Jaunākais izdevums

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Lai nu kā – šobrīd Zviedrijā Covid-19 izplatīšanās tiek kontrolēta un mirušo skaits no šī vīrusa ir ļoti zems.

Ar ko salīdzina

Šajā valstī mirušo skaita īpatsvars patiešām ir bijis zemāks nekā ļoti daudzās pasaules valstīs, kuras, lai apkarotu pandēmiju, periodiski noteikušas ļoti stingrus ierobežojumus. Arī saslimstība ar Covid-19 Zviedrijā uz noteiktu cilvēku masu, lai gan relatīvi visai augsta (sevišķi pandēmijas pirmajā daļā), bijusi aptuveni tāda pati, kāda tā, vērtējot no pandēmijas sākuma, ir bijusi, piemēram, Latvijā. Mēs gan tagad strauji virzāmies uz šī pesimistiskā topa augšējo galu. Zviedrijā gan saslimšanas gadījumu skaits, gan nāves gadījumu skaits pēdējā laikā ir bijis salīdzinoši ļoti zems, kas ir būtiska atšķirība vēl no citiem, kur šajā ziņā pat pie lielākiem ierobežojumiem atkal parādās ievērojamas problēmas, ja ne atkal jauna krīze, kāda tā ir Baltijas gadījumā. Galu galā Zviedrija ir pozīcijās, kad tā palīdz mūsu valstij, piemēram, ar medicīnas aprīkojumu.

Rezumējot – Zviedrija uz pārējās pasaules fona Covid-19 saslimstības ziņā, ja vērtē visu šīs pandēmijas periodu, izskatās vidēji slikti. Tomēr, spēcīgāk atkal sevi piesakot pandēmijai, Zviedrijas pozīcijas šajā ziņā var uzlaboties, jo priekšā tai negatīvā ziņā, visticamāk, aizsteigsies daudzi citi. Savukārt nāves gadījumu ziņā no Covid-19 vīrusa šajā valstī bilde ir nosacīti daudz mazāk slikta – šādu gadījumu skaita īpatsvars uz konkrētu iedzīvotāju masu Zviedrijā ir jūtami zemāks nekā veselā lērumā valstu, piemēram, Spānijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē un ASV, kur ierobežojumi bijuši stingrāki. Kopumā gan tāpat nevar pārliecinoši teikt, ka Zviedrija būtu kāds veiksmes stāsts – sevišķi, šķiet, ja salīdzina apelsīnus ar apelsīniem, nevis apelsīnus ar āboliem.

Proti, viens ir Zviedriju salīdzināt ar pārējo Eiropu un pasauli kopumā, uz kuras fona tā izskatās nosacīti vidēji OK – ne ļoti labi, bet arī nebūt ne slikti –, sevišķi vērtējot nāves gadījumus no Covid-19. Tomēr šajā pašā laikā gan saslimstības, gan mirstības rādīji no Covid-19 vīrusa daudz zemāki nekā Zviedrijā ir bijuši pārējās rūpnieciski attīstītajās Ziemeļvalstīs. Piemēram, Zviedrijā nāves gadījumu skaits no Covid-19 vīrusa uz 100 tūkstošiem tās iedzīvotāju no pandēmijas sākuma līdz šī gada oktobra beigu daļai atradās pie 147 (Latvijai tas uzšāvies līdz 171). Dānijā tas bija 46,5 – tātad vairāk nekā trīs reizes zemāk. Savukārt Norvēģijā tas vispār atradās pie 16,3 – tātad deviņas reizes zemāk. Vēl var pieminēt Somiju, kur šis rādītājs oktobra beigu daļā atradās pie 20,7.

Visu rakstu lasi 2.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrija sākusi pakāpeniski atvieglot ierobežojumus, ko tā noteikusi cīņā ar jauno koronavīrusu.

Cita starpā no otrdienas atkal atļauts pulcēties vienuviet vairāk nekā astoņiem cilvēkiem.

Iekštelpās ar fiksētām sēdvietām, piemēram, kinoteātros atļauti 50 cilvēki, bet pasākumos ārpus telpām, piemēram, uz futbola spēli stadionā atļauts pulcēties līdz 500 cilvēkiem. Skriešanas sacensībās un citās sporta sacensībās ārpus telpām atļauts piedalīties līdz 150 dalībniekiem.

Restorāniem no otrdienas atļauts darboties divas stundas ilgāk nekā līdz šim, proti, līdz plkst.22.30. Taču pie viena galdiņa atļauts sēdēt maksimums četriem cilvēkiem.

Zviedrijas valdība plāno pakāpeniski atvieglot ierobežojumus vasaras laikā, lai gan inficēšanās radītāji Zviedrijā ir diezgan augsti, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome ir apstiprinājusi darījumu, kura ietvaros Veho iegādājas SIA Domenikss – Mercedes-Benz ģenerālpārstāvi Latvijā.

Darījums ietver Mercedes-Benz pasažieru un komercauto importu, mazumtirdzniecību un apkopi. Kompānija Domenikss piederēja tās dibinātājai un prezidentei Benitai Danilenko.

Veho ir automobiļu izplatītājs Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā. Uzņēmums piedāvā Daimler Grupas ražotās vieglās automašīnas un komerctransportu, kā arī plašu pakalpojumu klāstu, tostarp mobilitātes pakalpojumus.

2020. gadā Veho apgrozījums bija 1,1 mljrd. eiro, bet tā darbinieku skaits bija 2200.

Uzņēmums tika dibināts kā Mercedes-Benz galvenais izplatītājs Somijā 1939. gadā un kopš tā laika ir ģimenes īpašumā. Līdz ar šo iegādi tiks ievērojami nostiprinātas Veho pozīcijas Baltijas reģionā. Ņemot vērā nozares attīstību Latvijā un Mercedes zīmola augsto statusu un popularitāti, Veho jau ilgstoši uzskata Domenikss par spēcīgu spēlētāju tirgū ar labi pārvaldītu, uz klientu un zīmolu orientētu organizāciju. Darījums ir kā papildinājums Silberauto biznesa iegādei Igaunijā un Lietuvā, ko Veho veica 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas AS "BMGS" apgrozījums pagājušajā gadā bija 47,809 miljoni eiro, kas ir par 21,3% mazāk nekā 2019.gadā, taču kompānija guva peļņu 221 951 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazināšanās skaidrota ar apgrozījuma kritumu Latvijas ostās, kura dēļ samazinājās gan ostu infrastruktūras attīstības projektu skaits, gan to apmērs. Pēc uzņēmuma vadības vēstītā, līdzīga situācija vērojama arī Klaipēdas ostā Lietuvā.

Tāpat "BMGS" vadība izceļ, ka apgrozījums 2020.gadā samazinājās, jo nav skaidrības par nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā pieejamā finansējuma apmēru un atbalsta virzieniem.

Vienlaikus kompānijas vadība norāda uz ostu pārvaldības reformu Latvijā, kas paredz, ka esošo ostu pārvalžu vietā tiks izveidotas valsts pārvaldītas kapitālsabiedrības. "Eksperti lēš, ka laikā līdz jaunās kapitālsabiedrības pabeigs īpašumu pārņemšanu un vienosies ar pašvaldībām par sadarbību ostas pārvaldīšanā un attīstīšanā, attīstības projekti netiks virzīti un lielas investīcijas ostu infrastruktūrā netiks veiktas," teikts "BMGS" vadības ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Somijas koncerns Veho iegādāsies Mercedes-Benz ģenerālpārstāvja – kompānijas Domenikss – biznesu Latvijā. Darījums ietver Mercedes-Benz vieglo un komercijas transportlīdzekļu importu, mazumtirdzniecību un apkopi, informē uzņēmumi.

Kompānija pieder tās dibinātājai un prezidentei Benitai Danilenko.

Veho ir auto izplatītājs Somijā, Zviedrijā, Igaunijā un Lietuvā. Uzņēmums piedāvā Daimler Grupas ražotus vieglos auto un komerctransporta līdzekļus kopā ar plašu pakalpojumu klāstu, tostarp mobilitātes pakalpojumus.

2020. gadā Veho apgrozījums bija 1,1 mljrd. eiro, uzņēmumā strādāja 2 200 darbinieku. Uzņēmums dibināts 1939. gadā kā Mercedes-Benz ģenerālpārstāvis un kopš tā ir laika ģimenes īpašums.

Līdz ar šo darījumu, tiks nostiprinātas Veho pozīcijas Baltijas reģionā. Ņemot vērā nozares attīstību Latvijā un Mercedes zīmola augsto statusu un popularitāti, Veho jau ilgu laiku uzskata kompāniju Domenikss par stipru tirgus spēlētāju ar labi pārvaldītu struktūru, kas orientēta uz klientu un zīmolu. Šis darījums papildina Veho 2019. gadā iegādāto Silberauto biznesu Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas prāmju kompānija Stena Line šogad maršrutā starp Ventspili Latvijā un Nīnashamnu Zviedrijā norīkos divus jaunus, lielus un modernus prāmjus.

Pirmais no tiem – Stena Scandica Nīnashamnas ostā ieradās 27. jūlijā, veicot savu pirmo nakts reisu no Ventspils.

Jaunajā prāmī ir par 70 % palielināta pasažieru salona ietilpība salīdzinājumā ar esošajiem kuģiem, kā arī gandrīz par 30 % lielāka kravas ietilpība, turklāt tiek nodrošināti apstākļi patīkamai laika pavadīšanai, ceļojot pa Baltijas jūru.

“Mēs gandrīz desmit gadus pārvadājam pasažierus un kravas Baltijas jūras reģionā. Šajā laikā ik gadu esam piedzīvojuši spēcīgu izaugsmi. Turklāt, salīdzinot ar 2012. gadu, mēs esam vairāk nekā divas reizes paplašinājuši savu darbību – sākām ar vienu kuģi un 10 reisiem nedēļā, un tagad divi kuģi veic 24 reisus nedēļā. Šo paplašināšanos veicina mūsu klientu pieaugošais pieprasījums pēc jūras braucieniem Baltijas jūrā un papildu kravas ietilpības,” saka Johans Edelmans (Johan Edelman), tirdzniecības direktors Baltijas jūras ziemeļu reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijā ik gadu atmirstošās koksnes daudzums ir ap 5%, kamēr Latvijā tas veido vismaz 20%, kas nozīmē, ka biomasa vienkārši satrūd mežā.

To DB norāda Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) valdes priekšsēdētājs Jānis Irbe, uzsverot, ka mums būtu jādomā par racionālāku meža resursu izmantošanu. State of Europe’s Forests dati liecina, ka atmirušo koku apjoms mežaudzēs Latvijā ik gadu sasniedz apmēram 23,6 kubikmetrus uz vienu hektāru (m3 /ha), kamēr Polijā, Dānijā, Somijā, Zviedrijā un Norvēģijā šis apjoms nepārsniedz pat 10 m3 /ha.

Nauda paliek Latvijā

Biomasas izmantošanai Latvijā ir liels potenciāls, sevišķi tās pielietošanai augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanā nākotnē, uzskata J. Irbe. “Diemžēl jāteic, ka pašlaik mēs ne tikai ļaujam biomasai satrūdēt mežā, bet arī racionāli neizmantojam to jau pieejamajās tehnoloģijās. Ja runājam par siltuma un elektroenerģijas ražošanu, tad man nav saprotama valstī realizētā politika – ka netiek veicināta koksnes biomasas lietošana koģenerācijas procesā, kas šobrīd ir efektīvākais veids, kā izmantot mazkvalitatīvo koksnes biomasu, jo vienlaicīgi tiek ražota gan elektrība, gan siltums. Ir pat absurdi gadījumi, ka tiek atbalstīta vienkāršu apkures katlu iegāde, lai it kā ieviestu jaunas un efektīvas atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijas siltumapgādē, bet tajā pašā laikā valsts apzināti un centīgi turpina iznīcināt jau darbojošās koģenerācijas stacijas, kas ir saņēmušas atļaujas darbībai obligātā iepirkuma ietvaros. Esmu informēts arī par situācijām, ka tikušas nojauktas pilnīgi jaunas privāto investoru būvētas koģenerācijas stacijas, atstājot apdzīvotās vietas bez siltumapgādes avota. Tad pašvaldība ir spiesta ieguldīt nodokļu maksātāju naudu, lai steigā iegādātos vienkāršus apkures katlus, kuros vienkārši dedzināt koksnes biomasu,” secina J. Irbe, piebilstot, ka biomasa ir vienīgais atjaunojamais resurss, kas pilnvērtīgi var aizstāt fosilo degvielu visās enerģētikas nozarēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Tallink Grupp pieņēmusi lēmumu atjaunot maršrutu Rīga - Stokholma no 2022.gada pavasara. Plānots, ka kuģis Romantika kursēs starp Latvijas un Zviedrijas galvaspilsētām katru otro dienu no 01.04.2022. Vienlaikus tas nozīmē, ka regulārā satiksme maršrutā Rīga - Stokholma šogad atjaunota netiks, informē uzņēmums.

Tāpat uzņēmums nolēmis jau šī gada vasarā atsākt darbību regulārajā līnijā Tallina - Stokholma pēc gandrīz 16 mēnešus ilga maršruta apturēšanas ceļojumu ierobežojumu dēļ starp Igauniju un Zviedriju. Sākotnēji plānots, ka kuģis Baltic Queen daļēji atjaunos satiksmi maršrutā Tallina - Stokholma no 2021.gada 9.jūlija ar atiešanu no abām galvaspilsētām katru otro dienu.

Kaut arī Tallina - Stokholma maršruts plašākai publikai tiks atvērts 9.jūlijā, pirmais kuģa Baltic Queen reiss no Igaunijas uz Zviedrijas galvaspilsētu notiks jau 7.jūlijā.

"Kad mēs 2020.gada martā apturējām kuģu kustību maršrutos Tallina - Stokholma un Rīga - Stokholma, pirmo reizi pārtraucot regulāro jūras savienojumu starp Igauniju, Latviju un Zviedriju, mēs nekad nedomājām, ka šī savienojuma atjaunošana prasīs gandrīz pusotru gadu un ilgāk. Šajā laikā mēs esam darījuši visu, ko varējām, dodot pasažieriem iespēju nokļūt Zviedrijā, izmantojot mūsu kravas kuģus maršrutā Paldiski - Kapelšēra, uz laiku atverot maršruta trīsstūri Tallina - Stokholma - Rīga ar kuģi Victoria I, kā arī sniedzot iespēju klientiem doties uz Zviedriju caur Somiju. Taču nekas nav labāks kā tiešais jūras transporta savienojums, tāpēc esmu gandarīts, ka līdz ar pandēmijas situācijas uzlabošanos un vakcinācijas gaitas pozitīvu progresu, varam piedāvāt ceļotājiem nokļūt Zviedrijā no Igaunijas jau no jūlija," komentē Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” klientiem, kuriem ir 5G tehnoloģijas atbalstoši viedtelefoni, ir iespējams izmantot 5G mobilo sakaru tīklu jau Beļģijā, Nīderlandē, Polijā, Somijā, Šveicē un Zviedrijā, kā arī ārpus Eiropas – Apvienotajos Arābu Emirātos, Dienvidkorejā, Ķīnā, Taivānā un Taizemē.

Sagaidāms, ka jau tuvākajā laikā šo valstu skaits sasniegs jau vairāk nekā 35 valstis.

Pagājušā gada vasarā “Tele2” kļuva pie pirmo mobilo sakaru operatoru Latvijā, kas piedāvāja 5G viesabonēšanas pakalpojumus. Šāda iespēja bija “Tele2” klientiem Zviedrijā. Tagad šo valstu skaits ir būtiski palielinājies, pateicoties noslēgtajām sadarbībām ar citu valstu mobilo sakaru operatoriem.

“Lai arī 5G tehnoloģijas cilvēku ikdienā vēl nav ierasta lieta, mēs soli pa solim ejam uz to, lai tie klienti, kuriem ir tāda vēlme un iespējas, varētu izmantot 5G mobilo tīklu arvien biežāk un mērķtiecīgāk. Tas attiecas uz 5G tehnoloģiju izmantošanu gan Latvijā, gan ārvalstīs,” saka “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība trešdien atcēla lielāko daļu ierobežojumu, kas noteikti ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību, jo pietiekami daudz iedzīvotāju šajā valstī ir vakcinēti.

Varas iestādes atcēla dalībnieku skaita ierobežojumus futbola spēlēs, koncertos un citos pasākumos. Tika atcelti arī cilvēku skaita ierobežojumi kāzās, jubilejās un citos privātos sarīkojumos.

Zviedrija atcēla arī ieteikumu cilvēkiem strādāt attālināti, tomēr cilvēkiem ar Covid-19 simptomiem būs jāpaliek mājās un jāveic testi.

Zviedrijas valdība un veselības pārvalde paziņoja, ka ierobežojumu mīkstināšana ir iespējama, pateicoties progresam vakcinācijas kampaņā. Vairāk nekā 83% no iedzīvotājiem vecumā virs 16 gadiem ir saņēmuši vismaz vienu Covid-19 vakcīnas devu, bet vairāk nekā 76% ir pilnīgi vakcinēti.

Lielāko daļa ierobežojumu ir atcēlušas arī Dānija un Norvēģija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kameras jauno prezidentu ievēlēts būvmateriālu ražotāja SCHWENK Latvija valdes priekšsēdētājs, SCHWENK Ziemeļeiropas izpilddirektors Reinholds Šneiders.

R.Šneideram ir vairāk nekā 25 gadu ilga pieredze būvmateriālu ražošanas sektorā Eiropā. Līdz 2019.gadam ieņēmis dažādus ar transportbetona un cementa ražošanu un tirdzniecību saistītus amatus RMC un CEMEX.

2019.gadā R.Šneiders atstāja CEMEX un pievienojās SCHWENK grupai kā izpilddirektors jauniegādātajiem aktīviem Latvijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Somijā. Kopš 2020.gada R.Šneiders ir ABT Betong Zviedrijā, FRAMM grupas Igaunijā, Vestfold un Hokksund Betong Norvēģijā, Betoni Center Oy Somijā valdes loceklis, SCHWENK Latvija un AB Akmenės Cementas Lietuvā valdes priekšsēdētājs.

“Ar AHK tīkla biedriem un visām trim Baltijas valstīm mēs varam vēl vairāk stiprināt attiecības starp Vāciju un Baltiju. Mēs varam veidot jaunus kontaktus starp uzņēmumiem, kas darbojas šajos tirgos, kā arī starp valdībām un indivīdiem. Manas prezidentūras laikā galvenā uzmanība būs pievērsta ES zaļajam kursam, ilgtspējīgai inovācijai un digitalizācijai. Turpinot attīstīt labu sadarbības un komunikācijas tīklu starp uzņēmumiem, NVO un valsts iestādēm Vācijā un Baltijā, AHK var atbalstīt uzņēmumu un sabiedrības pāreju uz ilgtspējības mērķiem,” uzsvēra R.Šneiders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem neatkarīgajiem riepu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības uzņēmumiem SIA Latakko kļūs par Skandināvijas Nordic Tyre Group daļu.

To liecina uzņēmuma sniegtā informācija. Lai šis darījums būtu pabeigts, tam nepieciešama tirgus uzraugu piekrišana. Darījumu konsultēja Auctus Capital (M&A konsultācijas) un drill (juridiskās konsultācijas).

Darījuma summa netiek atklāta.

«Pēc uzņēmumu grupas veiksmīga snieguma Skandināvijas tirgū esam priecīgi turpināt sasniegt savus mērķus arī Baltijā. Mēs esam apņēmušies vēl vairāk nostiprināt savas pozīcijas Ziemeļvalstīs un Baltijā un esam gatavi atbilstoši ieguldīt savus resursus,» tā darījumu komentē Nordic Tyre Group vadītājs saka Mats-Ove Erikssons.

Plašāks klāsts

«Kļūstot par Nordic Tyre Group daļu, tiks papildināts Latakko klientiem piedāvātais produktu klāsts un uzlabota klientu apkalpošana, izmantojot labāko praksi starp Grupas uzņēmumiem. Sadarbība tāpat nodrošinās plašāku un spēcīgāku izplatīšanas tīklu grupas piegādātājiem. Kā līdzīpašnieks jaunajā grupā, veicināšu veiksmīgu parēju jaunajam vairākuma īpašniekam,» skaidro SIA Latakko īpašnieks un direktors Jevgēnijs Kopilkovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Jurijs Romaņenkovs: Šī brīža pārmaiņu mērogs paredz, ka veiksmīgāki būs vadītāji ar globālu redzējumu

SSE Riga, 25.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms nedaudz vairāk kā gada daudzas valstis, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pirmām kārtām slēdza savas ārējās robežas. Daudzu valstu robežas joprojām ir slēgtas. Ja tam pieskaita Brexit, tirdzniecības karus un dažādas starptautiskas sankcijas, rodas iespaids, ka globalizācija, ļoti iespējams, ir uz visiem laikiem zaudējusi savas pozīcijas.

Baltijas valstīs ir ļoti mazs vietējais tirgus, un Baltijas valstu demogrāfiskās prognozes ir vienas no sliktākajām pasaulē, tāpēc no Baltijas viedokļa atvērtība pārējai pasaulei šķiet vienīgais iespējamais veids, kā nodrošināt pastāvīgu izaugsmi un labklājību. Ir vērojamas pazīmes, ka, neraugoties uz vispārējo deglobalizāciju un pēdējos mēnešos piedzīvotajām problēmām, Baltijas valstīs uzņēmēji joprojām stingri iestājas par atvērtību. Par to liecina fakti, piemēram, tas, ka četri no pieciem lielākajiem mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumiem šajā reģionā 2020. gadā ir bijuši starptautiski darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža cena – augsta vai zema?

Māris Ķirsons, 30.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašumu cena Latvijā ir zemākā ne tikai salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm, bet arī Baltijas kaimiņvalstīm; prognozē cenu pieaugumu.

To rāda SIA Latio pētījums. Meža nozare un tās bāze – meži – ir Skandināvijas un arī Baltijas valstu tautsaimniecību būtiska sfēra. Baltijas jūras reģionā mežu jomā vadošā ir Skandināvija.

"Pētot pēdējā laikā notikušos darījumus, secinājām, ka augstākās cenas par vienu hektāru meža īpašumu šobrīd ir Zviedrijā. Salīdzinot starp valstīm, pie mums tirgus cena par hektāru meža īpašumu bija viena no zemākajām Baltijas jūras reģionā. Reālā tirgus situācija rāda, ka Baltijā augstākās cenas par līdzīgiem meža īpašumiem ir Igaunijā," iegūtos datus rāda SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins.

Zviedrijas rekordi

Pētījumā secināts, ka cenu ziņā līderis ir Zviedrijas dienvidu reģions, kur par hektāru maksāts gandrīz 11 000 eiro. Savukārt zemākās summas par darījumiem ir Latvijā, Zviedrijas ziemeļos un Somijas vidusdaļā – vidēji 2800 eiro. "Zviedrijā spēcīgā kokapstrādes rūpniecība ir ilgstoši veicinājusi augsto meža īpašumu cenu, Somijā tā ir stabila ar nelielu 18% pieaugumu pēdējā desmitgadē, bet Baltijā cenas tieši Igaunijā ir strauji kāpušas – pēdējā piecgadē pat dubultojušās," stāsta S.Lūkins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

TF Bank atver filiāli Latvijā

Db.lv, 01.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot savu darbību, Zviedrijā reģistrētā TF Bank AB paziņo par filiāles atvēršanu Latvijā.

Atļauju "TF Bank" filiāles darbībai 1.septembrī izsniegusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Pēc veiksmīgi aizvadītiem pieciem gadiem Latvijas patērētāju kreditēšanas tirgū, bankas kredītportfelis ir sasniedzis vairāk nekā 60 miljonus eiro un jau tuvāko mēnešu laikā plānots ieviest jaunus, inovatīvus finansēšanas risinājumus.

“Nodibinot bankas filiāli, nostiprinām savas pozīcijas Latvijas tirgū un plānojam turpināt attīstīt patēriņa finansēšanu, lai efektīvāk apkalpotu arvien augošo klientu skaitu,” saka TF Bank Latvijas filiāles vadītājs Juris Pūce.

Līdz šim banka sniedza patērētāju kreditēšanas pakalpojumus pārrobežu kārtībā no Zviedrijas un ar filiāles atvēršanu Latvijā tā iegūs elastību produktu un procesu attīstībā.TF Bank biznesa modelis ir balstīts uz atbildīgu aizdošanu, un populārākie aizdevumu mērķi Latvijā ir mājokļa uzlabošana, automašīnas iegāde un klientu jau esošu kredītsaistību pārfinansēšana uz izdevīgākiem nosacījumiem. Vidējā izsniegto aizdevuma summa ir aptuveni pieci tūkstoši eiro.“Mūsu interesēs nav izsniegt kredītus, kurus klienti nespēs atdot, tāpēc piedāvājam neapgrūtinošus un elastīgus aizdevumus ar saprātīgiem atmaksas nosacījumiem,” norāda J.Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas valdība ceturtdien pavēstīja, ka ar 1.jūniju plāno mīkstināt pandēmijas dēļ ieviestos ierobežojumus, tomēr nenosakot laiku, kad ierobežojumi tiks atcelti pilnībā.

"Mēs sākam saredzēt beigu sākumu," preses konferencē sacīja premjerministrs Stēfans Levēns.

Ierobežojumu mīkstināšana notiks piecos posmos un būs atkarīga no inficēšanās līmeņa, veselības aprūpes sistēmas noslodzes un vakcinācijas vēriena, norādīja valdība.

"Es vēlos uzsvērt, ka ierobežojumu atcelšana notiek atbildīgi un ar gatavību risināt situāciju, kurā inficēšanās līmenis atkal pieaug," skaidroja premjers.

Zviedrijā nav bijis ieviests karantīnas režīms tik stingrā formā kā citās Eiropas valstīs, valdībai paļaujoties uz mazākā mērā ierobežojošām metodēm.

Tomēr kopš novembra ierobežojumi pakāpeniski pastiprināti, cita starpā aizliedzot tirgot alkoholu pēc plkst.20, kā arī liedzot publiskās sanāksmēs kopā būt vairāk nekā astoņiem cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Krīzē labāka pāraprūpe vai paļaušanās uz katra atbildību?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 02.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai uzstādot jaunus rekordus saslimušo ar Covid-19 un no tā mirušo ziņā, aizvien biežāk dzirdams jautājums – kas tiek darīts nepareizi?

Protams, tiek meklēti arī vainīgie, prasītas amatpersonu demisijas u.tml., bet tas jau ir cits stāsts. Distancējoties no politiskajām kaislībām, tomēr redzams, ka galvenais jautājums šajā gadījumā ir un paliek: kā panākt, lai saslimstības līmenis būtu tik zems, lai radītu pēc iespējas mazākus zaudējumus ekonomikai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Un kāds tad ir tas labākais krīzes pārvaldības modelis?

Šajā kontekstā 2. novembra Dienas Biznesa izdevumā atkal pievēršam uzmanību tam, kā rīkojās Zviedrija. Tā bieži kritizēta par savu pieeju un tikpat bieži arī slavēta. Arī rezultāti ir neviennozīmīgi vērtējami, lai arī, kā redzam, kopumā ir labāki nekā, piemēram, pie mums. Kaut vai ar to, ka mācību process nav tā cietis, tātad arī jaunākās paaudzes emocionālā un intelektuālā attīstība nav traumēta, kas ir ļoti būtiski, domājot ilgtermiņā. Tāpat Zviedrijā atšķirībā no Latvijas nav sagrauta tūrisma un ēdināšanas industrija, tātad to neskar šajā jomā strādājošo emigrācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākotnes enerģija

Māris Ķirsons, 09.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļi ar alternatīvo degvielu pakāpeniski ienāks ikdienas dzīvē, to veicinās gan tehnoloģiju attīstība, gan Eiropas Savienības klimata mērķu sasniegšana un valstu valdību lēmumi attiecībā uz mazu emisiju vai bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un ekspluatāciju.

Tāds secinājums skanēja izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar AS Gaso, Neste Latvija un Møller Baltic Import SE rīkotajā nozares pasākumā, kas veltīts tīras enerģijas izmantošanai. Šāda konference tiek organizēta jau otro gadu, šogad tās nosaukums bija NĀKOTNES ENERĢIJA: mobilitāte. efektivitāte. klimats.

Alternatīvo degvielu attīstība ir ļoti būtiska arī Latvijai, it īpaši, ja vairāk nekā 700 000 spēkratu lielais autoparks lielākoties ir vecāks par 10 gadiem. Risinājumi attiecībā uz tā dēvēto tīro enerģiju autotransportam ir vairāki – visvienkāršākais ir fosilo degvielu aizstāt ar atjaunojamo, ir iespējas iegādāties auto, kuri izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG), kuru perspektīvā varētu iegūt no Latvijā saražotā biometāna, un tādējādi tas jau būtu BioCNG, sava veida alternatīva varētu būt sašķidrinātā dabasgāze (LNG) un, protams, elektroauto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 66,347 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 45,1% un bija 7,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Karavela" pagājušajā gadā pārsniedza plānotos apgrozījuma un peļņas rādītājus.

Pēc vadības ziņojumā skaidrotā, uzņēmums minētos finanšu rezultātus sasniedzis, pateicoties iepriekš veiktajām investīcijām produktu portfeļa diversifikācijā un ražošanas kapacitātes palielināšanā, kā arī saistībā ar pieprasījuma pieaugumu pēc produkcijas eksporta tirgos Covid-19 pandēmijas dēļ.

2020.gadā eksports veidoja 88% no "Karavela" kopējiem ieņēmumiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) valstīs kompānija guva ieņēmumus 47,3 miljonu eiro apmērā jeb 71%, kamēr pārējos eksporta tirgos kompānija guva ieņēmumus 11,3 miljonu eiro apmērā jeb 17% no kopējā apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Citās valstīs Covid-19 riskus ļauj kontrolēt pašiem uzņēmējiem

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijā būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju

LETA, 14.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamās apkures sezonas cenas Baltijas valstīs būs atkarīgas no sankcijām pret Baltkrieviju, kas ir viena no lielākajiem koksnes biomasas piegādātājiem Baltijas valstīm, norādīja starptautiskās biomasas biržas "Baltpool" pārstāvji.

Koksnes šķelda ir bijis viens no populārākajiem biomasas produktiem pēdējās divās apkures sezonās, lai gan pirms vairākiem gadiem biržā tā veidoja tikai aptuveni ceturto daļu no kopējā pārdotā biomasas daudzuma.

"Baltpool" Tirdzniecības daļas vadītājs Vaidots Jonutis pauda, ka šis produkts vairākus gadus pēc kārtas ir dominējis biržā, un pircēji pieprasa augstākas kvalitātes šķeldu.

"Tas ir izraisījis ievērojamu šī produkta importa pieaugumu no Baltkrievijas, kur šis produkts patiešām ir labas kvalitātes. Ja nesenie notikumi Baltkrievijā ierobežos importu, spēja nodrošināt nepieciešamo augstākas kvalitātes koksnes šķeldu daudzumu biomasai Lietuvā un daļēji arī Latvijā kļūs diezgan ierobežota," uzskata Jonutis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas transporta kopbraukšanas platforma Bolt ir noslēgusi 600 miljonu eiro finansējuma piesaistes posmu, palielinot uzņēmuma novērtējumu par vairāk nekā četriem miljardiem eiro.

Šos līdzekļus Bolt izmantos, lai attīstītu savu jauno 15 minūšu pārtikas preču piegādes servisu Bolt Market un veicinātu esošo mobilitātes un piegādes produktu attīstību.

Nākamo mēnešu laikā uzņēmums uzsāks Bolt Market darbību 10 Eiropas valstīs, tostarp Baltijas valstīs, Centrāleiropā, Zviedrijā, Portugālē, Horvātijā un Rumānijā. Jaunā pakalpojuma ieviešanai Bolt izmantos uzņēmuma pieredzi pārtikas piegādes jomā un jau esošo Bolt Food tehnoloģiju un kurjeru tīklu.

Finanšu līdzekļi tika piesaistīti no jauniem investoriem Sequoia, Tekne un Ghisallo, kā arī no līdzšinējiem Bolt investoriem G Squared, D1 Capital un Naya.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībā konkurence Latvijā vienmēr ir bijusi diezgan asa un skarba, pie kā mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" ir pieradusi, tomēr, no otras puses, arī "Lidl", protams, ir spēcīgs konkurents, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Vienlaikus jāsaka, ka ir pircēji, kuru izvēli nosaka tikai cena, un ir pircēji, kuriem, izvēloties, kurā veikalā iepirkties, svarīgas būs daudzas citas lietas. Visdrīzāk labākajā pozīcijā būs tie, kuri visprecīzāk spēs atbildēt uz šīm pircēju vajadzībām - vai tās ir e-komercijas iespējas, vietējo ražotāju produkti, interesantas akcijas," sacīja Turlais.

Viņš pauda, ka ikviens tirgus dalībnieks rūpīgi strādās pie sava piedāvājuma pircējiem, un tiem, kas to izdarīs labāk, arī klāsies labi. "Tādēļ mēs ne tik daudz domājam par to, ko darīs "Lidl", cik par to, lai mūsu pircēji ir apmierināti," sacīja Turlais.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ar darbiniekiem esot līdzīgi kā ar pircējiem. "Mums vienmēr ir dažādas darbinieku labsajūtas un motivēšanas programmas, un tas nav saistīts ar "Lidl". Par to liecina tas, ka no mūsu vairāk nekā 6500 darbinieku lielā kolektīvā uz "Lidl" ir aizgājuši vien daži, jo alga jau nav vienīgais, kas interesē cilvēkus. Tas ir arī darba saturs, elastīgs darba grafiks, kolektīvs, izaugsmes iespējas, bonusi," teica "Rimi Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc rekonstrukcijas apmeklētājiem durvis vēris Rimi Alfa - ieguldot 1,9 miljonus eiro, tirdzniecības zālē uzstādītas videi draudzīgas iekārtas, ieviests jaunais dizaina koncepts, uzlabota pārskatāmība un iekārtota īpaša iepirkšanās zona steidzīgajiem.

Izveidotas arī telpas e-komercijas klientu pasūtījumu komplektācijai.

“Rimi Alfa ir vēsturiski pirmais Rimi hipermārkets Latvijā, kas tika atvērts 2000. gada maijā. Veikals ir pelnīti piedzīvojis lielas izmaiņas. Pastāvīgi paplašinoties Rimi e-komercijai, daļu tirdzniecības zāles platības esam atvēlējuši ar šo iepirkšanās veidu saistītajām darbībām,” papildina Gatis Pakalnieks, Rimi Latvia hipermārketu tīkla direktors.

Jaunā dizaina – walk-through tipa – infocentrā iekārtota ātrā pašapkalpošanās kase. Infocentrā izvietots arī gatavo ēdienu un dzērienu piedāvājums līdzņemšanai.

Veikala mājsaimniecības preču nodaļā ieviestas jaunā koncepta mēbeles un vizuālā komunikācija, kas palīdz skaidrot attiecīgās preces pielietojumu sadzīvē. Savukārt mazgāšanas līdzekļu un kosmētikas nodaļā ieviests zero waste jeb beziepakojuma stends.

Komentāri

Pievienot komentāru