Jaunākais izdevums

«Ja šodien kāds man prasa, cik izmaksātu uztaisīt Xnet vai kaut ko līdzīgu, jāsaka, ka patiesībā bez miljona pat nav ko sākt,» laikrakstam Dienas Bizness saka Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

Runājot pašiem pirmsākumiem – kā radās Xnet, viņš stāsta: «Es pirms tam biju strādājis biroja tehnikas tirdzniecības uzņēmumā, un man jau toreiz šķita, ka mums vajag internetveikalu. Gāju pie vadības ar šādu priekšlikumu, rādīju Amazon un Ebay kā piemēru. Nevarēju pārliecināt par biznesa potenciālu, bet pašam šķita, ka tam ir nākotne. Es ļoti labi saprotu savu tā brīža darba devēju, jo tolaik e-pasta katram cilvēkam vēl nemaz nebija. Sapazinos ar vienu programmētāju un realizējām šo ideju. Sākumā bija biroja tehnika, bet tad pēkšņi visi sāka prasīt telefonus, tosterus. Nebiju gaidījis, ka tas izaugs līdz tam, kas ir tagad, par to varēju tikai sapņot. Ja varētu pagriezt laika mašīnu atpakaļ, es daudz ko darītu citādāk. Ir pieļauts tik daudz kļūdu, veselu grāmatu varētu uzrakstīt.»

«Mēs iesākām šo visu gandrīz pavisam bez naudas, vienkārši ļoti labā laikā ielecām pareizajā vilcienā. Ja šodien kāds man prasa, cik izmaksātu uztaisīt Xnet vai kaut ko līdzīgu, jāsaka, ka patiesībā bez miljona pat nav ko sākt un arī tās nebūs galējās izmaksas. Ņemot vērā, ka šobrīd konkurentu reklāmas budžeti grozās ap simt tūkstošiem eiro mēnesī, tam, kas grib nākt iekšā šajā tirgū, jārēķinās, ka jāmēģina to pārsist. Tas ir pasākums, kur tikai reklāmā būs jāiegulda simt tūkstoši mēnesī divus gadus pēc kārtas un tad jācer, ka pēc diviem gadiem sasniegsi nulles punktu, ienākumi līdzināsies izdevumiem. Ne velti vēl neviens nav nopircis 1a.lv vai 220.lv, jo summas, ko viņi vēlas iegūt, nav daži miljoni,» skaidro M. Švāns.

Viņš arī stāsta, ka «e-komercijas tirgū nestrādā standarta uzņēmuma pirkšanas principi». «Nevar izrēķināt EBITDA, sareizināt to ar multiplikatoru, iegūstot pārdošanas cenu. Uzņēmumi, kas ilgus gadus strādājuši ar zaudējumiem, bieži vien tiek pirkti un pārdoti par astronomiskām summām. Šodien maksā par tirgus daļu, vietu tajā. Šajā biznesā neviens nepelna lielu naudu. Šis ir bizness, kam, visticamāk, kādā brīdī būs pircējs un īpašnieks varēs nopelnīt no šī darījuma. Un tas, kurš būs gatavs šo naudu samaksāt, maksās par vietu tirgū.»

Uz norādi, ka arī Xnet ir ievērojami zaudējumi, M. Švāns atbild: «Tās ir investīcijas. Lai savienotu mūsu un Hansapost procesus, vajadzēja daudz vairāk laika un naudas, nekā bijām plānojuši. Šobrīd esam trīs reizes lielāka uzņēmuma sastāvdaļa un nevaram domāt tādās mērvienībās kā iepriekš. Šādā brīdī ieejam nākamajā līmenī, ko iepriekš nebūtu varējuši atļauties. Kopumā līkne ir pozitīvā virzienā. Arī Amazon ilgus gadus strādāja ar zaudējumiem, turklāt kosmiskiem. Tas ir šāda veida bizness. Labi, ka mums tagad ir atbalsts no mātes uzņēmuma puses un savā ziņā varam atļauties šos zaudējumus.»

Visa intervija ar M. Švānu bija lasāma 8. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Uzņēmums Xnet pieteicies nodokļu samaksas atbalsta pasākumam, kas paredz piemērotās soda naudas atcelšanu.

Interneta veikalu «xnet.lv» un «upstore.lv» īpašniekam SIA «Xnet» piemērots nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrēšanai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmumam nodrošinājums piemērots otrdien, 23.janvārī, ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes lēmumu, jo SIA «Xnet» ir nodokļu parāds. Uz 2017.gada 7.decembri tas bija 40,5 tūkstoši eiro.

Xnet līdzīpašnieks Mārtiņš Švāns portālam db.lv sacīja, ka nodrošinājuma piemērošana nav tik ārkārtējs notikums, kā tas izklausās. Uzņēmums pērn izmantojis to pašu valsts piedāvāto instrumentu, ko vēl 13 tūkstoši uzņēmēju un privātpersonu - pieteicies valsts nodokļu samaksas atbalsta pasākumam, kas paredz piemērotās soda naudas atcelšanu. Uzņēmumam pērn nav bijis neviens nodokļu kavējums, kas ilgāks par 30 dienām, taču, tā kā soda naudas rēķina no pirmās kavējuma dienas, tajās uzkrāta diezgan liela summa, un nolemts pieteikties atbalsta pasākumam. Pirms piemērot nodrošinājumu, VID uzņēmumu par to ir informējis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta veikalu «Xnet.lv» un «Upstore.lv» īpašniekam SIA «Xnet» atcelts gada sākumā piemērotais nodrošinājums - aizliegums komercķīlas reģistrēšanai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Nodrošinājumu nodokļa parāda dēļ Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde uzņēmumam piemēroja šī gada 23.janvārī, taču 27.decembrī reģistrēta nodrošinājuma atcelšana. Līdz ar to uzņēmumam nav aktuāls neviens nodrošinājums.

«Lursoft» izziņa liecina, SIA «Xnet» gan vēl joprojām ir nodokļu parāds - uz 7.decembri tas bija gandrīz 50 tūkstoši.

SIA «Xnet» pamatdarbība ir datortehnikas, mājsaimniecības preču, sadzīves tehnikas, sporta un fitnesa produktu, kā arī apģērbu, parfimērijas un citu preču mazumtirdnziecība interneta veikalos.

Uzņēmums dibināts 2002.gadā, tā pamatkapitāls ir 4624 eiro un tā lielākais īpašnieks ar 70,05% pamatkapitāla daļu ir Igaunijas kompānija «OU Hansapost», 16,67% daļu pieder Mārtiņam Švānam, bet pa 6,64% daļu katram pieder Ilzei Švānei un Didzim Švānam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Projekts sastāv no trim milzīgām savstarpēji savienotām stikla un tērauda bumbām.

Tiešsaistes mazumtirdzniecības milzis Amazon vēris durvis biroju telpām ar lietusmežu tematiku.

4 miljardus ASV dolāru vērtais projekts ar nosaukumu Sfēras atrodas ASV pilsētā Sietlā un tajā izvietoti tūkstošiem augu. Projekts sastāv no trim milzīgām savstarpēji savienotām stikla un tērauda bumbām.

Rūpējoties par vērtīgajiem augiem, telpās tiek uzturēta 22° C temperatūra dienas laikā un 14° C nakts laikā.

Sfērās izvietots arī apmeklētāju centrs. Kompānijas mērķis bijis radīt unikālu vietu, kur darbinieki varēs kopīgi sadarboties un radīt inovācijas, bet Sietlas sabiedrība - pulcēties, lai pieredzētu bioloģisko daudzveidību pilsētas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotājs Mara Naturals: Mūsu produktiem un sastāviem mēs neredzam konkurentus

Monta Glumane, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šī ideja aizsākās pirms aptuveni trīs, četriem gadiem, es sapratu, ka mani piesaista viss par un ap augiem,» saka bāra «Herbārijs» līdzīpašnieks Arvis Zēmanis.

Jaunatvērtais Herbārijs izvietojies uz tirdzniecības centra Galleria Riga terases.

Pārdomām un interesei par augu tēmu sekoja ideja par pop up kafejnīcas izveidi un tās nosaukumu saistībā ar dabu. Kopā ar domubiedriem bāra - kafejnīcas līdzīpašnieks nonāca pie nosaukuma - Herbārijs. Tika izstrādāts vietas koncepts un meklētas atbilstošas telpas. «Sākotnēji gribējām to izveidot nedaudz plašāku – ar brūvētavu un uzlējumu gatavošanu, bet mēs nevarējām atrast telpas, jo mums bija konkrēta vīzija, kā mēs vēlamies, lai vieta izskatītos - plaši un ar lieliem logiem,» saka «Herbārija» līdzīpašnieks.

Rezultātā kopā ar restorānu «Andalūzijas suns» un «KOYA» līdzīpašnieku Māri Kreili izveidots bārs - kafejnīca «Herbārijs» uz tirdzniecības centra terases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Alkohola patērētāji kļuvuši prasīgāki un izglītotāki

Monta Glumane, 02.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine desmit gadu laikā paplašinājies un nostabilizējies Rīgā, turpina izglītot gan darbiniekus, gan klientus un plāno modernizēties

Šā gada maijā apritēs desmit gadu, kopš Latvijas tirgū darbojas specializētais alkoholisko dzērienu lielveikals Spirits&Wine. Uzņēmuma līdzīpašnieks Andris Lūkins laikrakstam Dienas Bizness stāsta, ka aizvadītais laiks ir bijis ļoti spraigs un gadu gaitā daudz kas ir mainījies. Alkoholisko dzērienu tirdzniecību uzņēmums uzsāka ar aptuveni 400 kvadrātmetru lielu veikalu Andrejsalā, kura piedāvājumā bija ap 500 produktu. Šobrīd Rīgā kopumā ir četri Spirits&Wine veikali, lielākais no tiem sasniedz aptuveni 1200 kvadrātmetru, un tā piedāvājumā ir 5500 līdz 6000 produktu. Uzņēmuma veikali šobrīd atrodas tikai galvaspilsētā. «Liepājā veikala vairs nav, un tā bija vienīgā vieta ārpus Rīgas, kurā tika atvērts Spirits&Wine veikals. Mainījās nekustamā īpašuma īpašnieks, kurā atradās veikals, notika pārbūves, un mēs nolēmām tur vairs nepalikt. Protams, meklējam arī citu vietu, kur Liepājā varētu atvērt veikalu, bet pagaidām telpu ziņā neko interesantu un piemērotu neesam atraduši. Es domāju, ka Liepāja mums kā biznesa vieta bija gana interesanta. Domāju – varam sagaidīt, ka kaut kad Liepājā atkal tiks atvērts veikals,» paredz A.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Bijušās tekstilrūpnīcas Boļševička teritorijā Mielavs izveido bāru

Monta Glumane, 17.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā - 1,254 miljardi eiro

LETA, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,254 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 779,098 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, 315,795 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2,3% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 159,621 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.decembrī bija 64,5% no kopējās parādu summas jeb 808,494 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.decembrī bija atzīti parādi 9,252 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pāris gadu laikā kļūst par eksporta izcilniekiem

Armanda Vilcāne, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas vārda nešanu pasaulē četras iepriekšējo gadu uzlecošās eksporta zvaigznes saņems The Red Jackets dāvinātās sarkanās žaketes

Pāris darbības gadu laikā šie uzņēmumi eksporta apgrozījumā sasnieguši viena miljona eiro atzīmi un veiksmīgi nokļuvuši izcilāko eksporta zīmolu sarakstā. Šogad žaketes kā apzīmējumu un pateicību izcilam darbam eksporta tirgu apguvē saņems infografiku rīku izstrādātājs Infogr.am, saldumu ražotājs Pure Chocolate, LED gaismekļu ražotājs Vizulo un prāta spēļu radītājs Brain Games.

No 2013. gada The Rising Stars jeb uzlecošās eksporta zvaigznes titulu saņēmis jau 21 uzņēmums ar ambīcijām sasniegt viena miljona eiro eksporta apgrozījumu. Šis ir pirmais gads, kad kāds no titula saņēmējiem šo mērķi ir arī sasniedzis. Pure Chocolate un Brain Games to izdevies izdarīt četru gadu laikā, bet Vizulo un Infogr.am vien nepilnu divu gadu laikā. The Red Jackets pārstāvji gan norāda, ka miljona atzīmei tuvojas arī citas uzlecošās eksporta zvaigznes, piemēram, Draugiem.lv grupas uzņēmums Vendon, kas nodarbojas ar tirdzniecības automātu uzraudzības un maksājumu risinājumu izstrādi. Strauji audzis arī brokastu pārslu ražotājs MILZU! un bērnu kartonu spēļu ražotājs GIGI Bloks. No šī gada The Rising Stars pretendentiem The Red Jackets titulam tuvojas arī Latvijas audio tehnoloģiju uzņēmums Sonarworks un PlayGineering, kas strādā ar video analītikas un multimediju sistēmu risinājumu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Xnet.lv līdzīpašnieks: Spinerus tagad var mest ārā

Anda Asere, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Viens no pēdējiem hītiem bija t.s. spineri – vienā brīdī pieprasījums uzauga kosmosā, pirmās kastes tika iztirgotas strauji, bet vienā mirklī šis process pēkšņi apstājās. Mums vēl noliktavā stāv kastes, nevienam tos vairs nevajag, var mest ārā,» intervijā laikrakstam Dienas Bizness stāsta Mārtiņš Švāns, Xnet.lv un SexyStyle.lv līdzīpašnieks.

«Preces, kam strauji mainās cenas, ir katra tirgotāja risks. Mēs regulāri veicam noliktavas tīrīšanu, regulāri ir kaudzīte ar precēm, kas tiek pārdotas zem iepirkuma cenām, jo no tām vienkārši jātiek vaļā un jādara tas tagad, jo pēc diviem mēnešiem cena būs jālaiž vēl zemāk un zaudējumi būs vēl lielāki,» atzīst tirgotājs.

Jautāts, kas ir Ziemassvētku laika top preces, viņš teic:

«Laikam diezgan pārliecinoši tie aizvien ir telefoni. Tāpat dāvina datortehniku, tomēr mazāk. Protams, numur viens ir smaržas. Dāvina arī dažāda veida mazo sadzīves tehniku – skuvekļus, pavisam mazās lietas. Reizēm cilvēki iepērk sev kaut ko iztrūkstošu, piemēram, izdomā uzdāvināt sev ledusskapi. Tomēr lielā sadzīves tehnika svētku laikā tiek pirkta salīdzinoši reti, biežāk tās ir nelielas lietas par kādiem 15 līdz 20 eiro, lai var palikt zem eglītes. Patiesībā nevar pateikt tādu vienu konkrētu kategoriju, ko vairāk pērk. Ziemassvētkos pērk visu, kas ir aktuāli konkrētajā sezonā. Ir bijuši pārsteigumi, piemēram, Ziemassvētkos pārdodam zāles pļāvēju. Cilvēks saprot, ka tobrīd ir laba cena un pērk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī joprojām baņķieri

Dienas Bizness, 19.10.2017

SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns, laikraksta Dienas Bizness galvenā redaktore Līva Melbārzde, Miljonāru topa autors Lato Lapsa

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulu lūzumu fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums «CastPrint» sācis savus pakalpojumus piedāvāt klientiem Liepājā un plāno paplašināties arī citās Latvijas pilsētās, biznesa portālam db.lv pastāstīja SIA «CastPrint» līdzīpašnieks Jānis Oliņš.

Uzņēmuma līdzīpašnieks norāda, ka Liepāja, būdama trešā lielākā Latvijas pilsēta iedzīvotāju skaita ziņā, nenoliedzami, bija CastPrint attīstības plānos. Uzrunājot vairākus ārstus un medicīnas aprūpes speciālistus, uzņēmums uzsācis sadarbību ar nozares speciālistiem Liepājā, kur šobrīd jau ir iespējams noskenēt traumēto vietu un vēlāk arī uzlikt «CastPrint» produktu. J.Oliņš paskaidro, ka Liepāja tika izvēlēta arvien pieaugošas pacientu intereses dēļ. Interesei par pakalpojumu pieaugot, tiks izskatītas iespējas paplašināt pakalpojuma saņemšanas vietu skaitu.

«Klientu atsaucība Liepājā ir krietni augstāka, nekā bijām paredzējuši, kas mūs priecē. Gan pacienti meklē, gan ārsti piedāvā. Esam par šo ļoti patīkami pārsteigti. Ir plāni piedāvāt savus pakalpojumus arī citviet Latvijā. Esam sākuši sarunas ar vairākām reģionālajām slimnīcām, kā arī privātajām veselības aprūpes iestādēm Latvijā,» stāsta J.Oliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju Syzygy Capital

LETA, 22.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamās «ABLV Bank» līdzīpašnieks Ernests Bernis izveidojis kompāniju AS «Syzygy Capital», liecina «Firmas.lv» informācija.

Jaundibinātās kompānijas pamatkapitāls ir 100 000 eiro un, pēc «Firmas.lv» datiem, Bernis ir tās vienīgais patiesā labuma guvējs. Komercreģistrā «Syzygy Capital» iegrāmatota trešdien, 17.oktobrī.

«Syzygy Capital» valdes priekšsēdētājs ir Bernis, bet valdes locekļi ir Nika Berne un Ņikita Klemperts, savukārt kompānijas padomes priekšsēdētājs ir Aleksandrs Pāže, padomes priekšsēdētāja vietniece ir Gajane Paplavska, bet padomes locekle Asja Berne.

Bernis aģentūrai LETA norādīja, ka ģimenes uzņēmums «Syzygy Capital» tiek veidots arī līdzīgu mērķi kā AS «ASG Resolution Capital», kas tika reģistrēta šogad jūlijā, proti, lai varētu efektīvāk plānot privātos ieguldījumus dažādos uzņēmumus, tostarp tos restrukturizējot un optimizējot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO,VIDEO: Veikala Lāčuks līdzīpašnieks: Vislabākos pircējus esam zaudējuši

Monta Glumane, 22.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar sausām kājām esam veiksmīgi pārdzīvojuši visas krīzes, jo zināms, ka daudziem tas neizdevās. Tas jau ir viens labs darbs, kas ir izdarīts. Rotaļlietu un bērnu preču segmentam šis nemaz nav tik viegls laiks - bērni dzimst daudz mazāk, pieaug konkurence, mūsu tirgū ienāk lielās ārzemju ķēdes un tīkli. Ir ļoti grūti, bet mēs cīnāmies un savu vietu tirgū saglabājam,» biznesa portālam db.lv stāsta rotaļlietu veikalu tīkla «Lāčuks» īpašnieka SIA «Foboss Viens» līdzīpašnieks Aigars Bute.

Nupat izpārdotas vasaras sezonas preces - ļoti daudz velosipēdi, kas veido diezgan lielu uzņēmuma naudas apjomu, kā arī plastmasas rotaļlietas un dažādas āra spēles. Gatavošanās ziemas sezonai notikusi jau laicīgi - lai izvēlēto preci varētu saņemt, tā jāpasūta laikus. Šogad uzņēmums svinēs savu 25 gadu pastāvēšanas jubileju. «Paldies pircējiem, jo bez viņiem mēs nebūtu,» atzīst A.Bute.

2011. gadā uzņēmums plānoja attīstīt eko rotaļlietu ražošanu, taču plāns netika īstenots. «Ik pa laikam ir vēlēšanās uzsākt kaut kādu lietu ražošanā. Bet, ja sāc nopietni ražot, tad ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms realizācijai. Latvijas tirgus ir tomēr par mazu. Lai ieietu starptautiskā tirgū, vajadzīgas ļoti lielas investīcijas. Nolēmām, ka nodarbosimies ar to, ko darām,» skaidro A.Bute.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 756,474 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 0,9% salīdzinājumā ar maija sākumu, 304,28 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,4% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 161,909 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 64,3% no kopējās parādu summas jeb 786,733 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,371 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad jūnija sākumā bija atzīti parādi 784,362 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 167,279 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 617,084 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 616,041 miljona eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 1,042 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadā datu vizualizācijas tehnoloģiju uzņēmuma "ZoomCharts" klientu veikto datu vizualizācijas ielāžu skaits pārsniedz piecus miljonus.

"Neskatoties uz Covid-19, turpinām ceļu uz priekšu un plānojam pārsniegt miljona eiro apgrozījuma slieksni. Pandēmijas radītās problēmas mums palīdz pārvarēt orientēšanās uz eksporta tirgiem – šobrīd mums ir klienti jau vairāk nekā simt valstīs, tas palīdz sadalīt riskus un nodrošināt stabilāku attīstību. Priecājamies, ka ar savu darbību sekmējam Latvijas ekonomiku un palīdzam uzlabot ārējās tirdzniecības bilanci. Kopumā stabili ejam uz priekšu – esam gājuši cauri dažādiem etapiem un cīnījušies ar dažādām problēmām, līdz ar to lielāks prieks par sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes perspektīvām," teic Jānis Volbergs, "ZoomCharts" (SIA "Data Visualization Software Lab") vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Specializējušies basketbolā

Monta Glumane, 05.04.2019

Online menedžeris Rūdolfs Rudzītis (no kreisās), izpilddirektors un līdzīpašnieks Ernests Moruss un menedžeris, līdzīpašnieks Salvis Mētra. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3D printera nozīme, visdrīzāk, tikai pieaugs, taču domas par to, vai tas tuvākajā laikā kļūs par tikpat ierastu biroja tehniku kā printeris, dalās

3D printeru ietekme uz dažādām jomām ir milzīga, taču 3D printeru ražotāja SIA Mass Portal līdzīpašnieks Kristers Moisejs uzskata, ka tie nav nepieciešami kā biroja tehnika, ja vien šis uzņēmums nav pilns ar inženieriem, kuriem izstrādei ir nepieciešams 3D printeris. SIA CastPrint līdzīpašnieks Jānis Oliņš spriež, ka 3D printeru loma pieaug ļoti straujos tempos, kas skaidrojams ar drukas iekārtu attīstību un piedāvāto materiālu spektru, tomēr, arī viņa skatījumā, tuvākajā laikā tas diez vai ieņems tādu pašu lomu kā cita biroja tehnika, jo vairumā gadījumu standarta risinājumi, kas tiek ražoti masveidā, tomēr sanāks lētāki par individuāli drukātiem priekšmetiem. «3D drukāšanas ideja man joprojām šķiet perspektīva, tomēr redzu, ka tās aktualitāte ir būtiski mazinājusies patērētāju biznesa nišā. Biznesa jomā arvien vairāk varam lasīt par veiksmīgiem 3D printeru izmantošanas gadījumiem aviācijā, mašīnbūvē, pat medicīnā un rotaslietu ražošanā. Tātad noteiktās jomās 3D printeris ir svarīgs un tā nozīme varētu pieaugt, tomēr nedomāju, ka tuvākajos piecos gados tas birojos kļūs tikpat populārs kā printeris,» spriež Ervins Grīnfelds, programmatūras testēšanas uzņēmuma SIA TestDevLab līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Kalēju ielā atvērts pirmais alus darītavas "Malduguns" bārs, kurā var iegādāties gan alus darītavas, gan nelielā apjomā arī citu ražotāju alu un sidru.

"Vēlējamies, lai Rīgā ir vieta, kur nopērkami visi "Malduguns" alus veidi. Laika gaitā esam mēģinājuši dažādas sadarbības, bet beidzot pašiem radās iespēja šo ideju īstenot," ideju atvērt bāru komentē uzņēmuma līdzīpašnieks Krišjānis Zeļģis. Bāra atvēršanā ieguldītas privātās investīcijas.

Uzņēmuma līdzīpašnieks biznesa portālam db.lv pastāstīja, ka bārā galvenais uzsvars būs uz "Malduguns" ražoto alu, bet vieta rezervēta arī sidram. Tāpat atvēlēta vieta arī viesražojumiem - Latvijas un/vai ārzemju craft alum.

Bārā pieejami 25 dažādi alus darītavas "Malduguns" alus veidi. "Malduguns" sortimentā populārākais ir gaišais amerikāņu eils "Cilpa". K.Zeļģis novērojis, ka vienmēr aktuāls ir svaigi apiņots alus, kā arī skābie alus stili ieguvuši jaunus apgriezienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Rīgas satiksmes iepirkumu krimināllietā apcietināts arī Kokinas bijušais biznesa partneris Edgars Teterovskis

LETA, 13.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis arī vairāku nu jau neaktīvu uzņēmumu bijušo valdes locekli un dalībnieku Edgaru Teterovski, kurš savulaik bijis Čehijas uzņēmuma «Škoda Transportation» amatpersonas Vladislava Kozaka vadītās «Tram Servis Riga» valdes locekles Elīnas Kokinas biznesa partneris.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem, Teterovskim un Kokinai 2016.gadā dažus mēnešus uz pusēm piederējusi SIA «TT Service».

Kā liecina rīcībā esošā informācija, Teterovskim kā drošības līdzeklis piemērota apcietinājums.

Saskaņā ar «Firmas.lv» datiem, uzņēmumam «TT Service», kurā Teterovskis savulaik bija valdes loceklis un līdzīpašnieks, savulaik piederēja 35% Kozaka vadītā uzņēmuma «Tram Servis Riga» kapitāla daļu.

Tāpat Teterovskis no 2007.gada līdz 2010.gadam ir bijis SIA «Jūrmala Elit» 50% kapitāldaļu īpašnieks. 2007. un 2008.gadā Teterovskis bijis arī SIA «TK Ceļu būve» līdzīpašnieks.

Iepriekš Teterovskis bijis valdes loceklis SIA «Uranus», «Jūrmala Elit», «TK Ceļu būve» un SIA «Luxwagen». 2016.gadā Teterovskis trīs mēnešus bija AS «Daugavas loki» padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaulu lūzumu fiksācijas līdzekļu drukāšanas uzņēmums «CastPrint» sācis savus pakalpojumus piedāvāt arī klientiem Vidzemes slimnīcā Valmierā un plāno paplašināties arī citās Latvijas lielākajās pilsētās, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «CastPrint» līdzīpašnieks Jānis Oliņš.

Db.lv jau ziņoja, ka gada sākumā uzņēmums savus pakalpojumus sāka piedāvāt arī Liepājā. Pēc J.Oliņa stāstītā, tur pieprasījums ir pietiekami liels un Liepāja uzņēmuma klientu skaita vietā ieņem otro vietu aiz Rīgas.

Uzņēmuma līdzīpašnieks norādīja, ka Vidzemes slimnīca izvēlēta, jo no Valmieras bijis pietiekami liels skaits pacientu, kas vēlējušies izmantot uzņēmuma piedāvātos pakalpojumus.

Plānots, ka nākamās nedēļas laikā uzņēmuma pakalpojumi būs pieejami vēl trīs Latvijas lielākajās pilsētās.

Kā norādīja uzņēmuma līdzīpašnieks, tad gaidāmi dažādi jaunumi. Viens no tiem - no jūlija uzņēmuma pakalpojumi būs pieejami arī ārpus Latvijas.

«CastPrint» dibināts 2016.gadā, bet ideja radusies vēl pirms tam, kad auditori J. Oliņš un Sigvards Krongorns aizdomājās par modernāku ģipša alternatīvu. Uzņēmums ir piedalījies jaunuzņēmumu akseleratora «Startup Wise Guys» programmā, kā arī saņēmis grantu konkursa «Atspēriens» atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, vairs nevaru to paturēt sevī. Esmu vainīgs, atzīstos. Atzīstos pilnīgi brīvprātīgi, bez spaidiem, viltus un maldības. Nevaru gan solīties še iederīgo «vairāk tā nedarīšu», jo toreiz, pirms nu jau vairāk kā 15 gadiem, biju pārliecināts gan par notiekošā unikālo ārprātu, gan par savu pienākumu to apņirgt visiem spēkiem. Izrādījās, ka, salīdzinājumā ar mūsdienu politiskās komunikācijas standartiem, tā laika notikumi bija ieturētas mērenības paraugs.

Tā nu bija sagadījies, ka Jaunā laika uznāciens Latvijas politikā sakrita ar Latvijas Radio Rīta Rosmes raidījumiem, kuros četri mutīgi personāži apvingroja sabiedriski politiskās aktualitātes. Eināra Repšes ekscentriskie gājieni mums bija ārkārtīgi ērts apņirdzamu tēmu avots, un es šai ziņā biju pavisam nevaldāms. Daži salīdzinājumi no šodienas skatu punkta manas alošanās ilustrācijai.

Sāksim kaut vai ar to, ka, vēl būdams Latvijas Bankas prezidents (ko būtu grūti nosaukt par trūcīgu cilvēku), viņš sāka savu kampaņu ar ziedojumu vākšanu... nē, ne mazturīgajiem un pat ne partijai. Viņš vēsā mierā paziņoja, ka vēlas, lai tam personīgi saziedo vienu miljonu latu kā honorāru. Kāpēc? Lai būtu neatkarīgs un neuzpērkams. Starp citu, viņam izspruka arī apmēram tādi vārdi, ka, ja nesanāks, tad, mīļā tauta, neesam sapratušies, un es bez miljona no siltā krēsla nost nekāpšu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa trešdien piemēroja apcietinājumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētajam uzņēmējam Mārim Martinsonam.

Apcietinājums Martinsonam piemērots kā drošības līdzeklis. Šo tiesas lēmumu vēl ir iespējams pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Pēc tiesas sēdes Martinsons atteicās sniegt jebkādus komentārus žurnālistiem. Arī Martinsona advokāti Didzis Vilemsons un Aivars Purmalis atteicās no komentāriem.

Kā ziņots, Martinsonu KNAB aizturēja otrdien, un vēl trešdien no rīta puses uzņēmējs atradās KNAB telpās.

Otrdien KNAB aizturēja arī «Rīgas satiksmes» (RS) Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, apstiprināja uzņēmuma pārstāve Baiba Bartaševiča.

Saskaņā ar KNAB sniegto informāciju, novembrī sāktā kriminālprocesā saistībā ar RS veiktajiem iepirkumiem otrdien veiktas neatliekamās procesuālās darbības, tai skaitā vairāk nekā 30 kratīšanas, un aizturētas kopumā astoņas personas - sešas Latvijā, bet divas Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Ražotājs Evopipes attīstībā ik gadu investē vismaz miljonu

Monta Glumane, 27.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cauruļu sistēmu ražotājs «Evopipes» ik gadu uzņēmuma attīstībā investē no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro. Šogad plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro un palielināt ražošanas jaudu par 15% jeb līdz pat 25 000 tonnām gadā, biznesa portālam db.lv stāsta Jelgavā strādājošās SIA «Evopipes» valdes priekšsēdētājs Edgars Viļķins.

«Evopipes» dibināts 2005. gadā, un pirmie trīs gadi pagājuši projektējot, būvējot, izvēloties pareizās tehnoloģijas un iegādājoties iekārtas. 2008.gada nogalē tika uzsākta ražošana.

Pēdējos trīs uzņēmuma attīstības gados investētas būtiskas investīcijas, no miljona līdz pat trīs miljoniem eiro ik gadu. Pērn ražotnei tapusi jauna piebūve un iegādāta jauna ražošanas iekārta, kas spēj saražot caurules pat viena metra diametrā. Šo cauruļu tirdzniecības zīme ir GIGAPIPE, un projektā ieguldīti aptuveni trīs miljoni eiro.

Uzņēmuma produkti iedalāmi divās lielās grupās – caurules, kuras paredzētas kabeļu aizsardzībai un šķidrumu pārvadīšanai. «Evopipes» ražo caurules gan elektroinstalācijām iekštelpām, gan ārējai infrastruktūrai, sākot no augstsprieguma kabeļiem līdz pat telekomunikāciju optiskās šķiedras kabeļu sistēmām.

Komentāri

Pievienot komentāru