Četru stundu sarunās premjers Ivars Godmanis un prezidents Valdis Zatlers vienojās, ka valdību reorganizēs pēc Tautas partijas receptes.

Pēc četru stundu nopietnām sarunām Valsts prezidents Valdis Zatlers pārliecināja premjeru Ivaru Godmani, ka viņa reorganizācijas plāns bijis kļūdains.

Visadekvātākais plāns

«Visadekvātākais valdības reorganizācijas plāns ir tas, ko ierosināja Edgars Zalāns (Tautas partija), un tas ir jāsāk nekavējoties,» pēc tikšanās paziņoja V. Zatlers. Prezidents pastāvēja uz to, ka visi valdībai nosauktie uzdevumi vēl joprojām īstenojami līdz 31. martam, taču nekomentēja, vai tagad uzticas Ivaram Godmanim. «Es atzīstu, ka biju pārāk optimistisks, uzskatot, ka valsts pārvaldi varēs reorganizēt tik strauji, tomēr mēs esam uzsākuši sešu lielu aģentūru funkcionālo auditu,» klāstīja I. Godmanis. Jāatgādina, ka E. Zalāna piedāvātais plāns paredzēja 11 ministriju izveidošanu, piemēram, Attīstības ministrijas izveidošanu, tajā apvienojot Vides, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju, kā arī Ekonomikas ministriju, bet neparedzēja Izglītības un Kultūras ministriju apvienošanu. «Es atzīstu Zalāna piedāvāto plānu par adekvātu un tūlīt došos pie koalīcijas partneriem, lai to saskaņotu ar viņiem; ja kāda no koalīcijas partijām nevēlēsies pieņemt šo plānu, tad situācija būs jāpārplāno, bet Valsts prezidenta atbalsts mums ir ļoti svarīgs,» paziņoja premjers pēc tikšanās ar prezidentu.

«Disonansi valdībā ienes Valdis Zatlers, jo viņu aiz striķīšiem rausta sponsori, prasot pildīt dotos solījumus,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā, kā ierasts, kritizējot Valdi Zatleru, sacījis Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Uz jautājumu, vai runā tieši par V. Zatleru vai par viņa partiju, Lembergs atbildējis: «Šobrīd partijas jau vairs nav. Ir tikai Zatlers, kurš sevi pozicionē par fīreru, augstāko vadoni, ģeniālo virsaiti, kā visu tautu tēvu. Viņa galvenais uzdevums panākt, lai tiktu izpildīti sponsoriem dotie solījumi.»

«Piemēram, no Vienotības puses darbības sponsoru interesēs praktiski nav redzamas, vai arī to ir salīdzinoši maz. Tas pats sakāms par Visu Latvijai!TB/LNNK. Savukārt zatleristiem šādas darbības ir ārkārtīgi izteiktas. Tāpēc koalīcijā veidojas spriedze. Zatleru aiz striķīšiem rausta sponsori. Nauda ir saņemta. Daļa no tās iztērēta priekšvēlēšanu kampaņā, daļa naudas sabāzta zeķē. Sponsori prasa pildīt solījumus. Ja nepildīs, viņi pārgriezīs naudas nabas saiti. Lai pildītu solījumus, caur parlamentu tiek izdarīts spiediens uz valdību. Tās vēlmes ir šauri egoistiskas, pretrunā ar sabiedrības interesēm, neloģiskas, neizsvērtas un acīm redzami savtīgas. Ja tās nebūtu tādas, tad valdība tās realizētu bez liekām kolīzijām. Tādēļ Vienotība, kura ar nepārdomātiem soļiem jau iepriekš ir apdedzinājusies, nevēlas likt zem vēl lielāka sitiena Valda Dombrovska valdību. Jebkuri neloģiski pret sabiedrības interesēm vērsti soļi negatīvi atspoguļosies uz Dombrovska valdību un līdz ar to uz Dombrovska tēlu, kas Vienotībai ir ļoti neizdevīgi. Tāpēc šī spriedze pieaug, un tā arī turpinās pieaugt,» skaidrojis Lembergs.

Sociālās saziņas vietnē Twitter ziņa par to, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš nolēmis aicināt pašreizējo premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība) uzņemties jaunās valdības veidošanu, izplatīta vairāk nekā pusstundu pirms prezidents parakstīja rīkojumu par V. Dombrovska nominēšanu.

Pats V. Dombrovskis ziņu par savu nominēšanu uzzināja valdības sēdes laikā no sava preses sekretāra Mārtiņa Pankes. Īsi pēc tam V. Dombrovskis izsludināja valdības sēdē īsu pārtraukumu.

Valsts prezidenta mājaslapā jau labu laiku publicēts paziņojums presei, kurā citēts A. Bērziņš: «Tā kā visas trīs Reformu un tiesiskuma koalīciju pārstāvošās puses ir apliecinājušas pilnu atbildību par topošo valdību, koalīcijas sastāvu un arī par sešiem ZRP atstājušajiem deputātiem, esmu pieņēmis lēmumu aicināt Valdi Dombrovski sastādīt Ministru kabinetu.»

Balsojums par valdības sastāvu Saeimā gan būšot iespējams tikai tad, kad atbildīgās institūcijas būs sniegušas savus atzinumus par ministru amatu kandidātiem un Valsts prezidentam būs iesniegts valdības deklarācijas projekts.

Vairāk nekā 5 000 latu vērta krāsns, 2 242 latu vērts vīna ledusskapis, Philippe Starck spogulis par 1 179 latiem, kā arī dārzā iekārtots tējas namiņš, kurā iepriekšējo prezidentu laikā glabājās dārza rīki, - tas viss piesaista uzmanību kā apšaubāmas nepieciešamības lietas laikā, kad cilvēki ir spiesti savilkt jostas, raksta Diena.

No Valsts nekustamajiem īpašumiem un Valsts prezidenta kancelejas laikraksts Diena ieguvis sarakstu ar iepirktajām mēbelēm, virtuves aprīkojumu un interjera priekšmetiem, kas liecina, ka Zatleru rezidencei taupības režīms tuvumā nav bijis.

Rezidences virtuves iekārtošanas izmaksas sasniedz vismaz 61.7 tūkst. latu. Iegādāta kombinētā krāsns par 5 227 latiem, infrasarkanā plīts par 3 138 latiem, siltais skapis par 2 371 latu, kā arī gandrīz 3 000 latu vērts ledusskapis un vīna ledusskapis par 2 242 latiem. Lēti nav bijuši abi rezidencē atrodamie grili. Viens, kas atrodas virtuvē un tiek uzskatīts par profesionāļu grilu, izmaksājis 424 latus, savukārt otrs - gāzes grils, kas paredzēts lietošanai gan virtuvēs, gan āra viesībās, izmaksājis 1 755 latus.

Šopēcpusdien notiek Valsts prezidenta Valda Zatlera tikšanās ar Ministru prezidentu Ivaru Godmani, kurā paredzēts izrunāt jautājumus par valdības darbību.

Pirms I. Godmaņa ar V. Zatleru par valsts ekonomisko stāvokli runāja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. Sarunas bijušas tikai par tautsaimniecību, neskarot aktuālos politikas jautājumus. Sīkāk I. Rimšēvičs par sarunu ar prezidentu komentārus nesniedza. Uzvērts, ka obligāti jāpalielina valsts budžeta ieņēmumi.

Db.lv jau ziņoja, ka I. Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar V. Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju. "Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

Prezidenta amata kandidātu skaits būs atkarīgs no Saeimas deputātu un partiju aktivitātes, kā arī no partiju spējas vienoties pirms kandidātu izvirzīšanas, raidījumā 900 sekundes atzīmēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis.

Viņš vēl kādu konkrētu kandidātu, kas varētu pretendēt uz Prezidenta amatu, nevarēja nosaukt, bet norādīja, ka no tiem, kas jau izskanējuši publiskajā telpā, valsts kontroliere Inguna Sudraba arī esot labs kandidāts. Ministrs pieļauj, ka sacensība varētu būt starp V.Zatleru un I.Sudrabu.

Savukārt pamata iemesls tam, ka ZZS rezervēti attiecas pret Valsts prezidentu, esot Valda Zatlera izteikumi attiecībā uz Visaginas atomelektrostaciju - pirms iepriekšējām vēlēšanām, apciemojot frakcijas, viņš norādījis, ka neatbalsta Visaginas atomelektrostaciju. Tas kalpojis par vienu no iemesliem, kāpēc toreiz atbalstījuši V.Zatleru.

Ministru prezidents Ivars Godmanis neizslēdz, ka pirmdien, tiekoties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidents varētu pieprasīt premjera demisiju.

"Tas ir sāpīgi. Jo paliek grūtāk, jo mazāks ir atbalsts," intervijā LTV raidījumam Panorāma atzina pats I. Godmanis, piebilstot, ka pagaidām politisko situāciju ar V. Zatleru pārrunājis tikai pa telefonu.

I.Godmanis gan skaidroja, ka no savas ieceres samazināt ministriju skaitu no 16 līdz 12, nav atteicies, taču valdības reorganizācijas plāna īstenošana esot atlikta līdz brīdim, kad būs pieņemti 2009.gada valsts budžeta likuma grozījumi. Tieši šī koalīcijas partiju šodien panāktā vienošanās ir saniknojusi V. Zatleru, kurš piektdienas vakarā paziņoja, ka I. Godmanis pēdējo dienu laikā ir diametrāli mainījis savas domas par valdības reorganizāciju un tādējādi zaudējis V. Zatlera uzticību.

Pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ir augstākajā līmenī profesionāls savā virzienā, kas ir ārstniecība – kā dakteris, tā norāda ZZS Saeimas frakcijas deputātu virzītais Valsts prezidenta amata kandidāts Andris Bērziņs, atbildot uz jautājumu, ar ko viņš būtu labāks par V. Zatleru, piebilstot gan, ka viņš neuzņemas vērtēt V. Zatleru kā prezidentu, jo tas nebūtu korekti.

Intervijā Latvijas Radio raidījumam Labrīt, Latvija! A. Bērziņš norāda, ka pats prezidenta amatam būtu atbilstošs kandidāts savas pieredzes dēļ. «Es varu teikt to, ka man dzīve ir bijusi saistīta ar tautsaimniecības attīstību, daļēji arī ar likumdošanu, jo es biju augstākās padomes deputāts, reizē arī strādāju Ekonomikas komisijā...» sacīja A. Bērziņš, piebilstot, ka viņa pieredze ir dažāda. «Es sāku kā strādnieks un beidzu kā ministra vietnieks vēl PSRS laikā,» tā ZZS virzītais Valsts prezidenta kandidāts.

Pašreizējā ekonomiskā situācijā prasa meklēt citādus risinājumus un citādu pieeju, pamatojot savu spriedumu ar zināšanām biznesa jomā, saka A. Bērziņš.

Sociālantropologs, Prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis līdz šim nav manījis neko tādu, kas norādītu uz Valsts prezidenta Valda Zatlera interesi iesaistīties politikā, kur nu vēl dibināt jaunu partiju.

To viņš apliecināja sarunā ar db.lv.

Vienlaikus Ķīlis piebilda - tas neizslēdz iespēju, ka šāda interese varētu rasties.

Vaicāts, no kurienes, viņaprāt, varētu būt radušās šādas baumas, Ķīlis sacīja, ka to esot grūti pateikt, bet tas ir saprotami brīdī, kad pašreizējai Saeimai būs jālemj par Prezidentu. Deputātiem esot jāizdara specifiska izvēle. Ja noraida Zatleru, tā izskatās kā atriebība, kas Zatleram dod tādu kā upura tēlu. Tas savukārt sniegtu viņam priekšrocības Saeimas vēlēšanās. «Nebrīnos, ka šāda informācija cirkulē,» teica Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs.

Lūgts prognozēt, kāds varētu būt deputātu lēmums attiecībā uz Zatleru kā prezidentu arī nākotnē, Ķīlis skaidroja, ka liela daļa no deputātiem tagad jau raugās, kā vēlēšanas varētu ietekmēt iekļūšanu Saeimā. Tā būs būtiska komponente priekšvēlēšanu cīņā. Ja negrib, lai Zatlers iesaistās politikā, tad jābalso par viņu kā Prezidentu. Tāpēc vairāk racionālu argumentu esot scenārijam, ka Zatleru ievēl uz otru termiņu. Taču Ķīlis piebilda, ka šo lēmumu var ietekmēt faktori, par kuriem viņam nav informācijas.

Politiskajos kuluāros izskan - ja Valsts prezidenta amatā pirmajā kārtā neievēlēs Valdi Zatleru un būs jaunas vēlēšanas, īstā kandidāte būšot Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).

Pati Āboltiņa gan apgalvo, ka ne ar ZZS, ne kādu citu politisko spēku neesot runāts, kas notiek gadījumā, ja ir jārīko jaunas vēlēšanas. Uz jautājumu, vai viņa pati varētu kandidēt uz augsto amatu, S.Āboltiņa laikrakstam Diena atbildēja: «Es šobrīd neesmu kandidāte.»

Saeimas priekšsēdētāja amatā arī otrajā balsošanas reizē netika ievēlēts bijušais Valsts prezidents un Zatlera Reformu partijas (ZRP) dibinātājs Valdis Zatlers. Turklāt otrajā balsojumā par V. Zatleru nobalsoja pat par vienu deputātu mazāk, proti, 45.

Saeimas spīkera amatam Valdi Zatleru virzīja Vienotība, ZRP, Nacionālā apvienība un ZRP pametušie seši deputāti.

Pirmajā balsošanas reizē par Zatleru balsoja 46, bet pret 49 deputāti. Pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem. Otrajā balsošanas reizē par nobalsoja 45 deputāti, pret 51 deputāts, pārējie biļeteni atzīti par nederīgiem.

Runājot pēc balsojumiem LTV1, Zatlers sacīja, ka «balsojums ir tāds, kāds tas ir». Protams, tas neesot labs signāls. «Šeit nevar vainot oligarhus vai interešu grupas,» sacīja ZRP līderis, norādot, ka šoreiz iemesls ir koalīcijas iekšienē. Viņš arī sacīja, ka politiskajā kultūrā nekas neesot mainījies. «Tas bija zināms tests, cik stabila šī koalīcija varētu būt,» viņš norādīja. Runājot par citu kandidātu uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, Zatlers nezināja teikt, vai to atbalstīs, viss esot atkarīgs no tā, kāda šī kandidatūra būs.

«Man ir šausmīgi sāpīgi, redzot, kā [Valdi] Zatleru knābā nost un visi ir gatavi par viņu izņirgāties. To dara cilvēki, kuri nepazīst viņu kā savas profesijas ģēniju,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Latvijas Ārstu biedrības prezidents, grāmatizdevējs, blogeris Pēteris Apinis.

«Pēdējos piecus septiņus gadus, pirms kļuva par prezidentu, Zatlers sasniedza līmeni, kad cilvēks sāk dzīvot atrauti no realitātes. Viņš operēja sešas, astoņas, desmit stundas dienā un vadīja slimnīcu (jau ar citu rokām). Zatlers vakarā pieņēma pacientus, kuri stāvēja rindā līdz vienpadsmitiem divpadsmitiem naktī. Viņa cienījamā sieva piegādāja pusdienas uz darbu un kliedza uz tiem, kuri mēģināja iebarot Valdim kaut ko neveselīgu. Lilita Zatlere viņu veda ar mašīnu uz darbu un vakarā no darba atpakaļ uz mājām. Atceros, reiz, kad vēlā vakarā ar savu sāpošo celi biju aizgājis pie Zatlera kā pēdējais pacients, man gandrīz vai bija jāizlūdzas viņa sievai atļauja, ka aizvedīšu Valdi uz mājām no Arsa līdz Brīvības ielai...Tobrīd Zatlers dzīvoja vienīgi darbam, dzīvoja savai medicīnas filozofijai, savai profesionālajai izaugsmei un bija diezgan tālu no visas pārējās pasaules. Tāpēc nespēja reāli izvērtēt viņam izteikto piedāvājumu. Tie, kas gribēja Valdi Zatleru par prezidentu, vadījās no tā, ko redzēja tanī mirklī, proti - cilvēku ar milzīgām darbspējām, kurš pārņemts ar savu misiju, kurš visu dienu strādā un ir ļoti pozitīvs. Tāpēc varu apgalvot, ka Zatlers politikā nonāca labticīgi. Kāds cītīgi bija iegalvojis, ka viņš tai ir atbilstīgs,» stāstījis Apinis.

Apvienības Attīstībai/ Par! kampaņa pret lielāko oponentu kopē populistu retoriku, otrdien raksta laikraksts Diena.

Par apvienības Attīstībai/ Par! (A/P) priekšvēlēšanu kampaņas virzītājelementu pēdējā mēnesī pirms 14. Saeimas vēlēšanām kļuvusi agresīva kampaņa pret premjeru Krišjāni Kariņu un viņa pārstāvēto Jauno Vienotību (JV). Kampaņa, pēc formas un satura soctīklos un publiskajā vidē kopējot populistisko politisko spēku retoriku. Vadošo kandidātu savstarpējās cīņas un nesaprašanās ar Vienotību un JV gan sakņojas senākos notikumos.

Kritizē Kariņu

A/P programmā teikts, ka "valsts var ilgstoši "iestrēgt" savā attīstības līmenī, iekļūt "attīstības slazdā", bieži dēļ strukturālajai transformācijai nepieciešama darbaspēka vai infrastruktūras kritiskās masas trūkuma". Vērojot A/P kampaņu, jāsecina, ka slazdi ir vairāki. Kampaņa arogancē atgādina ASV vēlēšanas – atrast sabiedrībai sāpīgu tēmu (apkure, drošība utt.) un tad vainot oponentu. Internetā redzami "dzelteni" Arta Pabrika un Jura Pūces video, kur visai tieši ar pirkstu rāda uz K. Kariņu. Kampaņā aktīvi piedalās arī Daniels Pavļuts, kurš daudz kritizēts saistībā ar Covid-19 krīzes risinājumiem. Viņš tagad kopā ar partijas kolēģiem izmanto visai radikālas nomelnošanas metodes pret premjeru, kura valdībā pats strādā.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Publisko debašu raidījumā Kas notiek Latvijā? šodien būs tikai viens viesis - Tautas partijas dibinātājs un priekšsēdētājs Andris Šķēle, raksta diena.lv.

Raidījuma vadītājs Jānis Domburs norādījis, ka tā būtībā nav bijusi viņa izvēle, bet vienīgais veids, kā panākt, lai A. Šķēle vairs nekomunicētu ar sabiedrību pārsvarā ar rakstiskiem paziņojumiem.

Šī nav vienīgā reize, kad raidījumā līdz ar tā vadītāju Jāni Domburu vēl piedalās tikai viena persona. Savulaik šādā formātā aptuveni pusotru stundu žurnālists iztaujāja Valsts prezidentu Valdi Zatleru, prezidentūras laikā arī Vairu Vīķi-Freibergu, arī toreizējo premjeru Aigaru Kalvīti (TP) un premjeru Einaru Repši (JL).

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska konts sociālajā tīklā Twitter atzīts par labāko starp Austrumeiropas premjeru kontiem. Prezidentu vidū Latvijas prezidenta konts atzīts par trešo labāko, bet pirmo vietu ieguvis Igaunijas Tomass Hendrikss Ilvess.

Interneta vietnē presidentialactivism.com, kuru izveidojis Lielbritānijas politisko zinātņu doktorants Filips Kokers, apkopoti Austrumeiropas valstu premjeru un prezidentu aktivitātes sociālajā tīklā Twitter. Rangs veidots ņemot vērā konta aktivitāti, ziņojumu aktualitāti, valodu, kādā pasniegti ziņojumi, to, vai tas ir personīgais Twitter konts, kā arī citas detaļas.

Premjera V. Dombrovska Twitter konts saņēmis augstāko novērtējumu, jo tas esot viņa personīgais konts, kuru viņš pats aktīvi izmanto. Latvijas premjers arī atbild uz jautājumiem un citu lietotāju ziņojumiem. Premjeram ir arī salīdzinoši liels skaits sekotāju, ņemot vērā, ka V. Dombrovska ieraksti lielākoties nav angļu valodā.

Tautas partijas līderis Mareks Segliņš atkāpjas no amata, un viņa vietā stāsies ekspremjers Andris Šķēle.

«Šis nav laiks juristiem, bet gan finansistiem un ekonomistiem,» savu atkāpšanos komentēja Mareks Segliņš. Oficiāli gan partijas līderu maiņa notiks 21. novembrī Tautas partijas kongresā, vēlēšanu procesā. Pats Andris Šķēle atzina, ka kopš viņa aiziešanas no politiskās skatuves pagājuši jau 7 gadi, un lēmums atgriezties nav bijis viegls. Taču tas esot rūpīgi izsvērts, balstoties uz darāmā darba apjomu un uŠķēle atgriežas politikā un ir gatavs kļūt par premjeruz politiķim nepieciešamo kompetenci. A. Šķēle esot gatavs arī kļūt par Ministru prezidentu.

Tautas partijas valdes priekšsēdētājs aicinājis premjeru Ivaru Godmani atkāpties, pēc tikšanās ar premjeru paziņoja Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš.

"Jaunā valdība būs nedēļas laikā," stāstīja M. Segliņš, uzsverot, ka tai būs plašāks parlamenta atbalsts un vairāk partijas koalīcijā. Kopā ar M. Segliņu no tikšanās devās ZZS pārstāvis Augusts Brigmanis, kurš piezīmēja, ka jaunās valdības svarīgākais uzdevums, emTautas partija/em sāk drupināt valdībuprotams, būšot ekonomiskās krīzes risināšana.

Ministru prezidents Ivars Godmanis jau šopēcpusdien dosies uz Rīgas pili, kur tiksies ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Visticamāk, premjers gatavojas prezidentam iesniegt demisijas rakstu.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Pusatlaistās 10. Saeimas deputātiem ceturtdien bija nepieciešamas trīs stundas ilgas debates un divas balsošanas kārtas, lai ievēlētu jauno Valsts prezidentu - Valdi Zatleru jau drīzumā nomainīs bijušais baņķieris un kādreizējais Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Andris Bērziņš.

Par A. Bērziņu vēlēšanu otrajā kārtā nobalsoja 53 parlamentārieši, savukārt 41 par valsts pirmās amatpersonas goda cienīgāko uzskatīja pašreizējo prezidentu Valdi Zatleru. Kā zināms, viņš sestdien paziņoja par lēmumu atlaist 10. Saeimu, un 23. jūlijā šis jautājums būs jāizlemj tautas nobalsošanā.

Biodegvielai jauni atbalsta veidi

Biodegvielas ražotāji vēlas arī turpmāk saņemt subsīdijas, Ekonomikas ministrija vēl domā.

Meži

Plāno dubultot koku stādu noliktavu jaudas

Koku stādu noliktavu paplašināšanā, kā arī stādaudzētavās a/s Latvijas valsts meži šogad ieguldīs aptuveni 2 milj. Ls.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Nevar izslēgt iespēju, ka pēc iespējamās Saeimas atlaišanas un gaidāmajām vēlēšanām Vienotība varētu veidot koalīciju kopā ar Saskaņas centru (SC), DB atzina Vienotības frakcijas priekšsēdētās Dzintars Zaķis. «Zatlera kungs ir paudis pietiekami skaidru atbalstu SC iesaistīšanai valdībā. Ja viņš pievienosies Vienotībai, tad līdz ar viņu varētu ienākt doma, ka ir pienācis īstais laiks sadarboties,» skaidroja deputāts.

Valda Zatlera nepārvēlēšana gan neesot nekas tāds, par ko būtu jāmēģina sodīt zaļzemniekus. «Kaut arī situācija nav mums tīkama, tā nav arī katastrofāla. Atliks vien strādāt un tos jautājumus, kas ir ļoti spilgti identificējušies tieši tiesiskuma jomā, nāksies vien realizēt,»turpmākās rīcības plānu klāsta Dz. Zaķis. Vienotība būšot daudzkārt uzmanīgāka tajos jautājumos, kas saistās tieši ar tiesiskuma regulējumu Latvijā.

Taču Dz. Zaķim ir ļoti grūti pateikt, kas notiks tālāk ar valdību. Ņemot vērā to, ka ir sācies priekšvēlēšanu cēliens (deputāti nepalaida garām iespēju skaļi un publiski izklāstīt savu viedokli debatēs) un, tuvojoties ārkārtas vēlēšanām, šī vēlme kļūs vēl lielāka, gan valdības, gan parlamenta darbs būšot apgrūtināts. Deputāts nepiekrīt, ka šobrīd ir mazākuma valdība. Koalīcija turpināšot strādāt.

Budžeta grieziens varētu būt sāpīgāks, nekā to iepriekš plānojusi valdība, atzina premjers Valdis Dombrovskis (JL), ļaujot noprast, ka starptautiskie aizdevēji tomēr nepiekrīt Latvijas paustajiem argumentiem, ka par atskaites punktu budžeta veidošanā jābūt deficīta rādītājam. Tas nozīmē, ka nākamā gada budžets būs jākoriģē par 500 milj. latu, raksta Diena.

Tikšot samazināti izdevumi un celti nodokļi, taču precīza plāna, kā izpildīt donoru prasības, valdībai vēl neesot.

Ja tas izšķirs nākamā gada budžeta likteni, Tautas partija (TP) tomēr varētu piekrist mājokļa nodokļa ieviešanai nākamgad, tā pēc koalīcijas partiju tikšanās ar V. Zatleru teica TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis.

Tikmēr Jaunā laika frakcijas priekšsēdis Dzintars Zaķis pauda, ka Latvija, veidojot nākamā gada budžetu «staigā pa šauru naža asmens», jo tam ir jābūt pieņemam gan aizdevējiem, gan Latvijas sabiedrībai. «Sarunās ar donoriem būs jāpanāk, lai aizdevēji saprastu, ka mēs nemēģinām viņus mānīt,» izteicās Dz.Zaķis.