Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Līdz šā gada beigām plānots visā valstī ieviest vienotus tarifus braukšanai reģionālo vietējo autobusu maršrutos. Šī procesa rezultātā pasažieriem jārēķinās ar izmaiņām autobusu biļešu cenās. Ir maršruti, kur izmaiņas ir niecīgas, atsevišķos maršrutos būs biļešu cenu pazemināšanās, dažos virzienos gan nāksies maksāt dārgāk. Vislielākās izmaiņas būs pasažieriem Pierīgas autobusu maršrutos, kur cena varētu pieaugt pat par 15%, trešdien raksta laikraksts Diena.

Saskaņā ar Autotransporta direkcijas (ATD) informāciju pašlaik reģionālo maršrutu autobusu pārvadājumos ir 24 dažādi tarifi un dažādi biļešu cenu noteikšanas principi, kas atšķiras ne tikai dažādiem pārvadātājiem, bet arī vienam pārvadātājam dažādos reģionos, un pašlaik biļešu cenu atšķirības par vienāda garuma maršrutu dažādās valsts vietās var sasniegt pat 0,40 eiro.

Lai veicinātu iedzīvotāju pārvietošanos ar sabiedrisko transportu, mērojot tālākas distances, plānots, ka tarifu vienādošanas rezultātā brauciena maksa pēc 33. brauciena kilometra samazināsies, un šis samazinājums var būt pat vairāk nekā viens eiro.

Vētrā galvenokārt cieta Kurzemes meži, kamēr pārējā Latvijā, it īpaši Latgalē, šie postījumi bija ievērojami mazāki. «Nav brīnums, ka mežizstrādātāji no Latgales un Vidzemes devās peļņā uz Kurzemi, bet kāds varbūt pat arī uz Zviedriju,» rezumē Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Kurzemē esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem faktiski visu pagājušo gadu nācās nodarboties ar vēja gāzto/lauzto koku izstrādi un augošus kokus tie faktiski necirta. Turklāt bieži vien ar pašu spēkiem nepietika un nācās piesaistīt papildspēkus — mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus, lai spētu savlaicīgi izcirst vētrā cietušos mežus. A. Cunskis atzīst, ka vētra ne tikai izgāza un nolauza, bet arī izšūpoja daudzus kokus, kuri pirmajā piegājienā ne vienmēr tika nocirsti, tāpēc mežizstrādātāji ir un būs spiesti atgriezties daudzās agrāk it kā sakoptajās cirsmās un nocirst izšūpotos kokus — pārsvarā egles. Tāpēc vējgāžu «astes» vēl joprojām velkas līdzi, un tās pamazām tiek likvidētas, atzīst A. Cunskis.

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

2008.gada 8.aprīlī Eiropas Kopienu Tiesa (Tiesa) pasludināja spriedumu lietā C-167/05 Eiropas Komisija pret Zviedriju, kurā savus apsvērumus iestājoties lietā izteica arī Latvijas Republika, informēja Tieslietu ministrija.

Lietas pamatā ir apstākļi, ka Zviedrijā alum, kura patēriņš galvenokārt sastāv no vietējā ražojuma alus, tiek piemērots būtiski mazāks akcīzes nodoklis, salīdzinot ar vīnu, kas galvenokārt tiek importēts no citām valstīm. Eiropas Savienības normatīvajos aktos nav vienāda pieeja akcīzes nodokļa piemērošanā alum un vīnam – minimālās akcīzes nodokļa likmes alum un vīnam ir atšķirīgas, kā arī nodokļa aprēķina metode nav vienāda. Tādējādi ES normatīvie akti neharmonizē savstarpēji alus un vīna likmju apmērus, tie ir atšķirīgi. Taču Eiropas Komisija uzskatīja, ka nodokļa ietekme uz attiecīgās preces cenu var deformēt konkurenci, samazinot potenciālo vīna patēriņu proporcionāli alus patēriņam.

Pagājušajā nedēļā Valsts kanceleja nāca klajā ar priekšlikumiem valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai. Daudzo risinājumu skaitā tika piedāvāta iespēja piemērot piespiedu bezalgas atvaļinājumu vai ieviest saīsinātu darba nedēļu. Manā skatījumā šāds risinājums ir bezjēdzīgs, un tā skaidrojums demonstrē, ka arī pati Valsts kanceleja labi apzinās šādas pieejas trūkumus.

Pirmkārt, Valsts kanceleja atzīst, ka tas būtu īstermiņa risinājums, kas nedotu jēgpilnu labumu ilgtermiņā, jo jebkurā gadījumā algas būs jāsamazina: „... ir jāsaprot, ka pēc būtības šāds piespiedu bezalgas atvaļinājums nenozīmē neko citu kā kopējās gada atlīdzības samazinājumu," skaidro Valsts kanceleja.

Otrkārt, darbiniekiem nav tādu uzkrājumu, lai varētu sevi uzturēt mēnesi ilgā bezalgas atvaļinājumā. Par to brīdina arī pati Valsts kanceleja.

Treškārt, ierosinātie risinājumi prasītu izmaiņas tiesību aktos, kas parasti nav ātrs un efektīvs process. Tas prasīs pietiekami ilgu laiku, un tādējādi bezalgas atvaļinājumi un īsāka darba nedēļa vairs nebūs kvalificējami kā ātri risinājumi.

Ceturtdienas, 14. decembra, Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par azartspēļu automātu, iekārtu un spēļu automātu spēles programmas atbilstības sertifikātā iekļaujamo informāciju.

FM izstrādātie noteikumi definēs, ka azartspēļu automāta sertifikāts ir tehniskās atbilstības dokuments, kas izsniegts, pamatojoties uz viena parauga testēšanu no grupas, kurā visām ierīcēm ir viens ražotājs, vienāds modeļa nosaukums, vienāda funkcionālā shēma, vienāda spēles programmas uzglabāšanas ierīce, vienāda spēles programma oriģinālā atmiņas ierīcē un tāda pati elektroniskā uzbūve.

Tāpat noteikumi reglamentēs, ka azartspēļu automāta un spēles programmas sertifikātu varēs izsniegt sertifikācijas iestāde, kas ir tiesīga Eiropas Savienības dalībvalstī veikt atbilstības novērtēšanu azartspēļu automātu un spēļu automātu programmu jomā.

MK noteikumu sagatavošanas nepieciešamību paredz Azartspēļu un izložu likuma pilnvarojums MK noteikt spēles programmas atbilstības sertifikātā iekļaujamās informācijas apjomu un saturu. Noteikumu ieviešanai ir paredzēts pārejas periods līdz 2009. gada 1. janvārim, kura laikā visiem azartspēļu automātiem ir jāiziet sertifikācija un jāsaņem atbilstības sertifikāts.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Skandalozo Kempmayer Media Limited esot dibinājis Latvijas neatkarīgās televīzijas (LNT) vadītājs Andrejs Ēķis, vēlāk caur ofšoriem piesaistot politiķi Andri Šķēli. Viņi to noliedz.

Tā Db apgalvoja sevi par šo darījumu līdzdalībnieku dēvējošais, PR speciālists un tālaika A. Šķēles uzticības persona Jurģis Liepnieks. Viņš klāstīja, ka skandalozo britu uzņēmumu Kempmayer Media Limited (KML) esot dibinājis A. Ēķis, vēlāk caur ofšora kompānijām piesaistot politiķi un uzņēmēju Andri Šķēli, kas arī savas saites ar KML nevēlējās afišēt.

A. Ēķis Db kategoriski noliedza, ka būtu dibinājis KML: "Zinu, kas ir Kempmayer, jo esmu konsultējis tā direktoru (Toniju) Flanaganu (Tony Flanagan). Protams, pazīstu arī cilvēkus, kas saistīti ar digitālās televīzijas projekta ieviešanu Latvijā, jo pats televīzijas biznesā strādāju visu mūžu, jo vairums šo cilvēku ir televīzijas profesionāļi. Bet tikpat skaidri es zinu un varu pateikt, ka Kempmayer es neesmu dibinājis." Db neizdevās iegūt vēl vienas sarunā minētās personas - advokāta Jāņa Lozes komentāru.Kā iemeslu, kādēļ vēršas pie Db, J. Liepnieks min, viņaprāt, politizēto t.s. digitālās televīzijas afēras izmeklēšanu, kurā noplūdusi informācija. "Nekad neesmu slēpis, ka esmu bijis iesaistīts šajā lietā, un nebaidos atbildēt ne par vienu savu vārdu vai darbību," viņš norāda.

Eiropas Parlaments š.g. 15. janvārī pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu vienādu principu noteikšanai lidostas nodevu iekasēšanā 67 Eiropas Savienības lidostās. Direktīva nosaka principus, kas būs jāievēro lidostām, iekasējot nodevas nediskriminējošā kārtībā no visām lidostā strādājošajām aviosabiedrībām.

Eiropas direktīva par lidostu nodevām pieprasa, lai lidostās korekti tiktu ievēroti trīs galvenie punkti: nedrīkst būt diskriminācija – noteikumiem attiecībā uz visiem pasažieru pārvadātājiem jābūt vienādiem, otrkārt – caurspīdīgums: ir jābūt atspoguļotai skaidrai un caurredzamai shēmai, kā veidojas no pasažieriem iekasējamās summas un kur tās tiek izlietotas; un treškārt – jāuztur drošības kvalitātes prasības, kas mūsdienās ir īpaši svarīgi. Līdz ar to var secināt, ka pašreizējā situācijā Rīgas lidosta var pieredzēt sankcijas attiecībā uz pirmo un būtiskāko jautājumu – nediskriminējoši vienāda attieksme pret visiem pārvadātājiem. Gribu uzsvērt, ka neviens neprasa, lai visām valstīm un visām lidostām šīs nodevas tiktu izlīdzinātas, tieši otrādi, - lidostu vadītāji cīnās par šīm priekšrocībām, tomēr nevar pastāvēt situācija, ka netiek piemēroti godīgas konkurences principi vienas lidostas ietvaros, un tas ir galvenais punkts, ko pieprasa šī direktīva.

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Monopols Latvijas Gāze plāno prasīt regulatoram atļauju palielināt dabasgāzes tarifus par 50 līdz 60 %, un tie var stāties spēkā ar 2007. gada 1. maiju.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis intervijā Dienas biznesam uzsver - ja netiks ļauts veikt šādu tarifu palielinājumu, viņš "vienos vārtos" gūs uzvaru Stokholmas tiesā. Turklāt vēl viens, nākamais gāzes tarifu kāpums esot gaidāms jau sākot ar 2008. gadu.

Kāds ir iemesls tam, ka Latvijas Gāze atkal startē ar šādu cenu kāpuma projektu?

Vidējā gāzes iepirkuma cena šogad ir 145 dolāri par 1 000 kubikmetriem, bet Eiropā šī cena bija ap 280, bet atsevišķām valstīm - pat 300 dolāriem. Var jau teikt, ka Austrumu onkulis ir slikts, taču mums jau vairākus gadus iepriekš tika pateikts, lai mēs gatavojamies, ka arī pie mums būs Eiropas gāzes cenas. Faktiski par to mēs tikām brīdināti jau no 2000. gada. Tagad, kad Latvija ir ES, par to vispār nav runas - mums šī cena būs, atņemot no tās vienīgi tranzīta izmaksas, kādas rodas Gazprom, lai piegādātu gāzi, piemēram, caur Ukrainu citām valstīm - mūsu gadījumā nekādu tranzīta izmaksu nav. Turklāt pasaules energoresursu tirgu jau neregulē gāze, to dara nafta - OPEC. Situāciju šajā jomā nekādi nevar mainīt - tā nu pasaulē ir iegājies, ka gāzes cena absolūti ir piesaistīta mazuta cenai. Kolīdz naftas cenas aug, attiecīgi palielinās arī gāzes cenas. Bet mazuta cenas šogad ir augušas prātam neaptveramos apmēros - četru gadu laikā tās ir augušas trīskārtīgi.

Slavenā Ivara Godmaņa valdības makroekonomikas politikai nu ir radies jauns pavērsiens. No vienas puses, to var saukt par demokrātijas izpausmi, kā panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, no otras - par zināmu šantāžu.

Proti... Saprotot, ka valsts atvēlētais finansējums ir par mazu, Latvijas Radio uz laiku pārtrauca translāciju, savukārt lauksaimnieki līdz Rīgai aizgādāja ne tikai savu smago tehniku, bet arī zārku un nodīrātas govju galvas, un problēmas vismaz kaut kādā mērā sāka risināties.

Tagad sava veida ultimātu ir izvirzījuši arī auto pārvadātāji - ja bankas un valdība nenākšot viņiem pretī, būšot līdzīgas akcijas tām, kas bija lauksaimnieku gadījumā. Šajā kontekstā jāmin vairāki būtiski aspekti.

Pirmkārt, jāpiekrīt, ka valdības realizētajai makroekonomikas politikai ne vienmēr var piekrist - tajā ir ne viens vien būtisks klupšanas akmens. Otrkārt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmēji tiešām ir visai neapskaužamā situācijā. Taču, lai kāda būtu vai nebūtu valdība, tā nekad nespēs rast finansējumu visu Latvijā pārstāvēto nozaru atbalstam. Tas vienkārši nav iespējams! Pat situācija ar lauksaimniekiem ir duāla. No vienas puses, protams, tieši mūsu amatpersonu neprofesionalitātes dēļ Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus visā Eiropā. Bet, no otras puses, būsim jel godīgi - daļa izmisušo zemnieku, kas pagājušajā otrdienā bija saradušies protestēt pie Ministru kabineta ēkas, turp bija sabraukuši ar Volvo un Chrysler džipiem, ko diez vai var uzskatīt par vienu no galvenajām nabadzības pazīmēm.

Mežistrādes tehnikas tirgū pēdējā laikā vērojama satraucoša negatīva tendence – pieaug uzņēmumu skaits, kas nespēj maksāt par iegādāto tehniku un finansētājam tā ir jāatsavina. Tehnikas turētājs paliek valstij parādā PVN, savukārt valsts šā brīža kritiskajā finansu situācijā ir spiesta finansētājam atmaksāt PVN.

Kāds tad ir skatījums uz vienas no Latvijas pelnošākās nozares –mežizstrādes - turpmāko attīstību un kas mani šā brīža situācijā dara īpaši bažīgu?

15. janvārī pēc Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas lūguma AS Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes direktors Andris Balodis iepazīstināja ar savu redzējumu par 2009.gada LVM darbību un nozares attīstību kopumā.

Līdzās visnotaļ interesantajam apskatam par situāciju pasaules tirgos neizpratni raisīja Baloža kunga prezentācijā minētais fakts, ka visi aprēķini par LVM struktūrvienības Apaļkoksnes piegādes darbību 2009.gadam balstīti, pieņemot, ka kokmateriālu bāzes cena ir nulle. Tas liekas dīvaini un manā skatījumā nepareizi.

Vasilijs Meļņiks ir viens no tiem cilvēkiem, kura vārds bieži tiek pieminēts, runājot gan par ekonomiku, biznesu, gan arī politiskajām intrigām. Turklāt vērtējumi par viņu allaž ir bijuši gana pretrunīgi. Viņš ir spējis gadiem ilgi vadīt ne vienu vien uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, bet valdībā noturējies vien pāris nedēļas. Katrā ziņā viņu visai droši var saukt par vienu no vislabāk informētajiem cilvēkiem šajā valstī.

Kāda jūsu skatījumā ir pašreizējā ekonomiskā situācija Latvijā?

Smaga. Man nepatīk vārds «krīze», ko šodien visi lieto, taču situācija nav vienkārša, un es varu paskaidrot, kāpēc tā ir. Ne jau tāpēc, ka mums būtu slikta politiskā situācija. Tieši otrādi – mums ekonomiskās grūtības ir izraisījušas problēmas politikā. Politiķi neuzticas viens otram, sabiedrība netic politiķiem.

Saistībā ar plūdiem mežsaimniecībā izsludināta valsts mēroga dabas katastrofa, šodien lēma premjera pienākumu izpildītāja, zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vadītā Krīzes vadības padome.

Papildināta visa ziņa!

Padomes lēmums par valsts mēroga dabas katastrofu ir stājies spēkā. Pēc padomes sēdes Dūklavs žurnālistiem atzina, ka viņš minētajā jautājumā ir konsultējies ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS), kurš aicinājis problēmu risināt Krīzes vadības padomē.

Dūklavs skaidroja, ka patlaban situācija ar plūdiem mežos ir tāda pati kā lauksaimniecībā, tāpēc padome šodien pieņēma tādu pašu lēmumu kā attiecībā uz lauksaimniecību - neizsludināt ārkārtējo situāciju, bet gan valsts mēroga dabas katastrofu.

Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likums nosaka, ka katastrofa ir notikums, kas izraisījis cilvēku upurus un apdraud cilvēku dzīvību vai veselību, nodarījis kaitējumu vai radījis apdraudējumu cilvēkiem, videi vai īpašumam, kā arī radījis vai rada būtiskus materiālos un finansiālos zaudējumus un pārsniedz atbildīgo valsts un pašvaldības institūciju ikdienas spējas novērst notikuma postošos apstākļus. Savukārt likums par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli paredz, ka ārkārtējā situācija ir īpašs tiesiskais režīms, ko var izsludināt Ministru kabinets. Ārkārtējo situāciju var izsludināt tāda valsts apdraudējuma gadījumā, kas saistīts ar katastrofu, tās draudiem vai kritiskās infrastruktūras apdraudējumu, ja būtiski apdraudēta valsts, sabiedrības, vides, saimnieciskās darbības drošība vai cilvēku veselība un dzīvība.

Ponsse meža tehnikas tirgotājam daudzi pircēji, nespējot nomaksāt līzingu, ne tikai lūdz pagarināt maksājumu termiņus, bet pat atdod nopirkto tehniku.

"Līdz maija vidum agrāk fiksētos līzinga maksājumu termiņus pagarināt jau lūguši 12 meža tehnikas mašīnu pircēji, bet 8 mašīnas pircēji, neredzot perspektīvu, ir atdevuši atpakaļ, taču 2 tomēr mainījuši lēmumu un izpirkuši tehniku," atzīst Ponsse mežtehnikas tirdzniecības SIA Kesko Agro meža tehnikas tirdzniecības vadītājs Einārs Šķēls. Viņš norāda, ka pašreiz situācija ir nedaudz uzlabojusies.

Gan E. Šķēls, gan arī vairāki mežizstrādātāji atzīst, ka būtisku triecienu radījis straujais izmaksu pieaugums, īpaši dīzeļdegvielai, smērvielām, rezerves daļām, darbaspēkam utt., kamēr ienākumi no mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas valsts mežu apsaimniekotājam pat nenosedzot to pašizmaksu. Kā vēl viens iemesls ir būvniecības tirgus apsīkums lielākajos Latvijas kokzāģētāju izstrādājumu noieta tirgos, kā rezultātā sarucis pieprasījums pēc mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas, atzīst E. Šķēls.

Eiropas Savienībai (ES) būtu jāaizliedz starptautiskajām kompānijām ražot Austrumeiropas tirgum paredzētās pārtikas preces pēc citas receptūras nekā attiecīgos rietumeiropiešiem domātos produktus, nenoveļot šā jautājuma risināšanu uz dalībvalstu pleciem, ziņu aģentūrai BNS norādījis Lietuvas zemkopības ministrs Broņus Markausks.

Kā ziņots, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers trešdien savā ikgadējā runā par stāvokli Eiropas Savienībā uzsvēra, ka viena zīmola produktiem visās ES valstīs jābūt vienādā kvalitātē.

Es nepieņemšu to, ka dažās Eiropas daļās cilvēkiem tiek pārdoti zemākas kvalitātes pārtikas produkti nekā citās valstīs, lai gan iepakojums un zīmols ir identiski, viņš paziņoja runā Eiropas Parlamentā Strasbūrā, vienlaikus aicinot piešķirt dalībvalstu iestādēm lielākas pilnvaras izskaust nekvalitatīvas pārtikas pārdošanu daļā ES valstu.Savukārt Markausks paudis pārliecību, ka atbildību šai jautājumā nedrīkstētu novelt uz dalībvalstīm.

Tas jāreglamentē Eiropas mērogā, lai lielajām pasaules kompānijām, kuras eksportē savus produkciju gan uz Austrumeiropu, gan Rietumeiropu, vienkārši tiktu aizliegts ražot produktus ar to pašu zīmolu, bet atšķirīgu receptūru, sacījis ministrs.

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas paredz virkni izmaiņu un jauninājumu atšķirībā no pašreizējā regulējuma, kā arī paredz iepirkumu organizēšanā ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš uzsver, ka jaunajam likumam būtu jāļauj, piemēram, pašvaldībām daudz efektīvāk saņemt pakalpojumus, lai to sniedzēji darbus pildītu kvalitatīvi un termiņos un lai, piemēram, ielu rekonstrukcijas neapstādinātu uz tām esošo uzņēmējdarbību.

«Patlaban nereti konkursos uzvar arī tādi pieteikumi, kas startē ar «dempinga cenām», bet praktiski darbus par piesolīto cenu nemaz nevar izpildīt. No tā cieš gan valsts, gan pašvaldības, gan uzņēmēji. Tāpēc jaunajam regulējumam būtu jānovērš tādas situācijas, kad par vienu un to pašu pakalpojumu faktiski tiek samaksāts divreiz. Tāpat patlaban bieži arī būvniecības jomā pašreizējā likuma nepilnību dēļ tiek apstādināti vai pārrauti iepirkumi, bremzējot jaunu objektu būvniecību vai esošo rekonstrukciju. Jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz efektīvu pakalpojumu saņemšanu un to izpildi,» norāda R.Naudiņš.

Neilgu laiku pēc nu jau tik pierastās viedokļu apmaiņas starp Valsts prezidentu, Saeimu un, kādu laiku iepriekš arī sociālajiem partneriem, tomēr tikuši izsludināti grozījumi Publisko iepirkumu likumā, kas šobrīd ir viens no galvenajiem tiesību aktiem, kas regulē publisko finanšu līdzekļu izmantošanu.

Katram, kas kaut reizi piedalījies publiskā iepirkuma procesā, visdrīzāk ir radies viedoklis par šī procesa efektivitāti, rezultātiem un kopējo caurspīdīgumu. Tie, kas seko tiesisko procesu attīstībai, visdrīzāk ir arī novērojuši mēģinājumus iedibināt pamatpostulātu, ka lielākajos projektos publisko iepirkumu procesu pēc būtības vajadzētu aizstāt publiskai privātajai partnerībai, kuras ietvaros gan arī var būt nepieciešamība piemērot Publisko iepirkumu likuma noteikumus. Lai nu kā, jāapzinās, ka minētās izmaiņas varētu nenotikt tik ātri, ne visos segmentos un, turklāt, šobrīd īsti nav skaidra publiskās privātās partnerības projektu nākotne un izaugsmes perspektīvas. Līdz ar to atliek skatīties uz publisko iepirkumu procesu kā uz neatņemamu sastāvdaļu publiskā sektora mijiedarbībai ar privāto kaut vai tādā minimālā apmērā. Attiecīgi loģiski rodas jautājums, kas Publisko iepirkumu likumā ir mainījies. Visdrīzāk varētu izdalīt trīs būtiskākās izmaiņas, kuras vērts ņemt vērā un apsvērt sīkāk.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Komentējot valdības iniciatīvu celt stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokli no nākamā gada janvāra un arī Alkohola patēriņa mazināšanas un ierobežošanas programmas 2009. līdz 2013.gadam projektu, jāteic, ka valstij jāveido vienāda politika attiecībā pret visiem alkoholisko dzērienu veidiem. Nav atšķirības, vai tas ir stiprais vai vieglais alkoholiskais dzēriens.

Tas attiecināms gan uz alkohola pieejamības mazināšanu, gan uz alkohola reklāmas ierobežojumiem, gan nodokļu un cenu palielināšanas politiku.

Atbalstu stingrāku alkohola ierobežojumu ieviešanu, īpaši attiecībā uz jauniešiem, tomēr uzskatu, ka pret visiem alkoholiskajiem dzērieniem ir jāattiecas vienādi — diferenciācija un ierobežojumi attiecībā uz kādu vienu alkoholisko dzērienu grupu nav pamatoti. Vairāki pētījumi ir pierādījuši to, ka alkoholisms bieži vien sākas ar vieglo alkoholu lietošanu, piemēram, alu un dažādiem alkoholiskajiem kokteiļiem. Līdz ar to, manuprāt, ierobežojumi jauniešiem ir vajadzīgi un attiecināmi uz jebkuru alkohola veidu.

«Šī valdība stiepa gumiju veselu gadu ar mežsaimniekiem tik būtisko akcīzes nodokļa atlaižu jautājumu un arī šobrīd nav gatava tādas ieviest,» tā Ministru kabineta komitejas sēdē nolemto akcīzes nodokļa atlaides ieviešanu mežsaimniecisko darbu veicējiem skatīt kopā ar 2007. gada valsts budžeta projektu un prioritātēm komentē mežizstrādes a/s Tukuma MRS izpilddirektors Nikolajs Iškovs. Viņaprāt, valdības attieksmes rezultāti jau esot skaidri redzami — visaugstākā inflācija, Latvijas ekonomisko bēgļu pūļi Īrijā, augstākās izmaksas utt. Vēl daļa aptaujāto uzņēmēju tikai spēja atzīt, ka nākamajās Saeimas vēlēšanās nebalsošot par pašreizējo valdību veidojošajām partijām, jo esot bijuši klusāki un skaļāki solījumi izveidot akcīzes nodokļa atlaižu sistēmu mežsaimniecisko darbu veicējiem. N. Iškovs uzskata, ka šobrīd valdība piekopj taktiku, nenoraidot atlaides, lēmumu par to piešķiršanu atliekot uz vēlāku laiku, cenšoties saglabāt mežizstrādātājos iluzoru cerību par saulainu nākotni. Mežizstrādātāji atzina, ka, atmaksājot akcīzes nodokli par patērēto degvielu mežā, vairs nebūtu izdevīgi šo darbu veikšanā izmantot kreiso degvielu, par kuru nav maksāti visi nodokļi, taču valdība to kā ieguvumu nezin kādēļ neuzskatot.