Jaunākais izdevums

Ārpus rindas pret Covid-19 vakcinējamās personas ir izraudzījusies valdība, lai iedrošinātu cilvēkus vakcinēties ar "AstraZeneca" vakcīnām un atjaunotu pilnvērtīgu Ministru kabineta (MK) un Nacionālās drošības padomes (NDP) darbu klātienē, informēja veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Lēmumu vakcinēt NDP un MK locekļus valdība konceptuāli pieņēmusi 4.februārī, bet 9.februārī valdība lēma par prioritārajām vakcinējamo personu grupām. Tad otrajā no tām ticis iekļauts "ierobežots skaits amatpersonu", ņemot vērā nacionālās drošības apsvērumus un nepieciešamību nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu.

Tāpat 9.februārī valdība nolēmusi, ka cilvēku iedrošināšanai vakcinēs sabiedrības viedokļu līderus jeb "vakcinācijas vēstnešus".

"Saskaņā ar šiem lēmumiem un pēc konsultācijām ar Ministru prezidentu [Krišjāni Kariņu (JV)], valdības locekļiem un Saeimas priekšsēdētāju [Ināru Mūrnieci (NA)] veselības ministrs uz vakcināciju 11. un 12.februārī aicināja NDP un MK locekļus un Saeimas amatpersonas, kuras vada parlamenta sēdes un ārlietu darbu," informēja Bindere.

Ministra skatījumā, sabiedrība tikusi informēta par gaidāmo NDP un MK locekļu vakcināciju un arī pats vakcinācijas process bija atklāts. "Vienlaikus atzīstam, ka valdībā pieņemtos lēmumus vajadzēja skaidrot plašāk un saprotamāk," atzina ministra pārstāve.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka pēc valdības 4.februāra sēdes preses konferencē netika sniegta informācija, ka būtu pieņemts konceptuāls lēmums vakcinēt NDP un MK locekļus. Pēc 9.februāra sēdes Pavļuts gan atklāja, ka otrajā vakcinējamo personu grupā līdztekus sociālās aprūpes centru iemītniekiem ir iekļautas arī "amatpersonas, kuru vakcinācija ir nepieciešama nacionālās drošības un valsts darbības nepārtrauktības nodrošināšanai", bet konkrētāka informācija par vakcinējamajām personām tika atklāta iepriekšējās dienas vakarā pirms politiķu vakcinēšanas sākšanas.

Taujāta, kādas vēl personas varētu tikt vakcinētas pret Covid-19 ārpus kārtas, ministra pārstāve atbildēja, ka jautājums par citu amatpersonu atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem - nacionālās drošības apsvērumi un nepieciešamība nodrošināt valdības nepārtrauktu darbu - nav Veselības ministrijas kompetencē, attiecīgi šādi lēmumi varot tikt pieņemti vienīgi Ministru kabinetā uz attiecīgo iestāžu pieprasījuma pamata.

Savukārt "vakcinācijas vēstnešu" programmā vakcinējamās personas iesakot Vakcinācijas projekta birojs, balstoties uz sabiedriskās domas analīzi.

Šobrīd šajā programmā pirmās vakcīnu devas saņēmuši bijušie Valsts prezidenti. Sabiedrības iedrošināšanai tiekot uzrunātas vairākas personības, kuru piemērs var iedrošināt un motivēt cilvēkus vakcinēties, bet informāciju par konkrētiem nākamajiem "vēstnešiem" varēšot sniegt, kolīdz cilvēki būs uzrunāti un piekrituši vakcinēties.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka šajā programmā vakcinēties uzrunāts maestro Raimons Pauls, kurš arī potei piekritis.

Kā ziņots, līdztekus "vakcinācijas vēstnešiem" pie vakcīnas pagājušajā nedēļā tika arī vairāki politiķi, kuru pienākumus saista ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu.

Tādējādi vakcinēts tika Kariņš, Pavļuts, labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju (PCL); KPV LV), iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (PCL; KPV LV), aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP), ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (PCL; KPV LV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), Plešs un ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

No Saeimas Prezidija pieciem locekļiem vakcīna pašlaik paredzēta trim cilvēkiem - Mūrniecei, kā arī spīkeres biedrēm - Dagmārai Beitnerei-Le Gallai (JKP) un Inesei Lībiņai-Egnerei (JV).

Politiķu vakcinēšana pret Covid-19 raisīja neizpratni sociālajos tīklos, kas un pēc kādiem principiem izvēlēti sapotēšanai.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Krišjānis Feldmans pēc tam paziņoja, ka Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) būtu jāskaidro ārpus rindas vakcinējamo valsts amatpersonu izvēles kritēriji.

Politiķis norādīja, ka JKP atbalsta dažu viedokļu līderu, arī bijušo Valsts prezidentu vakcinēšanu, lai iedrošinātu sabiedrību potēties pret Covid-19, kad būs pieejamas vakcīnas, taču viņš piekrita, ka sabiedrība nav saņēmusi adekvātu skaidrojumu, kas un kāpēc pašlaik izvēlēti ārpus kārtas vakcinēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 kontekstā Veselības ministrija (VM) neizslēdz iespēju vakcinēt sabiedrības grupu viedokļu līderus, lai sniegtu pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinātu svārstīgos iedzīvotājus vakcinēties, liecina valdībā izskatītais Veselības ministrijas informatīvais ziņojums "Par prioritāri vakcinējamām personu grupām".

Ministrijā skaidro, ka sabiedrības prioritāro grupu motivācijas celšanai vakcinācijas pret Covid-19 veicināšanas kampaņā var arī tikt organizēta sabiedrības grupu viedokļu līderu jeb vakcinācijas "vēstnešu" vakcinācija. Tās ir personas, kurām ir īpaši nopelni sabiedrības labā, dažādu nevalstisko organizāciju līderi un personas, kuru viedoklī konkrētas sabiedrības grupas ieklausās un kurām uzticas. Minētās personas VM ieskatā ar savu rīcību vakcinējoties sniegs pozitīvu piemēru pārējiem un iedrošinās šaubīgos sabiedrības pārstāvjus vakcinēties.

Pēc ziņojumā minētā, patlaban tiek plānots, ka pirmajā grupā kopā ar 35 684 veselības aprūpes darbinieku ietilpst arī pacienti, kuriem saskaņā ar ārsta lēmumu nepieciešama nopietna medicīniska manipulācija. Piemēram, onkoloģiskie pacienti, pirms vai ķīmijterapijas laikā, pacienti un donori pirms orgānu vai cilmes šūnu transplantācijas, vai āri pacienti, kuri ilgstoši uzturas stacionārā ārstniecības iestādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības dokumenta projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. novembra rīkojumā Nr. 655 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, kas stātos spēkā no 11.janvāra, citu ierobežojumu starpā negaidīti parādījies ierosinājums ierobežot reklāmu, informē Latvijas Reklāmas asociācijas (LRA) valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Asociācijas vadītāja norāda, ka šī dokumenta projekts nebija apspriests ne ar vienu no nozares un tajā citu ierobežojumu starpā un pavisam negaidīti parādījies ierosinājums ierobežot reklāmu: “5.7.6 aizliegt tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un tirdzniecības centra īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam organizēt un reklamēt speciālos piedāvājumus, kas varētu motivēt apmeklētājus doties un ilgāk uzturēties tirdzniecības vietā vai tirdzniecības centrā. Minētais ierobežojums neattiecas uz preču atlaidēm (cenu zīmēm) tirdzniecības vietā”.

LRA gatavo vēstuli premjeram, ekonomikas ministram, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Konkurences padomes vadītājiem, aicinot nepieņemt šādu grozījumu redakciju, jo tā nevis uzlabos, bet pasliktinās esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāta lielākā AS "Latvenergo" tirdzniecības zīmola "Elektrum" sadarbībā ar partneri t/c "Spice" izveidotā elektroauto uzlādes vieta Latvijā.

Tirdzniecības centrā "Spice" turpmāk uzlāde tiks nodrošināta vienlaikus 7 elektroautomobiļiem. Šajā pieslēgvietā risinājumi ir īpaši pielāgoti, lai uzlādes vietu varētu aktīvi lietot gan steidzīgie klienti, kas ierodas tikai uz brīdi, gan arī tādi, kas plāno savu auto uzlādēt ilgāku laiku un nesteigties. To nodrošina pieci 22 kW un divi 25 kW pieslēgumi.

"Elektromobilitāte mūsdienās jau sāk kļūt par ikdienu, iedzīvotāji arvien vairāk izvēlas videi draudzīgus transporta līdzekļus, savukārt uzņēmēji, pielāgojoties cilvēku dzīvesveidam, realizē ilgtspējīgus risinājumus un jaunas zaļā biznesa formas, lai veicinātu un attīstītu klimatam draudzīgu procesu izstrādi un dotu jaunu impulsu tautsaimniecības attīstībai. Novērtēju, ka šobrīd tieši mūsu lielākais energoresursu pārvaldītājs ir uzņēmies straujāk virzīt elektrotransporta attīstību Latvijā, veidojot arvien jaunas elektrouzlādes stacijas. Šis ir teicams sadarbības piemērs, kurā redzam valsts kapitālsabiedrības un privātā uzņēmēja kopprojektu. Tas ir solis pareizā virzienā, gādājot par Latvijas pienesumu zaļā kursa mērķu sasniegšanai," komentē Jānis Vitenbergs, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas "KPV LV" valde 21.aprīlī nolēmusi atsaukt no ekonomikas ministra amata Jāni Vitenbergu pēc tam, kad viņš publiski paziņojis par aiziešanu no "KPV LV" un gatavību pievienoties nacionālajai apvienībai "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (NA), informē partijas pārstāve Inese Ozoliņa.

Par šo partijas lēmumu 22.aprīlī tiks informēts arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

J.Vitenbergs neplāno pats atstāt amatu un cer uz "KPV LV" izpratni par nepieciešamību kopīgiem spēkiem pārvarēt Covid-19 pandēmiju. Viņš aģentūrai LETA pauda, ka, viņaprāt, līdz šim strādājis godprātīgi un vēlas arī turpmāk strādāt ministra amatā. Ministra ieskatā sarežģītā situācija "KPV LV" iekšienē, kā arī vispārējie apstākļi liecina par to, ka partija var turpināt sekmīgi strādāt sadarbībā ar kādu citu politisko spēku, ko, viņaprāt, apliecinot vakar starp "KPV LV" un NA noslēgtā vienošanās par koordinētām rīcībām ekonomikā un zemkopībā.

"Vitenbergs ekonomikas ministra amatā tika deleģēts no mūsu partijas, tāpēc būtu tikai godprātīgi, ja līdz ar publiskiem paziņojumiem par pievienošanos citai partijai viņš paziņotu par amata atstāšanu. Šādu lēmumu mēs nesagaidījām, tāpēc esam valdē nolēmuši atsaukt viņu no ekonomikas ministra amata. Šis nebija viegls lēmums, jo līdz šim kā partija esam stāvējuši par cilvēku, kuram ticējām un kuru vienmēr atbalstījām grūtos brīžos un sarežģītu un sabiedrībai nesaprotamu lēmumu pieņemšanā. Šobrīd Vitenbergs labprātīgi ir izvēlējies iet citu ceļu un mēs esam pieņēmuši viņa lēmumu ar sapratni un cieņu. Apzinoties, ka šobrīd valstī pandēmijas apstākļos ir vajadzīga stabilitāte un rīcībspēja, esam jau izskatījuši jaunu kandidātu iespējas, kas spēs operatīvi nodrošināt pēctecību Ekonomikas ministrijas darbā," paziņojumā norāda “KPV LV” (“Par Cilvēcīgu Latviju”) valdes priekšsēdētāja Ieva Krapāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pavasaris ir klāt, un 8. marts uz sliekšņa. Ziedu romantika nav zudusi, lai arī dažkārt jāatsakās no iespējas personīgi tos pasniegt, taču ziedus var pasūtīt ar piegādi. Ziedu bāze Florex iepriekš pasūtītus ziedus piegādā tajā pašā dienā un sniedz ieteikumus, kā labāk veikt izvēli tīmekļa vietnē florexshop.lv.

Ziedu bāzes Florex speciālistes db.lv sniedza atbildes ne tikai par pasūtīšanu un piegādi, bet arī par izvēli, sortimentu un to, kādi ziedi ir pieprasītākie, kā labāk sagādāt pārsteigumu, veicot piegādi ar kurjeru, un kādas viltības jāzina, lai ziedi ilgāk stāvētu vāzē.

Cik ilgu laiku pirms noteiktās piegādes jāveic pasūtījums?

Iesakām pasūtījumu veikt iespējami laikus, t.i., divas trīs dienas pirms plānotās piegādes. Jo agrāk tiks veikts pasūtījums, jo lielāka iespēja būs saņemt tieši tos ziedus, kurus vēlaties pasūtīt. Protams, lieliem notikumiem, kā kāzām, svinīgām viesībām un citiem pasākumiem, pasūtījumu nepieciešams veikt vismaz divas trīs nedēļas iepriekš. Šādu pasākumu organizēšanā nepieciešams saskaņot visu ar noteikto konceptu un piemeklēt vispiemērotākos un klienta vēlmēm un gaumei atbilstošākos ziedus. Mēs piedāvājam arī iespēju veikt pasūtījumu mūsu mājaslapā www.florexshop.lv tieši tajā pašā dienā ar izpildes termiņu trīs līdz četru stundas laikā, ieskaitot piegādi, bet, ja izvēlēsieties saņemt ziedus mūsu noliktavā, tad izpildes termiņš būs īsāks - divas stundas. Pasūtot piegādes dienā, klients var izvēlēties tikai no tiem ziediem, kas konkrētajā dienā ir pieejami bāzē. Gadās, ka klienti ir apbēdināti, ja nav pieejami konkrēti ziedi vai pušķis, kas iepaticies. Tieši tādēļ savlaicīgi veikts pasūtījums nodrošinās, ka izvēlētie ziedi būs pieejami noteiktajā pasūtījuma dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs plāno tuvāko triju gadu laikā iegādāties elektroauto, turklāt interese par elektroauto ir vienlīdz liela gan sieviešu, gan vīriešu auditorijā, liecina "Skandi Motors" veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Vienlaikus gandrīz puse aptaujāto norāda uz valsts atbalsta nepieciešamību elektroauto iegādē.

Kopumā ar elektroauto piedāvājumu Latvijā ir iepazinušies 28% iedzīvotāju, kaut arī vairums vēl nav izdarījuši izvēli par labu konkrētam modelim. Salīdzinoši visvairāk autovadītāju, kuri jau izvēlējušies konkrētu elektroauto modeli, ir starp 18–29 gadus veciem iedzīvotājiem. Šajā vecuma grupā arī ir lielākais to Latvijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri plāno elektroauto iegādāties tuvāko trīs gadu laikā, un 56% respondentu atzīst, ka valsts atbalsts viņu izvēli veicinātu.

"Šāds aptaujas rezultāts nav pārsteidzošs – jauniešiem ir būtiski ilgtspējas un ekoloģiskā nospieduma mazināšanas jautājumi. Kaut arī elektroauto ražošana prasa noteiktus enerģijas resursus, visā auto dzīves ciklā elektroauto tomēr ir videi draudzīgāks nekā automašīna ar iekšdedzes dzinēju. Turklāt pilsētā, kur ir regulāri sastrēgumi un blīvāka satiksme, tas ir arī gaisa kvalitātes uzlabošanas jautājums. Tāpat likumsakarīgi, ka šajā vecuma grupā ir vislielākā interese par pieejamo valsts atbalstu jauna elektroauto iegādei, jo visbiežāk tie ir jaunie profesionāļi un jaunas ģimenes, kas vēl nav paguvuši uzkrāt pietiekami daudz līdzekļu jauna auto iegādei," komentē SIA "Skandi Motors" elektroauto eksperts Vilnis Debesnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jaunā Tallink Grupp kuģa MyStar krustmāte būs Igaunijas prezidente

Db.lv, 12.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Videi draudzīgais kuģis Baltijas jūrā MyStar, kuru pasūtīja Tallink Grupp, un kas pašlaik tiek būvēts Rauma Marine Constructions (RMC) kuģu būvētavā Somijā, tiks pabeigts 2022. gadā.

Tradicionālās kuģa kristības plānotas 2021. gada 12. augustā, un par kuģa krustmāti ir izvēlēta Igaunijas Republikas prezidente Kersti Kaljulaida.

Kuģa MyStar kristību pasākuma ietvaros kuģis pēc kristību ceremonijas tiks nolaists ūdenī, kas ir vēl viens būtisks un svarīgs pavērsiens kuģa būvniecības gaitā, tādējādi pārbaudot uz sauszemes būvētā kuģa gatavību un tā peldspēju.

Kuģa nolaišana ūdenī notiks kuģu būvētavas sausajā dokā, kur kuģis vēl tiek būvēts. Ceremonijas laikā goda viesi svinīgi atver vārstus, lai piepildītu doku ar ūdeni, kurā atrodas kuģis. Pēc kuģa kristīšanas un nolaišanas ūdenī, kuģa būvniecības darbi, kas līdz šim notika kuģa ārpusē, tagad noritēs kuģa iekšpusē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kāpēc uzņēmumi Baltijas valstīs strauji pāriet uz elektronisko parakstīšanos?

Sadarbības materiāls, 04.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektronisko procesu un pakalpojumu kvalitāte strauji uzlabojas. Tāpēc organizēt biznesa procesus Baltijas valstīs tieši biznesa administēšanas kontekstā vēl nekad nav bijis tik vienkārši. Elektroniskie paraksti jeb e-paraksti drošās digitalizācijas procesā ir kļuvuši par tādiem kā elites vienību karavīriem. Kāpēc? Jo e-parakstus ir gandrīz neiespējami viltot vai izmantot ar atpakaļejošu datumu.

Digitālajiem rīkiem ir milzīga ietekme uz uzņēmuma nākotni. Pēdējo gadu laikā piedzīvojām un realizējām strauju digitālo transformāciju. Kombinējot dažādus digitālos rīkus, uzņēmumi savā rīcībā ieguva jaudīgus instrumentus, kas ļauj atteikties no dokumentu drukāšanas, skenēšanas un sūtīšanas pa pastu. Tādējādi arī klientiem uzņēmumi var nodrošinot augstākās klases pieredzi. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, ja patiešām ir vēlme radīt nevainojamus elektroniskos procesus. Neatkarīgi no tā, vai uzņēmums strādā visās trijās Baltijas valstīs vai tikai vienā.

Daudzas aptaujas apliecina, ka dažādu administratīvu procedūru veikšana ļoti bieži darbiniekiem atņem laiku, ko citkārt varētu ieguldīt efektīvāk un tiešām savu darba pienākumu veikšanai. Nu jau ir pilnīgi skaidrs, ka rūpes par dokumentu apriti tādā pat veidā, kā tas notika pirms desmit gadiem, aizņem pārāk daudz laika. Piemērām, dokumentu drukāšana un parakstīšana ar roku, skenēšana un nosūtīšana pa pastu vai, izmantojot kurjera pakalpojumus, ir sarežģīta un lieka. Tomēr dažādu aptauju dati rāda, ka vairāk nekā 50% uzņēmumu joprojām izdrukā dokumentus tikai tāpēc, lai tos parakstītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kapitāla tirgus attīstības formula – valsts lēmumi un pievilcīgi emitenti

Māris Ķirsons, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir atkarīga ne tikai no valsts noteiktajiem nosacījumiem, lielo valsts kapitālsabiedrību kotēšanas biržā, bet arī pašu emitentu labas korporatīvas pārvaldības, spējas ieinteresēt potenciālos investorus.

To rāda diskusija Kapitāla tirgus tendences Latvijā – kāds ir vietējā tirgus potenciāls? Nenoliedzami, ka Latvija kapitāla tirgus attīstībā atpaliek gan no Igaunijas, gan arī no Lietuvas; to varētu pārvarēt gan ar valdības lēmumiem, gan jaunu privātu emitentu ienākšanu biržā.

Redz valsts kompāniju trūkumu

“Būtiskākais, ar ko Latvija atšķiras no Lietuvas un Igaunijas, ir tas, ka biržā ir startējuši lieli valstij piederoši uzņēmumi – Igaunijas valstij piederošā AS Tallinas osta un Lietuvas valstij piederošā AS Ignitis grupa,” skaidro AS Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Problēmas sakne – maz tirgus dalībnieku, maza tirgus kapitalizācija (mazāk par 10% no IKP), bet, piemēram, Zviedrijā kapitalizācija ir lielāka par šīs valsts IKP; jāmeklē cēloņi, kāpēc ir tik maz dalībnieku,” skaidro AS DelfinGroup padomes loceklis Gatis Kokins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka būves un infrastruktūras objekti, kas Eiropā ir norma, Latvijā joprojām ir fantastika, šo situāciju varētu mainīt kopīga valsts un industrijas vīzija ar tai pakārtotu politiku.

Tādu ainu rāda DB aptaujātie eksperti. Tiek norādīts, ka ir daudz dažādu instrumentu, ko valsts varētu izmantot. Vienlaikus secināts, ka bez attiecīgas valsts politikas par būtiskām pārmaiņām koka būvju segmentā Latvijā arī perspektīvā varēsim ne cerēt – ražosim un eksportēsim, bet pašu mājās tādas būvēsim maz.

Valsts politika

“Valstiska redzējuma trūkums par to, ka koka (īpaši masīvkoka) būvniecība var būt viens no Latvijas tautsaimniecības dzinējspēkiem,” uz jautājumu, kas ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijā koka izmantošana būvniecībā nav tāda, kāda tā ir ci tās valstīs, atbild Viedās pilsētas klastera vadītājs, biedrības Passive House Latvija valdes loceklis Krišjānis Kalnciems. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, piemēram, Austrijā masīvkoka ēku būvniecība vairāku gadu laikā no amatniecības pārtapa par būtisku tautsaimniecības nozari ar miljardiem eiro vērtu apgrozījumu. “Tieši tāpat varētu notikt arī Latvijā – pie mums jau pašlaik sekmīgi strādā mazstāvu koka māju ražošanas kompānijas, kuras savu produkciju lielākoties eksportē uz Norvēģiju, Zviedriju, Dāniju, Šveici, Austriju, Vāciju, Franciju un citām valstīm,” skaidro K. Kalnciems.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības jaunā vides politika visbūtiskāk skars zemkopību un transportu; pārejai uz jauno kursu Latvijai atvēlēti 10 miljardi eiro, kas pašlaik ir viena gada valsts budžets, taču tikai aizsargājamo teritoriju palielināšana meža nozarē vien ik gadu samazinās eksporta ienākumus par vismaz 800 milj. eiro, kā arī nodarbinātību nozarē un ar to saistītajās sfērās.

To rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv organizētā diskusija par Eiropas Savienības jauno vides politiku, tās iespējamajiem riskiem un ieguvumiem Latvijas tautsaimniecībai.

Pārkārtošanās notiks daudzu gadu garumā, taču, lai tās rezultātā tiktu sasniegti izvirzītie ES klimata mērķi un vienlaikus tautsaimniecība nepiedzīvotu nepatīkamus pārsteigumus, attiecīgu lēmumu izstrādē jāpiedalās politiķiem, ierēdņiem un konkrētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmējiem.

Identificē nozares, kuras jutīs visvairāk

“Pašlaik notiek to nozaru, kuras ietekmēs jaunā ES vides politika, identificēšana. Šajā procesā ir iesaistītas vairākas ministrijas, un tajā arī tiks identificētas tās nozares, kurām būs jāsaņem vislielākais sitiens,” skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Zamurs. Viņaprāt, vislielāko pārmaiņu priekšā atrodas transports un zemkopība, kas ir atbildīgas par lielu daļu no siltumnīcu gāzu emisijām. “Tā ir horizontāla pārmaiņa, kura skars visus, izaicinājumu ir daudz, un tos visus nofiksēt nav iespējams. Piemēram, gājām Zaļā kursa virzienā, domājām zaļas domas, bet atnāca Covid-19, un mēs apkraujamies ar plastmasas iepakojumu,” tā G. Zamurs.Viņš atzīst, ka šajā kontekstā ir jāsaprot, cik preces un pakalpojumi maksās. “Visiem pārvadājumiem būs jāizmanto zaļāks transports un arī jābrauc būs mazāk. Preču ražošana lielos attālumos no patērētājiem un to atvešana nozīmē, ka par to ievešanu ES būs jāmaksā, lai nekropļotu konkurenci ar tiem, kuri ražo zaļāk ES,” tā G. Zamurs. Tas nozīmēs CO2 emisijas nodokli preču ievešanai ES. Protams, pašlaik nav zināms, kad tāds tiks ieviests. “Tuvāko gadu laikā sapratīsim, kad un kā tas notiks,” uzsver G. Zamurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā lielveikalu tīkls Rimi Igaunijā ieviesa digitālos čekus, piedāvājot pircējiem atteikties no čeku drukāšanas. Līdzīgu attīstības soli Rimi plāno spert arī Latvijā un Lietuvā, kur šobrīd vēl tiek risināta likumdošanai atbilstoša sistēmas ieviešana, informē uzņēmums.

Digitālie čeki ir būtisks solis Rimi ilgtspējības mērķu īstenošanā, kas palīdz stiprināt klimatneitrālu uzņēmuma darbību, ietaupot čeku drukāšanai nepieciešamos resursus un izvairoties no nevajadzīgu atkritumu radīšanas.

Pirms jaunās sistēmas ieviešanas veiktais pilotprojekts atsevišķos Rimi veikalos Igaunijā liecina – līdz pat 80% pircēju ir gatavi atteikties no drukātajiem čekiem. Sagaidāms, ka rudenī šo risinājumu varētu adaptēt arī Latvijā un Lietuvā, kur pagaidām turpinās sistēmas saskaņošana ar atbildīgajiem dienestiem.

"Latvijā pagaidām digitālie čeki vēl netiek piedāvāti, jo sākotnēji kopā ar kases sistēmas apkalpojošo dienestu un atbilstības pārbaudes institūciju ir jāprecizē ar Ministru kabineta noteikumiem saistītie jautājumi attiecībā uz šāda risinājuma ieviešanu. Tomēr Rimi aktīvi strādā pie šī risinājuma ieviešanas jau šī gada rudenī. Tehniski esam gatavi šādu funkciju Latvijā ieviest un ceram, ka iespējami ātrāk tiks pabeigti visi nepieciešamie procesi, jo atteikšanās no katra papīra čeka ir mazs solis pretī zaļākai rītdienai," stāsta Rimi Digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ērgļos sezonu sācis pirmais no luksusa kempingu attīstītāja Ragnar Glamp veidotās viesnīcu ķēdes posmiem - Glamp Camp Ērgļi. Vēl šovasar plānots atklāt arī Glamp Camp Koknese.

"Glamp Camp" nosaukumā ietverts vārda glamping saīsinājums, kas angļu valodā apvieno divus - Glamourus Camping. Tas saprotams kā glamūrīgs jeb luksuss kempings.

Plānots, ka kempingos viesi tiks uzņemti visa gada garumā, nevis tikai vasaras sezonā. Mājas ir siltinātas, aprīkotas ar krāsni, kamīnu, apsildāmajām grīdām vannasistabās un siltumsūkni, kas vasarās, gada karstajās dienās – telpas vēsinās.

"Atšķirībā no citām nesezonas viesnīcām, mūsu tīkla viesnīcās nakšņošanas izcenojums viesiem būs nemainīgs kā aktīvajā tūrisma sezonā, tā arī gada pasīvākajos mēnešos. Nevēlamies lieki kropļot piedāvājuma tirgu cenas ziņā," pamato Liene Indriksone, Ragnar Glamp mārketinga, dizaina un kreatīvā satura radītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie patērētājiem visā Latvijā, informē uzņēmumā H.A. Brieger.

Kā pirmos H.A. Brieger tirdzniecībā atgriezīs vēsturiski iecienītākos Dzintara produktus - lūpu balzamus, dušas želejas, roku krēmus, šķidrās ziepes, kā arī ķermeņa krēmus.

"Atsākot Dzintars kosmētikas ražošanu, mūsu galvenais mērķis bija radīt produktus, kas pircēju nenostāda dilemmā starp kvalitāti un cenu. Mēs vēlamies lauzt pieņēmumu, ka kvalitatīvai kosmētikai un ķermeņa kopšanas līdzekļiem ir jābūt dārgiem. Tieši otrādi, tiem ir jābūt pieejamiem pēc iespējas lielākam cilvēku skaitam, jo tieši cilvēkiem un lietošanai šie produkti tiek radīti," komentē kompānijas H.A. Brieger vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kļūst par H.A. Brieger 

“Dzintars” kosmētikas ražotne turpmāk strādās ar zīmolu “H.A. Brieger”. Turpmāk tāds...

Dzintars produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā no jauna. "Mēs lepojamies ar savu latvisko piederību, tādēļ karoga motīvs ir un būs nozīmīga dizaina sastāvdaļa. Tāpat mēs nešaubāmies, ka ar Latvijas stāstu mēs būsim interesanti arī tālu aiz valsts robežām. Līdzīgi kā citu valstu zīmoli, arī mēs vēlamies godāt to, kas Latvijā ir pats skaistākais - dabu. Šī iemesla dēļ Dzintars produktu līnijas nes dažādu Latvijas piejūras vietu vārdus. Tās turklāt ir vietas, kurās nereti var atrast saules piepildītos dzintara gabaliņus," dizaina izvēli skaidro A.Udalova.

Drīzumā pirmajiem Dzintars kosmētikas produktiem sekos zobu un mutes dobuma kopšanas līdzekļi, saules aizsarglīdzekļi, kā arī matu kopšanas, sejas kopšanas un bērniem paredzēta kosmētika.

Tiesības lietot nosaukumu "Dzintars" uzņēmums "H.A. Brieger" nopirka no maksātnespējīgās AS "Dzintars" un šo darījumu akceptēja visi uzņēmuma kreditori.

"H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pētījums: Mūziku ikdienā klausās 93%, taču naudu tās iegādei tērē tikai 23%

Db.lv, 11.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūziku ikdienā klausās absolūtais vairākums aptaujāto - 93%, taču tikai 23% tērē naudu mūzikas iegādei, secināts Latvijas Izpildītāju un producentu apvienības (LaIPA) sadarbībā ar socioloģisko pētījumu aģentūru "Kantar" veiktajā aptaujā.

Pētījums tiek veikts katru gadu, lai monitorētu Latvijas iedzīvotāju vēlmes un ieradumus mūzikas izvēlē.

"Šis ikgadējais pētījums dod iespēju mūzikas industrijas pārstāvjiem, mūziķiem, autoriem un citiem radošās jomas pārstāvjiem saprast sabiedrības intereses, paradumus un arī izvēles mūzikas patēriņa jomā," skaidro LaIPA izpilddirektore Liena Grīna.

"Ir prieks, ka pamazām redzam uzlabojumus sabiedrības izpratnē par to, ka mūzika, tāpat kā jebkura cita patēriņa joma, nav bezmaksas. Ir labi, ka sabiedrība arvien vairāk apzinās autortiesību un intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi, saprot to, ka mūziķiem, komponistiem, dzejniekiem ir tiesības par savu darbu izmantošanu saņemt taisnīgu atlīdzību," uzsver Liena Grīna. "Protams, gribētos, lai izpratnes līmenis šajā jautājumā augtu straujāk, tāpēc šeit saskatām lielu skaidrošanas un izglītošanas darba lauku," uzskata LaIPA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Plastmasas maisiņu ēras beigu sākums. Kādas ir labākās nākotnes alternatīvas?

Sadarbības materiāls, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pēc mazāk nekā mēneša, 3.jūlijā, līdz ar virkni citu vienreizlietojamo plastmasas izstrādājumu būs aizliegts laist tirgū arī līdz šim plaši izmantotos maisiņus, kas izgatavoti no oksonoārdāmas plastmasas. Lielākoties tie ir plānie, vienreizlietojamie maisiņi, kas tiek plaši izmantoti lielveikalos augļu u.c. produktu fasēšanai. Vai tirgotāji ir atraduši labākās alternatīvas un sabiedrība – gatava paradumu maiņai, ņemot vērā, ka pēc Eurostat datiem Latvija šādu maisiņu izmantošanā bijusi līdere starp citām Eiropas valstīm?

2019. gada maijā Eiropas Savienības Padome pieņēma direktīvu par plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu, paredzot pakāpenisku atteikšanos no vienreizlietojamām precēm, kas vidē nesadalās vai sadaloties izdala kaitīgus savienojumus. Šīs prasības nostiprinātas arī tikko kā pieņemtajā likumā “Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums”.

Jau 3.jūlija būs aizliegts iepirkt vai ievest dažāda veida vienreizējas lietošanas traukus, iepakojumus un citas preces, tai skaitā šobrīd populāros vienreizlietojamos plānos plastmasas maisiņus, kas sadalās aerobā vidē (ir no oksonoārdāmās plastmasas), kas varētu radīt lielākos izaicinājumus plašam uzņēmumu lokam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce iegūst spēku Latvijā: atvērta jauna aģentūra, Salesforce pakalpojumu sniegšanai

Sadarbības materiāls, 01.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bluelark, specializētais Salesforce konsultāciju uzņēmums, sniegs Salesforce pakalpojumus klientiem Latvijā un Baltijas reģionā. Uzņēmums piedāvās pilnu Salesforce pakalpojumu spektru, sākot no Salesforce ieviešanas un administrēšanas līdz uzņēmējdarbības procesu auditam un analīzei.

Aģentūru Bluelark izveidoja Lietuvas tehnoloģiju uzņēmums Agmis, kas ir Salesforce partneris kopš 2014. gada.

„Latvijā un Baltijas reģionā ir vērojama stabila Salesforce klientu izaugsme. Tas nozīmē, ka ir jāizveido vietēja konsultāciju aģentūra ar Baltijas valstīm raksturīgu tirgus kompetenci, kas palīdz maksimāli izmantot Salesforce platformu,” sarunā norāda Agmis izpilddirektors Sauļus Kaukēns [Saulius Kaukenas].

Vairāk nekā 150 000 uzņēmumu visā pasaulē izmanto Salesforce, lai mijiedarbotos ar saviem klientiem. Globālie uzņēmējdarbības līderi, piemēram, Toyota, Amazon, Unilever vai Adidas, ir vieni no slavenākajiem Salesforce klientiem. Kopš 2017. gada Salesforce tirgus daļa gadu no gada ir pieaugusi par 30 %, turklāt straujākā izaugsme ir Rietumeiropā un Ziemeļeiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izstrādāta platforma par nākotnes darba tirgus tendencēm un izglītības vajadzībām

Db.lv, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paplašinātu sabiedrības informētību par nākotnes darba tirgus tendencēm un izglītības vajadzībām, Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) un Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājušas interaktīvu darba tirgus prognožu platformu.

Platformā turpmāk apkopos aktuālo informāciju gan par esošo situāciju darba tirgū un NVA īstermiņa darbaspēka pieprasījuma prognozēm, gan par EM vidēja termiņa un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm.

NVA skaidro, ka prognožu platforma sniedz iespēju ikvienam interesentam - uzņēmējiem, izglītības iestādēm, jauniešiem, kuri tikai vēl domā par profesijas izvēli, un citiem - iespējami ērtā, pieejamā un interaktīvā veidā iepazīties ar sagaidāmo situācijas attīstību darba tirgū - nozaru attīstību, nākotnē pieprasītākām profesijām, izglītības vajadzībām.

Vietne var kalpot kā palīgs gan uzņēmējiem, pieņemot lēmumus par turpmākajām investīcijām cilvēkkapitālā, gan jauniešiem, izvēloties studiju virzienus, gan ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, lai saprastu, kāds nākotnē būs pieprasījums pēc viņu profesijām, un savlaicīgi pieņemtu lēmumu par savu zināšanu pilnveidošanu vai pārkvalifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Eiropa spiedīs lauksaimniekus mainīties

Māris Ķirsons, 19.04.2021

“Nozares lielākais ikdienas izaicinātājs ir daba – laika apstākļi, kam seko politika, kura var būt gan lauksaimniekus saudzējoša, gan dramatiski nedraudzīga,” vērtē Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Latraps valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados lauksaimniecībā sāksies būtiskas pārmaiņas, kas saistītas ar jaunajām Eiropas iniciatīvām, kuru iedzīvināšanā tiek saredzēti konkurētspējas riski, to novēršanai zemniekiem un lēmumu pieņēmējiem jāstrādā kopā.

Tādu ainu iezīmē DB aptaujātie dažādu jomu lauksaimnieki. Vienlaikus skanēja atziņa, ka pārtika bija, ir un būs vajadzīga cilvēkiem neatkarīgi ne no kādiem apstākļiem. Neskaidrību migla Latvijas Cūku audzētāju asociācijas valdes locekle Dzintra Lejniece par lielāko nākamo gadu izaicinājumu uzskata Eiropas Zaļā kursa ļoti ambiciozo uzstādījumu ieviešanu dzīvē. “Dzīvnieku labturība, vide, klimata pārmaiņas,” būtiskākos izaicinājumus min D. Lejniece.

Viņa atgādina, ka cūkkopība Eiropā ir ļoti industriāla sfēra. “Turklāt uzstādījumi un gaidas nereti ir augstākas, nekā ražotāju iespējas tās ieviest, un pat augstākas nekā nepieciešamība pēc tām,” skaidro D. Lejniece. Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu viņa min vegānu kustību pasaulē. Paēdušas planētas kontekstā ir jautājums par proteīnu no dzīvniekiem vai augu valsts. “Ja raugās uz proteīnu no dzīvniekiem, tad jautājums ir, kādā veidā to ražot tā, lai pietiktu visiem un cilvēku pirktspēja būtu tāda, kas ļautu to iegādāties,” skaidro D. Lejniece. Viņa nenoliedz, ka pašreizējais produktu pašizmaksas līmenis nevarēs saglabāties, un tas nozīmē, ka cenu pieaugums nākotnē būs neizbēgams. Ražotāji uztraucas par savu konkurētspēju nākotnē, it īpaši, ja nav skaidrs, kas ir sākotnējais references atskaites punkts – gads, dzīvnieku blīvums, augu aizsardzības līdzekļu lietošanas apmērs? “Neesam vienīgie, jo arī citu valstu, piemēram, Somijas ražotāji, jautā, kā samazināt antibiotiku lietošanu dzīvniekiem par 50%, ja tās nelieto – nav, no kā ražot,” tā D. Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Skujas var ģenerēt miljardus eiro

Māris Ķirsons, 16.09.2021

SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens (no kreisās) un mežsaimniecības SIA Grantiņi 1 īpašnieks Aldis Stūriška skujas vērtē kā potenciālu miljardiem vērtās bioekonomikas attīstībai, jo skujas var izmantot kā izejvielu bioveterinārijai, biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai.

Foto: Māris Ķirsons

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sākusies jaunu izaicinājumu ēra

Māris Ķirsons, 08.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028. gadam liek būtiski mainīt savu attieksmi pret atkritumiem, palielinot ne tikai to šķirošanu, bet arī veicinot pārstrādi, lai minimizētu atkritumu apglabāšanas apmēru poligonos.

Par šī plāna ietekmi uz atkritumu apsaimniekošanas nozares aktuālākajiem jautājumiem nozares līderi diskutēja SIA Izdevniecība Dienas Bizness, SIA ZAAO un SIA Clean R rīkotajā tiešsaistes konferencē Atkritumu apsaimniekošana 2021.

Jāmazina ekoloģiskā pēda

“Visiem – gan atkritumu ražotājiem, gan operatoriem, gan noglabāšanas poligoniem – būs jāmainās aprites ekonomikas virzienā, lai samazinātu katrs savu ekoloģisko pēdu,” norāda SIA ZAAO valdes priekšsēdētājs Gints Kukainis. Viņaprāt, minēto iemeslu dēļ pieaugs reģionālo atkritumu apsaimniekošanas centru loma un nozīme atkritumu apsaimniekošanas virzībā un attīstībā Latvijā nākamajos astoņos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 laureāti

Db.lv, 30.08.2021

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopumā 11 finālam izvirzītajiem darbiem par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Fināla žūrija, kuras sastāvā ir Fensanta Nieto (Fuensanta Nieto, Spānija), Laurīns Avīžus (Laurynas Avyžius, Lietuva), Ots Alvers (Ott Alver, Igaunija), Stīns Enriko Andersens (Steen Enrico Andersen, Dānija) un Andris Kronbergs, savu izvēli pamatoja ar vārdiem: “Meža un jaunās ēkas akustiskās nojumes mijiedarbība veido ainavu, kurā attēlota nozīmīga latviešu tradīcija. Izliektā ēka atgādina kāpu, tomēr reizē ir līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Rūpīgi pārdomāta funkcionalitāte nodrošina skatītājiem optimālu pieredzi.”

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021, jeb fināla žūrijas balvas saņēma Stūķu kūts, Biroja ēkas pārbūve Miera ielā un MAD Arhitektūras telpa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un neprognozējamu epidemioloģisko situāciju, šogad, 10. februārī plānotais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena nenotiks.

Ja vien tas būs iespējams, pasākums tiks pārcelts uz vēlāku norises laiku 2021. gadā, informē Ēnu dienas rīkotāji, izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) pārstāvji.

“Šobrīd esam situācijā, kad uzņēmumi un iestādes nevar paredzēt iespēju uzņemt ēnotājus īsi pēc ārkārtas situācijas noslēguma datuma, un tas liedz mums pilnvērtīgi uzsākt Ēnu dienas organizēšanu. Ēnu diena attālināti šoreiz arī nebūs risinājums, jo šādā gadījumā netiks pārstāvētas virkne ik gadu ļoti pieprasītu profesiju. Ēnu diena notiks, tiklīdz epidemioloģiskā situācija uzlabosies un ēnot klātienē būs droši,“ stāsta “JA Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Ēnu diena Dienas Biznesā 

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness"....

Interese par Ēnu dienu ik gadu nozīmīgi aug gan no skolēnu, gan darba devēju puses. Pagājušajā gadā Ēnu dienā 2020 piedalījās 1695 ēnu devēji, kuri piedāvāja kopumā 10 450 vakances. Uz piedāvātajām vakancēm pretendēja 43 000 reģistrētu ēnotāju. Lielākā interese pagājušogad bija ēnot medicīnas nozarē strādājošos. Bet pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū bija programmētājs (441 pieteikumi), gaisa kuģa kapteinis, pilots (331), fizioterapeits (243), gaisa kuģa stjuarts (226), ugunsdzēsējs glābējs (220), arhitekts (193), televīzijas un radio raidījumu vadītājs (176), feldšeris (173), ārsts (160) un ķirurgs (156).

Ēnu dienas mērķis ir veicināt skolēnu izglītības satura sasaisti ar reālo dzīvi, palīdzot skolēniem mērķtiecīgi plānot savu karjeru, izdarīt izvēli par savu nākotnes profesiju un atbilstoši sagatavoties darba tirgum. Darba devējiem savukārt tā ir iespēja veidot sava uzņēmuma atpazīstamību un piesaistīt nākamos kolēģus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībā konkurence Latvijā vienmēr ir bijusi diezgan asa un skarba, pie kā mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" ir pieradusi, tomēr, no otras puses, arī "Lidl", protams, ir spēcīgs konkurents, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Vienlaikus jāsaka, ka ir pircēji, kuru izvēli nosaka tikai cena, un ir pircēji, kuriem, izvēloties, kurā veikalā iepirkties, svarīgas būs daudzas citas lietas. Visdrīzāk labākajā pozīcijā būs tie, kuri visprecīzāk spēs atbildēt uz šīm pircēju vajadzībām - vai tās ir e-komercijas iespējas, vietējo ražotāju produkti, interesantas akcijas," sacīja Turlais.

Viņš pauda, ka ikviens tirgus dalībnieks rūpīgi strādās pie sava piedāvājuma pircējiem, un tiem, kas to izdarīs labāk, arī klāsies labi. "Tādēļ mēs ne tik daudz domājam par to, ko darīs "Lidl", cik par to, lai mūsu pircēji ir apmierināti," sacīja Turlais.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ar darbiniekiem esot līdzīgi kā ar pircējiem. "Mums vienmēr ir dažādas darbinieku labsajūtas un motivēšanas programmas, un tas nav saistīts ar "Lidl". Par to liecina tas, ka no mūsu vairāk nekā 6500 darbinieku lielā kolektīvā uz "Lidl" ir aizgājuši vien daži, jo alga jau nav vienīgais, kas interesē cilvēkus. Tas ir arī darba saturs, elastīgs darba grafiks, kolektīvs, izaugsmes iespējas, bonusi," teica "Rimi Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru