Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti par 2007.gada pirmajā ceturksnī veiktajiem ceļojumiem Latvijas robežās un ārpus tām liecina, ka pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, ceļoja 42% Latvijas iedzīvotāju, Db.lv informēja Centrālās statistikas pārvaldes Transporta un tūrisma statistikas daļa.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 35% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 18,6 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 12% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 19,0 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 2% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 31,6 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienos vairāk devušās sievietes (52%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem.

Dodoties atpūtas braucienā, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes - 94%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji devušies ar vieglo automobili – 59%.

2006.gada 3.ceturksnī pa Latviju atpūtas nolūkos (pie radiem, atpūtai brīvā dabā un tml.), šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežas, devušies 57% Latvijas iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apsekojuma rezultāti.

Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tos veica 48% no visiem iedzīvotājiem, kuri viena brauciena laikā vidēji iztērēja 9,4 Ls. Īsajiem atpūtas braucieniem (1-3 diennaktis) priekšroku deva 20% iedzīvotāju, iztērējot vidēji 13,7 Ls viena brauciena laikā. Garajos atpūtas braucienos pa Latviju (4 un vairāk diennaktis) devās 5% iedzīvotāju un iztērēja vidēji 33,1 Ls viena brauciena laikā. Atpūtas braucienu vairāk izvēlējušās sievietes (54%). Visvairāk ceļotāju bija vecumā no 25-44 gadiem (42%).

Dodoties atpūtas braucienos, iedzīvotāji parasti izmantojuši privātās naktsmītnes – 88%. Visbiežāk atpūtas braucienā ceļotāji izmantoja vieglo automobili – 64%.

Latvijā ar peļņu strādājuši 48 % no visiem gada pārskatus par 2005. gadu iesniegušajiem uzņēmumiem un to kopējā peļņa pieaugusi par 23.3 %. Peļņa pieaugusi par 23,3 % jeb 0.27 milj. Ls un sasniegusi 1.43 miljardus Ls. To liecina SIA Lursoft pētījums pēc Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem 2005. gada pārskatiem.

Veikts pētījums

"Līdz šim publicētajos Lursoft pētījumos, rēķinot Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, tika rādīta bilance, kurā no uzņēmumu kopējās peļņas tika atskaitīti uzņēmumu zaudējumi," skaidro SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš uzsver, ka šajā pētījumā mēģināts aprēķināt Latvijas uzņēmumu kopējo peļņu, kuri finanšu gadu beiguši bez zaudējumiem. A. Brūvelis arī atgādina, ka uzņēmēji gada pārskatus pērn iesnieguši vēlāk nekā iepriekšējos gados, jo daudzi pārskatu sūtīšanai izmantoja pastu un daudzi iesnieguši pārskatus ne tikai par 2005. gadu, bet arī par iepriekšējiem gadiem, kā rezultātā arī iepriekšējo gadu ciparos ir nācies izdarīt korekcijas. Viņš norāda, ka gada pārskatus arī par iepriekšējiem gadiem Uzņēmumu reģistrā "spiež" iesniegt ne tikai normatīvo aktu bardzība (ļaunākajā gadījumā draud likvidācija), bet arī pārskatu neesamība Uzņēmumu reģistrā var būt šķērslis, lai tiktu pie ES struktūrfondu līdzekļiem.

Pērn 4. ceturksnī, salīdzinot ar šo pašu periodu gadu iepriekš, ievērojami pieaudzis Latvijas iedzīvotāju, kas devušies darījumu braucienos pa Latviju, īpatsvars. 2004. gada 4. ceturksnī darījumu braucienos pa Latviju devās 6 % Latvijas iedzīvotāju, bet atbilstošajā periodā pērn — jau 54.2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Biežākais darījumu braucienu galamērķis bijusi Rīga — to nosaukuši 44.1 % aptaujāto. Kopumā darījumu braucienos ar nakšņošanu Latvijas robežās devušies 1.6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Viena brauciena laikā pērn 4. ceturksnī tērēti 20.5 Ls. Gadu iepriekš šī summa bija 27.8 Ls. Pērnā gada 4. ceturksnī vidējais uzturēšanās ilgums darījumu braucienā bijušas 2.6 diennaktis. Darījumu braucienos vairāk devušies vīrieši — 64.6 % gadījumu. Visbiežāk tie bijuši cilvēki vecumā no 35 līdz 44 gadiem. Lielākoties darījumu braucienos Latvijas iedzīvotāji devušies ar vieglo automobili (66.1 %). Pērn 4. ceturksnī pa Latviju atpūtas braucienos, šķērsojot pilsētas vai administratīvā rajona robežu, ceļoja 41 % Latvijas iedzīvotāju. Visizplatītākie bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni. Tajos devās 34 % no visiem iedzīvotājiem, viena brauciena laikā vidēji iztērējot 9.4 Ls.

2007.gada 3.ceturksnī Latvijas iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, 1062 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, t.i., par 4,3% vairāk nekā pagājušā gada 3.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis: Lietuvu (42%), Igauniju (12%), Krieviju (11%), kā arī 6% ir apmeklējuši Vāciju. No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007. gada 3. ceturksnī, atgriežoties no ārvalstīm, šķērsojuši valsts robežu, 34% bija devušies atpūtas braucienos, 26% apmeklējuši radiniekus un draugus un 13% bija devušies iepirkties un 12% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 4,9 diennaktis, kas ir vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā laika posmā (4,1 diennaktis).

Pavisam 2007.gada 3.ceturksnī Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 145,7 milj. Ls, kas ir par 4,1 milj. Ls jeb 3% vairāk nekā 2006.gada 3.ceturksnī (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Vēl arvien ir spēkā sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē vairāk līdzekļu nekā ārvalstu ceļotāji Latvijā. Lietuvā Latvijas ceļotāji iztērējuši 29,4 milj. Ls, Vācijā – 15,3 milj. Ls, Krievijā – 12,4 milj. Ls, Itālijā – 11,8 milj. Ls Spānijā – 75,8 milj. Ls, Turcijā – 5,4 milj. Ls, Grieķijā - 5,1 milj. Ls, un Zviedrijā 4,7 milj. Ls. Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 108,3 milj. Ls, bet NVS – 14,7 milj. Ls.

Centrālā statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka no kopējā ārvalstu viesu skaita 72% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.2 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3.5 diennaktis (2006.g.- 4.0 diennaktis).

Apekojumā aptaujāti tika gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju viesi, kuri dodas prom no Latvijas.

Apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka š.g. 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 13%.

Pavisam 2007.gada 1.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 958 tūkst. reizes. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 37% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% - no Igaunijas, 7% - no Polijas, 7% - no Krievijas, 4% -no Zviedrijas un 3% - no Vācijas.

AS Lazdonas piensaimnieks kāpinājusi apgrozījumu un palielinājusi klientu loku, iekarojot Latvijas otru galu – Kurzemi.

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums AS Lazdonas piensaimnieks 2020. gadā atzīmēs 100 gadu jubileju, kopš esošajās telpās notiek piena pārstrāde. Uzņēmuma līdzīpašniece un valdes priekšsēdētāja Elvīra Utināne norāda, ka uzņēmums veic pilnu piena pārstrādes ciklu – piena sagādi, pārstrādi, piena produktu ražošanu un realizāciju. Saražotās produkcijas klāsts ir daudzveidīgs – piens, krējums, biezpiens un biezpiena izstrādājumi, jogurti, deserti utt. Pagājušajā gadā uzņēmums strādāja ar 6,46 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 18,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,3 reizes – līdz 199,14 tūkst. eiro. E. Utināne skaidro, ka uzņēmumam, līdzīgi kā citiem, ir labāki gadi un ne tik labi gadi, gan skatoties no apgrozījuma, gan no peļņas skatu punkta. Pagājušais gads nav bijis slikts, bet šogad, sagaidot Latvijas simtgadi, rezultāti uzlabojušies par vismaz 10%. Nākotne ir sieram, sviestam un pulverveidīgajiem piena produktiem, un nišas produkti būs vajadzīgi vienmēr, bet lielražošana nevar nodrošināt šādu produkciju, viņa uzskata.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Jau otro gadu Kurzemes Tūrisma asociācija (KTA) organizē akciju Apceļo Kurzemi, dodot iespēju aktīvākajiem ceļotājiem laimēt uzņēmēju piešķirtās balvas.

Šogad par akcijas mērķauditoriju izvēlētas ģimenes. Piedaloties akcijā, ceļotājiem būs iespēja iepazīt 18 tūrisma objektus (no katra Kurzemes rajona 3 objekti). Šogad akcijā ir pārstāvēts plašs tūrisma produktu klāsts un tūrisma uzņēmēju piedāvājums ir orientēts gan uz lieliem, gan maziem ceļotājiem.

Akcijas dalībniekiem tiek piešķirtas dalībnieka kartes, kuras var saņemt Kurzemes tūrisma informācijas centros Kuldīgā, Liepājā, Saldū, Talsos, Tukumā un Ventspilī, kā arī Rīgas tūrisma informācijas centrā. Tie akcijas dalībnieki, kas uz dalībnieka kartes savāks ne mazāk kā 12 zīmodziņus (pa vienam katrā akcijas tūrisma objektā), piedalīsies izlozē par projekta atbalstītāju piešķirtajām balvām, kuras 2009.gada nogalē, pasākumā Lielais Jēkabs, pasniegs aktīvākajiem ceļotājiem.

2011. gadā tūrisma gadatirgū Balttour’2011 būs īpaši labvēlīgi nosacījumi Latvijas reģionu popularizēšanai.

Par to Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācija ALTA, kas rīko izstādi, vienojusies ar Kurzemes tūrisma asociāciju (KTA). Nākošgad izstāde notiks no 11. līdz 13. februārim Rīgas centrā, - Olimpiskajā Skonto hallē un izstādes koncepcija būtiski mainīšoties, informē KTA. Dalībniekiem Balttour rīkotāji piedāvās jaunas tehniskās iespējas (skatuve, multimediji, u.c.), turklāt tūrisma gadatirgus notiks kā tūrisma nozares svētki un iespēju demonstrējums.

Kurzemi par ceļojuma galamērķi izvēlas arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju, no kuriem 38% Kurzemi apmeklē 2-3 reizes gadā, liecina pētījums iepriekšējā izstādē Balttour. Visvairāk ceļotāji apmeklē Kurzemes piekrastes pilsētas,- Ventspili, Liepāju, bet senatnes un dabas mīļotāji vairāk apmeklē Kuldīgu, Talsus, Saldu un Tukumu.

Šogad Otaņķu audējas Agras Vaitkus mājās Splītes ciemiņu, visticamāk, būs vairāk nekā citus gadus. Nīcas novada Tūrisma informācijas centra vadītājas Daces Vecbaštikas pierunāta, Agra piekritusi piedalīties Kurzemes Tūrisma asociācijas rīkotajā akcijā Apceļo Kurzemi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Audēja A. Vaitkus uzņems akcijas Apceļo Kurzemi dalībniekus, izrādīs savu darbnīcu un pastāstīs tūristiem par aušanas procesu. Šogad akcijas tēma ir Kurzemes meistarstiķis.

A. Vaitkus darbnīcā Splītu dzīvojamajā mājā ir divas stelles, bet vēl divas ir vasaras darbnīcā, kas iekārtota šķūnī. Tur Agra auž lielos, krāsainos vilnas deķus.

Audējas gada lielākais notikums, raugoties no biznesa viedokļa, ir gadatirgus Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, kas notiek katru gadu jūnija sākumā, un tam meistare gatavojas ļoti nopietni.

«Šajā tirgū cilvēki ierodas jau ar konkrētu mērķi, dodas pie konkrēta meistara, kuru gaida un jau pazīst. Piemēram, viena kundzīte katru gadu pērk pa vienai segai. Jokoju, ka man mājās nav neviena deķa, ko mazbērniem iedot, bet viņai droši vien pilns skapis stāv,» stāsta audēja. Segas nonāk kundzes vasaras mājā Pierīgā, un vēsos vasaras vakaros, sēžot laukā, ģimene tajās esot pieradusi ietīties.

Rīgas jaunās varas pirmā pilnvaru gada laikā paveikto darbu kvalitāti galvaspilsētas satiksmes sistēmas sakārtošanā sarunā ar laikraksta Diena žurnālistu Guntaru Gūti vērtē satiksmes eksperts Pauls Timrots.

Pēdējā gada laikā daudz dzirdama kritika par satiksmes organizēšanas dīvainībām galvaspilsētā. Kāda, tavuprāt, ir kopējā situācija Rīgā satiksmes jomā?

Patiesībā jau nekas liels un būtisks nenotiek. Drīzāk redzam jaunās varas jaunas politikas parādīšanu un pierādīšanu. Ja tev radusies iespēja parādīt sevi kā jaunu spēku, tad tev arī ir jāparāda, ka tu esi savādāks. Līdz ar to tev nav tik daudz laika, kamēr uzbūvēsi, piemēram, Ziemeļu pārvadu vai Rīgas apvedceļu, tāpēc, lai tu kļūtu pamanāms, tu ātri un butaforiski mēģini paveikt jebkādas lietas un iebāzt kāju durvīs. Līdz ar to no tāda politiskā viedokļa tā parādīšanās ir izdevusies – visi viņus ir pamanījuši. Cits jautājums, cik šī politika ir konsekventa un vēsturiski paliekoša.

«Visi mežizstrādātāji nav vienādā situācijā, ir tādi, kuri kaut kādu iemeslu dēļ dzīvo cepuri kuldami, un ir arī tādi, kur jostas jau ir savilkuši līdz maksimālai robežai,» secina Latvijas neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka mežizstrādes cenu kritums notiek, pat neraugoties uz to, ka degvielas cenas ir būtiski palēkušās, turklāt, ja uzņēmējs vēlas nosargāt savus apmācītos speciālistus, piemēram, harvestera operatoru no konkurentu vēlmes to pārpirkt, tad jāmaksā lielāka alga. «Kā lai nodokļus maksājošs uzņēmējs izmaksām pieaugot, samazina pakalpojuma cenu, ja ir nelieli apjomi,» jautā I. Krūtainis. Viņaprāt, vienīgā legālā iespēja ir noēst iepriekš uzkrātos taukus, saņemt šķērssubsīdiju no citām uzņēmējdarbības jomām, ja tādas konkrētajam mežizstrādātājam ir vai arī nemaksāt strādājošajiem un preču piegādātājiem (pakalpojumu sniedzējiem), blēdīties ar nodokļiem. «Daudziem mežizstrādātājiem nevienas no iespējām — ne tauku, ne dotāciju — nav, un šmugulēties ar nodokļiem un izstiept līdz bezgalībai samaksas termiņus negribas,» skaidro I. Krūtainis. Viņš arī ir pārsteigts par to, ka, savstarpēji runājoties, mežizstrādātāji par dempinga cenām uzskata tādas, kur šis pakalpojums pie nelieliem mežizstrādes apjomiem ir 5— 6 Ls/m3, taču nezin kādēļ tādas nosola it īpaši pie nelieliem apjomiem un tad cenšas pierunāt pasūtītāju paaugstināt cenu. I. Krūtainis atzīst, ka sava veida atskaites punkts varētu būt valsts mežu apsaimniekotāja konkurss mežizstrādes pakalpojumu sniedzējiem, taču ja pakalpojumu cenas atkal tiks nosistas zem ekonomiski pamatotajām un būs niecīgs apjoms, tad kādiem spēlētājiem nāksies šo biznesu pamest.

" Pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru

" Peļņa uz vienu akciju - 26 centi

" Sasniegti rekordlieli mikroprocesoru un zibatmiņu pārdošanas apjomi

" Iegūta rekordliela peļņa no mobilo un serveru mikroprocesoru pārdošanas

Santa Klāra, Kalifornija, 2007. gada 17. janvāris - Intel Corporation vakar paziņoja par saviem ceturtā ceturkšņa ieņēmumiem 9,7 miljardu ASV dolāru apmērā, pamatdarbības ieņēmumi ir 1,5 miljardi ASV dolāru, 1,5 miljardi ASV dolāru ir tīrie ieņēmumi un peļņa uz vienu akciju - 26 centi. Ja neņem vērā akciju kompensācijas ietekmi, kompānijas pamatdarbības ieņēmumi ir 1,8 miljardi ASV dolāru, tīrā peļņa ir 1,7 miljardi ASV dolāru un peļņa uz vienu akciju - 30 centi.

Ceturtā ceturkšņa rezultāti ietver arī ieņēmumus no noteiktu kompānijas komunikāciju un lietojumprogrammu procesora biznesa aktīvu pārdošanas Marvell Technology Group, daļēji kompensējot zaudējumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar lēmumu pārdot kompānijas Fab 23 ražotni Kolorādo Springsā. Ienākumu un zaudējumu balansa rezultātā tīrā peļņa uz vienu akciju palielinājās vidēji par 2,5 centiem. Ceturtajā ceturksnī veiktā restrukturizācija saistībā ar kompānijas struktūru un efektivitātes programmu atbilda kompānijas prognozēm un samazināja peļņu uz vienu akciju par aptuveni 1,5 centu.

Viesstrādnieku jautājums vairs nav aktuāls un lielākā daļa jau devusies mājup, liecina Db aptaujātie pārtikas industrijas uzņēmēji.

Viens no lielākajiem dārzeņu ražotājiem z/s Ezerkauliņi, kas viesstrādniekus bija ievedis no Ukrainas, patlaban vairs to nedara. Ezerkauliņu komercdirektore Kristīne Brunovska pastāstīja, ka jautājums par viesstrādniekiem jau vairs nav aktuāls kopš vasaras vidus. «Mēs vairs netērējam laiku un līdzekļus, lai piesaistītu jaunus viesstrādniekus,» tā Ezerkauliņu komercdirektore. Lielākā daļa viesstrādnieku devušies mājup, palikuši vien divi, kas uzņēmumā jau strādā aptuveni trīs gadus un ar darbu esot apmierināti.

Lielākajā alus un bezalkoholisko dzērienu ražotājā a/s Aldaris šovasar strādājā 18 viesstrādnieki no Uzbekistānas un Ukrainas. Kā informēja Aldara personāla vadības departamenta direktore Pārsla Baško, šāds lēmums tika pieņemts, jo bija nepieciešamība pēc papildus kvalificēta darba spēka ražošanas un loģistikas jomā.

2008. gada 1. pusgadā Latvijas ceļotāji apmeklējuši ārvalstis 1 631 000 reizes, kas ir par 8.4% vairāk nekā pagajušajā gada 1. pusgadā. Salīdzinot 2007. gada 1. pusgadu ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šis apmeklējumu skaits bija palielinājies par 9.8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Lielākā daļa Latvijas ceļotāju apmeklējuši - Lietuvu (30%), Igauniju (20%), Krieviju (12%) un 8% viesojās Vācijā. Latvijas ceļotāji, kā galvenos ārvalstu apmeklējuma iemeslus, minēja atpūtu un darījumu kārtošanu. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 3.8 diennaktis, kas ir vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā laika posmā (3.2 diennaktis). Tie Latvijas tūristi, kuri ārvalstīs pavadīja vairāk nekā diennakti, tur uzturējās vidēji 8.0 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā – 7.2 diennaktis).

Pavisam 2008. gada 1. pusgadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 260.0 milj. latu, kas ir par 22% vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi turp un atpakaļ, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 173.3 milj. latus, bet NVS – 20,9 milj. latu. Vidēji dienā Latvijas ceļotāji ārvalstīs ir izdevuši 42 latus.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka š.g. 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni, ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 16%.

Pavisam 2007. gada 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 1330 tūkst. reizes. No kopējā ārvalstu viesu skaita 70% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1,3 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,7 diennaktis (2005.g. 2. ceturksnī – 3,1 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 38% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% no Igaunijas, 7% no Zviedrijas, 6% no Polijas un Krievijas, 4% no Vācijas un 2% no Somijas.

Aptaujāti par Latvijas apmeklējuma iemesliem – 25% ārzemju ceļotāju kā iemeslu norādīja atpūtu, 30% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 14% kā ceļojuma iemeslu minēja darījumu kārtošanu un 13% no visiem aptaujātiem kā ceļojuma iemeslu minēja draugu, radinieku apmeklējumu.

Iedzīvotāju apsekojuma rezultāti par 2008. gada pirmajā ceturksnī Latvijā veiktajiem ceļojumiem.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir samazinājies par 14%, taču salīdzinājumā ar 2007. gada 4. ceturksni to skaits ir pieaudzis par 0.4%. Ceļotāju skaits darījumu braucienos pa Latviju 2008. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada 1. ceturksni, ir samazinājies par 11%, bet, salīdzinot ar 2007. gada 4. ceturksni, tas praktiski nav mainījies.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā: finansiālie apstākļi (36%), nebija laika (20%), intereses trūkums (21%), citi iemesli (23%).

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 4. ceturksnī bija 3493.2 tūkst., no tiem 2710.4 tūkst. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni un 782.8 tūkst. vairākdienu ceļojumi ar nakšņošanu, liecina statistika.

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā ceļotāju apsekojuma rezultāti liecina, ka ceļotāju skaits pa Latviju 2008. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, atpūtas braucienos ir palielinājies ziemas sezonas atpūtas iespēju rezultātā (piemēram, slēpošana, zemledus makšķerēšana). Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos nav mainījies salīdzinājumā ar iepriekšēja gada 4. ceturksni. Ceļotāji, kas nepiedalījās atpūtas braucienos, kā galveno iemeslu minēja finansiālās problēmas (45%), laika nepietiekamību (17%), intereses trūkumu (12%). Citus iemeslus nosauca 26% respondentu.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīgas rajons, Rīga un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 31% no visiem atpūtas braucieniem. Uz Latvijas galvaspilsētu tika veikti 36% no visiem vienas dienas atpūtas braucieniem un 12% no visiem vairākdienu atpūtas braucieniem.

Saistībā ar jaunā koronavīrusa "Covid-19" izplatību Valsts ieņēmumu dienests (VID) seko līdzi nodokļu nomaksai transporta un viesmīlības sektorā, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Transporta sektors un viesmīlības sektors tiek ietekmēti no koronavīrusa. Mēs turam roku uz pulsa - tiklīdz būs kādas problēmas, ziņosim Finanšu ministrijai un tā tālāk valdībai," teica VID vadītāja.

Vienlaikus Jaunzeme atzīmēja, ka atbilstoši jaunākajiem datiem nodokļu ieņēmumi pildās labi. "Tādā ziņā nav bažu, bet nebija jau arī tāda situācija līdz pat martam, kad redzam, ka koronavīruss ir atnācis līdz mums," viņa sacīja.

Pēc VID ģenerāldirektores minētā, tostarp īpaši labi pildās iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kā arī pievienotās vērtības nodoklis iekasēts atbilstoši plānam.

Jau vēstīts, ka Latvijā līdz šim sešiem cilvēkiem apstiprināta saslimšana ar "Covid-19", no tiem pēdējie pieci sestdien, 7.martā, atgriezušies no Itālijas ar vienu reisu - "airBaltic" reisu "BT-630" no Milānas.

Latvijas iedzīvotāju atpūtas braucienu ar nakšņošanu skaits 2009.gada 1.ceturksnī bija 572.9 tūkst., kas ir par 4.4% vairāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī. Turklāt aizvien vairāk ļaužu izvēlas garākus braucienus - 4 un vairāk dienas.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka tikai 2% atpūtas braucienu ar nakšņošanu tika veikti sava administratīva rajona ietvaros.

No visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu 523.8 tūkst. bija īsie atpūtas braucieni (1-3 naktis), kas ir par 2.7 % vairāk nekā iepriekšējā gada 1.ceturksnī un 49.1 tūkst. garie atpūtas braucieni (4 un vairāk naktis), kas ir par 27.9% vairāk nekā 2008.gada 1.ceturksnī.

Iecienītākie vairākdienu ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Tukuma rajons. Uz Rīgu veikti 11.9% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu, uz Rīgas rajonu - 7,1% un uz Tukuma rajonu – 5.2% no visiem atpūtas braucieniem ar nakšņošanu.

Ceļotāju skaits atpūtas braucienos pa Latviju 2008. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 12.5%. Savukārt ceļotāju skaits darījumu braucienos ir sarucis par 31%.

Atpūtas braucienu skaits 2008. gada 2. ceturksnī bija 3.5 milj., no tiem 2.6 milj. bija vienas dienas (bez nakšņošanas) braucieni, 0.8 milj. īsie (1 – 3 diennaktis) braucieni un 0.1 milj. bija ceļojumi, kas ilga 4 un vairāk dienas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā iedzīvotāju apsekojuma rezultāti.

Iemesli, kas kavēja Latvijas iedzīvotājus doties ceļojumā – finansiālie apstākļi (40%), nebija laika (20%), intereses trūkums (15%). Citus iemeslus minēja 25% respondenti.

Iecienītākie ceļotāju galamērķi bija Rīga, Rīgas rajons un Jūrmala, kur priekšroku ceļotāji deva vienas dienas braucieniem. Uz Rīgu veikti 16.6% no visiem atpūtas braucieniem, bet vienas dienas atpūtas ceļojumi veidoja 19.6%. Uz Rīgu tika veikti 7.0% no visiem īsajiem (1 – 3 naktis) atpūtas braucieniem un 19.3% no visiem garajiem (4 un vairāk naktis) atpūtas braucieniem.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja brauciena galvenais motīvs bija iepirkšanās, tad tika iztērēti vidēji 612Ls dienā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina,ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.1 milj. reižu, kas ir par 7.6% vairāk nekā 2005. gadā. Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi – joprojām lielākais vairums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm, visvairāk uz Lietuvu (33%), tad seko Igaunija (17%), Krievija (11%) un Baltkrievija (6%). Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās 77% ceļotāju, bet uz NVS valstīm 18%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996.gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2006.gadā jau 24%.

Ceļojumu aģentūras Latvia Tours klientu vidū tālāko darījumu braucienu populārākie galamērķi ir Ņujorka un Vašingtona ASV, Pekina Ķīnā, kā arī Dubaija AAE, informē Latvia Tours pārstāve Alīna Kozlovska.

«Biežākie darījumu braucienu komandējumu mērķi šogad bijušas starptautiskas izstādes un konferences. Pārsvarā klienti šīs iespējas izmanto, lai tiktos ar ārzemju partneriem, kā arī lai stiprinātu zināšanas konkrētajā nozarē,» skaidro Latvia Tours Korporatīvās apkalpošanas vadītāja Karina Bezzubova.

Tikmēr populārākais darījumu braucienu galamērķis šogad pārliecinoši ir Beļģijas galvaspilsēta Brisele, kurp darba darīšanās 2017. gada pirmajos deviņos mēnešos iedzīvotāji devušies 816 reizes. Otrajā vietā pēc darījumu brauciena biežuma ierindojas Polijas galvaspilsēta Varšava, kur iedzīvotāji devušies 390 reizes, bet trešajā – kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsēta Tallina ar 342 reizēm.