Vētrā galvenokārt cieta Kurzemes meži, kamēr pārējā Latvijā, it īpaši Latgalē, šie postījumi bija ievērojami mazāki. «Nav brīnums, ka mežizstrādātāji no Latgales un Vidzemes devās peļņā uz Kurzemi, bet kāds varbūt pat arī uz Zviedriju,» rezumē Latvijas mežizstrādātāju savienības izpilddirektors Andrejs Cunskis. Kurzemē esošajiem ilgtermiņa mežizstrādes līgumturētājiem faktiski visu pagājušo gadu nācās nodarboties ar vēja gāzto/lauzto koku izstrādi un augošus kokus tie faktiski necirta. Turklāt bieži vien ar pašu spēkiem nepietika un nācās piesaistīt papildspēkus — mežizstrādes pakalpojumu sniedzējus, lai spētu savlaicīgi izcirst vētrā cietušos mežus. A. Cunskis atzīst, ka vētra ne tikai izgāza un nolauza, bet arī izšūpoja daudzus kokus, kuri pirmajā piegājienā ne vienmēr tika nocirsti, tāpēc mežizstrādātāji ir un būs spiesti atgriezties daudzās agrāk it kā sakoptajās cirsmās un nocirst izšūpotos kokus — pārsvarā egles. Tāpēc vējgāžu «astes» vēl joprojām velkas līdzi, un tās pamazām tiek likvidētas, atzīst A. Cunskis.