Citas ziņas

Zalāns: baidoties no oranžiem autobusiem, nepirksim apelsīnus un neskatīsimies saulrietu

, 03.02.2010

Jaunākais izdevums

Nekādā gadījumā nemainīsim krāsu, un, ja godīgi, man šī diskusija šķiet smieklīga un pat absurda, saka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP), jautāts, vai sabiedrības nevienprātīgās attieksmes dēļ pret bērnu autobusu pasūtīšanu Tautas partijai tuvajā oranžajā krāsā tiks apsvērta iespēja mainīt krāsu.

Ministrs portālam diena.lv norādīja, ka tehniskā specifikācija konkursā autobusu iegādei mainīta trīs reizes. Vaicāts, vai ir pareizi izvēlēties oranžu krāsu autobusiem priekšvēlēšanu laikā, E.Zalāns noteica: priekšvēlēšanu laiks ir salīdzinoši īss, bet autobusi kalpos vismaz desmit gadus.

Ministrs brīdināja, ka premjerministrs Valdis Dombrovskis (JL), ar savu rezolūciju uzdodot sniegt papildinformāciju par šī iepirkuma sagatavošanu, norisi, pretendentiem noteiktajām prasībām un tehniskajiem parametriem, uzņemas atbildību par to, ka ar šā gada 1.septembri šie autobusi skolām, iespējams, vēl nebūs.

Jau ziņots, ka reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) izsludinājusi konkursu par skolēnu autobusu piegādi pašvaldībām. Tehniskajā specifikācijā, kas ir publiski pieejama, cita starpā noteikts, ka piegādātājam jānodrošina autobusiem arī attiecīgs krāsojums, proti, krāsa «RAL 2008». Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju šī krāsa ir oranža. Aģentūra skaidrojusi, ka krāsas izvēlē primārā bijusi drošība, jo autobusiem ir jāatšķiras no citiem satiksmes dalībniekiem.

Vairāki uzņēmēji tikmēr pauduši aizdomas, ka iepirkumā izvirzīto prasību dēļ tas tiek veidots noteiktam pretendentam un citu iespējas piedalīties tiek samazinātas.

E.Zalāns uzskata, ka šobrīd ar sacelto traci ap oranžo krāsu autobusiem uz viņu tiek izdarīts politisks spiediens. No viņa teiktā varēja noprast, ka lielā mērā to darot premjera partija Jaunais laiks. Tās vadītājas Solvitas Āboltiņas vīra firma gribējusi piegādāt autobusus, bet neesot spējusi izpildīt konkursa kritērijus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Skolu autobusu iepirkumam ir pievērsta pārāk liela nozīme no valdības puses, tomēr ceru, ka saceltā ažiotāža skolas autobusu iepirkumu neapturēs.»

To LNT raidījumā 900 Sekundes teica reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņš apstiprināja, ka viens no iemesliem, kāpēc šim projektam pievērsta tik liela uzmanība, varētu būt arī tāds, ka arī Jaunā laika priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas vīra firma nodarbojas ar autobusu tirdzniecību, «līdz ar to Solvitai Āboltiņai varētu būt interese par šī konkursa iznākumu».

Komentējot Mērsraga izstāšanos vēlmi no Rojas novada, ministrs norādīja, ka šeit notiekot cīņa par varu un neizslēdza līdzīgas aktivitātes arī citos novados. «Saeimas līmenī šis process diemžēl jau ir politizēts. Mērsragā, iespējams, vienam otram nepatika, ka ostas padomē tika nomainīti cilvēki,» sacīja E. Zalāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Brazovskis: no Antonova varētu pieprasīt 150 miljonus

LETA, 01.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jūrmala gatava cīnīties ar Zalānu par divu latu iebraukšanas maksu

Atis Rozentāls, Db, 03.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldības lietu ministrijas iebildumiem, Jūrmalas dome tomēr publicēs laikrakstā Latvijas Vēstnesis saistošos noteikumus par 2 latu iebraukšanas maksas ieviešanu.

Par to Jūrmalas domes sēdē lēma deputāti, jo neatzīst ministrijas iebildumus. Taču pašvaldības vadība apzinās, ka ministrs Edgars Zalāns noteikumus var atcelt, atzina Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Baiba Gailīte. Iespējams, ka tādā gadījumā Jūrmalas dome varētu vēsrties Satversmes tiesā, aizstāvot savas tiesības lemt par iebraukšanas maksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strīds par Dzintara Jakāna atbilstību Valsts ieņēmuma dienesta (VID) vadītāja amatam valdības krišanu neizraisīs, Dienai atzina Tautas partijas priekšsēdētāja vietnieks, pašvaldību ministrs Edgars Zalāns.

Viņaprāt, jautājums esot par to, kāds ir finanšu ministra Einara Repšes darba stils un, kā viņš redz valsts politisko pārvaldi. «Situācija ar Jakānu ir tikai piemērs. Te svarīgāk ir saprast, kā Repše kā valdības loceklis rīkojas attiecībās ar starptautiskajiem aizdevējiem. Vai arī tajās sarunās viņš tāpat iecērtas,» Edgars Zalāns. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)vaicāja E. Zalāns.

To, vai valdība atbrīvos Dz. Jakānu, izšķirs Zaļo un Zemnieku savienība, kura lēmumu pieņems tikai pirmdien. Zinot ZZS un JL līdzšinējo labo sadarbību, var pieļaut, ka E. Repšem izdosies īstenot pārmaiņas VID vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zalāns: valdība nav spējīga ieviest valstī kārtību

Madara Fridrihsone, Db, 22.12.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir skaidri redzams, ka šī valdība vispār nespēj ieviest valstī kārtību, šodien Ministru kabineta sēdē paziņoja Tautas partijas valdes loceklis Edgars Zalāns.

Ar šādu paziņojumu ministrs nāca klajā brīdī, kad valdība diskutēja par pašvaldību tiesībām noteikt savā teritorijā īpašā režīma zonas un premjers Valdis Dombrovskis (Jaunais laiks) paziņoja, ka atbalsta Jūrmalas pašvaldības līgumu pagarināt termiņu, līdz kuram pašvaldībai jāizstrādā teritorijas plānojums.

RAPLM speciālisti uzsver, ka jau tagad iedzīvotājiem būtu tiesības apšaubīt, vai īpašā režīma zona Jūrmalā vispār ir noteikta leģitīmi.

Db jau vēstījis, ka Jūrmalas dome vēlas maksu par caurlaidi iebraukšanai Jūrmalā dubultot, tas ir, palielināt no 1 Ls uz 2 Ls, bet pret to iebilst RAPLM. Pagājušajā nedēļā pašvaldība lēma par vēršanos Satversmes tiesā, lai «izcīnītu» tiesības paaugstināt maksu par caurlaidēm, taču šis priekšlikums neguva domes vairākuma atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Biznesa vieta - Saulkrasti: Jo saule siltāka, 
jo bizness rosīgāks

Signe Knipše, 01.08.2014

Bārs Mare Saulkrastos strādā jau 12 gadus. Vieta un laikapstākļi ir svarīgākie nosacījumi veiksmīgam pludmales biznesam, uzskata bāra īpašnieks Uldis Vizbulis.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Saulkrasti atdzīvojas,» saka uzņēmēji, kuru bizness ir saistīts ar pludmali un atpūtniekiem

Tādā vasaras laiciņā kā nule aizvadītais jūlijs šķiet, ka pludmales un atpūtnieku bizness tik varētu augt un zelt. Ziemā Saulkrastos ir ap pieci tūkstoši iedzīvotāju, vasarā skaits sasniedzot pat 50 tūkstošus.

Pilsēta vistuvāk saulei – tā dižojas Saulkrasti. Gandrīz pirms 200 gadiem uz Bīriņu muižas zemes, uz dienvidiem no Ķīšupes tika dibināta Neibāde – kā Vidzemes muižniecības peldvieta. Pērnā gadsimta 30. gados vāciskā Neibāde tika pie latviskā vārda Saulkrasti. Vēlākos laikos tiem pievienoja Pēterupes apdzīvoto vietu Pabažus. Tā Saulkrasti pamazām stiepušies garumā, līdz sasnieguši pašreizējos 17 km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Uz Maldīvu salām!

Sintija Kristapsone, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maldīvu salas ir viena no vietām, kur noteikti kādreiz gribēju doties. Novembrī ieraudzīju treneres Lauras Timoško galeriju sociālajā tīklā Facebook - viņa ar grupu bija devusies uz Maldīvu salām. Redzot bildes, ļoti gribējās būt daļai no šāda piedzīvojuma. Zināju, ka viņa šādu pasākumu rīkos vēlreiz un, tiklīdz Laura izsludināja nākamo braucienu, sazinājos ar viņu, lai noskaidrotu, kā pieteikties.

Lai dotos šādā braucienā, pirmais solis, kas jāveic, ir aviobiļešu iegāde un, kad tas ir izdarīts, tu tiec pievienots dalībnieku sarakstam.

Biļetes vari iegādāties pats vai ir iespēja iegādāties biļetes ar Lauras palīdzību.

Pirms biļešu iegādes bija satraukums, jo Lauru nepazinu personīgi. Vienmēr esmu ceļojusi ar kādu kopā, bet šī bija pirmā reize, kad devos ceļojumā viena pati ar pilnīgi nezināmiem cilvēkiem.

Es izvēlējos biļešu iegādi caur Lauras piedāvāto kontaktpersonu, lai būtu iespēja doties kopīgi.

Biļetes iegādājos laicīgi decembra sākumā, kad bija laba cena - 712 EUR. Tiem, kas biļetes iegādājās vēlāk, tās bija kļuvušas dārgākas, bet kādam sanāca iegādāties arī par izdevīgāku cenu. Viena padoma, kurā brīdī veikt biļešu iegādi, man nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ražotie autobusi Amo Plant jaunu autobusu tirgū Latvijā ieņem līderpozīcijas, liecina Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati.

Amo Plant tirgus daļa jauno autobusu tirgū šā gada pirmajos septiņos mēnešos ir 22,4% ar kopumā pārdotiem 11 autobusiem. Latvijā ražotajiem autobusiem seko Mercedes-Benz spēkrati ar 20,4% tirgus daļu un desmit pārdotiem autobusiem. Trešajā vietā ierindojies Volkswagen ar 18,4% tirgus daļu un deviņiem pārdotiem autobusiem.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 64% - pērn šajā laika posmā tika pārdoti 136 autobusi, bet šogad - 49.

Šā gada jūlijā jaunu autobusu tirdzniecība sarukusi par 39% - no 23 pārdotām vienībām 2011.gada jūlijā līdz 14 šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kristovski atstāj ārlietu ministra amatā

Jānis Lasmanis, 09.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

PLL piedāvās palielināt neapliekamo minimumu

Jānis Lasmanis, 22.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Par labu Latviju» balsos pret koalīcijas sagatavoto budžetu, tomēr centīsies ieinteresēt parlamentāriešus par nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.

Ja šobrīd tas palielināts tikai par 10 latiem, tad PLL uzskata, ka palielinājumam vajadzētu būt vismaz 50 latu lielam, bet ideālā gadījumā ar nodokļiem nevajadzētu aplikt visu minimālo algu, stāsta PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.

Frakciju neapmierinot arī valdības prognozes par to, ka, samazinot ēnu ekonomiku, budžetam tikšot iegūti tikai 15 miljoni latu. E. Zalāns uzskata, ka nodokļu samazināšana garantētu daudz lielāku pienesumu valdības kabatai, tādēļ PVN vajadzētu nevis palielināt, bet samazināt.

E. Zalāns valdības līdzšinējo darbību vērtē kritiski un vaino to tuvredzībā. «Valdība domā tikai gada robežās vai pat mazāk – no vienas Starptautiskā Valūtas fonda misijas līdz otrai,» saka parlamentārietis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zalāns: no ēnu ekonomikas iespējams atgūt 60 miljonus latu

Ritvars Bīders, 30.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā no ēnu ekonomikas atgūstami līdz pat 60 miljoniem latu, intervijā Latvijas Radio norāda apvienības Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcijas vadītājs un viens no Tautas partijas līderiem Edgars Zalāns.

E. Zalāns uzsver, ka valdībā netiek strādāts pie tā, lai pilnībā izvērtētu, cik lielus līdzekļus budžetā varētu ienest ēnu ekonomikas apkarošana. «Mēs, protams, nāksim ar savu priekšlikumu. Es personīgu domāju, ka apmēram līdz 60 miljoniem latu ir atgūstami. Tā pat nav liela summa, bet tas tomēr ir četras reizes vairāk, nekā šobrīd piedāvā valdība,» tā E. Zalāns.

Viņš norāda, ka tie instrumenti, ko izstrādājusi viņa pārstāvētā partija, paredz vēl lielākas summas atgūšanu no ēnu ekonomikas.

E. Zalāns par pozitīvu piemēru min Lietuvu, kas apņēmusies no ēnu ekonomikas atgūt līdzekļus aptuveni 200 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Labu Latviju frakciju Saeimā vadīs Edgars Zalāns

Dienas Bizness, 02.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Labu Latviju! priekšsēdētāja amatu ieņēmis Edgars Zalāns. Frakcijas priekšsēdētāja vietnieki būs Rita Strode un Māris Kučinskis. Frakcijas deputāti šodien arī apstiprinājuši frakcijas nolikumu.

«Mēs būsim ekspertu opozīcija!» savu pārliecību pauž E. Zalāns. No Par Labu Latviju Saeimā ir ievēlēti 8 deputāti un frakcija strādās opozīcijā.

E . Zalāns laika posmā no 2001. līdz 2007. gadam bijis Kuldīgas domes priekšsēdētājs, bet no 2005. līdz 2007. gadam - arī Kuldīgas rajona padomes priekšsēdētājs.

2007. gadā E. Zalāns kļuva par Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Aigara Kalvīša vadītajā valdībā .

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ilgezeem mersedesa vietā izvēlēsies folksvāgenu

Sandra Dieziņa, 27.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā lielākais kvasa ražotājs SIA Ilgezeem atteicies no plāniem būvēt jaunu rūpnīcu, bet plāno rekonstruēt esošo.

Lai arī pirms dažiem gadiem Iļģuciema kompānija bija iecerējusi būvēt jaunu rūpnīcu ārpus Rīgas, krīze likusi plānus mainīt un Ilgezeem nolēmis attīstīt esošo rūpnīcas teritoriju, kas ļaus būtiski palielināt esošās jaudas, DB pavēstīja uzņēmuma valdes loceklis Roberts Volfs. Plānotās investīcijas ir pieci miljoni eiro.

Tiesa, uzņēmums negatavojas piesaistīt lielus kredītus, viss notikšot pakāpeniski un soli pa solim, izmantojot pašu nopelnīto. Jau šobrīd notiek pretendentu atlase iekārtu piegādei. «Nepirksim mersedesu un nepirksim arī žiguli, bet jauns folksvāgens būs labs,» salīdzina R. Volfs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija var! Iegaršoties ārzemniekam

Sandra Dieziņa, 03.09.2010

«Milzīgajā Polijas tirgū pircēji bija jāmudina produktu pagaršot un tikai tā bez liekas reklāmas pakāpeniski ieguvām auditoriju,» stāsta Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs.

Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai pāris gados Ilgezeem izdevies iekarot Polijas tirgu, turklāt bez īpašas reklāmas, pateicoties produktam un sadarbības partneru azartam. Veiksmīgi attīstās arī darbība abās kaimiņvalstīs, un tikko kompānija sākusi kvasa tirdzniecību Krievijā, kur potenciāls ir milzīgs.

Bez aizmugures

Ilgezeem valdes loceklis Roberts Volfs īsumā atgādina vēsturi – Iļģuciema rūpnīca dibināta pirms vairāk nekā 100 gadiem, par īpašniekiem viņš kopā ar partneriem kļuvis 1997. gadā, kad tā bijusi nožēlojamā stāvoklī, «arī bez aprīkojuma, kurš daļēji bija nodots metāllūžņos». Tolaik tā ražoja produkciju ar Kok & Co preču zīmi, kas gan ar laiku tika pārdota, bet īpašnieki pievērsušies dzērienu segmenta attīstībai. Sākotnēji ļoti grūti bijis izveidot kvasa «īsto» tehnoloģiju, jo «produkts ir īsts – dzīvs, un tas ļoti būtiski atšķiras no citiem kvasiem, kas būtībā ir limonādes». Sākotnēji kvass ražots, pievienojot konservantus, bet jau gadus četrus produkts top bez tiem, taču kvasa derīguma termiņš ir seši mēneši. Kā tas izdevies, protams, ir tehnoloģiskais noslēpums, kas panākts teju pēc 10 gadu darba.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Naglis neredz jēgu uzņēmēju partijas dibināšanai

Madara Fridrihsone, 19.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādreizējais Latvijas ceļa priekšsēdētājs, Viesnīcu un restorānu biznesa asociācijas vadītājs Jānis Naglis neredz jēgu uzņēmēju partijas dibināšanai.

Intervijā Lietišķajai Dienai J. Naglis norāda, ka patlaban politiskās partijas ir ieinteresētas piesaistīt uzņēmējus un ir gatavas viņiem atvēlēt vietas Saeimas vēlēšanu kandidātu sarakstos, tādēļ uzņēmējiem, kas jūt aicinājumu darboties politikā, vienkārši vajadzētu atrast sev tīkamāko partiju. «Jaunu partiju tagad nav jādibina, ja grib iet politikā,» sacījis J. Naglis.

Viņaprāt, jaunai politiskajai partijai arī būtu grūti atrast sev vietu politiskajā spektrā, jo visas nišas tajā jau ir aizpildītas. Pats J. Naglis politikā iesaistīties vairs negrasās. «Pārstāvot savu nozari un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju es esmu gatavs tikties un runāt ar jebkuras nokrāsas politiķiem – zaļiem, dzelteniem, oranžiem, sarkaniem, bet tikai tādēļ, lai mēģinātu viņus pārliecināt sakārtot likumdošanu vismaz tā, lai tā nepasliktinātu mūsu konkurētspēju reģionā,» viņš atzinis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informāciju par AS Latvijas Krājbanka apķīlātajiem līdzekļiem pagaidām nav sniegušas Ukrainas un Krievijas bankas Investbank un Sberkred, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks un FKTK pilnvarnieku grupas Latvijas Krājbankā vadītājs Jānis Brazovskis.

«Krājbankas līdzekļu meklēšanai algojam advokātus Austrijā un Luksemburgā, un Eiropas Savienības (ES) bankas informāciju par apķīlātajiem līdzekļiem mums sniedz. Krievijas un Ukrainas bankas informāciju nesniedz. Tiks izmantoti Krievijas un Ukrainas advokātu biroju pakalpojumi, lai šo informāciju iegūtu,» sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kādai no šīm ķīlām jau netuvojas dzēšanas termiņš, Brazovskis sacīja, ka ķīlām situācija ir dažāda, bet plašāku informāciju sniegt atturējās.

Jau ziņots, ka dokumentus par Krājbankas līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījis bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis. To 18.novembra sarunā ar FKTK pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Antonovs: ārzemju bankās ieķīlātos Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli

LETA, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārzemju bankās ieķīlātos Latvijas Krājbankas līdzekļus var atgūt diezgan viegli, norāda bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs. Viņš, skaidrojotskaidrojot aptuveni 100 miljonu latu pārskaitīšanu uz korespondentkontiem ārzemju bankās, atzīst, ka šī nauda bija paredzēta nacionālās aviokompānijas airBaltic refinansēšanai.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Krājbankas apķīlātie līdzekļi atrodas Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā, kā arī Ukrainas bankā Investbank un Krievijas bankā Sberkred.

«Pirmkārt, ja Lietuvā nekas nenotiktu, tad līdz Jaungadam mēs refinansētu airBaltic. Tas pilnīgi skaidrs - mums ir attiecīgie dokumenti un pierādījumi. Līdz ar to šie jaukie korespondentkonti paši no sevis slēgtos un nevienam šādā situācijā nebūtu nekādu problēmu. Tālāk - saistībā ar to, ka viss notika strauji un stresa apstākļos, visi joprojām vēl nav sapratuši, ka Krievijā nauda korespondentkontos nav bloķēta un nekad arī nav bijusi bloķēta. Uz doto brīdi, cik saprotu, "Krājbankas" administrācija cenšas šo naudu atgūt. Tas, ka - cik izskatās - šo naudu no turienes ne īpaši grib atdot, droši vien vairāk attiecas nevis uz civiltiesisko, bet uz krimināltiesisko jomu,» intervijā žurnālam Kapitāls skaidro Antonovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zalāns rīkos preses konferenci, lai informētu par paveikto un plāniem

Dace Preisa, 22.03.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Edgars Zalāns, kurš šodien, 22.martā, Ministru prezidentam iesniedza demisijas rakstu, otrdien, 23.martā rīko preses konferenci, lai informētu par reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra amatā paveikto un saviem nākotnes plāniem.

E.Zalāns ministra pienākumus pildīja kopš 2007. gada 8.novembra. Db jau vēstījaa, ka visi četri Tautas partijas ministri – tieslietu ministrs Mareks Segliņš, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, veselības ministre Baiba Rozentāle un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš pirmdien no rīta ieradās pie premjera, lai iesniegtu demisijas rakstus. Premjers pieņēmis Rozentāles un Zalāna demisijas rakstus, savukārt Segliņa tas jāiesniedz no jauna, jo viņš demisijas rakstā norādījis, ka vēlas atkāpties no Veselības ministres posteņa. Savukārt M. Riekstiņa demisijas rakstu premjers nav pieņēmis līdz brīdim, kad tiks atrasts jauns Ārlietu ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautas partija (TP), kurai valdībā ir trīs ministru vietas, neatbalstīs pilnvarojumu premjeram par nodomu vēstules ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) parakstīšanu, Ministru kabineta sēdes starplaikā atzina viens no TP līderiem reģionālo lietu Edgars Zalāns.

«TP ir pret nodomu vēstules saturu. Mēs prasīsim tās nodošanu parlamentam,» teica E.Zalāns.

Šāda TP pozīcija var radīt domstarpības valdībā, kas otrdien slēgtā sēdē paredzējusi izlemt par pilnvarojuma došanu premjeram parakstīt nodomu vēstuli ar SVF un saprašanās memorandu ar Eiropas Komisiju (EK) pēc tam, kad par to būs izlēmusi Saeima. Šāda TP pozīcija arī atšķiras no pirmdien premjera pēc koalīcijas padomes atzītā, ka ir panākta vienošanās par koalīcijas partneru atblastu abiem dokumentiem.

Pēc E.Zalāna teiktā, TP neatbalsta nodomu vēstuli SVF, jo uzskata, ka tajā ir vairāki punkti, par kuriem nepieciešama parlamenta diskusija. Kā vienu no tiem viņš minēja nodomu vēstulē ierakstīto apņemšanos, ka šogad netiks samazināti nodokļi. TP skatījumā šāds formulējums esot «par cietu» un par to vēl esot jādiskutē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Zalāns: tiek kārtējo reizi kultivēta cīņa pret turīgiem cilvēkiem

Lelde Petrāne, 04.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atkal būšu nepopulārs, bet uzskatu, ka veidā, kādā tiek realizēts nulles deklarācijas projekts, pret kuru neiestājos pēc būtības, tiek kārtējo reizi kultivēta cīņa pret turīgiem cilvēkiem, turpinot savulaik JL [Jaunais laiks] veiksmīgi iebaroto viedokli, ka turīgumu cilvēki nopelnījuši nevis ar savu darbu, zināšanām, bet kaut ko nozogot, nolobējot,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis eksministrs, tagad konservatīvu ideju institūta Populares Latvija dibinātājs Edgars Zalāns.

Vaicāts, kur šajā ziņā ir problēma, Zalāns skaidrojis: «Kā tiks pasargāti dati? Godīgi būtu valstij parādīt, kā dati tiks pasargāti, turklāt lielāka jēga būtu, ja deklarācijas sniegtu visi. Un to vajadzētu darīt tā, kā tas notiek pasaulē: VID tev atsūta deklarāciju un ar tās rīcībā esošajiem datiem, kuriem vai nu var piekrist, vai, ja neatbilst patiesībai, jāpalabo! Latvijā VID to nav ieviesis pat attiecībā uz amatpersonām! Veids, kādā likums tika ar skaļiem aplausiem Saeimā pieņemts, ir populistisks un maz atbildīs deklarētajam mērķim. Tie, kas nekad nav neko deklarējuši, kas ēnu ekonomikā darbojušies ar skaidru naudu, nedeklarēsies un darbosies kā līdz šim, un viņiem neviens klāt netiks! Nedeklarējot visus, situāciju nevar kontrolēt. Šī izlases kontrole tiks vērsta pret godīgajiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tautas partija jūk pa vīlēm

Andra Briekmane, 07.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, vai Tautas partija (TP) startēs vēlēšanās rudenī vai arī tiks likvidēta, sestdien lems partijas kongresā. Nepiedalīties vēlēšanās ieteikusi arī TP jauniešu organizācija.

Tā Neatkarīgajai stāsta TP valdes loceklis un Saeimas frakcijas Par labu Latviju priekšsēdētājs Edgars Zalāns. Viņš gan noliedz iespēju, ka partijas pašlikvidēšanās ir veids, kā izbēgt no soda par nelikumībām saistībā ar Pozitīvisma kampaņu, ko izmeklēja KNAB un par ko rosināta tiesvedība.

Savukārt Vidzemē veidojas jauna partija, kurā būs pārstāvēti arī līdzšinējie TP biedri – Vents Armands Krauklis, Nikolajs Stepānovs, Andrejs Ceļapīters. «Iespējams, ka reģionu cilvēki gaidīja no valdības kādu signālu, taču Zatlera lēmums izjauca normālu jauncelsmes darbu partijā, kuras ideja vienmēr bijusi saprātīgas politikas veicināšana. Patiesība ir tā, ka saprātīgu politiku varēja būvēt tikai tāpēc, ka Dombrovska politika ir nesaprātīga, jo Vienotība nav izrādījusi saprātīgas politikas pazīmes,» pie TP šķelšanās E. Zalāns vaino citus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jāvērtē īpašā režīma zonas Jūrmalai turpmākā nepieciešamība

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, 10.11.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrībā laiku pa laikam aktualizējas diskusijas par īpaša režīma zonām atsevišķās pašvaldībās un attiecīgi ierobežojumiem transportlīdzekļu satiksmei.

Pēc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikuma Ministru kabinets ir noteicis skaidru mehānismu, kā pašvaldības, iesaistot vietējos iedzīvotājus un uzņēmējus, var lemt par īpaša režīma zonas statusa piešķiršanu un iekasēt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu šajā teritorijā.

Īpaša režīma zonas statusa mērķis nedrīkst būt pašvaldības budžeta papildināšana ar papildus ienākumiem vai pēc iespējas lielāka nodevas apmēra iekasēšana.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dokumentus par Krājbankas līdzekļu apķīlāšanu esot parakstījuši Antonovs un Priedītis

LETA; Db.lv, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dokumentus par AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) līdzekļu aptuveni 100 miljonu latu vērtībā apķīlāšanu esot parakstījuši bankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs un bankas prezidents Ivars Priedītis, to 18.novembra sarunā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvjiem un bankas vadību atzinis Antonovs, liecina aģentūras LETA rīcībā esoša informācija.

18.novembra pēcpusdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji informējuši Krājbankas valdes locekli Mārtiņu Zalānu, ka būtu nepieciešams pārskaitīt bankas korespondējošajos kontos esošo naudu NVS bankās, Meinl Bank Austrijā, East-West Bank Luksemburgā un VTG Bank AG Austrijā uz Krājbankas korespondējošo kontu, kas atvērts Deutsche Bank. Viens no pirmajiem bijis veicams pārskaitījums no Krājbankas korespondējošā konta, kas atrodas Krievijas bankās Investbank un Sberkred.

Ņemot vērā to, ka pārskaitījuma veikšana nebija Zalāna atbildības lauciņš, FKTK lūgumu viņš nodevis Krājbankas valdes loceklim Dzintaram Pelcbergam, kurš savukārt uzdevis to izpildīt Krājbankas Operāciju pārvaldei. Pēc tam Pelcbergs informējis bankas valdi, ka parasti šādu strauju bankas kontu atlikumu samazinājumu vajadzētu saskaņot ar attiecīgo korespondējošo banku, kā arī būtu nepieciešams kontaktēties ar Investbank bijušo īpašnieku, Krājbankas padomes locekli Antonovu, kuram esot labākas attiecības ar Investbank strādājošajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Krievu Otkriķije grib pārņemt kontroli pār Krājbanku

Lelde Petrāne, 30.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ izšķirsies, vai maksātnespējīgā Latvijas Krājbanka bankrotēs, vai tiks uzsākta tās darbības atjaunošana jeb sanācija. TV3 raidījuma Nekā Personīga rīcībā ir informācija, ka interesi investēt Krājbankā izteikusi Krievijas finanšu korporācija Otkriķije.

Bankas pārvaldnieks auditorfirma KPMG šobrīd izvērtē divus no četriem Krājbankas sanācijas plāniem. Pārējie divi atzīti par nekvalitatīviem. Lai arī patreiz vērtētos sanācijas plānus parakstījušas dažādas personas, tie paredzot vienu un to pašu.

Krievijas investors iegulda 38 miljonus latu, aizdod 120 un iegūst Krājbanku īpašumā. Savukārt valsts uz 10 gadiem iesaldē 350 miljonus latu, kas tika izmaksāti noguldītājiem kompensācijās, bet kurus būtu cerības atgūt, izpārdodot Krājbankas īpašumus, skaidroja Nekā Personīga.

Sanācijas plāna iesniedzējs esot bijušais Krājbankas valdes loceklis Mārtiņš Zalāns. Pret viņu ir uzsākts kriminālprocess par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru