Ēdienu un citu preču piegādes uzņēmums "Wolt" ievieš jaunu pakalpojumu uzņēmējiem "Storefront", lai nodrošinātu viņiem iespējas tirgot savu produkciju gan klātienē, gan tiešsaistē, informē SIA "Wolt Latvija".

Ar "Storefront" uzņēmumi varēs piedāvāt preces un pakalpojumus savos komunikācijas kanālos, vienlaikus izmantojot "Wolt" tehnisko risinājumu pasūtījumu, maksājumu un piegāžu pārvaldībai.

Uzņēmēji var pievienot "Storefront" saiti mājaslapā, kā arī savos sociālo mediju profilos, ierakstos un "Google Business" profilā, lai veicinātu tiešsaistes pasūtījumus. Veikalos un restorānos varēs noskanēt QR kodus. Uzņēmēji maksās komisiju par saņemtajiem pasūtījumiem, bet piegādes iespējams organizēt pēc nepieciešamības - tās var nodrošināt gan "Wolt" kurjerpartneri, gan paša uzņēmuma darbinieki, informē "Wolt".

"Wolt" vadītājs Baltijā Mantas Lomsarģis atzīmē, ka arvien vairāk mazo un vidējo uzņēmumu meklē veidus, kā sasniegt savus klientus, vienlaikus stiprinot sava zīmola atpazīstamību. Pat ja uzņēmumam jau ir mājaslapa, tās pielāgošana e-komercijai var prasīt lielus ieguldījumus.

Tehnoloģiju uzņēmums “Wolt” sadarbībā ar “finmid”, Berlīnē bāzētu finanšu uzņēmumu, turpmāk piedāvās jaunu pakalpojumu – “Wolt Capital”, kas komersantiem Latvijā nodrošinās ātru un vienkāršu piekļuvi papildu finansējumam.

Uzņēmumi “Wolt Capital” finansējumu varēs piesaistīt tādām vajadzībām kā aprīkojumu iegādei, īpašumu nomai, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, lai izlīdzinātu sezonalitātes svārstības un citiem uz attīstību vērstiem mērķiem. Tirgotāji un ēdināšanas uzņēmumi finansējumu varēs saņemt vienu līdz divu dienu laikā.

“Uzklausot mūsu sadarbības partneru vajadzības vairākās valstīs, tostarp Latvijā, izkristalizējās vajadzība uzņēmumiem, īpaši ēdināšanas biznesā, sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu to attīstību. Bieži vien uzņēmumiem ir pietiekami daudz apgrozāmo līdzekļu ikdienas darbības nodrošināšanai, taču ir ierobežotas iespējas lielāku projektu realizācijai. Piemēram, vasaras sezonā, kad ir nepieciešamas papildu investīcijas terases sezonas uzsākšanai, vai Ziemassvētku laikā, kad pie restorāniem iespējams piedāvāt karstos dzērienus garāmgājējiem, nereti uzņēmumiem tam vienkārši trūkst līdzekļu. Taču mums, kā šo uzņēmumu sadarbības partnerim, ir redzams, ka šādas papildu investīcijas varētu atmaksāties. Tāpēc arī kopā ar vācu uzņēmumu esam izstrādājuši vienkāršu un caurspīdīgu piedāvājumu papildu finansējuma saņemšanai,” norāda Mantas Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā.

Tehnoloģiju uzņēmumus “Wolt” ievieš jaunu dāvināšanas funkciju, kas turpmāk ļaus platformā izveidot un nosūtīt personalizētas dāvanas, informē uzņēmumā.

Lietotāji varēs sakomplektēt dāvanu sākot no ziediem un saldumiem līdz kosmētikai un mājas precēm. Kā norāda Mantas Lomsarģis, “Wolt” vadītājs Baltijā: “Vai tā būtu Valentīndiena, Māmiņdiena vai kādi citi svētki, redzam, ka pieprasījums šajās dienās pēc ziediem un saldumiem būtiski pieaug. Tā, piemēram, pērn “Wolt” platformā Latvijas iedzīvotāji Valentīndienā pasūtīja vairāk nekā 900 ziedu pušķus. Taču ziedi nav vienīgais, ko cilvēki labprāt dāvina – pasūtījumu sarakstos dominē arī šokolāde un konditorejas izstrādājumi, zemenes un citi produkti. Tāpēc mēs spērām vēl vienu soli tālāk un izstrādājām šo dāvināšanas iespēju, kurā katrs var izvēlēties nevis vienu gatavu dāvanu, bet sakomplektēt to pēc saviem ieskatiem, tādējādi padarot to patiesi personisku un īpašu.”

Itālijas konkurences uzraugs ir sācis izmeklēšanu par Lietuvā reģistrētās Lielbritānijas tiešsaistes bankas "Revolut", iespējams, maldinošu informāciju klientiem par investīciju pakalpojumiem, ceturtdien paziņoja Konkurences un tirgus pārvalde (ACGM).

"Revolut" tiek turēta aizdomās arī par agresīvu bankas pakalpojumu sniegšanu.

Regulators norādīja, ka "Revolut" reklāmās tika apgalvots, ka tās pakalpojumiem netiek piemērota komisijas maksa, taču netika precizēts, ka ir papildu maksas un ierobežojumi tādiem ieguldījumiem.

ACGM un Itālijas finanšu policija otrdien veica pārbaudi "Revolut" Itālijas birojā Milānā.

"Revolut", kam Itālijā ir 3,4 miljoni klientu, paziņoja, ka sadarbojas ar izmeklēšanu.

Tā uzsvēra, ka joprojām ievēro "visaugstākos atbilstības un klientu aizsardzības standartus Itālijā un visā pasaulē".

2015.gadā izveidotā banka Eiropas Savienībā strādā ar Lietuvas centrālās bankas izsniegtu licenci.

“Tīrītava Baltā” kļuvusi par pirmo ķīmiskās tīrīšanas un veļas mazgāšanas servisu, kas pieejams “Wolt” platformā. Investējot 30 000 eiro, tā paplašina piedāvājumu ārpus korporatīvā segmenta.

Jaunais modelis ļauj nodot un saņemt iztīrītu apģērbu vai tekstilu jebkurā sev ērtā vietā - mājās, darbā vai citur.

“Redzam, kā pilsētnieku paradumi mainās un pieprasījums pēc ārpakalpojumiem aug - cilvēki arvien biežāk izvēlas deleģēt laikietilpīgus sadzīves pienākumus, īpaši ģimenēs ar bērniem vai aktīviem darba grafikiem. Ar “Wolt” palīdzību padarām profesionālu apģērbu tīrīšanu par ikdienas ērtību, nevis laikietilpīgu uzdevumu. Papildus tam šis pakalpojums kļūst ērti pieejams arī mazākiem biznesa sektora dalībniekiem - kafejnīcām, frizētavām, Airbnb saimniekiem un citiem uzņēmumiem, kam ikdienā nepieciešama profesionāla apģērba vai tekstila tīrīšana,” saka Toms Augustāns, “Tīrītava Baltā” vadītājs.

Lietuvas centrālā banka noteikusi 3,5 miljonu eiro naudas sodu Lielbritānijā bāzētās finanšu pakalpojumu grupas "Revolut" Lietuvā reģistrētajai bankai "Revolut Bank" par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu pārkāpumiem.

"Lietuvas Banka veica "Revolut Bank" kārtējo pārbaudi, kurā konstatēja pārkāpumus un nepilnības darījumu attiecību un darījumu uzraudzībā," paziņojumā norāda centrālā banka.

"To dēļ praksē banka ne vienmēr pienācīgi identificēja aizdomīgas naudas operācijas vai darījumus, ko veica tās klienti," teikts paziņojumā.

Pārbaudē atklātas uzraudzības nepilnības, bet nav konstatēti naudas atmazgāšanas gadījumi. Lietuvas Banka piebilda, ka "Revolut Bank" ir veikusi pasākumus, lai novērstu pārkāpumus un nepilnības.

"Revolut Bank" darbojas 30 Eiropas Ekonomikas zonas tirgos.

Revolut Bank paziņojumā medijiem uzsver, ka ir apņēmusies ievērot augstākos normatīvo aktu atbilstības standartus un sadarbojās ar Lietuvas Banku, veicot tūlītējas darbības, lai novērstu procesuālās nepilnības. Banka norāda, ka Lietuvas Bankas veiktajā izmeklēšanā netika konstatēti apstiprināti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, un tas saistāms ar kontroles pasākumu uzlabošanu.

Jaunais Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) regulējums, kas nosaka obligātu pārtikas kurjeru reģistrāciju PVD sistēmā, nākamajā gadā varētu radīt spiedienu uz pārtikas piegādes nozari, aģentūrai LETA apgalvoja ēdiena un citu preču piegādes uzņēmuma "Wolt" vadītājs Baltijā Mants Lomsarģis.

Viņš prognozē, ka jaunais regulējums vismaz uz īslaicīgu periodu varētu samazināt aktīvo kurjeru partneru skaitu.

Kurjeru partneru atsaucība šai reģistrācijai līdz šim bijusi ļoti zema, atzīmē Lomsarģis, atsaucoties uz PVD datiem.

LETA jau ziņoja, ka pārtikas piegādes kurjeriem PVD ir jāreģistrējas līdz 2025.gada 1.februārim, un kurjeri, kuri nebūs reģistrēti PVD, nevarēs piekļūt pasūtījumiem pārtikas piegādes platformās un nevarēs nodarboties ar ēdienu piegādi.

"Wolt Latvija" 2022.gadā strādāja ar 5,085 miljonu eiro apgrozījumu un 390 597 eiro peļņu. Kompānijas 2023.gada finanšu rezultāti līdz šim nav publiskoti.

"Wolt Latvija" reģistrēta 2016.gada oktobrī, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Kompānijas vienīgā īpašniece ir Somijas "Wolt Enterprises".

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, nākamgad plāno sākt piedāvāt hipotekāros kredītus Lietuvā, trešdien vēsta lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

Lielbritānijas finanšu pakalpojumu grupā "Revolut" ietilpstošā banka plāno drīzumā sākt hipotekāro kredītu pakalpojuma testēšanu, bet vēlāk hipotekāro kreditēšanu piedāvāt arī citos Eiropas tirgos.

"Revolut Bank" vadītājs Džo Henegans "Verslo žinios" sacīja, ka Lietuvas hipotekārās kreditēšanas tirgus ir pievilcīgs, jo tajā iespējama paplašināšanās saistībā ar to, ka salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm Lietuvā konkurence ir maza un procentu likmes ir augstākas.

Henegans piebilda, ka "Revolut" mērķis ir piedāvāt konkurētspējīgu hipotekārās kreditēšanas produktu.

"Revolut Bank" darbojas 30 tirgos Eiropas ekonomiskajā zonā. Tās licenci un uzraudzību nodrošina Eiropas Centrālā banka (ECB) un Lietuvas Banka.

Globālais finanšu tehnoloģiju uzņēmums Revolut dalījies ar jaunām atziņām par to, kā Latvijas iedzīvotāji investēja 2025. gadā, atklājot dalības pieaugumu un pāreju uz automatizētu un ērtu ieguldīšanu, ko pavada pieaugoša interese par sarežģītākiem investīciju rīkiem.

Raugoties uz 2026. gadu, Latvijas iedzīvotāji vēlas vairāk koncentrēties uz finanšu disciplīnu, izglītību un ilgtermiņa plānošanu.

Saskaņā ar Revolut iekšējiem datiem, 2025. gadā Revolut ieguldījumu pakalpojumu lietotāju skaits Latvijā pieauga par 17 %. Vidējais Latvijas investors platformā Revolut joprojām bija viens no jaunākajiem Eiropā — ar vidējo vecumu 35 gadi un ar vidējo portfeļa vērtību virs 2600 €.Latvijas klientu portfeļi platformā Revolut bija lielā mērā diversificēti un ar spēcīgu noslieci uz globālajiem tirgiem. Vidēji portfeļus veidoja 35 % ASV akciju, 11 % ETF (biržā tirgoto fondu) un 3 % Eiropas akciju un 3 % CFD (starpības līgumu), savukārt 44 % tika turēti naudas tirgus fondos, izmantojot elastīgo naudas tirgus fondu pakalpojumu.

Lietuvā reģistrētā banka "Revolut Bank", kas sniedz pakalpojumus Eiropas ekonomiskajā zonā, ceturtdien paziņoja, ka beidzot saņēmusi ilgi gaidīto bankas licenci Lielbritānijā.

Banka norāda, ka Lielbritānijas centrālās bankas - Anglijas Bankas - Uzraudzības noteikumu iestādes (PRA) piešķirtā licence ļauj tai sākt mobilizācijas fāzi.

Tāpat "Revolut Bank" skaidro, ka šī ir bankas licence ar ierobežojumiem, taču tā nodrošinās bankai nepieciešamo laiku, lai attīstītu savu darbību Lielbritānijā un sāktu klientiem izsniegt aizdevumus un pieņemt noguldījumus.

Banka uzsver, ka šī licence galu galā ļaus tai labāk konkurēt ar tādām Lielbritānijas bankām kā HSBC un "Barclays"

."Revolut Bank", kas šīs licences iegūšanu gaidījusi vairāk nekā trīs gadus, Lielbritānijā ir vairāk nekā deviņi miljoni klientu, kas veido aptuveni piektdaļu no kopējā klientu skaita pasaulē.

Pāris gadus iepriekš e-komercijas attīstība uzņēmumos bieži vien bija apstākļu spiesta, jo ierobežojumi mudināja uzņēmumus meklēt jaunus risinājumus, lai nokļūtu pie saviem klientiem. Šobrīd uzņēmumu digitalizācija ir kļuvusi par teju vienīgo risinājumu, lai turpinātu attīstīt biznesu un sasniegtu arvien plašāku klientu loku.

Līdz ar iedzīvotāju paradumu maiņu, pieprasījums pēc dažādiem e-komercijas risinājumiem pieaug. Saskaņā ar Statista datiem[1], pārtikas piegādes tirgus vērtība līdz 2024. gada beigām sasniegs gandrīz 783 miljardus ASV dolāru un turpinās pieaugt arī nākamos gadus. Tas nozīmē, ka e-komercija ir kļuvusi par nozīmīgu dzinējspēku ikviena uzņēmuma attīstībā.

Mazo un vidējo uzņēmumu izaicinājums – izmaksas un iespējas

E-komercijas attīstība Latvijā joprojām ir pašā ceļa sākumā - kamēr Lietuvā tiešsaistes tirdzniecību piedāvā 38,9% uzņēmumu, Igaunijā 22,3%, Latvijā spēkus e-komercijā iemēģinājuši vien 19,7% uzņēmumu[2].

Lai gan pašreizējā e-komercijas aktivitāte Latvijas uzņēmēju vidū nav augsta, tā atspoguļo ievērojamu izaugsmes potenciālu. Ar pareizu pieeju un atbalstu Latvijas uzņēmumi var izmantot šo potenciālu, lai ne tikai noķertu, bet arī pārspētu kaimiņvalstis e-komercijas jomā. Turklāt tiešsaistes tirdzniecība ir ne tikai veids, kā paplašināt savu tirgu, bet arī kāpināt uzņēmuma ienākumus. Pērn veiktais pētījums apliecina, ka par papildus ērtībām un ātrumu lielākā daļa patērētāju (56%) ir gatavi maksāt vairāk[3].

Lielbritānijā bāzētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Revolut Group" paziņojis, ka pēc jaunu investīciju piesaistīšanas tā vērtība sasniegusi 75 miljardus dolāru.

Jaunākajā akciju pārdošanas kārtā "Revolut Group" piesaistījusi investīcijas no ASV mikroshēmu un programmatūru ražotāja "Nvidia" investīciju struktūrvienības "NVentures", kā arī vairākiem citiem ASV investīciju uzņēmumiem, tai skaitā "Coatue", "Greenoaks" un "Dragoneer".

"Investoru interese un mūsu jaunais novērtējums atspoguļo mūsu biznesa modeļa spēku, kas nodrošina gan strauju izaugsmi, gan augstu rentabilitāti," norāda "Revolut Group" finanšu direktors Viktors Stinga.

"Revolut Group" septembrī paziņoja, ka piecos gados investēs 13 miljardus dolāru darbības izvēršanai pasaulē, tādējādi cenšoties konkurēt ar tradicionālajām bankām.

Uzņēmums līdz 2030. gadam plāno dubultot savu darbaspēku, radot 10 000 jaunu darbavietu, kā arī izvērst darbību vairāk nekā 30 jaunos tirgos.

Lielbritānijā bāzētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Revolut Group" izveidos modeli ar divām pārvaldības bāzēm un atvērs jaunu biroju Parīzē pakalpojumu sniegšanai Rietumeiropā.

"Revolut Group" paziņojumā norādīts, ka Lietuva joprojām būs nozīmīga bāze uzņēmuma izaugsmes veicināšanai Eiropā, un jaunais pārvaldības modelis neietekmēs tā darbību Lietuvā, jo klienti vairākās Rietumeiropas valstīs tiks apkalpoti no Francijas.

Līdzko "Revolut Group" iegūs bankas licenci Francijā, uzņēmums sāks klientu apkalpošanu šajā valstī, bet vēlāk filiāles tiks izveidotas Īrijā, Vācijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā. Savukārt no Lietuvas uzņēmums turpinās apkalpot klientus pārējās 24 Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

Pašlaik Lietuvā reģistrētā "Revolut Bank" darbojas visās 30 Eiropas ekonomiskās zonas valstīs.

"Revolut Group" šobrīd ir vairāk nekā 55 miljoni klientu, bet tuvākajos gados to skaitu paredzēts palielināt virs 100 miljoniem.

Lielbritānijā bāzētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Revolut Group" otrdien paziņoja, ka piecos gados investēs 13 miljardus dolāru darbības izvēršanai pasaulē, tādējādi cenšoties konkurēt ar tradicionālajām bankām.

Uzņēmums līdz 2030.gadam plāno dubultot savu darbaspēku, radot 10 000 jaunu darbavietu, kā arī izvērst darbību vairāk nekā 30 jaunos tirgos.

Tāpat "Revolut Group" apņēmies līdz 2027.gadam sasniegt 100 miljonus klientu.

Saistībā ar darbības izvēršanu uzņēmums tuvākajos mēnešos cer iegūt bankas licenci Meksikā, kā arī plāno sākt pakalpojumu sniegšanu Indijā un Dienvidāfrikā.

"Revolut Group" arī vēlas iegūt bankas licenci ASV, taču uzņēmums vēl nav izlēmis, vai plāno iegūt savu licenci vai iegādāties kādu vietēju banku, kurai jau licence piešķirta.

Kā ziņots, "Revolut Group" pērn strādāja ar 934 miljonu eiro tīro peļņu, tai vairāk nekā dubultojoties salīdzinājumā ar 395 miljonu eiro peļņu gadu iepriekš.

Lielbritānijā bāzētais finanšu pakalpojumu uzņēmums "Revolut Group" sāks piedāvāt mobilo sakaru pakalpojumus kā virtuālais operators.

Uzņēmumā telekanālam "Euronews" norādīja, ka šie pakalpojumi šogad sākotnēji tiks piedāvāti Lielbritānijā un Vācijā, bet vēlāk arī citos tirgos.

"Revolut Group" skaidro, ka klientiem būs piekļuve neierobežotiem zvaniem, īsziņām un mobilajiem datiem savā valstī, un viņi varēs saņemt telefona numuru bez fiksētām līgumsaistībām.

"Revolut Group" darbosies kā virtuālā mobilo sakaru tīkla operators, nevis kā mobilo sakaru tīkla operators, kas nozīmē, ka tas nomās tīkla jaudas no mobilo sakaru operatoriem.

Uzņēmums šobrīd vēl neatklāj šos partnerus, taču norāda, ka daži no tiem darbojas vairākos tirgos.

Lietuvā strādājošo banku tīrā peļņa pērn pirmajos deviņos mēnešos bija 816 miljoni eiro, kas ir par 3,5% vairāk nekā 2024. gada janvārī-septembrī, liecina centrālās bankas publicētie dati.

Kopējo Lietuvas banku peļņu veicināja bankas "Revolut" darbības paplašināšana Eiropas Savienības valstīs. Saistībā ar to "Revolut" peļņa pieauga 2,1 reizi.

Latvijas banku peļņa 11 mēnešos - 361,1 miljons eiro

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, pagājušā gada 11 mēnešos strādāja...

Trīs sistēmiski nozīmīgo banku - SEB, "Swedbank" un "Artea" - kopējā peļņa samazinājās par 6,8% līdz 528,2 miljoniem eiro, kamēr deviņu mazāk nozīmīgo banku peļņa pieauga par 6,4 miljoniem eiro līdz 10,9 miljoniem eiro.

Pagājušā gada pirmajos deviņos mēnešos 17 bankas un ārvalstu banku filiāles strādāja ar peļņu, bet divām bija zaudējumi kopumā 3,5 miljonu eiro apmērā.

"Revolut Holdings Europe" turpināja palielināt savu tirgus daļu pēc aktīvu apmēra, tam sasniedzot 35,8%. "Swedbank" tirgus daļa bija 23,5%, SEB - 17,7%, bet "Artea" - 6,2%.

Ārvalstu banku filiāļu aktīvi veidoja 13,9% no kopējiem banku sektora aktīviem. No ārvalstu banku filiālēm "Luminor" filiāle Lietuvā ir vislielākā ar 9,4% tirgus daļu.

"Pēdējā laikā banku rentabilitātes rādītāji samazinās, kas liecina par atgriešanos pie līdzsvarotāka, ilgtermiņā stabila rentabilitātes līmeņa," pauda Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja vietniece Julita Varanauskiene.

Lietuvas Bankas dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni banku kredītportfelis pieauga par 2,1 miljardu eiro jeb 6,1% līdz 37,1 miljardam eiro, bet gada salīdzinājumā pieaugums bija par vairāk nekā piektdaļu.

Trešajā ceturksnī iedzīvotājiem izsniegtie kredīti pieauga par 5,4% un sasniedza 19,6 miljardus eiro, uzņēmumu kredītportfelis aplūkotajā ceturksnī pieauga par 5,1% un sasniedza 14,3 miljardus eiro, savukārt septembra beigās noguldījumi Lietuvas bankās sasniedza 72 miljardus eiro.

Lietuvā pašlaik darbojas 19 bankas, no kurām sešas ir ārvalstu banku filiāles.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien konceptuāli atbalstīja samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) 12% apmērā piemērošanu uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV) norādīja, ka priekšlikums paredz samazināto PVN piemērot tiem uzņēmumiem, kuru darba spēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darba spēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Tāpat deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju (EM) un Finanšu ministriju (FM), ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem, lai priekšvēlēšanu laikā netiktu panākti kādi citi nosacījumi.

Reirs arī norādīja, ka komisija šādu iniciatīvu atbalsta tikai tad, ja nozare spēs pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi un valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiks gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būs jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai.

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Esat jaunais Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītājs. Kāds ir jūsu redzējums par CSP attīstību, un kā tas konkrēti saistās ar mūsu lasītāju vai biznesa kopienas vajadzībām?

Nāku no statistikas lietotāju vidus. Ekonomikas ministrijā esmu aizvadījis 22 gadus, un esmu strādājis ar CSP statistiku ļoti daudz. Pat ienākot šeit, es vēl aizvien jūtos nedaudz klienta ādā. Tas arī dod nelielu priekšrocību, domājot par nākotni, par to, ko vajag. Tas lielais mērķis ir izveidot CSP par vadošo datu iestādi. Lēmumpieņēmējiem ir ļoti svarīgi dati, ja ir jāveic starpvalstu salīdzinājumi, tomēr daudz svarīgāk ir sagādāt viņiem operatīvus, precīzus un pietiekamus datus lēmumu pieņemšanai. Te nav runa par ārkārtīgu precizitāti, jo, pieņemot lēmumus, tāpat ir nenoteiktība, un uzdevums ir to mazināt. Ekonomikas ministrijā, domājot par nākotnes IKP pieaugumu, nav bijis liela satraukuma, vai kļūdīsimies par vienu vai divām decimālzīmēm, piemēram, būs 5,2% vai 5,4% IKP pieaugums. Dievs dod, ka trāpām 5%! Lai strādātu ar šādu precizitāti bez “Dievs dod!”, ir svarīgi saņemt vajadzīgos datus ātri. Te vislielākā nozīme ir operativitātei, nevis precizitātei līdz kādai zīmei aiz komata. Ja šos precīzos datus saņemam trīs mēnešus par vēlu, kad visas prognozes veiktas un lēmumi pieņemti, tiem ir maz jēgas.

Zemkopības ministrs Armands Krauze tikās ar SIA "Wolt Latvija" vadības pārstāvjiem, lai runātu par ēdiena piegādes pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu un pasākumiem, kurus uzņēmums īstenojis, lai pārtikas piegādēs uzlabotu higiēnas un pārtikas drošuma prasību ievērošanu.

Armands Krauze vērsa uzmanību, ka pārtikas piegādes kurjeriem saziņai ar klientiem ir jāapgūst valsts valoda vismaz minimālā līmenī.

Jau ziņots, ka zemkopības ministrs, pamatojoties uz Zemkopības ministrijā saņemto informāciju, šā gada oktobra sākumā uzdeva Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) pastiprināti pievērst uzmanību patērētāju aizsardzības uzlabošanai, saņemot pakalpojumus no ēdienu piegādes uzņēmumiem.

Ministrs jau iepriekš uzsvēra, ka ēdienu piegādes uzņēmumiem ir stingrāk jāraugās uz kurjeru atlasi, viņu apmācību higiēnas jautājumos, kā arī piegādes uzņēmumiem ir jāuzlabo paškontroles procesi, lai pārliecinātos, ka personas, ar kurām noslēgti līgumi par ēdiena piegādi, ne tikai izprot pārtikas drošuma pamatprincipus un higiēnas prasības, bet tās arī ikdienā strikti ievēro. PVD operatīvi informēja par turpmāko rīcību un piedāvāja virkni priekšlikumu, kas nodrošinātu stingrāku uzraudzību ēdienu piegādātājiem. Ir sākta pārtikas piegādes kurjeru reģistrācija PVD pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu reģistrā. Sūdzību gadījumā tas gan uzņēmumam, gan kontrolējošajai iestādei ļaus ātri identificēt konkrētu kurjeru.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē trešdien konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par samazinātās 12% pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma.

Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro pilna PVN likme 21% apmērā.

Komisija lūdz ministrijām rast objektīvākos kritērijus šāda dalījuma ieviešanai.

Komisijas deputāti vienojās, ka ēdināšanas nozares uzņēmumiem būtu jāslēdz līgums vai vienošanās ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju, ka samazinātā PVN likme tiktu piemērota uz trim gadiem atsevišķai ēdināšanas uzņēmumu grupai.

Vienlaikus komisija šādu iniciatīvu atbalsta tādā gadījumā, ja nozare ar pamatotiem argumentiem spēj pierādīt, ka lēmums pozitīvi ietekmē tās izaugsmi (palielinās apgrozījums un tamlīdzīgi) un arī valsts kopējo ekonomisko attīstību. Līdzekļus, kas tiktu gūti no samazinātā PVN, uzņēmumiem būtu jānovirza sociālajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksai, kas veicinātu arī algu pieaugumu nozarē kopumā.

2024. gadā Eiropas Padome pieņēma ES Platformu darba direktīvu, iezīmējot būtiskas pārmaiņas platformu darba regulēšanā visā Eiropas Savienībā. Dalībvalstis uzsāk divu gadu procesu šīs direktīvas ieviešanai nacionālajos likumos.

Šajā kontekstā Free Trade Europa, sadarbībā ar Abillio, šī gada maijā Rīgā rīko stratēģisku darba sesiju, lai veidotu izpratni un virzību par to, kā šīs pārmaiņas tiks ieviestas Baltijā.

Baltic Future of Work Summit pulcēs kopā galvenos ieinteresētos dalībniekus – platformu uzņēmumus, politikas veidotājus, arodbiedrības, frīlancerus un juridiskos ekspertus – uz īpaši organizētu, ierobežotam dalībnieku lokam paredzētu diskusiju par darba nākotni digitālajā laikmetā Baltijā un ārpus tās.

Šī saruna ir īpaši svarīga, jo tajā tiek uzklausīti tie, kurus jaunā direktīva skars visvairāk. Tā paredz definēt, kurš uzskatāms par darba ņēmēju, un nosaka prasības pēc lielākas kontroles pār algoritmiem cilvēkresursu vadībā. Šīs pārmaiņas ietekmēs ne tikai frīlanserus un platformas, bet arī uzņēmumus dažādos mērogos, jo direktīvas formulējumi ir vispārīgi un var tikt interpretēti ļoti plaši. Ir būtiski nepieļaut, ka visi tiek automātiski uzskatīti par pilnas slodzes darbiniekiem, jotas apdraud frīlansinga modeli. Tāpat jānodrošina, lai digitālie procesi varētu darboties automatizēti, bez pastāvīgas cilvēka iesaistes, kas citādi radītu liekus izdevumus un neefektivitāti.

Zemkopības ministrs Armands Krauze, pamatojoties uz Zemkopības ministrijā saņemto informāciju, rosina Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) pastiprināti pievērst vērību un operatīvi sniegt priekšlikumus patērētāju aizsardzības uzlabošanai, saņemot pakalpojumus no ēdienu piegādes uzņēmumiem.

"PVD uzdevums ir nodrošināt, lai Latvijas iedzīvotāji saņem drošu un kvalitātes prasībām atbilstošu pārtiku. Nav pieņemams, ka iegādāto pārtikas produktu kvalitāte piegādes laikā netiek nodrošināta līdzvērtīgi prasībām, kādas tās ir pārējos pārtikas ķēdes posmos. Tiekoties ar PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi, vienojāmies, ka nepieciešami uzlabojumi pašreizējā kārtībā, sniedzot iedzīvotājiem garantiju par saņemto pakalpojumu kvalitāti un nepieciešamo higiēnas prasību ievērošanu," uzsver zemkopības ministrs Armands Krauze.

Pēc sarunas ar zemkopības ministru, PVD operatīvi informēja par turpmāko rīcību un piedāvāja virkni priekšlikumu, kas nodrošinātu stingrāku uzraudzību ēdienu piegādātājiem.

Jaundibinātais iespējkapitāla fonds "Outlast Fund" piesaistījis 21 miljonu eiro, kas tiks investēti Baltijas un Ziemeļvalstu agrīnās stadijas tehnoloģiju jaunuzņēmumos, informē fonda pārstāvji.

Rīgā un Stokholmā bāzētā iespējkapitāla fonda "Outlast Fund" fokuss ir gan uzņēmēji ar iepriekšēju pieredzi uzņēmumu veidošanā, gan tādi uzņēmumu dibinātāji, kuri tikai sāk savu ceļu, bet kuriem ir padziļināta izpratne par izvēlēto nozari un skaidra vīzija. Visos gadījumos "Outlast Fund" visaugstāk vērtēs uzņēmēja vēlmi risināt klientiem būtiskas problēmas.

"Outlast Fund" investēs mērogojamos tehnoloģiju jaunuzņēmumos, kas jau darbības sākumā fokusējas uz ilgtspējīgiem risinājumiem. Investīciju apjoms būs līdz 250 000 eiro pirmssēklas stadijā un līdz 1,5 miljonam eiro nākamajos investīciju posmos. Fonds izskatīs investīcijas jebkurā nozarē, bet īpašu uzmanību pievērsīs biznesa programmatūras risinājumiem, kā arī investīcijām digitālās veselības un finanšu tehnoloģiju uzņēmumos.

Bankām turpinot pārāk piesardzīgu kreditēšanas un kontu atvēršanas politiku, pastāv iespēja tām piemērot jaunu nodokli, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja komisijas vadītājs Jānis Reirs (JV).

Ja banku riska politika nemainīsies, "mēs varētu piemērot jaunu nodokli par agresīvu risku politiku un paņemt valsts budžetā vēl kādus 100 miljonus eiro," teica Reirs.

Tāpat viņš norādīja, ka komisija uzrunās Finanšu ministriju un lūgs konkrētu plānu, kad un kā tiks atrisinātas visas finanšu sektorā identificētās problēmas. Reirs izteicās, ka līdz šim no ministrijas ir tikai dzirdēts, ka "mēs risināsim, mēs risināsim...".

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks komisijas sēdē atzina, ka banku piesardzība patlaban ir pārspīlēta.

"Latvijas Banka no komercbankām konkrēti prasa - ejiet pie klientiem, uzlabojiet pakalpojumus, ieviesiet jaunus, mūsdienīgus pakalpojumus," teica Kazāks, kā piemēru minot "Revolut", kur viss notiek "ātrāk un lētāk".