Citas ziņas

Plaude-Rēlingere reģistrē preču zīmi Par labu Latviju

LETA, 05.08.2011

Jaunākais izdevums

Uzņēmēja un partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) biedre Ieva Plaude-Rēlingere jūlijā Patentu valdē (PV) reģistrējusi preču zīmi, ko veido balts aplis uz sarkana apļa fona, zem kura izvietots drukātiem burtiem veidots paraksts «par labu Latviju».

Kā liecina publikācija PV oficiālajā vēstnesī Patenti un preču zīmes, preču zīme attiecināta uz reklāmu, darījumu vadīšanu, uzņēmumu pārvaldīšanu un biroja darbiem.

Kā liecina PLL interneta mājaslapā pieejamā informācija, balsts aplis uz karmīnsarkana apļa fona ar tās pašas sarkaniem drukātiem burtiem veidotu parakstu Par labu Latviju! veido arī PLL logo.

PLL logo no Plaudes-Rēlingeres reģistrētās preču zīmes atšķiras ne tikai ar izmantotās sarkanās krāsas toni un apļu proporcijām, bet saukļa beigās lietoto izsaukuma zīmi.

Kā ziņots, PLL pirms 10.Saeimas vēlēšanām nodibināja Tautas partija un Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš. Apvienība Saeimā ieguva astoņas vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no iemesliem, kāpēc Rīgas centrā ir tik daudz neapdzīvotu un nerestaurētu vēsturisko namīpašumu, ir tas, ka daudz namīpašnieki nosaka nepamatoti augstu pārdošanas cenu, kas tiek prasīta vairāku gadu garumā, nedodot iespēju pārdot šos īpašumus potenciālajiem pircējiem, kas būtu gatavi sākt restaurāciju, aģentūrai LETA pavēstīja nekustamo īpašumu kompānijas SIA "Vestabalt" valdes locekle Līga Plaude-Stukovenko.

Papildu sarežģījumus rekonstrukcijas darbu veikšanai un lielu finanšu slogu vēl aizvien namīpašniekiem rada ilgtermiņa īres līgumi, kas nāca mantojumā pie ēku pārņemšanas, norāda Plaude-Stukovenko. Daudzās centra ēkās gadiem ir situācijās, kur namīpašniekiem ir pienākums uzturēt ēku labā tehniskajā stāvoklī un vēl nākas piemaksāt par īrnieku atrašanos viņu privātīpašumā.

Plaude-Stukovenko uzskata to par absurdu situāciju, ka nu jau vairāk nekā 30 gadus Latvijā izpildvarai nav bijusi vēlme un griba sakārtot likumdošanu attiecībā uz denacionalizēto namīpašumu īrniekiem, kas daudzviet vēl joprojām maksā īres maksu, kas nenosedz pat ikmēneša apsaimniekošanas izdevumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēji vēlas norobežoties no Par labu Latviju politiķiem

Madara Fridrihsone, Ināra Egle, 07.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji no kustības Par labu Latviju ir nolēmuši turpmāk darboties atsevišķi no politiskās apvienības Par labu Latviju, kuru Saeimā pārstāv astoņi opozīcijas deputāti.

Pēc pirmdien notikušās apvienības Par labu Latviju valdes sēdes kustības Par labu Latviju padomes priekšsēdētājs, telekompānijas LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis paziņoja: «Minimālie mērķi ir sasniegti, bet uzņēmēji vēlas īstenot savu programmu, tādēļ esam nolēmuši atdalīties un neturpināt sadarbību ar Par labu Latviju politiķiem, lai mēs viens otru nediskreditētu.»

No Ēķa teiktā noprotams, ka, lai īstenotu savus mērķus, uzņēmēji vēlas sadarboties arī ar citiem politiskajiem spēkiem.

Par labu Latviju Saeimas frakcijas deputāts Andris Šķēle uzskata, ka uzņēmēju lēmums apliecina, ka viņi ir skaidri nodefinējuši savu mērķi. «Viņi vēlas paplašināt savu ietekmi un nodalīt politisko darbību no uzņēmējdarbības,» paskaidroja Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izteiktākā tendence – ārvalstnieku interese par īpašumu iegādi Latvijā

Ingrīda Drazdovska, 30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gribētu cerēt, ka saglabāsies līdzšinējā nosacītā cenu stabilitāte mājokļu segmentā un parādīsies neliela, bet stabila pieauguma tendence ražošanas un komercobjektu segmentā, tā uz jautājumu, ko 2012. gadā varētu gaidīt nekustamā īpašuma tirgū, atbild kompānijas Vestabalt vadītāja Līga Plaude – Uzkalne.

«Tās tomēr ir tikai cerības, kas varētu piepildīties, ja «lielās» Eiropas ekonomiskais klimats strauji nepasliktināsies un Latvijas likumdevēji neieviesīs kādu fiskālās politikas «jaunievedumu» ar neprognozētām sekām nekustamā īpašuma nozarē,» viņa spriež.

Savukārt, runājot par aizvadīto gadu, L. Plaude – Uzkalne teic, ka cerēts, ka tirgus saglabās vismaz 2010.gada aktivitāti, neturpinās samazināties nomas/īres cenas īpašumiem un netiks pieņemti «tālredzīgi» politiski lēmumi tirgus dalībnieku ierobežošanai. «Par laimi, mūsu cerības piepildījās.»

Pēc viņas domām, nozīmīgu notikumu 2011. gadā tirgū nav bijis. Tas, ko atcerēsies un pieminēs arī 2012. gadā ir Latvijas Krājbankas maksātnespēja ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es zinu, ka vairs nebūšu uzņēmēja. Divarpus gadus ļoti labi jūtos kā algota darbiniece. Esmu kā profesionāla hokejiste – lai spēlētu hokeju, nav noteikti jabūt ledus laukuma īpašniekam, tā intervijā žurnālam Lietišķā diena norāda uzņēmumu grupas Kolonna dibinātāja un kādreizējā īpašniece Ieva Plaude.

Šobrīd lielākais projekts, ar kuru kādreizējā Kolonas īpašniece strādā ir iespējamā kompānijas Debenhams ienāķšana Baltijas valstīs. «Runa ir par 35 britu dizainerus pārstāvošu universālveikalu, kas ir ļoti liels spēlētājs pasaulē, līdzīgi kā H&M. Tam ir ap 200 veikalu visā pasaulē. Šajā gadījumā būtu runa par projektu, kas ļautu arī Latvijas, Lietuvs un Igaunijas iedzīvotājiem iegādāties kosmētiku, mājas preces un drēbes par tādām pašām cenām, kā Anglijā un Vācijā,» tā I. Plaude.

Savukārt uz jautājumu, kāds bija iemesls tam, ka savulaik nācās izšķirties par maksātnespējas procesa pieteikumu, I. Plaude atbild: «Viena mana kļūda! Šodien es teiktu, ka tas bija zināms naivums, uzticoties Latvijas valsts bankai. 2008. gada 27. novembrī pārskaitīju piecus miljonus eiro no SEB bankas uz Parex, kuru tajā laikā jau bija pārņēmusi Latvijas valsts. Pirms tam man bija tikšanās ar šīs bankas vadītājiem, konkrēti Kargina kungu, kurš man apliecināja, ka 50% bankas, ko ir pārņēmusi valsts, tikai palielina kompānijas stabilitāti. Ir jāatceras tā brīža vēsturiskie apstākļi... 2008. gada septembrī bija investiciju bankas Lehman Brothers bankrots ASV un tā izraisītā krīze pasaulē, skandināvu banku akcijas biržā sāka krist, un man bija bažas par apgrozāmajiem finanšu līdzekļiem, kas musu holdingam glabājās SEB Bankā. Tajā brīdī es vērtēju, ka Parex banka , kuras 50% bija pārņēmusi Latvijas valsts, ir drošāka un stabilāka vieta.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pirmie Baltkrievijas uzņēmumi jau atvēruši kontus un sākuši darbu Latvijā

Db.lv, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki Baltkrievijas uzņēmumi jau ir pieņēmuši lēmumu par pilnīgu vai daļēju pārcelšanos uz Latviju, bet sarunas turpinās ar vēl aptuveni 50 uzņēmumiem, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvis Jānis Kovaļevskis.

Jau vēstīts, ka augusta beigās LIAA uzsāka aktīvu komunikāciju ar Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kuri nestabilās politiskās situācijas dēļ apsvēra iespēju pārcelt savu uzņēmējdarbību uz citām valstīm.

Vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi 

Līdz šim vēlmi Latvijā atvērt kontu izrādījuši pieci Baltkrievijas uzņēmumi, ceturtdien intervijā...

“Pirmo reizi tika izveidota īpaša komanda, kura ātri reaģēja uz situāciju Baltkrievijā, un, mērķtiecīgi sadarbojoties, ir ieinteresējusi aptuveni 70 Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumus nopietni apsvērt savas darbības pārcelšanu uz Latviju. 17 uzņēmumi jau šādu lēmumu ir pieņēmuši. Baltkrievijai ir ļoti attīstīts IT sektors, zināšanu ietilpīgās nozares un cilvēkkapitāls, kas sakrīt arī ar Latvijas prioritātēm. Turklāt šādi uzņēmumi, kas ražo preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, paplašinās mūsu eksporta tirgu ģeogrāfiju, kā arī nodrošinās vismaz 1000 jaunas darba vietas,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Bajāre: Bankām Baltkrievijas uzņēmumu apkalpošana varētu būt kā tests  

Latvijas bankām Baltkrievijas uzņēmumu, kuri ir nolēmuši pārcelt darbību uz Latviju, apkalpošana...

“Uzrunājot Baltkrievijas uzņēmumus, mūsu mērķis bija piesaistīt vidējo un augsto tehnoloģiju uzņēmumus, kuri nākotnē spētu dot būtisku pienesumu Latvijas ekonomikai un visai tehnoloģiju nozarei. Jau šogad Latvijā darbu ir uzsākuši vai plāno uzsākt vairāki Baltkrievijas uzņēmumi, kuri nodarbojas ar automašīnu elektrouzlādes tīkla attīstību, bezpilota lidaparātu programmatūras, dažādu mobilo lietotņu izstrādi, moderna medicīniskā aprīkojuma ražošanu un citām viedajām tehnoloģijām,” norāda LIAA direktors Kaspars Rožkalns.

No tiem 17 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu par labu Latvijai, katrs projekts ir savā attīstības stadijā.

Šobrīd savu darbību Latvijā jau uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi. Šie uzņēmumi ir atvēruši bankas kontus, atraduši piemērotas telpas un nokārtojuši nepieciešamās formalitātes saistībā ar darbinieku pārcelšanos.

Daļa no uzņēmumiem, kuri pieņēmuši lēmumu pārcelties, ir attīstības stadijā. Tiks veidoti jauni biznesa atzari vai attīstītas jaunas biznesa idejas, daļu potenciālo darbinieku uzrunājot jau Latvijā. Saskaņā ar 17 uzņēmumu deklarētajiem plāniem, tuvāko mēnešu laikā Latvijā tiks izveidotas vairāk nekā 1000 jaunas darbavietas.

Vismaz puse no šiem uzņēmumiem līdz šim strādāja Minskas augsto tehnoloģiju parkā.

Starp tiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri jau uzsākuši darbību Latvijā vai uzsāks to tuvākajā laikā, ir aviācijas nozarē strādājošs jaunuzņēmums, kurš izstrādā tehnoloģijas bezpilota lidaparātiem. Lielākā daļa šī uzņēmuma vadības un inženieru jau ir pārcēlušies uz Latviju. Šis uzņēmums ir piesaistījis vairākus miljonus eiro investīciju no starptautiskajiem riska kapitāla fondiem, bet tuvākā gada laikā plāno paplašināties līdz aptuveni 100 darbiniekiem.

Uz Latviju pārcēlies arī Baltkrievijas uzņēmums ar savu pārstāvniecību ASV, kurš izstrādā elektrouzlādes staciju tīklu elektroautomašīnām. Savas darbības pārcelšanu uz Latviju apstiprinājis arī medicīnisko tehnoloģiju izstrādes uzņēmums, kuram ir pārstāvniecības daudzās pasaules valstīs. Zīmīgi, ka šajā laikā aktivizējušies arī līdz šim Latvijā strādājošie uzņēmumi ar Baltkrievijas kapitālu. Spilgtākais piemērs ir uzņēmums “SMD Baltic” no Daugavpils, kurš nodrošina pilna cikla elektronisko produktu ražošanu. Trīs gadu periodā uzņēmums jau investējis aptuveni četrus miljonus eiro un izveidojis 100 darba vietas, bet šobrīd ir pieņēmis lēmumu par vēl divu miljonu eiro investīcijām, kuru rezultātā tiks izveidotas arī vairākas jaunas darba vietas.

Daļa Baltkrievijas uzņēmumu, kuri izskatīja iespēju pārcelties uz Latviju vai citām ES dalībvalstīm, ir izvēlējušies Ukrainu vai Krieviju, proti, valstis, kurās jau līdz šim strādāja šo uzņēmumu meitas vai mātes kompānijas. Arī izmaksu ziņā Ukraina un Krievija Baltkrievijas uzņēmumiem ir lētāka alternatīva nekā jebkura ES dalībvalsts. Savukārt daļa uzņēmumu vēl nogaida un cer, ka situācija Baltkrievijā normalizēsies.

Nav izslēgts, ka interese no Baltkrievijas uzņēmumu puses pēc kāda laika var atjaunoties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bio2You: Visiem spēkiem ceram noturēties

Monta Glumane, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Vitāli svarīgi, lai preču kustība starp valstīm netiktu ierobežota. Lielāko daļu izejvielu un iepakojumu mēs pērkam ārpus Latvijas, un 80% mūsu produkcijas tiek eksportēta. Ja notiks robežu slēgšana preču kustībai, tad tā būs īsta katastrofa," koronavīrusa radītās ārkārtas situācijas ietekmi biznesa portālam db.lv komentē kosmētikas zīmola "Bio2You" vadītāja Rita Stražinska.

Pašlaik darbs uzņēmumā norit tāpat kā iepriekš. Ieviesti daudzi piesardzības principi – visur pieejami roku dezinfekcijas līdzekļi, katram darbiniekam izdalītas sejas maskas. Uzņēmēja ir pateicīga darbiniekiem, ka viņi nāk uz darbu un uzņēmums var turpināt ražošanas procesu.

"Labā ziņa ir tā, ka esam varējuši pārorientēties uz šobrīd pieprasītu produkciju, taču mūsu naudas plūsma ir neprognozējami samazinājusies un arī jaunu pasūtījumu gadījumā ir problemātiski šos pasūtījumus izpildīt, jo trūkst līdzekļu izejvielu iepirkumam. Apgrozāmo līdzekļu pieejamība šobrīd būtu ļoti novērtējama," pauž R.Stražinska.

R.Stražinska cer, ka koronavīruss Covid-19 nav uz palikšanu un visi ierobežojumi būs īslaicīgi, tāpēc par ilgtermiņa ietekmi vēl nevēlas domāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Rīgas pils interjera risinājumus vēl meklēs

Ingrīda Drazdovska, 27.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies metu konkurss Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcija – restaurācija, informē valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Interjera risinājumu priekšlikumi tika dalīti atsevišķās piecās daļās, taču uzvarētājs faktiski ir noteikts tikai vienā, bet vairākām citām rosināts rīkot atkārtotu konkursu.

Par konkursa rezultātiem VNĪ ziņos Rīgas pils atjaunošanas padomei, kas lems, vai atkārtoti rīkojot konkursu, patiešām tiks iesniegti vairāk un labāki piedāvājumi.

Joprojām ir iespējams, ka nākamgad varētu sākties Rīgas pils atjaunošana, bet pilnībā pabeigta 2018. gadā.

VNĪ informē, ka pirmajā daļā, kas paredz Valsts prezidenta kabineta sienu un griestu virsapdares un dienvidu sienas noformējuma ideju, kā arī vienotu Valsts prezidenta uzrunas vietas dizainu, pirmo vietu un 3000 latu naudas balvu ieguvuši SIA 1 Plus 1 Studija – arhitekti Niklāvs Paegle, Mārtiņš Pīlēns, Kārlis Melzobs, Raimonds Galuza. Žūrijas komisija autoriem novēl piedāvājumu projekta gaitā izstrādāt detaļās, vienoto koncepciju attiecinot uz visu telpu – mēbelēm, aizkariem, mākslas darbiem, apgaismojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu lietusmēteļu ražotājs Rainy Art veidots kā skolēnu mācību uzņēmums, taču tā produkcija jau iekaro bērnu garderobes

Tā dibinātājas Alīna Anete Birnika un Zanda Plaude drīzumā plāno paplašināt produkcijas klāstu ar jauniem produktiem un nākotnē iecerējušas iekarot arī ārvalstu tirgus.

Veidojot biznesa plānus, viņas izprātojušās par daudzām citām idejām, arī daudzi apkārtējie cilvēki pret lietusmēteļu ideju bijuši skeptiski, taču beigās meitenes atkal atgriezušās pie šīs domas, nolemjot to īstenot ,un pirms gada sākušas izgatavot pirmos lietusmēteļus. Izveidots skolēnu mācību uzņēmums, ideja aizrullējusi, un pircēju, ņemot vērā apģērbu aktualitāti, netrūkst.

«Mēs ļoti ilgi domājām par to, kā produktu padarīt unikālu, jo lietusmēteļu tirgū ir daudz. Sapratām, ka mūsu mērķis ir izcelties. Pašas radījām lietusmēteļu dizainu un izlēmām fokusēties tieši uz bērnu lietusmēteļiem, jo izstrādājumu, kas paredzēti pieaugušajiem, tirgū netrūkst,» stāsta Z. Plaude. Galu galā izveidots piedāvājums bērniem no 4 līdz 6 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VIDEO: Ko darīt, lai 2024. gada vasarā Rīgas centrs būtu pilns?

Jānis Goldbergs, 02.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda bija Dienas Biznesa tēma diskusijā par tūrisma industrijas darbību Rīgas centrā un iespējām turpmākajos gados, kuras galvenie secinājumi koncentrējas ap tūrisma uztveri valsti vispār. Proti, tūrisms ir jāvērtē kā eksportējoša nozare, un ir nepieciešama valsts tēla apzināta veidošana.

Dienas Biznesa diskusijā klātienē piedalījās Latvijas Investīciju aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas vadītājs Andris Kalniņš un nacionālās lidsabiedrības airBaltic viceprezidents pārdošanas jautājumos Toms Andersons. Viedokļus par jautājumu iesūtīja Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas prezidents Ēriks Lingebērziņš, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras vadītājs Fredis Bikovs, kā arī uzņēmuma Primex vadītājs Jānis Ošlejs, kurš arī bija šīs diskusijas iedvesmas avots ar savu sociālā tīkla publikāciju, kura noslēdzās ar izsauksmi: “Darām!” Ko īsti varam darīt, lai būtu rezultāts, lai Rīgas centrs šovasar būtu tūristu pilns, arī mēģinājām noskaidrot. Diskusija videoformātā skatāma portālā db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu

Didzis Meļķis, 17.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijas uzņēmēju grupa ar abu valdību atbalstu iniciē tirdzniecības kameras izveidi; pirmais birojs atvērts Rīgā

Latvija Indijas un Āzijas biznesam ir labs tramplīns uz plašāku Eiropu, uzskata nesen dibinātās Latvijas-Āzijas tirdzniecības kameras priekšsēdētājs Dīpaks Vohra.

Vai Āzija nav pārāk plašs uzstādījums jaunajai jūsu vadītajai tirdzniecības kamerai?

Nē, tas nav pārāk plašs, jo izriet no konkrēta pieprasījuma un iespējām. Bet sākotnējais mūsu tirdzniecības kameras uzsvars un iniciatīva ir Indija. Latvijas un Indijas attiecības ir senas, un ir pētnieki, kas pieļauj saiknes pat vēl no pirmskristietības laika. Krietni jaunākos laikos labs izejas punkts ir tas, ka mums par jebkādiem jautājumiem pašlaik praktiski nav nekādu divpusējo nesaskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Priekš kam mainīt aitas, ja gani paliek Kā balsosim?

Madara Fridrihsone, 25.08.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienācis laiks pie varas arī valsts līmenī nonākt Saskaņas centram (SC) – tad vēlētāji zaudēs ilūzijas par šo politisko spēku un pavērsies iespēja rasties kvalitatīvākām politiskajām partijām, DB.lv pauž uzņēmējs un mākslas kolekcionārs Guntis Belēvičs.

«Es domāju, ka cilvēkiem, kam rūp Latvijas nākotne, izvēle nav viegla. Pirmā eiforija pēc prezidenta ( Zatlera – red.) rīkojuma Nr. 2 ir pārgājusi.... Var jau diskutēt, ka atlaistajā Saeimā bija veseli sešdesmit jauni deputāti, bet tā ir mūsu maldināšana. Jo – ja ganāmpulkā ienāk sešdesmit jaunas aitas, bet gani paliek līdzšinējie, vai tad mēs varam teikt, ka tas ir pavisam jauns ganāmpulks? Es domāju, ka nevar. Manuprāt, eiforija, ko piedzīvojām pēc lēmuma Nr. 2 bija saistīta ar cerībām, ka beidzot mainīsies arī gani,» norāda G. Belēvičs, kurš, esot Latvijas Zaļās partijas biedrs, pērnā gada sākumā aktīvi iesaistījās kustības Par labu Latviju veidošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksprezidents Guntis Ulmanis (Par labu Latviju) Saeimas ārkārtas vēlēšanu gadījumā vairs nevēlas startēt vienā apvienībā ar Aināru Šleseru (PLL) un Andri Šķēli (PLL), jo apvienība sevi ir izsmēlusi.

Eksprezidents TV3 raidījumam Nekā personīga arī sacīja, ka Šķēlem un Šleseram vajadzētu izšķirties par politiku vai biznesu, jo abas lietas apvienot nevar.

Šķēlem un Šleseram un droši vien vēl vienam otram ir jāsaprot, ka ir jāizvēlas viens ceļš – vai nu tas ir politikas ceļš, kas saistās ar daudzām atklātībām un daudzām ļoti principiālām nostādnēm, vai ir jāizvēlas biznesa ceļš, kur darbojas pavisam citi likumi, norādīja Ulmanis.

Ja divus procesus sajaucot vienā, tad rezultāts esot negatīvs. Šinī gadījumā biznesa un politikas savstarpējā saistība ir radījusi to negatīvo iespaidu un rezultātus, pie kuriem mēs šodien esam nonākuši, sprieda eksprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas metalurga akcionāri pēc valsts galvojuma saņemšanas ziedojuši 56 tūkstošus latu politiķiem

Dienas Bizness, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas metalurga akcionāri Kirovs Lipmans, Sergejs Zaharjins un Iļja Segals pēc valsts galvojuma piešķiršanas 2008. gada novembrī pie varas esošajiem politiķiem kopumā ziedojuši 56 tūkstošus latu, raksta lsm.lv.

2008. gadā, kad valdība vienojās piešķirt valsts galvojumu Liepājas metalurgam, lai tas varētu aizņemties naudu bankā veco martena krāšņu nomaiņai, pie varas bija premjers Ivars Godmanis (LPP/LC), finanšu ministra amatā darbojās Atis Slakteris (Tautas partija), bet oficiāli galvojumu parakstīja finanšu ministrs Einars Repše (Vienotība) 2009. gada decembra beigās.

Kirovs Lipmans 2009. gada martā LPP/LC ziedoja desmit tūkstošus, bet 2010. gada augustā viņš ziedoja 18 tūkstošus partiju apvienībai Par Labu Latviju, kurā apvienojās LPP/LC un Tautas partijas cilvēki, liecina Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) rīcībā esošā informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aizsardzības un drošības industrija ir Latvijas ekonomikas lielā iespēja

Jānis Goldbergs, 21.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns: Sākuma punkts ir dizains

Didzis Meļķis, 18.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pirmais uzbūvētais luksusa klases O Yachts katamarāns dodas uz Francijas dienvidiem izbraukumam pa Vidusjūru, un septembrī tas tiks prezentēts kompānijas potenciālajiem klientiem Kannās.

Francijas investors un kompānijas O Yachts partneris Daniels Levī izklāsta, kāpēc šim visai internacionālajam biznesa projektam par īstenošanas vietu izraudzīta Latvija. Viņš priecājas, ka Kannās O Yachts tiks pieteikta zem Latvijas karoga.

Cik noprotu, pirms par savas kompānijas mājvietu izvēlējāties Latviju, esat izvērtējis kādas desmit zemes. Tad kāpēc Latvija?

Vispār es izvērtēju 12 valstis. Mums ar partneriem ir biznesa plāns, kas ietver dažādus kritērijus – darbiniekus ar nepieciešamajām prasmēm, mārketinga stratēģiju utt. Protams, bija jāatrod arī valsts, kurā tas viss var tikt īstenots.

Es mūsu kompānijā biju atbildīgs tieši par katamarānu ražotnes vietas izvēli un, vērtējot tās 12 valstis, patiesībā apbraukāju visu pasauli. Tas prasīja trīs gadus. Citās valstīs nereti darbaspēks bija pārāk dārgs. Nākas dzīvot mūsdienu realitātē, visai piesātinātā pasaulē, un tev ir jābūt konkurētspējīgam, tomēr tas nenozīmē, ka lētam. Tā, piemēram, ap Melno jūru ir ļoti lēts darbaspēks, bet diemžēl tas nav izglītots. Šādai ražotnei vajag zināmu sabiedrības izglītotības līmeni, kas nodrošina piedāvājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas eksperti sāk Āfrikas sieviešu izglītošanu uzņēmējdarbības jautājumos

Db.lv, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Namībijā un Zambijā sākusies uzņēmējdarbības treniņnometne un tematiskās sesijas, kuras vada eksperti no Latvijas.

Treniņnometne ar lekcijām un meistarklasēm sievietēm, kuras vēlas uzsākt biznesu, kā arī sesijas ar Āfrikas uzņēmējiem, notiek projekta “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanā meitenēm un sievietēm Āfrikas kontinentā” ietvaros. Tas ir pirmais sadarbības projekts starp Latviju un Āfrikas valstīm.

Āfrika ir vēl neapjaustu iespēju zeme, kas strauji attīstās, un šī ir unikāla iespēja nodibināt biznesa kontaktus un likt pozitīvi izskanēt Latvijas vārdam arī citā kontinentā, kā arī tiks stiprinātas saites starp Latviju un tālajām Āfrikas valstīm, kas mūsdienu globālajā kontekstā tikai šķietami ir tālas.

Zambijas pilsētā Lusakā 18. oktobrī nodarbības sāka vadīt projekta virsvadītāja un iniciatore, diasporas uzņēmēju, zinātnieku un nozaru profesionāļu kustības #esiLV valdes pārstāve, Dž. Kabota Universitātes (Roma) profesore Ieva Jākobsone-Bellomi, kā arī projekta partnera, Rīgas Biznesa skolas pārstāvji: bakalaura programmu direktors Klaudio Rivera (Claudio Rivera) un RBS sabiedrisko attiecību speciāliste Alīna Anete Birnika. Savukārt Namībijā, Vindhukā, darbu sācis #esiLV valdes pārstāvis, uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju piesaistes eksperts Ģirts Greiškalns, Pasaules Bankas analītiķis, biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētājs Miks Muižarājs un Masačūsetsas tehnoloģiju institūta pētniece, RBS lektore Paula Elksne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Peru un Latviju šķir milzu attālums, bet vieno vēlme tirgoties, ceļot un izzināt, apliecināja Peru komercmisijas vizīte Latvijā šonedēļ un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

«Šī misija Baltijas valstīs ir ar izteikti komerciālu nolūku. Vizītes ideja ir sniegt un dot maksimāli daudz informācijas par biznesa iespējām Peru un, protams, uzzināt par biznesa iespējām Baltijā un konkrēti Latvijā,» Dienas Biznesam uzsvēra Peru vēstnieka Helsinkos padomnieks Pablo Salamanka.

Latvijas un Peru salīdzinājums būtu aptuveni šāds. Gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita Peru ir lielāka valsts nekā visas Baltijas valstis, kopā ņemot. Tajā pašā laikā eksporta importa bilance, lai arī neliela, ir par labu Latvijai. Mēs vairāk vedam uz Peru, nekā preces ieved no eksotiskās Dienvidamerikas valsts.

Latviju Peru pārstāvjiem reprezentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākais investīciju projektu vadītājs Rolando Huapaija-Delgado. Viņš pats ironizēja, ka ar šādu uzvārdu varētu mierīgi stāstīt arī par Peru. Viņa tēvs ir no Peru, pats bieži viesojas tālajā valstī un lieliski saprot abu valstu kopējās iespējas. Oficiālais stāsts par Latviju bija tāds pats kā daudzām valstu delegācijām ārpus Eiropas Savienības – esam izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, ir tirdzniecības iespējas ar Krieviju un Āzijas valstīm, kā arī iespējas izveidot noliktavu ar mazākām izmaksām nekā Hamburgā. Patiesais Latvijas šarma stāsts sākās brīdī, kad tas tika stāstīts spāniski ar Peru atbilstošām intonācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Norvēģijas kāzu tērpu zīmols Sadoni par vietu, kur šūt savas kleitas, izvēlējies Rīgu; tā dizainere un līdzīpašniece Trūde Sadoni (Trude Sadoni) ar šo lēmumu ir apmierināta

Līgavām ir jādod iespēja izpaust savu individualitāti kāzu kleitā, un par savu uzdevumu dizainere uzskata palīdzēšanu viņām to īstenot. T. Sadoni ik mēnesi vairākas dienas pavada Rīgā, lai būtu Sadoni ateljē un iesaistītos ikdienas procesos, pārējā laikā kopā ar savu vīru un biznesa partneri Hamidu Sadoni (Hamid Sadoni) klātesot ar e-pasta un citu sakaru līdzekļu palīdzību. Vairāk par tendencēm kāzu kleitu biznesā, e-komerciju un izaicinājumiem viņa stāsta intervijā DB.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8. februāra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā izvēlējāties šūt kleitas Latvijā? Tepat netālu – gan Lietuvā, gan Igaunijā – šī industrija arī ir labi attīstīta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju

LETA, 07.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit Baltkrievijas uzņēmumi izteikuši vēlmi pārcelt savu darbību uz Latviju, informēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš norādīja, ka aptuveni nedēļas laikā LIAA sniegusi konsultācijas vairāk nekā 100 Baltkrievijas uzņēmumiem, kuri nopietni izvērtē iespēju par savas darbības pārcelšanu uz Latviju.

"Paralēli šie uzņēmumi izskata arī citas iespējas, tādēļ izšķiroši svarīga ir ātra rīcība. Šobrīd strādājam ciešā sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Robežsardzi un finanšu uzraudzības un citām institūcijām, lai sagatavotu atbilstošu un praksē pārbaudītu ceļa karti tiem uzņēmējiem, kuri lems par labu Latvijas piedāvājumam," pauda Rožkalns.

LIAA direktors norādīja, ka Latvijas piedāvājumu nopietni izvērtē arī vairāki vadošie Baltkrievijas informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) nozares uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru