Budžets

Visvairāk atvaļinājumā tērē šveicieši, vismazāk – lietuvieši

Anda Asere, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Vistaupīgāk eiropiešu vidū šovasar ceļojuši lietuvieši, tērējot aptuveni 518 eiro, bet visvairāk – šveicieši, vidēji veltot tam 1114 eiro, liecina finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma «Revolut» analītiķu aprēķini.

«Revolut» analītiķi izvērtējuši datus periodā no 1. jūnija līdz 20. augustam par to, cik Eiropas iedzīvotāji šajā vasarā tērējuši lidojumiem, naktsmītnēm, transportam, pārtikai un dzērieniem ārvalstīs. Baltijas valstu starpā visvairāk ceļojumiem tērējuši igauņi, latvieši palikuši otrajā vietā, bet vislētāk ceļojuši lietuvieši.

Igauņi vidēji iztērēja 704 eiro un tie ir lielākie Izdevumi Baltijas valstu starpā. Sasummējot galvenos ceļojumu izdevumus, «Revolut» analītiķi secinājuši, ka viens latviešu ceļotājs vidēji iztērēja 597 eiro. Latvieši arvien biežāk ceļo uz ārvalstīm un tur iztērē arvien vairāk naudas. 2017. gadā latvieši ceļojot iztērēja par 18% vairāk, nekā 2016. gadā, un šī summa sasniedza 930 miljonus eiro, liecina Latvijas centrālā statistikas pārvaldes dati.

Baltijas valstu starpā igauņi šajā vasarā lidojumiem iztērējuši visvairāk naudas. Uz ārvalstīm ceļojušie vidēji lidmašīnas biļetēm šajā vasarā veltīja 402 eiro, taču latvieši – 401 eiro. Lietuvieši lidojumiem tērējuši vidēji 334 eiro. Eiropā vismazāk naudas lidojumiem veltījuši poļi – vidēji 318 eiro, bet visvairāk Eiropā šajā vasarā vidēji iztērēja norvēģi un somi – attiecīgi 484 un 443 eiro.

Brīvdienu laikā visi vēlas sevi palutināt, tādēļ pārtika un dzērieni ir vieni no galvenajiem izdevumiem ārvalstīs. Visvairāk šai šovasar kategorijai tērējuši šveicieši – 283 eiro. No viņiem nedaudz atpaliek briti, kuri ēdieniem un dzērieniem tērējuši 259 eiro. Baltijā šajā kategorijā visvairāk tērējušies igauņi – vidēji 222 eiro, latvieši 136 eiro, bet lietuvieši – 129 eiro. Taupīgākie Eiropā bijuši poļi – viņiem pārtikai un dzērieniem ārvalstīs pietika vidēji ar 100 eiro.

Izvērtējot visu Eiropas valstu datus, tika noskaidrots, ka ceļotāji no Šveices transportam ārvalstīs ir tērējuši visvairāk – vidēji pa 105 eiro cilvēkam. Otrajā vietā atkal ierindojas igauņi, kuri tam veltījuši vidēji pa 90 eiro. Latviešiem ceļošana ārvalstīs vidēji maksāja pa 60 eiro, bet lietuvieši šeit atkal tika cauri ar vismazākajiem izdevumiem Baltijas valstu starpā – pa 55 eiro. Mazāk par lietuviešiem transportam iztērējuši tikai horvāti, tam veltot aptuveni pa 53 eiro.

«Revolut» analītiķi secinājuši, ka eiropiešu starpā šveicieši visvairāk novērtē ērtu dzīvi ceļojumu laikā – naktsmītnēm viens šveicietis šovasar veltījis vidēji 300 eiro. Vistaupīgāk nakšņojuši lietuvieši, izmitināšanai tērēt vidēji tikai 76 eiro. Latvieši tam vidēji veltījuši vidēji 126 eiro, bet igauņi – 151 eiro.

«Revolut» darbību sāka 2015. gada jūlijā, iepazīstinot pasauli ar ambiciozu mērķi reformēt banku sektoru. Kompānijas klienti ar mobilās lietotnes palīdzību var atvērt kontu, tērēt naudu 150 dažādās valūtās visā pasaulē bez papildu samaksas, aplikācijā vienlaikus glabāt un pārvaldīt līdz 25 valūtām un tās mainīt, izmantojot starpbanku valūtu kursu. Mazāk nekā trīs gadu laikā Londonā dibinātais uzņēmumus visā Eiropā ir sasniedzis 2,5 miljonus lietotāju, kuri veikuši vairāk nekā 100 miljonus darījumu, kuru kopējā vērtība sasniedz 16 miljardus ASV dolāru. «Revolut» tiek dēvēts par vienu no visstraujāk augošajiem finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumiem pasaulē un ir piesaistījis 336 miljonus ASV dolāru investīcijas no tādiem investoriem kā «Index Ventures», «Ribbit Capital», «Balderton Capital» un «DST Global».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Meklēs iespējas, lai jaunie vecāki varētu strādāt, nezaudējot valsts pabalstus

Zane Atlāce - Bistere, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vienojusies ar labklājības ministru Jāni Reiru, ka tiks veidota ekspertu grupa, lai jau septembra sākumā nonāktu pie risinājuma par iespēju jauno vecāku nodarbināšanu, pilnā apmērā saglabājot valsts pabalstu bērnu kopšanas atvaļinājumā, līdzšinējo 30% vietā, informē LTRK pārstāve Rūta Grikmane.

Pašreiz panāktā vienošanās paredz kā pirmo soli izstrādāt regulējumu par ceturtdaļas slodzes pieļaušanu, saglabājot pabalstus pilnā apmērā, tādējādi risinot arī samilzušo darbaspēka problēmu Latvijā, paralēli tam analizējot potenciālās iespējas arī garākam nodarbinātības periodam pabalsta saņemšanas laikā. Ekspertu uzdevums būs saprast, kādā laika periodā šāda slodze ir pieļaujama vai nu par pamatu ņemot gada griezumu, vai arī īsāku termiņu, lai palīdzētu uzņēmējiem laikā, kad ir atvaļinājumu sezona vai arī paaugstināts darba apjoms, projektu vai pasūtījumu dēļ.

Diskusiju rosināja LTRK, jo tieši šobrīd ir izteikti jūtams darba spēka trūkums, kas īpaši bieži jūtams reģionos. Sarunā ar J.Reiru visi klātesošie vienojās, ka jaunie vecāki, kuri atrodas bērnu kopšanas atvaļinājumā ir potenciālais darbaspēks, ko iespējams izmantot, kā arī neradīs negatīvu fiskālu ietekmi uz budžetu, atļaujot legāli strādāt nepilnu laika slodzi, tieši pretēji – samazinās ēnu ekonomiku, un radīs papildus VSAOI iemaksas sociālajā budžetā.«Ir jāizveido tāda sistēma, kas visām pusēm būtu pieņemama. Sākotnēji eksperti strādās pie ceturtdaļslodzes risinājuma, saņemot pilnu valsts pabalstu, kā arī vērtēs riskus un iespējas to ieviest pusslodzes gadījumā,» sacīja labklājības ministrs J.Reirs, «pirms daudziem gadiem bija spēkā regulējums par pusslodzēm, bet tas tika grozīts, jo veidojās dažādas shēmas. Lai saprastu, kā tās nepieļaut un arī mazinātu darbaspēka trūkumu, nepieciešams atgriezties pie diskusijām.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Piestrādāt, nezaudējot pabalstu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrs Jānis Reirs ir izrādījis pretimnākšanu LTRK iniciatīvai, ka jaunie vecāki, kas saņem vecāku pabalstu, turpmāk varēs strādāt ceturtdaļu slodzes un saņemt pilnu pabalstu.

Pašlaik bērnu kopšanas atvaļinājumā esošas personas, kas vēlas strādāt, var saņemt vecāku pabalstu tikai 30% apjomā no aprēķinātās summas. Kā norāda LTRK, lai nezaudētu valsts atbalstu, bieži vien jaunie vecāki turpina strādāt nelegāli, gūstot ģimenei papildu līdzekļus, bet nenomaksājot par to nodokļus.

Jāteic, ka šāda iniciatīva ir gana apsveicama, ja vien paliek pie nodarbinātības – viena ceturtā daļa slodzes, to nepaaugstinot. Pabalstu pūristi gan teiks, ka vecāku pabalsts, kuru maksā tikai sociāli apdrošinātām personām, ir domāts kā īslaicīgi zaudēto darba ienākumu atvietojums, tādēļ, ja ir ienākumi no darba, tad nav ko atvietot un pabalsts nepienākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Birštonas sanatorijās iegulda desmitiem miljonu eiro

Monta Glumane, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašs pakalpojumu klāsts un demokrātiskas cenas ir galvenie iemesli, kāpēc Lietuvas medicīnas kūrortu mazpilsēta Birštona kļuvusi par ārvalstu un Latvijas tūristu magnētu.

Lai gan pilsētas platība ir nieka 13 kvadrātkilometri un tās iedzīvotāju skaits sasniedz vien 4000, taču tajā atrodas vairākas sanatorijas un spa centri, piemēram, Royal Spa Residence,Medical SPA Eglės sanatorija,Vermes un Tulpes, kuras aktīvi uzņem gan atpūtniekus, gan cilvēkus ar veselības problēmām. Šobrīd notiek gan esošo sanatoriju un spa centru rekonstrukcija, gan jaunu būvniecība un uzņēmumi vēlas piesaistīt vēl vairāk ārvalstu tūristus, tajā skaitā arī no Latvijas.

Kā biznesa portālam db.lv apstiprināja spa centru vadītāji, tad veselības un medicīnas pakalpojumu joma attīstījusies, pateicoties pašvaldības un uzņēmēju sadarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visvairāk plusu - Dombrovskim un Kaimiņam; svītrojumu - Rasnačam, Strīķei un Kivičam

LETA, 07.10.2018

Andris Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

Foto: Jānis Škapars, TVNET

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zivju konservu ražotājs Gamma-A apsver iespēju apvienoties ar kādu citu nozares uzņēmumu

LETA, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju konservu ražotāja «Gamma-A» pieļauj iespēju apvienoties ar kādu citu zivju konservu ražošanas nozares uzņēmumu, lai gan pagaidām konkrēts lēmums par konsolidāciju nav pieņemts, atzina uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aivars Lejietis.

Viņš teica, ka zivju konservu ražošanas nozari joprojām negatīvi ietekmē ierobežotās tirgus iespējas Krievijas embargo dēļ, taču pozitīvi vērtējams, ka nozare minētajos apstākļos ir saliedējusies, kopīgi pārspriež ekonomikas aspektus, tostarp nav izslēgtas plašāka vai šaurāka mēroga dažādu nozares uzņēmumu apvienošanās. Arī «Gamma-A» šāda veida pārrunu procesā ir iesaistījusies.

«Šāds variants ir pieļaujams. Jebkura veida apvienošanās nenoliedzami atrisina kaut kādas ekonomikas problēmas, samazina izdevumus un efektivizē. Zināmu pozitīvu ekonomisko efektu tas dod, tāpēc ir vērts par to domāt, un, ja var, realizēt,» pārdomās dalījās Lejietis, vienlaikus norādot, ka konkrēts lēmums par «Gamma-A» apvienošanas ar citu kompāniju vēl nav pieņemts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā veiktais pētījums atklāj, ka latvieši par savām nākotnes finansēm ir optimistiskāki nekā igauņi vai lietuvieši – 41% no Latvijā aptaujātajiem iedzīvotājiem uzskata, ka viņu finansiālā situācija uzlabosies turpmākajos divos gados, ziņo tirgus izpētes kompānija Kantar Emor.

Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju prognozes par to, ka viņu finansiālā situācija nākotnē uzlabosies, būtiski neatšķiras – Igaunijā 37% ir noskaņoti optimistiski, savukārt Lietuvā 32%. Kantar Emor veiktajā aptaujā respondenti no visām trim Baltijas valstīm salīdzināja savus pašreizējos ekonomiskos apstākļus ar situāciju pirms gada, un aptuveni 30% no aptaujātajiem visās valstīs konstatēja, ka viņu situācija ir uzlabojusies. Progresu vairāk izjūt jauni cilvēki ar augstāku izglītības līmeni un lielākiem ienākumiem.

Kantar Emor pētījumu eksperts Aivars Voogs norāda, ka viedokļi ievērojami atšķiras jautājumā par to, vai pēdējā gada laikā ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies. «Latvijā situācijas pasliktināšanos atzina 26% respondentu, Lietuvā – 28%, Igaunijā – 20% aptaujāto,» atklāj pētījumu eksperts. «Tajā pašā laikā 44% Latvijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņu situācija nav mainījusies – tas ir vairāk nekā Lietuvā, bet mazāk nekā Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no šodienas dodas ikgadējā atvaļinājumā, liecina Valsts prezidenta darba kārtība.

Vējonis atvaļinājumā atradīsies līdz 20.janvārim.

Valsts prezidents atvaļinājumā dodas laikā, kad notiek darbs pie Krišjāņa kariņa (JV) valdības izveides. Politiķi lēš, ka balsojums par Kariņa valdību Saeimā varētu notikt «divdesmitajos janvāra datumos».

Valsts prezidenta prombūtnes laikā, saskaņā ar Satversmē noteikto, viņa pienākumus pilda Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunais darbagalds ļauj ražot efektīvāk

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šveices firma izgatavo darbagaldu speciāli Liepājas uzņēmumam Metālmeistars.

Latvijā lielākā un modernākā optiskās šķiedras – FIBER lāzergriešanas iekārta atrodas Liepājas uzņēmumā Metālmeistars. Tas ir vienīgais šāds Šveices firmas Bystronic darbagalds, izgatavots speciāli liepājniekiem. Jaunā lāzeriekārta uzņēmuma rīcībā ir vien pāris mēnešu – kopš pagājušā gada decembra. Tās kopējās izmaksas ir aptuveni miljons eiro.

Iespēja palielināt jaudu

Jaunā lāzergriešanas iekārta izgatavota īpaši Metālmeistara vajadzībām. Darbagalda izmērs ir 6,25 reiz 2,5 metru, kas ir lielākais Latvijā. «Tagad mums ir iespējams izgatavot lielākas detaļas. Daļu izejmateriālu izgatavo lielā formātā, nevis mazās loksnītēs, tagad to var efektīvāk izmantot,» skaidro uzņēmuma valdes loceklis Elmārs Balodis. Viņš piebilst: «Mašīna ir liela, bet elektrību patērē mazāk nekā vecās. Jaunā lāzergriešanas tehnoloģija ļauj griezt tēraudu, nerūsējošo tēraudu un alumīniju jebkurā klienta izdomātā konfigurācijā līdz trīsdesmit milimetru biezumam. Ir iespējams griezt arī varu, kaparu un misiņu, kas nebija iespējams ar CO2 lāzergriešanas iekārtām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājokļu nepieejamība un pieaugošas īres maksas, kas nereti apsteidz ienākumu kāpumu, ir problēma visā Eiropas Savienībā. Tas īpaši jūtams lielpilsētās, kurās koncentrētas darba vietas

Pasaules Bankas (PB) ziņojumā minēts, ka lielpilsētās 2017. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar 2016. gada attiecīgo laika posmu mājokļa cena augusi vidēji par 4,5%. Tajā pašā laikā ir atšķirības starp dalībvalstīm. Piemēram, kopš 2010. gada Ziemeļvalstīs cena augusi par 50%. Savukārt 2017. gada 4. ceturksnī tā straujāk kāpa Īrijā (11,8%), Nīderlandē (8.5%), Čehijā (8,4%), Bulgārijā (8,2%) un Latvijā (8,1%).

Viduslaiku cietokšņi

PB savā 2017. gada ziņojumā norāda, ka mājokļi Eiropas metropolēs ir kļuvuši nepieejami to pārāk augstas īres maksas dēļ, ko radījis tas, ka pieprasījums pēc mājokļiem ir lielāks nekā piedāvājums. Lielo pieprasījumu ietekmē aizvien pieaugošā urbanizācija, kā arī nesenā migrācijas krīze, kuras dēļ būtisks daudzums migrantu ieradās Eiropas lielajās pilsētās. Franču ģeogrāfs Kristofs Guijī, rakstot par periferiālo Franciju un problēmām, ar kurām sastopas mazpilsētu iedzīvotāji, norāda, ka viņu gadījumā pārcelšanās uz lielpilsētām nav iespējama, jo metropoles ir kā viduslaiku cietokšņi, tikai mūru vietā mūsdienās ir augstās īre maksas. Vissliktākajā situācijā ir jaunās ģimenes, kas vēlas sākt patstāvīgu dzīvi, kā arī ienācēji lielpilsētās no perifērijas. Eiropas lielpilsētu mājokļu krīzi radījusi ne tikai imigrantu plūsma, bet arī urbanizācija, lauksaimniecības sašaurināšanās, tradicionālo industriālo nozaru izzušana, kuras kādreiz koncentrējās reģionos, tas nozīmē, ka cilvēki aizvien vairāk darba meklējumos tiecas uz metropolēm. Tādās lielpilsētās kā Parīze un Londona mājokļu cenu uz augšu dzen arī nerezidenti, kuri masveidā tur iegādājas nekustamos īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta Rīga saglabā vadošo lomu reģionā, plāno pasažieru skaita kāpumu un jaunu infrastruktūru

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce. Viņa sāk ar ļoti labu ziņu. Proti, lidosta saņēmusi Eiropas Komisijas atzinumu, ka Latvijas valsts dividenžu politika attiecībā uz lidostu nav uzskatāma par valsts atbalstu. Tas nozīmē, ka no 2018. g. līdz 2023. g. lielāko daļu dividenžu varēs atstāt uzņēmuma rīcībā infrastruktūras projektu attīstībai. «Tas savukārt nozīmē, ka lidostas attīstības 6. kārta būs simtprocentīgi.»

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Vai tiešām tā ir, ka nekur un nekad ES valstis lidostas neatbalsta?

Lidostas virs pieciem milj. pasažieru nē. EK ļoti strikti seko avioindustrijas un valsts attiecībām .

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas Segedas pilsētā bāzētajā starptautiskajā lāzerpētījumu centrā «Extreme Light Infrastructure - Attosecond Light Pulse Source» (ELI-ALPS) šonedēļ sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Lāzersistēmu «Sylos», kas tapusi pēc ELI-ALPS pasūtījuma, kopīgiem spēkiem izstrādājušas un uzbūvējušas divas Lietuvas lielākās lāzertehnoloģiju kompānijas - «Ekspla» un «Light Conversion».

Šī lāzersistēma ģenerēs ultraīsus lielas intensitātes impulsus, kas tiks izmantoti, pētot elektronu kustību atomos un molekulās. To varēs izmantot arī kodolatkritumu neitralizēšanai, norāda avīze.

«Lai gan lāzeri kā produkts Lietuvas kopējā eksporta tirgū ieņem salīdzinoši nelielu vietu, tomēr tie palīdz nest Lietuvas vārdu visā pasaulē ne mazāk kā mūsu basketbols un liek sasparoties visas pasaules zinātniekiem,» norādījis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietnieks Gintars Vilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagājušajā gadā sākti 34 jauni ārvalstu investīciju projekti, kamēr 2017.gadā tika sākti 53 jauni investīciju projekti, secināts auditorkompānijas «EY» investīciju piesaistes pētījumā.

Tāpat pētījumā secināts, ka Latvijā pērn par 40% samazinājies jaunu ārvalstu investīciju radīto darba vietu skaits - no 2690 jaunām darba vietām 2017.gadā līdz 1078 jaunām darba vietām pagājušajā gadā.

Atbilstoši EY pētījumam Baltijas valstīs visvairāk jaunu investīciju projektu pagājušajā gadā bija Lietuvā - 83, kas ir par deviņām vairāk nekā 2017.gadā. Savukārt Igaunijā pērn sākti 28 jauni ārvalstu investīciju projekti, kas ir par desmit mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar to Lietuvā jaunie investīciju projekti arī radījuši visvairāk jaunu darba vietu - 5023, kamēr Igaunijā - 949.

«EY» partneris, darījumu un finanšu konsultāciju prakses vadītājs Baltijas valstīs un Polijā Guntars Krols stāstīja, ka ārvalstu investīciju projektu skaita kritums Latvijā pagājušajā gadā vēl nenorāda uz būtiskām ilgtermiņa sekām, taču tas ir brīdinājuma signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Reģionu pilsētu iedzīvotājiem ir lielāki izdevumi par mājokli un pārtiku nekā rīdziniekiem

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Puse strādājošo turpina veikt darba uzdevumus arī atvaļinājumā

Lelde Petrāne, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs otrais jeb 51% strādājošo sava atvaļinājuma laikā veic vismaz kādu ar darbu saistītu uzdevumu, secināts interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia veiktajā aptaujā, lai noskaidrotu atvaļinājumu paradumu tendences. Turklāt katrs septītais strādājošais starp aptaujas respondentiem atzina, ka šajā gadā atvaļinājumu neplāno izmantot.

Aptaujas rezultāti atklāja, ka visbiežāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistītus uzdevumus turpina veikt vadības pozīcijās strādājošie – 80% augstākā, 78% vidējā un 70% zemākā līmeņa vadītāji. Salīdzinoši retāk atvaļinājuma laikā ar darbu saistīti uzdevumi bijuši, piemēram, speciālistiem 43%, asistentiem 34%, strādniekiem 33%.

«Salīdzinot šā gada aptaujas rezultātus ar līdzīgu aptauju, kas tika veikta pirms diviem gadiem, jāsecina, ka tendences atvaļinājuma izmantošanā nav mainījušās, joprojām lielai daļai atvaļinājums ir vien periods, kurā, iespējams, mierīgākā režīmā veikt ar darbu saistītus uzdevumus. Lai jebkuram darbiniekam, neatkarīgi no ieņemamā amata un pienākumiem, būtu iespēja doties atvaļinājumā un pilnībā atpūsties no ikdienas darba pienākumiem, saglabājot savu emocionālo un fizisko labsajūtu un darbu produktivitāti, būtiska ir atvaļinājumu plānošana, ietverot arī prioritāšu noteikšanu un uzdevumu deleģēšanu,» norāda CV-Online Latvia mārketinga un komunikācijas vadītāja Krista Roziņa. «Arvien biežāk tiek runāts par izdegšanu darbā, tieši pilnvērtīgai un kvalitatīvai atpūtai un aktivitāšu plānošanai ārpus darba ikdienas dzīves, ir ļoti būtiska loma, ko nevajadzētu ignorēt.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti ietekmīgākie Baltijas «Instagram» influenceri.

Šobrīd influenceru skaits strauji aug, un uzņēmumiem kļūst arvien sarežģītāk saprast, kurus izvēlēties par savu produktu vēstnešiem. Influenceru tops palīdz šajā jomā orientēties un noskaidrot, ar kurām «Instagram» zvaigznēm uzņēmumiem būtu sadarboties visefektīvāk.

Par Baltijas Instagram influenceru topa līderi kļuva @akvuzeee no Lietuvas. Turklāt lietuviešu influenceri dominē gan pirmajā desmitniekā, gan visā topā. Pirmajā desmitniekā izdevies iekļūt tikai vienam latvietim un vienam igaunim – @niklavs un @hensugusta.

Baltijas «Instagram» influenceru tops tika noteikts pirmo reizi, atsevišķi topi tika izveidoti arī katrā no Baltijas valstīm.

Latvijas Instagram influenceru top 5 – @niklavs, @movieevelina, @kporzee, @lauriszalans, @betabeidz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma «Tere ja Farmi Piimatoostus» vadītājs Ilo Kivine paudis viedokli, ka piena ražošana un piena liellopu audzēšana Igaunijā ir apdraudēta valsts īstenotās politikas dēļ, jo tā atšķirībā no pārējām Eiropas valstīm tā lauksaimniecības sektoru atstājot novārtā.

Uzņēmuma vadītājs izplatījis paziņojumu, kurā norādījis, ka piena pārstrādes sektors Igaunijai ir ļoti nozīmīgs, jo trešā daļa ieņēmumu lauksaimniecībā ir saistīti ar pienu. «Sektoru ietekmē gan iespējamas jaunas muitas nodevas lielvaru starpā, gan jaunais Eiropas Savienības budžeta periods, kurā Igaunija līdz šim ir bijusi acīmredzami viena no pēdējām atbalsta saņēmējām,» paudis Kivine.

Viņa aplēses liecina, ka Igaunijas lauksaimniecības liktenis ir atkarīgs no piena ražošanas jaudas. «Igauniju var uzskatīt par daļu no globālās piena tirdzniecības, bet ar 238 miljonu eiro kopējo ražošanas vērtību mēs veidojam tikai 0,4% no Eiropas Savienības piena ražošanas vērtības, kas ir nekas, un, tēlaini runājot, piena karā, kurā valstis mēģina sasniegt labākus rezultātus nekā citas, mēs esam pēdējie - mēs zaudējām karu, padevāmies,» teicis «Tere ja Farmi Piimatoostus» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā ienākumi būtiski samazinājušies jau ceturtajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kamēr lielākā daļa sabiedrības (64%) izjūt bažas par ienākumu sarukumu nākotnē, liecina "Swedbank" Finanšu institūta veiktais pētījums.

Situāciju saasina arī uzkrājumu neesamība un uztraukums par iespējamu darba zaudēšanu.

Iedzīvotāju aptaujas dati atspoguļo, ka ienākumu samazinājums ārkārtas situācijas apstākļos skāris jau 25% iedzīvotāju. Visnopietnāk pandēmijas izraisītā krīze iedragājusi izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari – 78% tajā strādājošo apgalvo, ka izjūt ienākumu samazināšanos.

Nākamās nozares ir būvniecība (38%), transports un uzglabāšana (37%), kā arī māksla, izklaide un atpūta (33%).

Nauda par brīvu 

Pandēmija var spiest risinājumu meklēt jaunā eksperimentā – universālā ienākuma ieviešanā...

Savukārt vismazāk faktisko ienākumu sarukumu izjūt valsts pārvaldes un aizsardzības jomā strādājošie (tikai 3%), kam seko informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniedzēji (16%).

Lielākā daļa sabiedrības (64%) šobrīd dzīvo bažās par ienākumu sarukumu un nepieciešamību savilkt jostas nākotnē. Tikai desmitā daļa uzskata, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija viņu ienākumus neietekmēs.

Domājot par ekonomikas sabremzēšanos vīrusa izplatīšanās laikā, iedzīvotājus visvairāk satrauc savu un savā aprūpē esošo ģimenes locekļu finansiālais nodrošinājums (61%), uzkrājumu neesamība (56%) un varbūtība zaudēt darbu (50%). Daļa patērētāju raizējas arī par esošo kredītsaistību segšanu (30%) un iespējām saņemt jaunu aizdevumu, ja rastos šāda nepieciešamība (20%).

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60% 

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par...

Lai samazinātu pandēmijas ietekmi uz finansēm, lielākā patērētāju daļa sākusi strikti kontrolēt izdevumus.

Aptuveni puse iedzīvotāju izvēlas pirkt tikai pašu nepieciešamāko (52%) un rūpīgāk pievēršas ģimenes budžeta plānošanai (46%). Tāpat iedzīvotāji atturas no lielāku pirkumu veikšanas (25%), kā arī no jaunām kredītsaistībām (27%). Pārvērtējot prioritātes, visbiežāk iedzīvotāji atsakās no maltītēm ārpus mājas un ēdiena piegādes, ceļojumiem, apģērba un apavu iegādes, kam tūdaļ seko arī kultūra, māksla, izklaide un skaistumkopšana. Taupības režīms vismazāk skar tādus patēriņa segmentus kā veselība, mājoklis un izglītība.

"Pandēmija, kas skārusi visu pasauli, ietekmējusi teju ikvienu ģimeni. Bērni neapmeklē skolas un bērnudārzus, mājās uzturas arī liela daļa pieaugušo – vieni izmanto iespēju strādāt attālināti, citi ārkārtas situācijas ietekmē kļuvuši par piespiedu bezdarbniekiem. Tas būtiski ietekmē arī iedzīvotāju finansiālo stāvokli. Paradumus mainīt ir spiesti visi sabiedrības slāņi," norāda "Swedbank" Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Iedzīvotāju aptauju veicis "Swedbank" Finanšu institūts sadarbībā ar "Snapshots" 2020. gada marta nogalē, ar interneta starpniecību aptaujājot 726 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu mēnešu laikā Covid-19 ietekmes dēļ būtiski mainījies cilvēku dzīvesveids un līdz ar to arī ikdienas izdevumi.

"Luminor" bankas dati atklāj, ka Latvijas iedzīvotāji kopš marta sākuma savus ikdienas tēriņus kopumā samazinājuši par 34%.

Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā iedzīvotāju izdevumu samazinājums ir vislielākais – Lietuvā tie ir 26%, bet Igaunijā 28%.

"Novērojumi liecina, ka krīzes situācijā cilvēki ir spējuši "savilkt jostas" un krasi samazināt ikdienas tēriņus teju visās kategorijās. Likumsakarīgi, ka, salīdzinot ar laiku pirms Covid-19 ierobežojumiem, visās trīs Baltijas valstīs visstraujāk jeb par 93-94% samazinājusies vidējā summa, ko cilvēki tērē par ceļošanu un atpūtu ārpus mājas. Tāpat ievērojami samazinājušies arī izdevumi par citām lietām, kas nav pirmās nepieciešamības preču vidū – apģērbs, transports un maltītes restorānos, par ko visu Baltijas valstu iedzīvotāji tagad tērē aptuveni par 60-70% mazāk naudas," saka Normunds Rudzītis, "Luminor"Privātpersonu segmenta vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru