Par politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmējs Ivars Kalvišķis, Db apliecināja PLL preses sekretārs Arno Pjatkins.

DB.lv jau vēstījis, ka šomēnes vairāki redzami uzņēmēji paziņoja, ka vairs nedarbosies PLL, kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti.

No PLL valdes priekšsēdētāja amata februāra sākumā atkāpās eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš no PLL saraksta ir ievēlēts par 10. Saeimas deputātu.

Kādreizējais a/s Laima prezidents I. Kalvišķis ir viens no PLL dibinātājiem.

PLL valdē turpmāk darbosies arī piecu apvienību veidojošo politisko partiju – Tautas partijas, LPP/LC, Latgales tauta, Ogres novadam un Vienota Rēzekne priekšsēdētāji.

Uz nākamajām Saeimas vēlēšanām 2014.gadā varētu tikt veidota jauna partija uz pašreizējās politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL) bāzes, Latvijas Radio pieļauj PLL valdes priekšsēdētājs Ivars Kalvišķis.

«Tas ir viens no maniem uzdevumiem

Bijušajai valsts kontrolierei Ingunai Sudrabai jau ir sava spēcīga komanda, kas top kā partija, - LNT raidījumā 900 sekundes sacīja eksprezidents Guntis Ulmanis.

Konkrētas personas Ulmanis nevēlējās nosaukt, «lai paši piesakās», taču komanda veidojoties jau labi sen, tai ir daudz programmatisku iestrādņu.

Jautājums ir, vai Sudrabai šī darbošanās paliks tikai kā hobijs, vai arī tā kļūs par spēcīgu partiju, piebilda Ulmanis.

Sudraba aģentūrai LETA nesen apgalvoja, ka nekādas sarunas par pievienošanos kādam politiskajam spēkam nenotiek. Viņa arī uzsvēra, ka neplāno iesaistīties politikā un startēt nākamajā gadā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Tāpat viņa arī pati neplānojot dibināt partiju.

Tikmēr publiskajā telpā izskanējis, ka bijusī valsts kontroliere varētu pievienoties, piemēram, partijai Reģionu alianse. Sudraba gan norāda, ka viņai par šo ir «pirmā dzirdēšana» un nekādas sarunas par šo jautājumu nenotiek. Taujāta par nākotnes plāniem, Sudraba norādīja, ka šo jautājumu varētu komentēt vēlāk.

Eksprezidents Guntis Ulmanis (Par labu Latviju) Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā vairs nevēlas startēt vienā apvienībā ar Aināru Šleseru (PLL) un Andri Šķēli (PLL), jo apvienība sevi ir izsmēlusi.

Eksprezidents TV3 raidījumam Nekā personīga arī sacīja, ka Šķēlem un Šleseram vajadzētu izšķirties par politiku vai biznesu, jo abas lietas apvienot nevar.

Šķēlem un Šleseram un droši vien vēl vienam otram ir jāsaprot, ka ir jāizvēlas viens ceļš – vai nu tas ir politikas ceļš, kas saistās ar daudzām atklātībām un daudzām ļoti principiālām nostādnēm, vai ir jāizvēlas biznesa ceļš, kur darbojas pavisam citi likumi, norādīja Ulmanis.

Ja divus procesus sajaucot vienā, tad rezultāts esot negatīvs. Šinī gadījumā biznesa un politikas savstarpējā saistība ir radījusi to negatīvo iespaidu un rezultātus, pie kuriem mēs šodien esam nonākuši, sprieda eksprezidents.

Uzņēmēja un partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) biedre Ieva Plaude-Rēlingere jūlijā Patentu valdē (PV) reģistrējusi preču zīmi, ko veido balts aplis uz sarkana apļa fona, zem kura izvietots drukātiem burtiem veidots paraksts «par labu Latviju».

Kā liecina publikācija PV oficiālajā vēstnesī Patenti un preču zīmes, preču zīme attiecināta uz reklāmu, darījumu vadīšanu, uzņēmumu pārvaldīšanu un biroja darbiem.

Kā liecina PLL interneta mājaslapā pieejamā informācija, balsts aplis uz karmīnsarkana apļa fona ar tās pašas sarkaniem drukātiem burtiem veidotu parakstu Par labu Latviju! veido arī PLL logo.

PLL logo no Plaudes-Rēlingeres reģistrētās preču zīmes atšķiras ne tikai ar izmantotās sarkanās krāsas toni un apļu proporcijām, bet saukļa beigās lietoto izsaukuma zīmi.

Kā ziņots, PLL pirms 10.Saeimas vēlēšanām nodibināja Tautas partija un Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš. Apvienība Saeimā ieguva astoņas vietas.

Eksprezidents Guntis Ulmanis sestdien, piedaloties tautas nobalsošanā, veltīja kritiku referenduma ierosinātājam Vladimiram Lindermanam. Viņš uzskata, ka Lindermans vēlējies pārbaudīt «tautas nervu sistēmu un apliecināt [naida] kurinātāja spējas».

G. Ulmanis, kurš nobalsoja pret Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai valsts valodas statusu, sestdien Rīgas 1. ģimnāzijā izvietotajā iecirknī uz jautājumu, vai viņš neparedz spriedzi sabiedrībā pēc referenduma, atbildēja, ka varbūt spriedze jau ir sasniegusi savu augstāko pakāpi šajā laikā, taču nākotnē galvenais ir neradīt starpnacionālo naidu.

Eksprezidents uzskata, ka būtu labi, ja visi cilvēki saprastu, ka referendums lielā mērā ir provokācija un ar to tiek pārbaudīta tautas kopības psiholoģija – vai tā ir sašķelta vai vienota un kas ir mainījies 20 gados kopš Atmodas laika.

Pēc viesnīcā Rīdzene sarunās izskanējušiem Aināra Šlesera apgalvojumiem, ka partijā uzņēmēji pildījuši «fona» funkciju ne viens vien uzņēmējs sajuties izmantots, svētdien vēstīja LTV raidījum De facto.

Savulaik partijas Par Labu Latviju manfestu parakstīja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, tostarp arī uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis un citi. Kā vadošais ekonomists tika pieaicināts Finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma Konsorts prezidents Uldis Osis, kas uzsver – kustību dibināja, lai būtu organizācija, kas aizstāv uzņēmēju intereses.

«Kustības priekšgalā sākotnēji bija Guntis Belēvičs, uzņēmējs pats būdams. Bet kaut kādā brīdī viņš tika atbīdīts un faktisko vadību īstenībā pārņēma Ainārs Šlesers ar Šķēli. No šī brīža viss sāka transformēties. Arī programma tika atbīdīta. Tā vietā tika radīti vesela virkne dažādu saukļu, kas tika piesaukti atkarībā no situācijas kampaņas laikā, kur faktiski līdz būtībai gandrīz nekur neaizgāja tie, kas uzstājās. Un tā vara faktiski nekāda netika iegūta, un jāsaka – paldies, Dievam!» raidījumam sacīja U. Osis.

Kārlis Ulmanis, pārkāpjot 30 gadu slieksni, nolemj nokāpt no lielpilsētas dzīves riteņa un attīstīt savu biznesu laukos, spiežot ābolu sulu

Pirms trīs gadiem viņš kopā ar ģimeni pārcēlās no Rīgas uz dzīvi Vecumnieku novadā, kur iegādājās īpašumu. «Pirms tam biju grafiskais dizainers. Ar šo lietu es vēl aizvien pasīvi nodarbojos, strādājot attālināti vairākās reklāmas aģentūrās. Apmēram desmit gadus biju pavadījis laiku pie datora, tāpēc man gribējās kaut ko vairāk, iziet ārā no ierastās vides, darīt kaut ko īstu, ar rokām, kaut ko pavisam atšķirīgu,» atzīst K. Ulmanis.

Īpašumu Vecumniekos Ulmaņu ģimene iegādājās pirms četriem gadiem, un viens no pamudinājumiem pirkt konkrēto lauku māju bija tas, ka īpašumam līdzās ir gandrīz trīs ha plašs, 80 gadus sens ābeļdārzs. Puse no tā ir aizaugusi, puse – iztīrīta. «Ābeļdārza īpašnieks mani sabiedēja, ka grasās kokus raut ārā un to vietā būs aramzeme, tāpēc es šo zemi sāku nomāt, bet tuvākā nākotnē esmu iecerējis iegādāties arī šo gabalu, lai ābeļdārzā uzbūvētu nelielu ražotni, kurā varētu spiest sulu un veidot citus produktus no šiem augļiem,» atklāj K. Ulmanis.

Cēlonis baumām par Swedbank stāvokli varētu būt meklējamas ārzemēs. Tā ir viena no versijām, ko pašlaik kriminālprocesa ietvaros izskata Drošības policija (DP).

DP priekšnieka vietnieks Ints Ulmanis pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas un Nacionālās drošības komisijas kopīgās sēdes teica, ka versijas par to, kurš radīja baumas par Swedbank, ir vairākas un tās tiek izskatītas kriminālprocesa ietvaros.

Uz jautājumu, vai viena no versijām ir, ka baumu rašanās cēlonis nāk no ārzemēm, Ulmanis atbildēja: «Tajā skaitā, jā.»

To, vai viena no versijām ir, ka baumas varētu būt radījuši ārvalstu specdienesti, Ulmanis nekomentēja.

Aizturēto vai aizdomās turēto pašlaik lietā nav.

Ulmanis apstiprināja, ka DP lietas ietvaros varētu pieprasīt starptautiskās palīdzības lūgumus. «Šis jautājums tiek risināts,» piebilda Ulmanis. Viņš gan neatklāja, kurai valstij šis lūgums tiks izteikts.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Rīgas domes Īpašuma departaments noslēdzis konkursu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunas būvniecības darbu veikšanu, par uzvarētāju pasludinot kompāniju Re&Re, kas piedāvāja darbus veikt par 19,8 miljoniem latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

No trīs pretendentiem, kas iesniedza savus piedāvājumus, par labāko tika atzīts SIA Re&Re. Par galveno konkursa uzvarētāja izvēles kritēriju tika noteikta zemākā cena.

Konkurss tika izsludināts pērnā gada oktobra beigās, taču novembrī un decembrī tika veikti grozījumi konkursa nolikumā.

Trešdien Rīgas domes finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja muzeja restaurācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošanas izmaksu palielināšanu līdz 24 miljoniem latu. Tādējādi muzeja rekonstrukcijai paredzētās izmaksas augušas divkārši . Kopējās attiecināmās izmaksas ir 9,4 miljoni latu, bet kopējās neattiecināmās izmaksas no 10,3 miljoniem latu palielinātas līdz 12,5 miljoniem latu. Projekta finansējums būs jāapgūst līdz 2015. gadam.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Par Kontinentālās hokeja līgas (KHL) Latvijas kluba Rīgas Dinamo īpašnieces AS Dinamo Rīga jauno valdes priekšsēdētāju pirmdien akcionāru sēdē ievēlēts kādreizējais Valsts prezidents Guntis Ulmanis.

Līdz šim Ulmanis bija padomes loceklis, bet no šī amata viņš pirmdien tika atbrīvots un vietā ievēlēts kādreizējais politiķis Edgars Zalāns.

Tāpat akcionāru padome izvērtējusi Rīgas Dinamo līdzšinējo startu jaunajā Kontinentālās hokeja līgas (KHL) sezonā un atzinusi komandas sniegumu par apmierinošu.

Augusta sākumā AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētāja amatā ieceltais ekspremjers Aigars Kalvītis septembra sākumā atstāja Dinamo Rīga vadītāja amatu.

Kalvītis Dinamo Rīga valdes priekšsēdētāja amatā stājās 2010.gada novembrī, bet darba attiecības ar uzņēmumu pārtrauca 4.septembrī. Tikmēr Ulmanis starp kluba akcionāriem ir jau kopš 2008.gada, kad tika atjaunots Rīgas Dinamo klubs.

Saeimas deputāti šodien akceptējuši parlamentāriešu sadalījumu komisijās, kur starp plenārsēdēm tiek sagatavoti un «preparēti» likumprojekti un lēmumprojekti un kur norit lielākā «simts gudro galvu» darba daļa.

Piemēram, viens no vispretrunīgāk vērtētajiem deputātiem – Andris Šķēle (PLL) – strādās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Nacionālās drošības komisijā, bet viņa apvienības biedrs Ainārs Šlesers darbosies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pieprasījumu komisijā.

Budžeta komisija tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām komisijām, jo īpaši valsts budžeta izstrādes procesā, jo tieši tajā starp lasījumiem tiek izskatīti visi piedāvātie priekšlikumi un lemts par to, vai tos pieņemt vai noraidīt, tāpat arī nereti komisijas sēdēs tiek izstrādāti jauni priekšlikumi.

Katras opozīcijas svēts pienākums ir, vienkārši sakot, čakarēt koalīcijas darbu. Šo demokrātiskās iekārtas pamatpatiesību pagājušajā nedēļā pierādīja Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcija, uz karstām pēdām savācot 37 opozīcijas deputātu parakstus, kas ļauj uz referendumu virzīt jautājumu par valdības ieceri atsevišķiem sociālajiem pabalstiem - slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstam - saglabāt griestus līdz pat 2014. gada nogalei.

Proti, tas ir kārtējais atgādinājums valdībai, ka lēmumprojekti ir jāsagatavo kvalitatīvi, lai tos nebūtu pamata atcelt Satversmes tiesai vai nu jau arī rīkojot referendumu. Tomēr šajā gadījumā būtu jāņem vērā viens otrs godmanisks «bet»…

Pirmkārt, vienam no PLL līderiem Andrim Šķēlem, ņemot vērā, ka viņš trīs reizes ir bijis valdības vadītājs, būtu jāzina, ka virzīt uz referendumu jautājumus, kas skar valsts budžeta lietas, finanšu jautājumus, ir bīstami. Jāatzīst, ka minētie jautājumi ir sabiedrībā aktuāli, turklāt pietiekami daudziem cilvēkiem arī sāpīgi. Tāpēc pastāv diezgan reāla iespēja, ka šāds referendums tiešām var notikt, un rezultāts būs labvēlīgs pabalstu saņēmējiem. Tas nozīmē, ka attiecīgais finansējums būs burtiski jāizrauj kaut kur citur. Tikmēr pēc līdzīgas analoģijas kāda cita organizācija var panākt vēl divu trīs referendumu sarīkošanu par jautājumiem, kas skar valsts finanses, panākot noteiktām sabiedrības grupām labvēlīgu rezultātu. Nenoliedzami, vismaz pāris pēdējo gadu valsts budžeti, kā arī 2011. gada budžeta grozījumi ir vērtējami kā totāls brāķis, kuru diez vai ir veidojuši par valsts interesēm domājoši speciālisti, politiķi. Tomēr budžets ir jāskata kopsakarībās kā viens veselums un nevar pēkšņi sarīkot referendumu par vienu pozīciju, neņemot vērā visas pārējās. Cita runa būtu tad, ja PLL ar attiecīgo lēmumprojektu dotos uz Satversmes tiesu, lai noskaidrotu, vai tas ir likumīgs. Jāatzīst, ka ir jau bijuši precedenti, kad šī tiesa skaidri pasaka - Saeima pieņēmusi prettiesisku lēmumu, kas jāatceļ!

Apspriežot priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, Saeimas deputāti, kā jau tas bija gaidāms, noraidīja Par labu Latviju (PLL) piedāvājumu samazināt ministriju skaitu valdībā no pašreizējām 14 līdz deviņām.

Diez vai ko tādu vispār bija vērts ierosināt, ņemot vērā, ka valdošā koalīcija attiecībā uz budžeta jautājumiem vienkārši dragā uz priekšu, acīmredzot esot apņēmības pilna apstiprināt 2011. gada budžetu tādu, kādu to jau ir pieņēmusi Valda Dombrovska (JL) valdība. Tomēr situācija jebkurā gadījumā ir interesanta.

Pirmkārt, jāteic, ka pati PLL nav uzskatāma par svēto, kas tagad to vien dara, kā rūpējas par budžeta konsolidāciju, tautas labklājību un tamlīdzīgām lietām. Šķiet, ir jau pienācis laiks atgādināt, kas veido PLL - Andreja Šķēles vadītā Tautas partija (TP) un LPP/LC ar Aināru Šleseru priekšgalā. Tātad mēs runājam par politiskajiem spēkiem, kas vairākkārt ir bijuši pie varas, turklāt TP pat ne vienu vien reizi ir ieguvis premjera posteni. Šajā sakarā jāatgādina vēl kas - tieši TP biedra Aigara Kalvīša (tobrīd viņš bija TP līderis) valdīšanas laikā valdībā bija ne tikai visas pašreizējās ministrijas, bet arī vēl e-lietu, bērna un ģimenes lietu, kā arī sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Un nekas jau tobrīd netraucēja Kalvītim un viņa pārstāvētajai TP skaidri pateikt - valdībā drīkst būt tikai deviņas ministrijas, bet pārējo vadītājiem jāiet mājās. Bet, kā redzams, citus pamācīt vienmēr ir vieglāk.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Šobrīd visiem politiķiem – gan tiem, kas ir pie vadības, gan tiem, kas cer tikt pie vadības, ir aktīvi jāstrādā un, ņemot vērā referenduma rezultātus, ir reāli jāizmanto situācija, norāda bijušais Latvijas prezidents Guntis Ulmanis.

Viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka tauta ir vēlējusies paust un ir paudusi savu viedokli, kas šajā gadījumā esot lielākais sasniegums. Vienīgi atlaistajai Saeimas komandai jādomā, kāpēc tauta nobalsoja tādā vienprātībā.

Pēc viņa domām, pašreizējā situācijā visiem Saeimas deputātiem vajadzētu padomāt – kandidēt vai nekandidēt rudenī gaidāmajās vēlēšanās. Pats G.Ulmanis pieņēmis lēmumu nekandidēt. Tas esot personīgas dabas lēmums, jo šī neesot labākā iespēja, kā izmantot savas zināšanas.

Runājot par Saeimu kopumā, bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera uzsauciens bijis saistīts arī ar to, kā Saeima vadīja savu procesu. Lai gan tai pašā laikā saprotams, ka šī Saeima nebija nedz labāka , nedz sliktāka kā iepriekšējās. Un tikai tas, ka tautā bija emocionāli uzkrājies negatīvais lādiņš saistībā ar ekonomiskajām izmaiņām, jostu ciešāku savilkšanu, ņemot vērā to, ka valdības vadītājs esot tik cilvēciski pozitīvs, tauta kautrējusies runāt par valdības neizdarībām, uzskata G.Ulmanis.

Eksprezidents un 10.Saeimas deputāts Guntis Ulmanis piekrīt vērtējumam, ka līdz 11.Saeimas vēlēšanām vecie oligarhi ir atstumti no varas, taču viņš nezina, vai neparādīsies jauni.

Ja neņem vērā eksprezidenta Valda Zatlera personīgos motīvus, izdodot rīkojumu numur divi par Saeimas atlaišanas rosināšanu, tad jāsecina, ka politiskie procesi Latvijā lielā mērā ir ieguvuši jaunu impulsu, kustību un domāšanu. Svarīgi, vai tiks izmantota iespēja, ko dod jaunā Saeima, intervijā aģentūrai LETA skaidroja Ulmanis.

«Zatlers ir uzšāvis gaisā ideju. Viņam pašam tagad jāatbild, vai viņa vadībā šī ideja tiks piepildīta ar reāliem argumentiem un darbiem. Kopumā es šo procesu vērtēju pozitīvi,» uzsvēra eksprezidents.

Ulmanis retoriski vaicāja, vai ir kāda nozīme sniegt vērtējumu Zatlera 28.maija rīkojumam par Saeimas atlaišanu, jo ir jāstrādā situācijā, kura pašlaik ir izveidojusies.

Finanses Kontinentālās hokeja līgas (KHL) komandas Rīgas Dinamo turpmākai pastāvēšanai ir nodrošinātas, kaut papīri pagaidām oficiāli vēl nav parakstīti, piektdien Latvijas Hokeja federācijas (LHF) ikgadējā kongresā izteicās AS Dinamo Rīga padomes loceklis Guntis Ulmanis.

Starpsezona Rīgas Dinamo nometnē tika aizvadīta lielā neziņā, jo komandai joprojām nav ģenerālsponsora - klubu pameta galvenais naudas devējs gāzes kompānija Itera. Lai arī atrisinājums sponsoru piesaistei vēl nav atrasts, pašlaik līgumi ar vienību noslēgti 23 hokejistiem.

«Rīgas Dinamo situācija ir smaga, un pašlaik neviens nav pasargāts no neprognozējamiem lēmumiem, tomēr uz šodienu finanses klubam ir nodrošinātas, kaut papīri līdz galam vēl nav parakstīti,» piektdien izteicās Ulmanis, sakot, ka kluba padomes priekšsēdētājs Juris Savickis katru nedēļu dodas uz Maskavu, lai risinātu šo problēmu.

Apvienība «Par labu Latviju» balsos pret koalīcijas sagatavoto budžetu, tomēr centīsies ieinteresēt parlamentāriešus par nodokļiem neapliekamā minimuma palielināšanu.

Ja šobrīd tas palielināts tikai par 10 latiem, tad PLL uzskata, ka palielinājumam vajadzētu būt vismaz 50 latu lielam, bet ideālā gadījumā ar nodokļiem nevajadzētu aplikt visu minimālo algu, stāsta PLL Saeimas frakcijas vadītājs Edgars Zalāns.

Frakciju neapmierinot arī valdības prognozes par to, ka, samazinot ēnu ekonomiku, budžetam tikšot iegūti tikai 15 miljoni latu. E. Zalāns uzskata, ka nodokļu samazināšana garantētu daudz lielāku pienesumu valdības kabatai, tādēļ PVN vajadzētu nevis palielināt, bet samazināt.

E. Zalāns valdības līdzšinējo darbību vērtē kritiski un vaino to tuvredzībā. «Valdība domā tikai gada robežās vai pat mazāk – no vienas Starptautiskā Valūtas fonda misijas līdz otrai,» saka parlamentārietis.

«Es jūtos kā Saeimas deputātu ievēlēts prezidents un, ja kāds iedomājas, ka es iešu pavadā kādam oligarham – to jūs no manis nesagaidīsiet,» savā pirmajā preses konferencē paziņoja jaunievēlētais Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš ar 53 deputātu balsīm tika ievēlēts vēlēšanu otrajā kārtā.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, A. Bērziņš apgalvoja, ka vairāk nekā pusgadu strādājot Saeimas Tautsaimniecības komisijā, nekādu oligarhu ietekmi neesot izjutis, jo komisijā strādājošais deputāts Ainārs Šlesers (PLL) nekad neesot nācis klajā ar iniciatīvām, kas būtu pretrunā ar sabiedrības interesēm.

Raksturojot savas attiecības ar Andri Šķēli (PLL), A. Bērziņš sacīja, ka viņus saista tikai profesionāli koleģiālas attiecības, jo abi ir 10. Saeimas deputāti. Savukārt savulaik kopīgus darījumus abi veikuši teju piespiedu kārtā.

Bijušā Rīgas vicemēra, tagadējā Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) ienākumi pērn bijuši 100,13 tūkstoši latu, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu.

LETA informē, ka salīdzinot ar 2009. gadu, kad A. Šlesers deklarējis 43,51 tūkstošu latu ienākumus, tie pērn pieauguši vairāk nekā divas reizes. Lielākos ienākumus – 50 tūkstošus latu – politiķim pērn nodrošinājusi saņemtā aizdevumu atmaksa no viņam piederošās SIA Avadel. Rīgas brīvosta viņam izmaksājusi 31,79 tūkstošu latu liela algu, Rīgas domē alga bijusi 15,66 tūkstoši latu, Saeimā – 2,27 tūkstoši lati, Saeimas maksātā kompensācija – 266 lati, savukārt 150 lati saņemti kā procentu ieņēmumi no depozītnoguldījumiem SEB bankā.

A. Šlesers deklarējis 18 tūkstošus latu biedru naudas maksu un 60 tūkstošus latu rokasnaudas iemaksu. Politiķis arī aizdevis piecus tūkstošus latu. 2010. gadā skaidrā naudā bijuši uzkrāti seši tūkstoši latu un 10 tūkstoši ASV dolāru (gandrīz pieci tūkstoši lati). SEB bankā viņš uzkrājis 76,56 tūkstošus latu, 39,36 tūkstošus ASV dolāru (19,48 tūkstoši latu) un 57,75 tūkstošus eiro (40,42 tūkstoši latu), bet Citadele bankā – 1,28 tūkstoti latu.

Kamēr tika filmēti reklāmas klipi kustībai Par Labu Latviju, solot, ka uzņēmēji ar saviem nodokļiem un cītīgu darbu izvilks valsti no krīzes, viens no PLL dibinātājiem Gunārs Ķirsons darbojies gluži pretēji.

Jūlijā, kad Rīgā tika priekšā stādīti apvienības PLL deputātu kandidāti, Kiprā reģistrēts ofšors Chiltera Limited, kas dažas dienas pēc vēlēšanām kļuva par vienas no Ķirsona firmas LIDO Latvija vienīgo īpašnieku, vēsta raidījums Nekā personīga.

Raidījums ari norāda, ka G. Ķirsona firmas ir starp tiek uzņēmumiem, kas saņēmuša Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) izsniegtos aizdevumus, taču pēc tam tām ierosināts maksātnespējas process vai ierosināta tiesiskā aizsardzība.

Vislielāko summu – divarpus miljonus (2 485 957 Ls) starp šaubīgajiem aizdevumiem veido Gunāra Ķirsona firmām LIDO un Lido dizaina rūpnīca, kas ražo saliekamās mājas, izsniegtās garantijas.

No nākamā gada 1. janvāra iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme tiks samazināta no pašreizējiem 26 % līdz 25 %.

To paredz likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» grozījumi, kurus Saeima galīgajā lasījumā pieņēma pirmdien.

Saeimas vairākuma atbalstu neguva opozīcijā esošās apvienības Par labu Latviju (PLL) priekšlikums likumā jau tagad ietvert IIN samazināšanas grafiku, tajā nosakot, ka katru gadu IIN likme tiks samazināta par 1 procentpunktu, līdz tā sasniegs 21 %.

Pēc ilgstošām debatēm noraidīts tika arī PLL ierosinājums nākamgad nepalielināt ar IIN neapliekamo minimumu par strādājošajiem un tā vietā straujāk palielināt neapliekamo minimumu par apgādībā esošām personām.