Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

Viena no pēdējos gados straujāk augošajām kompānijām Austrumeiropā ir finanšu tehnoloģiju uzņēmums Eleving Group, kas darbojas 14 valstu tirgos trīs kontinentos un kuras galvenais birojs atrodas Rīgā.

Kā izdodas audzēt peļņas rādītājus par spīti pandēmijai un šā gada krīzei, Dienas Bizness jautāja Eleving Group valdes priekšsēdētājam Modestam Sudņum (Modestas Sudnius).

Jau pieejama informācija, ka esat viens no straujāk augošiem uzņēmumiem reģionā, esat gan Eiropas, gan citu kontinentu tirgos. Pastāstiet par Eleving Group, kas ir jūsu specializācija?

Eleving Group pirmsākumi meklējami Latvijā pirms nedaudz vairāk kā desmit gadiem, kad uzsākām lietotu automašīnu iegādes finansēšanu. Pamatideja bija palīdzēt cilvēkiem, kuriem nav iespējas saņemt kredītu bankā, kā arī veicināt tādu automašīnu iegādi, ko tradicionālās bankas nefinansē. Kā zinām, bankas labprātāk finansē jaunu automašīnu iegādi, tomēr ne visi tās var atļauties. Šo gadu laikā esam apguvuši daudzus pasaules tirgus un šobrīd pakalpojumus sniedzam ne vien Eiropā, bet arī tādās relatīvi eksotiskās valstīs kā Kenija, Uganda, Uzbekistāna u.c.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Par līzinga kompānijas a/s RD Līzinga grupa īpašnieku kļuvusi ASV kompānija General Electric Company sastāvdaļa GE Consumer Finance. GE Consumer Finance uzskata, ka šis darījums nodrošinās tai jaunu platformu darbības paplašināšanai Baltijas reģionā, komentējot darījumu, pauž GE Consumer Finance Ziemeļu un Baltijas reģionu izpilddirektors Niels Aall. «Daudzi no mūsu galvenajiem mazumtirdzniecības partneriem šobrīd izvērtē iespējas ieiet Baltijas reģionā, un mūsu uzdevums ir sniegt tiem tādu apkalpošanas līmeni, kādu viņi raduši redzēt strādājot ar mums visā Skandināvijā,» pamato N. Aall. RD Līzinga grupa, atšķirībā no bankām piederošajām līzinga kompānijām, specializējas patēriņa kredītu sniegšanā, kā sniedz autolīzingu.

Vidējais termiņš, uz kādu uzņēmumi Latvijā izvēlas lietot transportlīdzekļus pilna servisa autolīzingā, ir 3-4 gadi, liecina AVIS Budget Group Latvia dati.

Līzinga perioda beigās visbiežāk uzņēmēji izvēlas citus jaunus auto līzingā, tādējādi atkal pilnībā atjaunojot autoparku.

Pieprasījums pēc pilna servisa autolīzinga Latvijas uzņēmumu vidū pēdējo trīs gadu laikā pieaudzis par 20%.

Pēckrīzes stagnācijas periods ir beidzies – uzņēmumi vēlas atjaunotus autoparkus un arvien biežāk dod priekšroku pilna servisa pakalpojumiem. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas izvēlas pilna servisa autolīzingu. Tūlīt pēc krīzes daudzi bija spiesti no tā atteikties, jo viens no virzieniem, kurā izdevumi lielākoties tika optimizēti, bija autoparks. Uzņēmēji meklēja citus risinājumus – vieni atteicās no autoparka uzturēšanas vispār, citi ierobežoja izdevumus, cik vien iespējams. Savukārt pēdējos gados uzņēmēji atkal sāk novērtēt savu laiku un ieguldījumus, kas nepieciešami, lai uzturētu autoparkus pašu spēkiem.

Automašīnu dīleri patlaban aktīvi iztirgo krājumus un jauni neparādās, tā intervijā Lietišķā Diena apgalvo Hansa līzings direktors Daniils Ruļovs.

Viņš norāda, ka dīleri kļūst arvien ieinteresētāki lietotu automašīnu tirdzniecībā, jo «tirgū ir izpratne, ka ļoti liels pieprasījums pēc jauniem auto nebūs». Cilvēki sākot daudz uzmanīgāk izvērtēt savas iespējas un tie, kas saprot, ka dārgu automašīnu nespēs pavilkt, to pārdod un pāriet uz ekonomiskākas klases braucamo.

Hansa līzings direktors norāda, ka patlaban situācija gan autolīzingā, gan citos līzinga veidos ir pasliktinājusies. Ja iepriekš nemaksātāju īpatsvars bijis 0.3 – 0.5 %, tad šobrīd situācija pasliktinājusies divas līdz trīs reizes. Viņaprāt, cilvēki ir pārrēķinājušies ar savām iespējām. «Piemēram, celtnieki iegādājās BMW X5 un vadāja cementa maisus. Tāpat jebkurš sevi cienošs cilvēks, kas nodarbojās ar nekustamajiem īpašumiem, uzskatīja, ka viņam jābraukā ar 7.sērijas BMW. Ja paskatāmies uz mašīnām, kas patlaban ir pārdošanā, tieši tādas markas un veida automašīnas ir visbiežāk sastopamas,» tā D. Ruļovs. Viņš arī piebilst, ka pārsvarā problēmas maksāt autolīzingu ir tieši nekustamā īpašuma nozarē strādājošajiem, kā arī kokapstrādes uzņēmumiem. Patlaban Hansa līzings nevar lepoties, ka pārdod vairāk automašīnas nekā pārņem - kompānijas laukumā atrodas ap 330 auto un pieprasījums ir, piebilda direktors.

AS Hansabanka piedāvā jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu pircējiem, kuriem vajadzīgi līdzekļi pirmajai iemaksai, liecina kredītiestādes sniegtā informācija medijiem.

No 1.februāra Hansabanka sāk piedāvāt jaunu risinājumu potenciālajiem mājokļu vai auto pircējiem, ņemot vērā Latvijas patērētāju vēlmes un uzvedību šī brīža ekonomiskajos apstākļos - pirmās iemaksas krājkontu.

Hansabankas pētījums par patērētāju paradumiem rāda - 28% no potenciālajiem mājokļu pircējiem gandrīz visās sociāldemogrāfiskajās grupās par galveno barjeru nekustamā īpašuma iegādei uzskata pirmo iemaksu. Tieši šai iedzīvotāju daļai arī domāts jaunais piedāvājums, kas reizē māca gan krāt, gan pārdomāti aizņemties.

Oksana Sivokobiļska, Hansabankas valdes locekle un Klientu apkalpošanas daļas vadītāja: ''Mēs esam pārliecinājušies, ka pietiekami daudziem cilvēkiem pirmā iemaksa ir šķērslis jauna mājokļa iegādei, tajā pašā laikā Latvijā var vērot uzkrāšanas paraduma attīstību. Ņemot to vērā, Hansabanka šoreiz saviem klientiem piedāvā ideju - plānot savas dzīves uzlabošanu - jauna mājokļa vai auto iegādi pusgada vai divu gadu laikā, tikmēr krājot līdzekļus pirmajai iemaksai. Tādējādi var vienlaikus gan pieradināties uzkrāt, gan nopelnīt procentus, gan iegūt to, ko esi vēlējies - jaunu dzīvesvietu vai automašīnu.''

72% respondentu Latvijā, 57% Lietuvā un 73% Igaunijā atzīst, ka pārtiku pašlaik internetā nepērk. Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 53%.

Tikai 4% Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā pārtikas produktus ir sākuši iegādāties internetā biežāk, nekā iepriekš, liecina starptautiskās informācijas un mērījumu kompānijas Nielsen veiktais pētījums par tehnoloģiju ietekmi uz mazumtirdzniecības sektoru un patērētāju attieksmi pret pārtikas preču un citu ikdienas pirkumu iegādi tiešsaistē.

Lielākais īpatsvars patērētāju, kas vēlētos pirkt pārtikas preces un citas ikdienā nepieciešamās lietas internetā, ir Āzijas un Klusā okeāna reģionā – 60%. Vienlaikus 61% respondentu pasaulē atzīst, ka došanās uz veikalu ir patīkama un nevēlas no tās atteikties.

Portāls Mashable.com ir izveidojis jaunradīto uzņēmumu «rīkkopu», kurā apkopoti 550 respondentu viedokļi par to, kuras programmatūras, palīgrīkus un interneta vietnes tie vislabprātāk izmanto savu uzņēmumu darbā. Tika aptaujāti pārstāvji ASV uzņēmumos, kas nesen uzsākuši savu darbību, pārsvarā darbojas tehnoloģiju un digitālo mediju industrijā un kuros darbinieku skaits nepārsniedz vienu simtu.

Pārsvarā bizness tiek uzsākts ar nelieliem budžeta līdzekļiem, un katra naudas zīme tiek taupīta. Plašais dažādu pieejamo programmatūru, palīgrīku klāsts ir padarījis to lietošanas izmaksas pieņemamas uzņēmējdarbību nesen uzsākušajiem, tomēr šobrīd ir parādījusies cita problēma – esam nonākuši līdz situācijai, kad izvēle ir teju vai pārāk liela, vēsta portāls Mashable.

Aptauja liecina, ka jaunie uzņēmēji un nesen darbību uzsākušo uzņēmumu darbinieki izvēlas gan «jaunās zvaigznes» (piemēram Dropbox), gan «veterānus», piemēram, Paypal un Salesforce.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Latvija pagājušajā gadā eksportēja preces uz 203 pasaules valstīm, kamēr importēja no 176 valstīm, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

2024.gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,68 miljardus eiro, kas ir par 365,5 miljoniem eiro jeb 1,9% mazāk nekā 2023.gadā, bet importa - 21,68 miljardus eiro, kas ir par 1,73 miljardiem eiro jeb 7,4% mazāk.

Tādējādi Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās pērn veidoja 40,36 miljardus eiro, kas ir par 2,09 miljardiem eiro jeb 4,9% mazāk nekā 2023.gadā.

Pērn, salīdzinot ar 2023.gadu, eksports pieaudzis tādās preču grupās kā koks un tā izstrādājumi, kokogles - par 153 miljoniem eiro jeb 5,3%, pārtikas rūpniecības ražojumi - par 100,9 miljoniem eiro jeb 5,4%, kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi - par 73 miljoniem eiro jeb 4,5%.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Ja lietota – tad vācu, ja jauna – tad japāņu. tā varētu raksturot Latvijas automašīnu tirgu, norāda automašīnu transporta sludinājumu portāla Latauto.lv pārdošanas vadītājs Andris Mālnieks.

Volkswagen markas automašīnas arī otrajā šī gada ceturksnī saglabāja pirmo pozīciju visvairāk pārdoto jauno, kā arī lietoto automašīnu vidū, taču tām strauji seko japāņu Toyota un Nissan. Pēdējās markas automašīnas ieguvušas lielāku pircēju uzticību – tika nopirkts par 52% vairāk automašīnu nekā pērn šajā pašā laika periodā.

Pēc A. Mālnieka teiktā, otrajā šī gada ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, visvairāk pārdoto jauno automašīnu pieciniekā novērojamas krietnas pārmaiņas.

«Pirms gada Nissan automašīnas, kas īpaši piemērotas braukšanai pa pilsētas ielām, samierinājās ar pēdējo vietu pieciniekā. Taču šī gada aprīļa-jūnija mēnešos tika pārdots par 359 automašīnām vairāk nekā pērn šajā pašā laikā, un tas ļāva šai markai pacelties uz trešo pozīciju vispirktāko jauno automašīnu vidū,» situāciju komentē A. Mālnieks.

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Igaunijā šī gada aprīlī eksports veidojis 1,1 miljardu eiro, savukārt imports bijis 1,2 miljardu eiro apmērā šā brīža cenās, atsaucoties uz Igaunijas statistikas datiem, vēsta BBN.

Tādējādi Igaunijas eksports, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, ir pieaudzis par 60%, savukārt imports - par 68%.

Importam apjomiem pārsniedzot eksportu, ir pieaudzis arī ārējās tirdzniecības deficīts. Pērnā gada aprīlī tas bija 17 miljoni eiro, bet šogad – jau 87 miljoni eiro.

Aprīlī Igaunija visvairāk eksportējusi ierīces un aprīkojumu (27% no kopējā Igaunijas eksporta), dabas resursus un to produktus, ieskaitot benzīnu, dīzeļdegvielu un elektrību (23% no kopējā eksporta apjoma), kā arī metālus un to produktus (9%). Salīdzinot ar 2010. gada aprīli, visvairāk pieaudzis mašinērijas un iekārtu eksports un dabas resursu produktu eksports.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Latvijā vidējais paredzamais mūža ilgums ir par 8 gadiem zemāks nekā 15 Eiropas Savienības vecajās dalībvalstīs, liecina Sabiedrības veselības aģentūras pētījumā «Potenciāli zaudētie dzīves gadi Latvijā 2003.gadā» dati. Pētījuma uzdevums bija izrēķināt potenciāli zaudētos dzīves gadus Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 65 gadiem, kā arī noskaidrot galvenos nāves cēloņus dzimumu un vecumu struktūrā, kuru dēļ visvairāk tiek zaudēti dzīves gadi. Potenciāli zaudētie dzīves gadi ir gadi, kurus cilvēks būtu nodzīvojis līdz kādam noteiktam vecumam, ja nebūtu miris nelaimes gadījumā vai kādas slimības dēļ. Parasti tie tiek rēķināti līdz konkrētam vecumam, t.i. ekonomiski aktīviem iedzīvotājiem, līdz 65 gadu vecumam. Pētījuma rezultāti atklāja, ka kopējais zaudēto dzīves gadu skaits Latvijā 2003.gadā bija 152 030 gadi. Vīriešiem zaudēto dzīves gadu skaits ir gandrīz trīs reizes lielāks nekā sievietēm. Sadalījumā pa vecuma grupām augsts zaudēto dzīves gadu rādītājs ir dzīves sākumā (0 līdz 4 gadu vecumam) un vecumā no 40 līdz 54 gadiem. Augstais rādītājs dzīves sākumā izskaidrojams ar to, ka mirstot šajā vecumā, tiek zaudēts visvairāk potenciālo dzīves gadu. Iemesli tam ir mirstība no iedzimtām anomālijām un ārējie cēloņi. Dzīves gadi visvairāk tiek zaudēti ārējo cēloņu dēļ (37.4% īpatsvars no visiem potenciāli zaudētajiem dzīves gadiem). Lielais potenciāli zaudēto dzīves gadu daudzums norāda, ka šajā cēloņu grupā, iespējams, visvairāk mirst gados jauni cilvēki. Visvairāk zaudēto gadu ir ceļu satiksmes negadījumos (23%). 19% zaudēto gadu ārējo cēloņu dēļ ir pašnāvību dēļ, kas norāda uz iespējamām sociālām un garīgās veselības problēmām valstī. Vīrieši potenciālos dzīves gadus dažādu ārējo cēloņu dēļ zaudē daudz vairāk nekā sievietes. Visvairāk potenciālie dzīves gadi ārējo cēloņu dēļ tiek zaudēti cilvēkiem darbspēju vecumā - no 15 – 54 gadu vecumam. Arī audzēju dēļ potenciāli zaudēto gadu visvairāk ir vecuma grupās no 40 līdz 59 gadiem, sievietēm nedaudz agrāk nekā vīriešiem. Sievietes visvairāk dzīves gadus zaudē krūts vēža dēļ, vīrieši – plaušu vēža dēļ, kam galvenais iemesls ir smēķēšana, tātad viens no kaitīgajiem ieradumiem, kas raksturo neveselīgu dzīvesveidu.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Patlaban lietošanā komersantiem ir piešķirti 90% no 10 miljoniem mobilo telefonu tīklu numuru, taču daļa no tiem netiek izmantota, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Numerācijas lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersantiem piešķir SPRK atbilstoši Nacionālajam numerācijas plānam. Visvairāk komersanti pieprasa fiksētā telefona tīkla numerāciju Rīgas zonā un mobilā tīkla numerāciju. Savukārt no 2 miljoniem Rīgas numerācijas zonas fiksētā telefona tīkla numuriem lietošanā piešķirti ir 64%.

Analizējot ierobežoto numerācijas resursu izmantošanu, SPRK ir konstatējis vairākas problēmas. Viena no galvenajām problēmām ir neefektīva ģeogrāfiskās un neģeogrāfiskās numerācijas resursu izmantošana. Komersanti ir vērsušies SPRK ar lūgumu piešķirt numerāciju, taču, kā izrādās, numerācija netiek izmantota. No 109 komersantiem, kuriem ir piešķirtas tiesības lietot ierobežotos numerācijas resursus, tikai 53 komersanti jeb 49% tos faktiski izmanto. No 49 komersantiem, kuriem lietošanā piešķirti mobilo telefonu tīkla numuri (2XXXXXXX), tos izmanto tikai viena ceturtā daļa.

Kā viena no tendencēm ISIC veiktajā pētījumā iezīmējas vēlme gūt atlaidi starppilsētu autobusu un pasažieru vilciena biļetēm, kas norāda uz jauniešu pārvietošanās izmaksām un nepieciešamību tās samazināt, informē ISIC Latvia.

21% aptaujāto atzina, ka labprāt izmanto savu statusu atlaižu gūšanai ik dienas, taču lielākā daļa atlaides izmanto dažas reizes nedēļā. Tikai 2,2% atzina, ka iepirkšanās vai pakalpojumu gūšanas laikā nedomā par ietaupījumu ar atlaidēm.

Par svarīgākajām kategorijām, kurām izmanto atlaides, jaunieši nosaukuši biļešu iegādi kino/izrādēm/koncertiem/izstādēm. Tāpat joprojām aktuāli ir izmantot atlaides ēdināšanai, izklaidei, kancelejas preču, apavu, apģērbu un aksesuāru iegādei.

Jautājot par tehnoloģiju izmantošanu ikdienā, lielākā daļa aptaujāto atbildēja, ka dažādas aplikācijas savā telefonā izmanto katru dienu. 17,4% neizmanto aplikācijas vispār vai arī neizmanto viedtālruni. Reizi mēnesī vai retāk tehnoloģijas izmanto 8,8%.