Foto: LETA

VK: Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts 

Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti.

Zane Atlāce - Bistere, 2018. gada 17. janvāris plkst. 14:42

Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu. To, veicot pārbaudi par valsts budžeta plānošanas procesa efektivitāti, secinājusi Valsts kontrole, sniedzot ieteikumus Finanšu ministrijai un priekšlikumus Ministru kabinetam budžeta procesa uzlabošanai.

Valsts kontrole, veicot apjomīgu revīziju Budžeta vadības sistēmas efektivitāte: 1. daļa – budžeta plānošanas cikla efektivitātes izvērtējums, vērtēja budžeta plānošanas un pieņemšanas atbilstību astoņiem OECD budžeta labas pārvaldības pamatprincipiem, tai skaitā fiskālās disciplinētības, attīstības plānošanas, atklātības, demokrātisku diskusiju, rezultātu vērtēšanas principiem. Tas ir pirmais šāda veida izvērtējums par valsts budžeta plānošanu.

Valsts kontrole atzīst, ka pēdējo gadu laikā labas budžeta pārvaldības ieviešanā ir vērojamas pozitīvas iezīmes. Finanšu ministrija ir izveidojusi fiskālās disciplīnas uzraudzības sistēmu, vienkāršojusi budžeta pieprasījumu sagatavošanu, uzsākusi resoriem vēsturiski piešķirtā finansējuma pārskatīšanu, ierobežojusi deputātu kvotu dalīšanas praksi. Paveiktais ir vērā ņemams, tomēr pašapmierinātībai vēl nav pamata.

Valsts kontrole uzsver, ka joprojām un katru gadu pieaugošais valsts parāds neatbilst ne iedzīvotāju interesēm, ne OECD principiem. Fiskālās disciplīnas trūkuma dēļ vispārējās valdības parāds tiek nevis samazināts, bet pārfinansēts. 2016. gada beigās tas sasniedza aptuveni 10 miljardus eiro, kas ir apmēram 11 tūkstoši eiro uz katru nodarbināto Latvijas iedzīvotāju. Turklāt pēdējo piecu gadu laikā valsts parāda procentu maksājumos ārvalstu un starptautiskajām finanšu institūcijām tērējusi vidēji 360 eiro gadā uz katru nodarbināto.

Valsts kontrole arī neizprot nevēlēšanos pildīt Fiskālās disciplīnas padomes rekomendācijas – esam īstenojuši vai daļēji īstenojuši tikai nedaudz vairāk kā pusi padomes sniegto rekomendāciju. Negribētos domāt, ka padomes izveidošana ir bijis tikai solis, lai formāli izpildītu kādas starptautiskās organizācijas prasības.

Valsts kontrole vērš uzmanību arī uz trūkumiem valsts budžeta plānošanas komandas – nozaru ministriju, Finanšu ministrijas, Ministru kabineta un Saeimas – sadarbībā, kas traucē izstrādāt kvalitatīvu valsts budžetu.

Valsts kontrole ir aicinājusi Ministru kabinetu motivēt nozaru ministrijas rūpēties par budžeta līdzekļu ekonomisku izlietojumu atbilstoši paredzētajiem mērķiem tā vietā, lai izdarītu spiedienu saglabāt vai palielināt izdevumu apjomu. Savukārt Finanšu ministrijai būtu jāveic izvērtējums par optimālo valsts parāda līmeni, jāparedz fiskālā nodrošinājuma rezerve un jāaprēķina, cik valsts pārvalde drīkst tērēt. Nepieciešams pēc būtības iedzīvināt izdevumu pārskatīšanas procesu, analizējot budžeta izlietojumu un meklējot optimizēšanas iespējas. Jāsakārto arī spēkā esošais normatīvais regulējums, lai tas secīgi un skaidri aprakstītu budžeta plānošanas procesus. Saeimai iesniedzamajos dokumentos uzskatāmi jāparāda ar iepriekšējā gada budžeta līdzekļu palīdzību sasniegtie rezultāti un ietekme uz valstī noteikto mērķu sasniegšanu.

Vērtējot Ministru kabineta kopumā atbildību par budžeta kvalitāti, Valsts kontrole norāda uz steigu, kādā ik gadu tiek lemts par ieņēmumus palielinošiem pasākumiem vismaz 130 – 250 miljonu eiro apmērā. Par labajai praksei neatbilstošu pieeju ir uzskatāma koalīcijas darba grupas ietekme uz budžeta izstrādes procesu. Tā pieņem nozīmīgus lēmumus par papildu līdzekļu sadali, neievērojot valstī noteikto kārtību un pamatā fokusējoties uz politisko partiju priekšlikumiem. Šādā veidā 2014.-2016. gadā apstiprinātajos Ietvara likumos kopā valsts budžetā iekļauti pasākumi par vismaz 775 miljoniem eiro.

Valsts kontrole apzinās, ka revīzijā sniegto ieteikumu ieviešana finanšu ietekmi un līdz ar to arī papildinājumu iedzīvotāju maciņos radīs vidējā vai ilgā termiņā. Valsts kontrole arī pauž pārliecību, ka konstatēto problēmu mazināšana vai novēršana, jau kā OECD dalībvalstij izvērtējot visas iespējas piemērot organizācijas ilgstoši uzkrātās zināšanas un pieredzi, ļautu Latvijai kārtējo reizi pierādīt, ka varam būt līderi arī OECD – pasaulē attīstītāko valstu vidū.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

SIA Rešetilovs aizvirzās no krīzes, ko uzņēmums savā 28 gadu pastāvēšanas laikā...

Nepilniem 40 000 mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem var nākties domāt par savu nākotni,...

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā...

Lai gan konkurence elektronikas mūzikas instrumentu ražošanas segmentā ik gadu saasinās, SIA...

Investējot 15 miljonus eiro, Salienā, Babītes novada Piņķos uzsākta King's College Britu...

No šīs sadaļas
2017. gada 19. decembris plkst. 16:56

Ar balsu vairākumu Jūrmalas dome otrdien apstiprināja Jūrmalas pilsētas pašvaldības konsolidēto...

2017. gada 19. decembris plkst. 12:47

Otrdien, 19. decembrī, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto noteikumu projektu...

2017. gada 18. decembris plkst. 15:49

Fiskālā ilgtspēja apzīmē valdības spēju turpinot nākotnē pašreizējo ieņēmumu un izdevumu...

2017. gada 15. decembris plkst. 18:07

Nākamgad cilvēkiem, kuri līdz šīm neveic valsts sociālās obligātās apdrošināšanas iemaksas...

2017. gada 12. decembris plkst. 18:50

2018.gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmērs būs 55...

2017. gada 08. decembris plkst. 16:50

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir otri zemākie...

2017. gada 06. decembris plkst. 17:26

Trešdien, 6. decembrī, Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir izsludinājis 2018. gada valsts...

2017. gada 30. novembris plkst. 16:10

Eiropas Parlamenta (EP) deputāti sarunās ar ES dalībvalstu ministriem panākuši vairāk līdzekļu...

2017. gada 30. novembris plkst. 10:43

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos veidojies 261,8 milj. eiro pārpalikums un...

2017. gada 24. novembris plkst. 17:26

2016. gadā izdevumi sociālajai aizsardzībai Latvijā bija 3 783,6 milj. eiro, kas...