties valsts pārvaldē un atgriezties finanšu biznesā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums Panorāma.

Lai gan iepriekš vairākkārt izskanējusi informācija par Vilka nesaskaņām ar Vienotības vadības kodolu saistībā ar nodokļu politiku un citām problēmām, ministrs par iemeslu aiziešanai min jau iepriekš teikto - viņaprāt, pietiekami ilgo darbošanos politikā. Vienlaikus Vilks esot ļoti gandarīts par paveikto.

Vilks intervijā LTV norādīja, ka svarīgs ir arī atalgojums. Patlaban neesot politiskas gribas risināt ministru atalgojuma paaugstināšanas jautājumus. Viņš uzsvēra, ka pie tik lielas atbildības, kāda ir finanšu ministram, jābūt arī atbilstošam materiālajam nodrošinājumam.

Uz valdībā nostrādātiem četriem gadiem viņš varot atskatīties ar gandarījumu, jo esot palīdzējis valstij noslēgt starptautiskā aizdevuma programmu un ieviest eiro. Savu nākotnes darbu viņš saista ar atgriešanos banku nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina palīdzēt Grieķijai, cik vien var, bet tik bezkaunīga attieksme ES vēsturē vēl nav redzēta, uzskata bijušais Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks. «Tā ir brutāla uzmešana Austrumu garā,» Grieķijas pašreizējo politiku LTV raksturoja Vilks.

Vilks atgādināja, ka «Grieķijas traģēdija» ilgst jau daudzus gadus, un Baltijas valstis savu valstu finanšu sakārtošanā divos gados izdarīja tik daudz, cik Grieķija nav spējusi izdarīt septiņos. Vilks lēsa, ka pašlaik grieķu tautas attieksme pret ES prasībām esot «puse uz pusi», bet referendumā tomēr, visticamāk, tikšot nobalsos pret aizdevēju priekšlikumiem. Tas ir pārāk sarežģīts jautājums, lai uzdotu to tautai, Grieķijas valdību kritizēja Vilks, paužot viedokli, ka tieši valdībai bija jāpieņem politiski lēmumi.

Bijušais politiķis domā, ka Eiropas līderi ilgus gadus ir bijuši pārāk pielaidīgi pret Grieķijas īstenoto vieglprātīgo finanšu politiku, un vien tagad beidzot ir nedaudz nobriedis lēmums ierobežot šīs valsts rīcību, taču joprojām neviens īsti negrib uzņemties atbildību par gala lēmumiem - paši grieķi atbildību grib uzvelt Vācijas kanclerei Angelai Merkelei, kura tiek vainota «Grieķijas norakšanā» un «ES sagraušanā», bet ES valstu varas gaiteņos vēl tiekot meklēts labākais risinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēlme tērēt ir milzīga. [..] Mēs esam ļoti tuvu sabalansētam budžetam, taču tagad nāk atpakaļ tas, kas bija Kalvīša laikā – pieprasījumi tēriņiem [no ministrijām - red.] nāk simtos miljonu eiro apjomā,» finanšu ministrs Andris Vilks pauda LNT raidījumā 900 sekundes.

Šādu vēlmi tērēt A. Vilks raksturoja kā «parastu, tipisku populismu», kas saistāms ar priekšvēlēšanu laiku, kā arī brīdināja, ka Latvijas budžeta politika tiek vērtēta arī pēc iestāšanās eirozonā un Latvijai aizvien vēl ir jāpierāda, ka valstij var uzticēties un ka tā neieslīgs atpakaļ trekno gadu tēriņu stilā.

Viņš norādīja, ka pirmsvēlēšanu laikā teju visas partijas steidz veikt nepārdomātus solījumus. Eiropa aizvien vēl vēro Latviju - «vai mēs, ieejot eirozonā, strādāsim tā, kā līdz krīzei, vai arī parādīsim sevi kā stingru, Ziemeļeiropeiski domājošu valsti, kas attiecīgi veido savu politiku un budžeta politiku», pauda A. Vilks. Viņš norādīja, ka pašlaik Latvija ir tuvu tam, lai valstij uzticētos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomika pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu Igaunijā saruka līdz 18%, savukārt Lietuvā tā pieauga līdz 25,8%, bet Latvijā faktiski palika iepriekšējā gada līmenī.

To rāda Ēnu ekonomikas indeksa pētījums Baltijas valstīs, ko veica Rīgas Ekonomikas augstskolas profesori Arnis Sauka un Tālis Putniņš.

“Jaunākie pētījuma rezultāti norāda, ka ēnu ekonomikas apjoms Lietuvā ir pietuvinājies ēnu ekonomikas līmenim Latvijā, savukārt Igaunijā ēnu ekonomika ir izteikti mazāka,” uzsvēra Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijā un Igaunijā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents 2022. gadā bija aplokšņu algas, kas Latvijā veido 46,7% no kopējās ēnu ekonomikas, bet Igaunijā – 44,5%. Savukārt Lietuvā 2022. gadā nozīmīgākais ēnu ekonomikas komponents bija neuzrādītie ieņēmumi 36,5% no kopējās ēnu ekonomikas, kam seko aplokšņu algas 34,0%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nodokļu nemaksātājus ārstēs ar atšķirīgām zālēm

Māris Ķirsons, 30.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prognozētais ēnu ekonomikas kritums ik gadu tiek lēsts par vienu procentpunktu, taču tas varētu būt arī lielāks, ja veiksmīgi tiks īstenoti pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai, pie kuriem pašlaik notiek intensīvs darbs. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā, Nodokļu pārvaldes direktore Dace Pelēkā.

Viņa uzsver, ka īpašā uzmanības lokā ir dzīvokļu un māju remonta, kā arī skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji, kā arī tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība, remonts, kurās ir būtiska ēnu ekonomikas klātbūtne, un tajās tiks piedāvāts īpašs pasākumu plāns ēnu izskaušanai. Pašlaik atbildīgās ministrijas kopā ar uzņēmējiem gatavo priekšlikumus, un šis darbs turpināsies līdz jūlija nogalei, kad attiecīgs ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu plāns 2023.–2025. gadam tiks iesniegts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Kāda ir pašreizējā situācija ar ēnu ekonomiku Latvijā?

Pētnieku izvēlētās metodes rāda atšķirīgu ainu par to, cik īsti liela ēnu ekonomika ir Latvijā. Profesora Arņa Saukas pētījumi liecina, ka ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājās par 1,1 procentpunktu (salīdzinājumā ar 2020. gadu) un sasniedza 26,6% no IKP – visaugstāko līmeni pēdējo astoņu gadu laikā. A. Sauka datus par 2022. gadu prezentēs maija nogalē. Savukārt Fridriha Šneidera pētījumi liecina, ka 2021. gadā ēnu ekonomika Latvijā ir samazinājusies par 0,7 procentpunktiem, savukārt pieejamie dati par 2022. gadu rāda vēl labāku situāciju, jo tā ir nokritusi zem 20% līmeņa, kas ir otrs zemākais pēdējo gadu laikā. Salīdzinājumam – Eiropas 31 valsts vidējais ēnu ekonomikas apjoms ir ievērojami zemāks un sasniedz 17,2%. Pasaulē, šķiet, nav valsts, kurā nebūtu ēnu ekonomikas, jautājums ir par tās apmēriem. Vienlaikus jāuzsver zinātnieku – pētnieku norādījums, ka ēnu ekonomikas aplēsēm ir indikatīvs raksturs un to nevajag pārvērst naudas izteiksmē. Ēnu ekonomikas izmēru salīdzinoši labi rāda būtiskāko nodokļu plaisa, kura tad sniedz aptuvenu starpību starp iekasējamo un iekasēto nodokļu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vilks: Krievijas ekonomika ir novājināta; valsts nevar apturēt eksportu

Dienas Bizness, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Krievijas ekonomika ir novājināta, valsts nevar tā vienkārši ņemt un pārtraukt eksportu,» intervijā laikrakstam Бизнес&Балтия norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Runājot par sankciju pret Krieviju trešo kārtu, Vilks sacīja, ka, ja arī tāda būs, tad maz ticams, ka to iespaids uz Latvijas ekonomiku būs būtisks. «Vai jūs varat iedomāties, ka Krievija pārtrauks gāzes un ogļu piegādes un tranzītu?» retoriski vaicā Vilks, norādot, ka tas ir maz ticams. Piegādes neapstājās pat Padomju laikā, un šobrīd Krievijas budžetam ir nepieciešami līdzekļi. Ministrs uzsver, ka ostas Sanktpēterburgā un Luganskā ir pārslogotas, tāpēc maz ticams, ka Krievija varētu apturēt eksportu caur Latvijas ostām. Viņš gan nenoliedz, ka eksporta apjomu samazinājums ir iespējams.

Intervijā Vilks arī norāda, Krievijai bez Eiropas īsti nav kur pirkt pārtiku. Valsts pati saražo vien trešdaļu no kopējā patēriņa, savulaik par prioritāti izvirzot ieguves un militāro rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien lēma Latvijas Bankas (LB) padomes locekļa amatā iecelt Eiropas Investīciju bankas vadības komandas pārstāvi un bijušo finanšu ministru Andri Vilku.

Vilku minētajam amatam virzīja LB prezidents Mārtiņš Kazāks.

Par Vilka iecelšanu nobalsoja 45 deputāti, pret to bija 21 parlamentārietis, seši deputāti balsojumā atturējās.

Deputāts Valērijs Agešins (S) atgādināja uzņēmuma "Liepājas metalurgs" likteni, uzsverot, ka, viņaprāt, Vilks darbojies pret iedzīvotāju un valsts tautsaimniecības interesēm.

"Liepājnieki nav aizmirsuši toreizējā finanšu ministra rīcību un vienaldzību. Tagad ir grūt pateikt, cik daudz Latvijai maksājusi cilvēku aizbraukšana no valsts tā dēļ. Jo vilks tālāk no Latvijas tautsaimniecības, jo labāk," teica Agešins, piebilstot, ka "Saskaņa" Vilku neatbalstīs, jo uzskata par nepieņemamu viņa iepriekšējo darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai atkopšanās prasīs apmēram divus gadus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas jaunieceltais padomes loceklis Andris Vilks.

"Mums vajadzēja būt "V" veida attīstībai. Tas nozīmē samērā dziļš, ātrs kritiens un ļoti ātra atgūšanās. Tas tā arī būtu noticis, bet tagad mēs redzam, ka no citiem reģioniem gāžas otrais [Ciovid-19] vilnis ar krietni lielākiem apmēriem, nekā mēs gaidījām. Līdz ar to ārējo faktoru dēļ atkal varētu būt aizturēts patēriņš un investīcijas, kā arī varētu būt mazāki eksporta apmēri," sacīja Vilks.

Viņš norādīja, ka tādējādi Latvijas un arī visas Baltijas ekonomikas attīstībā varētu būt vērojams "U" veida attīstības scenārijs, ekonomikai atgūstoties apmēram divu gadu laikā. "Attīstības modelis nebūs "V" veida, kad mēs gada laikā atgūstamies, bet būs "U" veida visām Baltijas valstīm, kad mums vajadzēs apmēram divus gadus. Tas vienalga ir salīdzinoši labs scenārijs, jo būs reģioni, kuros ievilksies šī atkopšanās krietni ilgāku periodu," atzīmēja Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanā plašākam bija jābūt jau pērn, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Andris Vilks.

"Lielākā problēma Latvijā tika pieļauta pagājušajā gadā - atbalstam vajadzēja būt ātrākam un plašām. Ielaistās problēmas mēs redzam tagad. Iespējams, Covid-19 rādītāji mums tagad ir augstāki, sabiedrība ir neapmierināta, apjukusi," teica Vilks.

Tāpat Latvijas Bankas padomes loceklis atzīmēja, ka valsts atbalstam ir jābūt pārdomātākam un mērķētākam. "Covid-19 seku novēršanai janvāra beigās bija iztērēti apmēram 1,3 miljardi eiro, bet no šīs summas līdz iedzīvotājiem vai uzņēmējiem grantos aizgāja apmēram 10%. Tās proporcijas nav samērojamas, tāpēc ir tā viļņošanās," pauda Vilks.

Pēc viņa teiktā, arī lēmums izmaksāt 500 eiro par katru bērnu zināmā mērā apliecina nespēju valsts atbalstu sniegt mērķēti. "Ja valdība nav spējīga ar naudas atbalstiem mērķtiecīgāk sasniegt šīs grupas, tad, acīmredzot, nav vairs kur atkāpties. Tas ir pateikts, helikopteri salikti rindās, tajos salikta nauda un, acīmredzot, tie lidos. Tā zināmā veidā ir tāda nespēja problēmai pieiet mērķtiecīgi," teica Vilks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemo nodokļu dēļ Latvijas valsts budžetā pietrūkst līdzekļu visu interešu un vajadzību apmierināšanai, tāpēc nepieciešama publiska diskusija, vai mūsu valstī būtu nepieciešams celt nodokļus, ar šādu aicinājumu publikācijā Latvijas Avīzē klajā nācis finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks atzīmē, ka strauji tuvojas nākamā gada budžeta veidošana, kas šogad paies divu vēlēšanu kontekstā, tāpēc aizvien skaļāk tiek aktualizēts jautājums par papildu līdzekļu pieprasījumiem no dažādām ministrijām un politiskajām grupām. Dažus no šiem pieprasījumiem esot ietekmējis priekšvēlēšanu drudzis un populisms, taču pārējos gadījumos svarīgs ir jautājums, kur ņemt līdzekļus pamatoto vajadzību apmierināšanai.

Kā uzsver ministrs, nodokļu sloga un kopējo valsts budžeta ieņēmumu samazināšanās ir viens no būtiskākajiem Latvijas fiskālās politikas izaicinājumiem, tāpēc jau tuvākajā nākotnē politiķiem, kas tiks ievēlēti 12.Saeimā, būšot nepieciešams izšķirties - vai šādu tendenci atzīt par vēlamu vai arī veikt korekcijas nodokļu politikā.

Komentāri

Pievienot komentāru