Jaunākais izdevums

Pēdējo 12 mēnešu laikā ceļojumā ārpus Latvijas devušies 45 % iedzīvotāju, liecina jaunākais «Latvia Tours Ceļojumu indekss». Tostarp katrs trešais (28 %) uz ārzemēm devies atpūtā, katrs divpadsmitais (8 %) – darba darīšanās, bet katrs septītais (14 %) no Latvijas izbraucis privātu iemeslu dēļ.

Ja salīdzina ar pērno gadu, šogad par 2 % pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuri devušies ceļojumos ārpus valsts. Taču joprojām ne reizi uz ārzemēm nav izceļojuši vairāk nekā puse jeb 55 % aptaujāto.

Visbiežāk ārpus valsts dodas iedzīvotāji 35 – 44 gadu vecumā (55 %), nedaudz retāk – 25 – 34 gadus veci ceļotāji (53 %). Arī vairāk nekā puse (52 %) iedzīvotāju 18 – 24 gadu vecumā aizvadītā gada laikā bijuši ārpus valsts. Savukārt, visretāk no Latvijas izbraukuši seniori 64 – 74 gadu vecumā (26 %). Iedzīvotāju 55 – 63 gadu vecumposmā uz ārzemēm devies katrs trešais (37 %).

Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus lielā mērā ietekmē ienākumi. Ceļojumu indekss rāda, ka iedzīvotāju ar augstiem ienākumiem vidū uz ārzemēm pēdējā gada laikā ceļojuši 66 %, bet iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem starpā – teju trīsreiz mazāk jeb tikai 26 %.

«Indeksa datos redzam, ka, laikam ejot, pamazām palielinās to iedzīvotāju skaits, kas dodas uz ārzemēm – ja 2015. gadā ārpus Latvijas nekad nebija bijuši 57 %, tad šogad tas skaits ir 55 %. Jāteic, ka Latvijas iedzīvotāju vidū ir daudz kaislīgu ceļotāju, un līdz ar pieprasījumu pieaug un tiek dažādots arī tūrisma piedāvājums, ļaujot gan atpūtniekiem un jaunu iespaidu meklētājiem, gan uzņēmējiem, kas izbrauc biznesa darīšanās, izvēlēties konkrētam budžetam un vēlmēm atbilstošu ceļojumu,» saka SIA «Latvia Tours» direktore Ieva Keiša.

Aptaujas dati liecina, ka starp ceļotājiem, kas devušies atpūtā, ir 30 % sieviešu un 26 % vīriešu. Sievietes retāk uz ārzemēm devušās darba darīšanās (5 %), ko nevar teikt par vīriešiem, kuru vidū uz ārzemēm tieši darba jautājumos devies katrs desmitais (12 %). Šāda tendence saglabājusies kopš pagājušā gada.

Aptaujā piedalījās 1002 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visos Latvijas reģionos, tā veikta šā gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pandēmijas skartākajā nozarē ārvalstu ieguldījumi palielinājušies visstraujāk

Db.lv, 20.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ceļojumu aģentūru un tūrfirmu sfēra neatrodas pat TOP 20 sarakstā, tieši šī pandēmijas būtiski ietekmētā nozare aizvadītajā gadā bijusi tā, kuras uzņēmumos ārvalstu ieguldījumu apjoms palielinājies visstraujāk, liecina Lursoft dati.

Tiesa gan, straujais pieaugums panākts, lielākoties pateicoties vienam uzņēmumam.

Savukārt vislielākais ārvalstu ieguldījumu pieaugums 2020.gadā reģistrēts uzņēmumu, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu operācijām, pamatkapitālos.

Aizvadītā gada izskaņā ārvalstu ieguldījumus pamatkapitālam bija piesaistījuši 19,7 tūkstoši Latvijas uzņēmumu. Lursoft pētījis, kurās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem 2020.gadā ar ārvalstu ieguldījumu piesaisti pamatkapitālam sekmējies labāk, bet kurām – mazāk veiksmīgi.

Visaugstākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem ir gaisa transporta nozarē. Šajā jomā reģistrēti 32 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījumi reģistrēti 17 uzņēmumiem, secina Lursoft. Pēdējā gada laikā ieguldījumu apjoms šo uzņēmumu pamatkapitālos nav mainījies un tas saglabājies 3,11 milj. eiro apmērā. Savukārt apjomīgākie ārvalstu ieguldījumi uzkrāti finanšu pakalpojumu sektorā, kur tie 2020.gada izskaņā sasniedza 2,08 miljardus eiro. Gada laikā ieguldījumu summa šajā sektorā strādājošo uzņēmumu pamatkapitālos palielinājusies par nepilniem 5%. Vairāk nekā ceturtā daļa, 575 milj. eiro, no šīs summas līdz šim ieguldīti AS “Swedbank” pamatkapitālā. Lursoft aprēķinājis, ka 2020.gada beigās finanšu pakalpojumu nozarē bija reģistrēti 1926 uzņēmumi, no tiem ārvalstu ieguldījums pamatkapitālā bija reģistrēts 29,67% uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozarei pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos vissmagākā ir neprognozējamība, kas saistīta ar valdības lēmumiem, pirmdien diskusijā par Covid-19 ierobežojumiem atzina tūrisma kompānijas "Latvia Tours" direktore Ieva Keiša.

Viņa uzsvēra, ka valdībai ir jārunā ar uzņēmējiem, jāuzklausa viņu piedāvātie scenāriji un lēmumi jāpieņem, balstoties ne tikai uz epidemioloģisko situāciju, bet arī raugoties no ekonomikas aspektiem.

Pašreiz tiekot strādāts pie drošības protokoliem valstī ieceļošajiem tūristiem, cerot, ka vasarā tādi būs. "Jautājums ir, vai mums izdosies valdības gaiteņos panākt sadzirdēšanu un pieņemt saprātīgus lēmumus," sacīja Keiša.

Viņa arī atzīmēja, ka nav aprēķināts ekonomiskais zaudējums tūrisma nozarei, kas tika radīts, kamēr Latvijas ceļotāji devās uz trešajām valstīm caur Tallinas un Viļņas lidostām. "Tūrisma nozarei nemitīgi jāskaidro un jāpierāda, ka starptautiskajā gaisa transportā inficēto skaits ir nesalīdzināmi mazāks, kā tajos gadījumos, kad pārvietošanās notiek pa sauszemi," sacīja Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma operators Latvia Tours, kura direktore ir Ieva Keiša, pērn strādāja ar 20,758 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,1%vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa palielinājās par 36,6% un bija 301 640 eiro. Ieņēmumi no izejošā tūrisma pērn bija 17,667 miljoni eiro,bet no ienākošā tūrisma - 1,804 miljoni eiro, no konferenču rīkošanas - 1,221 miljonu eiro, bet no citiem ieņēmumiem Latvia Tours guva 66 244 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: Ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži tāpat kā citās jomās, Brexit «migla» vēl pilnībā nav izklīdusi arī pār tūrisma nozari Eiropā un iespējamo ceļošanas paradumu maiņu

Latvijas tūrisma industrija diez vai ārkārtīgi cietīs no šī Lielbritānijas izstāšanās procesa no Eiropas Savienības, savukārt dienvidu zemes, kurām atpūtas ceļotāji ienes prāvu naudas žūksni tautsaimniecībā, ir nobažījušās par iespējamo britu tūristu skaita kritumu tuvākajā nākotnē.

Ceļotājiem ir jārēķinās ar noteiktām izmaiņām un iespējamām neērtībām.

«Skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs, tostarp tas, vai tiks panākta vienošanās vai ne. Tūrismā, mūsuprāt, visvairāk tiks ietekmēti paši briti,» komentē Pauls Gusts, CWT Latvia izpilddirektors, Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas ALTA valdes loceklis.

«Saprotam, ka šajā stadijā ir vēl daudz neskaidrību gan no Eiropas institūciju, gan arī no Lielbritānijas valdības puses. Apjukumu rada situācija, ka nav skaidrības par Brexit veidu un pastāv varianti par tā norisi,» atzīst Ieva Keiša, Latvia Tours vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #18

DB, 05.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus, kas tika ieviesti pandēmijas dēļ, un valstis paredz atbalstu saviem uzņēmumiem.

Vairākās Eiropas valstīs sāk pieņemties spēkā noskaņojums, ka tuvākās nākotnes ekonomiskās perspektīvas līdzinās 2009. gada krīzes apjomam un mērogiem.

Lieli ekonomiskie sarežģījumi pasaulei uzklupuši vairāk nekā 10 gadus pēc iepriekšējās globālās finanšu krīzes, un pasaulē izveidojusies krīžu paaudze.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 5. maija numurā:

- viedokļi - Covid-19 un pieejamie finanšu resursi

- aktuāli - sašķidrinātā vai cauruļvadu gāze

- tēma - Covid-19 ierobežojumu mīkstināšana: ārvalstu tirgi lēnām mīkstina ierobežojumus; aicina mīkstināt ierobežojumus brīvdabā; Zviedrijas paraugs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ministriju komandējumos nemainīgi dominē Brisele

Monta Glumane, 12.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

13 Latvijas ministrijas 2019.gadā komandējumos tērējušas 3,8 miljonus eiro.

Šā brīža situācija liecina, ka šogad braucienu uz ārzemēm būs mazāk un ministrijas komandējumu plānošanā ir piesardzīgas.

Kopš marta darījumu braucieni ir pilnībā apstājušies un līdz gada beigām ministrijas komandējumus plānos ļoti piesardzīgi. "Līdz februāra beigām viss bija kā ierasts - valsts ierēdņi komandējumos brauca daudz un regulāri. Martā šī plūsma pilnībā apstājās. Gandrīz visi iepriekš rezervētie braucieni līdz septembra beigām ir atcelti un jaunu pasūtījumu nav. Darījumu braucieni uz ārvalstīm ir apturēti uz nezināmu laiku, izņēmums ir tikai Baltijas valstis. Gadījumi, kad tiek pasūtīti komandējumi uz Eiropu, ir ļoti reti," atzīst Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes locekle un Latvia Tours direktore Ieva Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gads tūrisma nozarei sākās ļoti cerīgi, ar būtisku pieaugumu pret 2019. gada 1. ceturksni, tomēr jau marta sākumā situācija krasi mainījās Covid-19 pandēmijas dēļ. 2020. gadā, salīdzinot ar citiem gadiem, cilvēki praktiski neceļoja.

"Tūrisma operatoru vēlme strādāt un organizēt čarterus uz Bulgāriju un Grieķiju neizrādījās veiksmīga, it īpaši tāpēc, ka reisu aizliegumi, balstoties uz Covid kumulatīvajiem rādītājiem, saskaņā ar SPKC izveidoto valstu sarakstu sekoja piektdienu pēcpusdienās, kas ļoti lielā mērā apgrūtināja tūrisma aģentūru un operatoru darbu, jo izmaiņas un atcelšanas bija jāveic ļoti īsā laikā. Salīdzinot ar pandēmijas sākuma periodu, vasarā situācija teorētiski bija labāka, bet realitātē – tūrisma nozarei tas radīja tikai daudz neproduktīva darba, mēģinot organizēt ceļojumus, pārdodot vietas čarterreisos, lai pēc tam atceltu ceļojumus un skaidrotu klientiem situāciju," komentē SIA "Latvia Tours" direktore un ALTA valdes locekle Ieva Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru