Jaunākais izdevums

Kopējām klientu un banku attiecībām zemākais punkts varētu būt aiz muguras un šobrīd notiek kustība pareizajā virzienā, intervijā sacīja Latvijas Bankas viceprezidente Santa Purgaile.

Viņa skaidroja, ka sadarbība ar bankām vairs nav sistēmiska problēma, kas skar lielu daudzumu klientu. Latvijas Bankas dati rāda, ka to klientu skaits, kas saskaras ar problēmām, kļūst arvien mazāks.

Latvijas Banka kā uzraugs par šā gada uzraudzības prioritāti noteikusi finanšu pakalpojumu pieejamību. Gada sākumā Latvijas Banka nosūtīja visām bankām ļoti skaidru redzējumu, kādi pasākumi būtu jāīsteno, lai finanšu pakalpojuma pieejamība un sadarbība ar klientiem uzlabotos.

"Skatāmies uz virzieniem, kuros ir jāīsteno galvenās aktivitātes. Pirmais ir pārbaudes. Mēs vērtējam, kā bankas izvērtē un apkalpo tieši zema riska klientus. Zema riska Latvijas rezidentiem banku pārbaužu un izpētes slogam būtu jābūt daudz mazākam nekā augsta riska nerezidentu klientiem, tādēļ mēs gribam pārliecināties, ka pieejas abām klientu grupām ir atšķirīgas. Paralēli mēs vērtējam komisijas maksu pamatotību. Tāpat mēs ļoti vēršam uzmanību uz klientu apkalpošanas standartu un kultūru," skaidroja Purgaile.

Otrs virziens ir dažādi sadarbības mehānismi, kuros Latvijas Banka ir iesaistīta un kurus rosina, teica Purgaile. Latvijas Banka ir tikusies ar dažādām uzņēmēju organizācijām, ar investoru organizācijām, dodas arī reģionālajās vizītēs, lai apspriestos ar uzņēmējiem un apzinātu, kas vēl būtu jādara, lai finanšu mehānisms strādātu labāk. Purgaile sacīja, ka ir izveidoti dažādi ceļveži, notiek darbs pie vadlīnijām, un visu laiku "tiek strādāts pie akmeņu, kas vēl var sprūst ratu riteņos, noņemšanas no ceļa".

Purgaile atzina, ka progress ir, un šobrīd sadarbība ar bankām noteikti vairs nav sistēmiska problēma. Problēmas ik pa laikam parādās, to Latvijas Banka redz no saņemtajām sūdzībām, bet tie ir atsevišķi gadījumi un, visticamāk, tādi tie būs arī turpmāk.

"Vienmēr atradīsies kaut kas, kur sistēma nav nostrādājusi. Bet katra šāda sūdzība mums kā uzraugam ļoti palīdz un mēs esam pateicīgi, ka banku klienti mums raksta, jo caur konkrētām situācijām mēs varam ieraudzīt, ko vēl var uzlabot," teica Purgaile.

Viņa sacīja, ka pērn Latvijas Banka saņēma 339 sūdzības, kas ir par 18% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Par bankām ir saņemtas 219 sūdzības, kas ir par 84 sūdzībām mazāk. Visvairāk sūdzas par krāpniecības gadījumiem, tad seko dažādas sūdzības par kreditēšanu, procentu likmēm jeb par banku izvirzītajiem nosacījumiem, tālāk seko sūdzības par darījumu attiecību neuzsākšanu vai kontu slēgšanu.

Par apdrošinātājiem Latvijas Banka saņēmusi apmēram tādu pašu sūdzību skaitu kā iepriekšējos gados - tās ir ap 40 sūdzībām gadā. Sūdzības ir gan par KASKO, gan OCTA, gan regresa prasībām un citiem jautājumiem.

"Es tiešām ticu, ka bankas ir sadzirdējušas mūsu kā uzrauga aicinājumu aktīvi rīkoties, izprot arī klientu situācijas, un mēs redzam, ka progress pozitīvajā virzienā notiek. Tas gan varētu būt krietni raitāks. Latvijas Banka turpina vērtēt, un, ja redzēsim, ka regulējumā vēl var būt kādi uzlabojumi, tad tos ieviesīsim. Tādi noteikti arī būs, jo dzīve visu laiku iet uz priekšu, rodas jauni izaicinājumi un visu laiku ir jāpielāgojas. Piemēram, pilnīgi jauna joma bija sankcijas, attiecībā uz kurām mēs pēc tam jau caur praksi, caur to, kas atklājās pārbaudēs, izstrādājam vadlīnijas, lai viss finanšu sektors var strādāt konsekventi," sacīja Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitālais remonts, tā negribētās sekas un piespiedu mantinieki

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas attīrīšanu un sakārtošanu politiķi savulaik emocionāli, ne racionāli nodēvēja par “kapitālo remontu”. Nozares regulējums kļuva nesalīdzināmi stingrāks, kas nenoliedzami mūsu valsts starptautiskajai konkurētspējai un reputācijai bija vajadzīgs un adekvāts solis.

Kopš tā laika būtiski ir mainījusies komercbanku darba ikdiena, lielu enerģijas laika un arī finanšu daļu veltot dažādu regulējuma prasību izpildei. Neviens negrib saņemt sodu par formalitāšu neievērošanu, neviens negrib riskēt ar savu reputāciju, apkalpojot aizdomīgus klientus, taču gan noteikto prasību ievērošana, gan klientu izpēte un daudzas citas lietas nozīmē arī papildu izdevumus, jo šo uzdevumu veikšanai ir jāalgo darbinieki, jāiegādājas un jāuztur automatizētas sistēmas.

Tāpēc ir visai savādi ziņu virsrakstos lasīt politiķu pārmetumus bankām, – šoreiz par to, ka banku pakalpojumi Latvijā esot dārgāki, nekā, piemēram, Igaunijā un Lietuvā. Jāuzsver, – Latvijas komercbanku pakalpojumu klāstā ir arī izdevīgāki piedāvājumi, nekā mūsu kaimiņvalstīs, tāpēc nedrīkst izdarīt vispārinošus slēdzienus, ka “te viss ir dārgāk”. Jāatgādina arī tas, ka Latvijā banku darbības izmaksas (arī objektīvu apstākļu dēļ) ir ievērojami augstākas, nekā, piemēram, Igaunijā. Šos izdevumus pilnībā sedz bankas pašas, tāpēc tie netieši ietekmē pakalpojumu izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attēls: www.ergostock.lv

Mūsdienu birojā, kurā liela daļa darba tiek veikta pie datora, veselīgs un produktīvs dzīvesveids ir būtiskāks nekā jebkad agrāk. Sēdošs darbs var radīt virkni veselības problēmu, tostarp muguras sāpes, aptaukošanos un hronisku nogurumu. Aicinām Jūs iepazīties šajā rakstā ar elektriski regulējama galda konceptu, kas ir revolucionārs risinājums veselīgam un produktīvam darba stilam.

1. Uzlabota stāja un muskuloskeletālās (muskuļu, kaulu un skeleta) sistēmas veselība

Sēdēšana visu dienu pie rakstāmgalda veicina sliktu stāju, kas veicina muguras sāpes, kakla stīvumu un citas muskuloskeletālās problēmas. Elektriski regulējami galdi ļauj mainīt darba stāvokli no sēdoša uz stāvošu, uzlabojot asinsriti, samazinot muguras slodzi un veicinot mugurkaula veselību. Regulāra stāvēšana stiprina arī gurnu un kāju muskulatūru, kas uzlabo vispārējo ķermeņa stāvokli un līdzsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mežizstrādes ienākumi spīlēs starp izmaksu kāpumu un pretinflācijas politiku

Kristaps Jēkabsons, SIA “Ziemeļlatvijas meži” valdes loceklis, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads mežsaimniecības nozarē ir bijis sarežģīts. Problēmas ar nepieredzēto sausumu pavasarī, astoņzobu mizgrauža plosīšanās, aizvien jauni valsts plāni par aizsargājamo teritoriju paplašināšanu bez paralēliem plāniem par kompensāciju palielināšanu meža īpašniekiem ir ietekmējušas kopējo mežsaimnieku noskaņojumu. Taču par jautājumu numur viens ir izvirzījies – kas tālāk notiks ar koksnes cenām? Pirkt mežu vai pārdot? Nezināmo ir bijis pārāk daudz, ieskaitot ģeopolitiskos faktorus.

Kā zināms, 2022. gads koksnes cenu ziņā bija izcils. To ietekmēja gan Krievijas un Baltkrievijas izkrišana jeb izmešana no tirgus, gan ārkārtīgi augstās energoresursu, tostarp malkas, granulu u.tml. resursu cenas tās pašas Krievijas uzsāktā kara dēļ, gan pasaules ekonomikas atkopšanās pēc kovida krīzes. Latvijas meža produkcijas eksporta vērtība togad pārsniedza 4 miljardus eiro, kas ir vēsturiski augstākais rādītājs. Dažiem šķita, ka sācies pavisam jauns nozares attīstības cikls.

Taču jau pērnā gada sākumā svārsts pavērsās pretējā virzienā. Koksnes cenas strauji samazinājās. Piemēram, vidējā zāģbaļķu cena Latvijas tirgū no 2022. gada septembra, kad tā sasniedza 108,17 eiro par kubikmetru, līdz 2024. gada janvārim bija sarukusi līdz 74,96 eiro par kubikmetru, rāda portāla latvianwood.lv dati. Tajā pašā laika periodā vidējā papīrmalkas cena kritās no 99,62 eiro par kubikmetru līdz 56,93 eiro par kubikmetru, bet malkas cena – no 77,13 līdz 45,74 eiro par kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dibinātais finanšu pakalpojumu sniedzējs Wandoo Finance turpmākajos gados plāno strauju izaugsmi, jaunus tirgus un gatavojas obligāciju emisijai, kas, kā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma dibinātāja un īpašniece Iveta Brūvele un valdes priekšsēdētājs Krišjānis Znotiņš, būs ļoti pievilcīga potenciālajiem investoriem.

Kas ir Wandoo Finance, un kā nonācāt pie idejas par uzņēmuma radīšanu?

Iveta Brūvele: Līdz nonācu pie idejas par Wandoo dibināšanu 2016. gadā, pirms tam biju uzkrājusi plašu pieredzi finanšu jomā, strādājot kā banku un nebanku sektorā, tā arī vienā no Latvijā dibinātajām investīciju platformām. Man vienmēr ir bijusi vēlme radīt kaut ko savu, pārbaudīt savas spējas un idejas. Darīt lietas savā manierē un jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Tā sanāca, ka nekur tālu no finanšu pakalpojumiem un kreditēšanas neaizgāju, un nu jau astoto gadu kopā ar Wandoo lielisko komandu attīstām šo biznesu.

Var teikt pa vecam – ātrie kredīti?

Iveta Brūvele: Ātrie kredīti gluži ne. Ne tādēļ, ka šim jēdzienam ir negatīva konotācija, bet primāri tādēļ, ka šāda nozare un produkti faktiski dabā vairs nepastāv. Vienīgais, kur mūsu biznesā parādās ātrie kredīti, ir mūsu spējā operatīvi izvērtēt savus klientus un ātri pieņemt lēmumu par aizdevuma izsniegšanu vai pieteikuma noraidīšanu. Bet citādi šāda veida kreditēšana teju visur ir stingri regulēta un ar būtiskiem procentu likmju ierobežojumiem. Mēs pēc produkta rakstura esam salīdzināms bizness ar tradicionālo banku biznesu. Lielākā atšķirība būs tajā, kā mēs piesaistām naudu biznesa izaugsmei, kāda ir mūsu riska apetīte un klientu profils un kā attīstām savas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku sektora transformācija – ne tikai digitāli, bet pēc būtības, attieksmē

Edgars Surgofts, “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektors vienmēr ir bijis digitalizācijas “priekšējās līnijās”, un pandēmija lika šo procesu vēl paātrināt – vairāk pakalpojumu var pieteikt un noformēt pilnībā elektroniski, arī konsultācijas ātri un efektīvi tiek sniegtas attālināti. Taču šis nav vienīgais veids, kā bankām ir jātransformējas, lai ietu līdzi laikam.

Ja bankas vēlas stiprināt lojalitāti un audzēt savu klientu bāzi, tad jāmainās bankas lomai, komunikācijai ar klientu, jo ir mainījies cilvēku dzīves ritms. Tradicionāli banku un klientu attiecību stiprums bija bankas identitātes stūrakmens. Tomēr laikmetā, kad mākslīgā intelekta vadīta hiperpersonalizācija jeb uz konkrēta klienta datiem balstīta apkalpošanas stratēģija kļūst par normu, ir jāatrod līdzsvars starp efektivitāti, ko nodrošina tehnoloģijas, un dzīva cilvēka neaizstājamo vērtību.

Mākslīgais intelekts var pielāgot saturu vai piedāvājumu, kas atbilst konkrēta lietotāja vajadzībām, interesēm un uzvedības modeļiem, taču tas neaizstās sarunu ar bankas darbinieku, kas prot ieklausīties klientā un izprast viņa vēlmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus nospraustie attīstības mērķi ir sasniegti, bet cerētos augļus vēl neredzam, bankām piedāvāts augsta riska klientiem pārdot zema riska produktus un samazināt zema riska klientu iztaujāšanas apjomus, un atbilde uz jautājumu, vai Latvijas valstij nepieciešama sava komercbanka, ir neviennozīmīga.

To intervijā Dienas Biznesam skaidroja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile.

Fragments no intervijas

Nav noslēpums, ka banku kreditēšana ir vislētākais produkts kapitāla tirgū, un tajā pašā laikā ar to mums visu laiku ir tāds kā tirgus, ka, raugi, bankas nedod, bet no otras puses uzņēmēji nav gatavi ņemt. Kas īsti ir par vainu? Vai biržas aktivitāte palielinātu arī kredītu izsniegšanu?

Jāteic, ka Latvijā vēsturiski un ilgstoši ir bijis tā, ka bankas kredīts tiek uzskatīts par gandrīz vienīgo uzņēmējdarbības finansēšanas veidu. Tikai pēdējā laikā tiek meklētas arī citas iespējas biznesa attīstības finansēšanai. Turpretī citās attīstītās ekonomikās ļoti būtiska ir citu finansējuma avotu pieejamība un izmantošana. Stāsts ir gan par biržu, gan par riska kapitālu, gan citiem finansējuma veidiem, kuru Latvijā pat vēl nav. Gribu uzsvērt, ka nekad banku finansējums nebūs pietiekams visu vajadzību apmaksāšanai. Tādēļ ir svarīgi izveidot dažādu avotu strukturētu piedāvājumu un veidot regulatīvo vidi un pasākumus, kur visi šie veidi sekmīgi darbojas. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka uzņēmējiem ir jāuzlabo gan finanšu pratība, gan zināšanas par dažādu instrumentu priekšrocībām un trūkumiem. Šobrīd ir tā, ka liela daļa Latvijas uzņēmēju ir kūtri apzināt citas iespējas, kā piesaistīt līdzekļus. Drošākais vēl aizvien šķiet banku kredīts, pārējie veidi ir mazāk pazīstami un netiek izskatīti kā iespēja. Es uzskatu, ka dažādu Latvijas uzņēmumu, kuri jau emitē obligācijas vai kuru akcijas tiek kotētas biržā, veiksmīgas darbības pieredzes stāsti ir labs iedvesmas avots citiem. Latvijas Banka nodrošina iespējas pieredzes apmaiņai, un mēs ticam, ka panākumi naudas lietās ir lipīgi!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšana šogad Latvijā, visticamāk, saglabāsies gausa, galvenokārt vājas uzņēmumu kreditēšanas dēļ, teikts Latvijas Bankas jaunākajā "Finanšu stabilitātes pārskatā", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

Tajā teikts, ka lejupslīde komercīpašumu tirgū ar lielu varbūtību var ietekmēt kreditēšanas aktivitāti kapitālietilpīgajā operāciju ar nekustamajiem īpašumiem nozarē, kas veido nozīmīgāko daļu no uzņēmumu kredītportfeļa. Pagaidām tā turpina veicināt nefinanšu sektora ilgtermiņa kredītu atlikuma pieaugumu, taču nekustamo īpašumu nozares kreditēšanai ir zināma inerce, jo nozares kreditēšanas dinamiku lielā mērā nosaka finansējums lielajiem projektiem, kuru īstenošana parasti prasa daudz laika, un daļa no kredītiem tiek izsniegta pa daļām.

Arī pārējo nozaru uzņēmumi joprojām ir piesardzīgi apjomīgo investīciju projektu īstenošanā, secina Latvijas Bankā. Mājokļu kreditēšanas perspektīvas ir vērtējamas optimistiskāk, jo inflācijas šoks ir aiz muguras, un mājsaimniecību finansiālais stāvoklis pakāpeniski uzlabojas. Līdz ar reālo ienākumu pieaugumu un procentu likmju pakāpenisko sarukumu mājokļu kreditēšana turpinās mēreni pieaugt, prognozē Latvijas Bankā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors pērn strādāja ar peļņu 622,215 miljonu eiro apmērā, kas ir teju divas reizes vairāk nekā banku peļņa 2022.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2023.gadā veidoja 1,32 miljardus eiro, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2022.gadā, kamēr procentu izdevumi bija 225,633 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums 4,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi pērn bija 325,838 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% vairāk nekā 2022.gadā, bet banku komisijas naudas izdevumi samazinājās par 1,3% - līdz 92,775 miljoniem eiro.

Pagājušā gada beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,258 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2% jeb 554,022 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,704 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem 2023.gada beigās bija 15,637 miljardi eiro, kas ir par 1,5% jeb 224,193 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar peļņu 165,765 miljonu eiro apmērā, kas ir par 15,6% vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Banku procentu ienākumi 2024.gada pirmajos trijos mēnešos veidoja 385,764 miljonus eiro, kas ir par 48,3% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, kamēr procentu izdevumi bija 99,98 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums četras reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā ceturksnī bija 82,317 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk nekā 2023.gada pirmajā ceturksnī, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 5,7% - līdz 24,03 miljoniem eiro.

2024.gada marta beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 28,73 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 483,162 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 28,247 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka iesniegusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā priekšlikumus grozījumiem Kredītiestāžu likumā, lai nodrošinātu lielāku kredītiestāžu pakalpojumu pieejamību reģionos, informē Latvijas Banka.

Priekšlikumu mērķis ir sekmēt vienmērīgu ekonomisko attīstību visā Latvijas teritorijā, kā arī finanšu pakalpojumu sniegšanu tādā formā, kas veicinātu visu sabiedrības grupu finansiālo iekļautību un finanšu pakalpojumu pieejamību.

Latvijas reģionos ir nepieciešama līdzsvarota pieeja, kas paredz gan attālināto, gan klātienes finanšu pakalpojumu sniegšanu arī turpmāk. Tomēr bez regulējuma pārmaiņām šo mērķi sasniegt ir sarežģīti, jo kredītiestāžu izvēli par labu attālināto pakalpojumu attīstīšanai un klātienes pakalpojumu mazināšanai diktē digitālā transformācija un komerciālās intereses. Tā rezultātā starp visām eirozonas valstīm kopš 2014.gada Latvijā bijis procentuāli nozīmīgākais (75%) kredītiestāžu klientu apkalpošanas vietu samazinājums, rēķinot uz 100 000 pilngadīgajiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Arī juristam jāattīsta empātija un emocionālā inteliģence

"4finance" sejas. Saruna ar Sergeju Jevdokimovu:, 16.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jurists vienmēr ir bijusi populāra profesijas izvēle topošo studentu vidū un pieprasīta darba tirgū. Pastāv stereotipisks viedoklis, ka juristi ikdienā vienatnē sēž pie dokumentu kaudzes, mēdz būt “burta kalpi” un pēc rakstura ir diezgan ciniski cilvēki. Vai tā tiešām ir, kādas īpašības un prasmes ir būtiski attīstīt juristam un ar ko ir īpaša juridiskā prakse tieši finanšu jomā, skaidrojām sarunā ar AS “4finance” juridiskās daļas vadītāju Sergeju Jevdokimovu.

Pastāstiet, kā sākās Jūsu karjera finanšu jomā? Kāpēc izvelējāties specializēties tieši finansēs?

Mana karjera tieši finanšu jomā sākās 2012. gadā. Pasaulē un valstī vēl bija jūtamas 2008. gada krīzes sekas, un finanšu nozares reputācija kopumā bija neviennozīmīga. Vienlaicīgi šī joma man šķita ļoti dinamiska, izaicinoša, vērsta uz izaugsmi un pārmaiņām. Tieši AS “4finance” bija šīs pārmaiņas un tajā laikā inovatīvā pieeja kreditēšanai. Ņemot vērā to, ka man jau bija iepriekšēja plaša pieredze darbā ar cilvēkiem, es sāku savu ceļu uzņēmumā tieši klientu apkalpošanā, turpinot studēt jurisprudenci. Iepazinu uzņēmumu un nozari, un tad tika izsludināta jurista vakance, kurai pieteicos, jo tā bija iespēja pielietot praksē iegūtas akadēmiskās zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ik mēnesi cilvēki zaudē miljonu – atdod PIN kodu un paši nosūta karti vai naudu krāpniekiem

Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperti prognozē, kuras profesijas būs pieprasītas nākotnes darba tirgū

Db.lv, 24.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēja ātri mācīties un apgūt jaunas darbam nepieciešamas prasmes, kā arī pielāgoties arvien straujākai tehnoloģiju attīstībai ir viena no tendencēm, kas noteiks šodienas jauniešu konkurētspēju nākotnes darba tirgū, saka Banku augstskolas rektore Līga Peiseniece.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins norāda, ka mākslīgā intelekta attīstības dēļ pieprasījums pēc jaunajiem speciālistiem skaitliski samazināsies, taču cilvēku tehnoloģijas pilnībā neaizvietos. Apdrošināšanas jomā būs nepieciešami tādi paši speciālisti kā šobrīd, sākot ar uzņēmumu vadītājiem, inženieriem, IT speciālistiem, pārdošanas speciālistiem, juristiem.

“Darba devēji pašlaik pastiprināti meklē informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) speciālistus, inženierus, vienmēr vajadzīgi ir arī labi klientu apkalpošanas speciālisti. Jau tagad apdrošināšanas jomā ir un arī nākotnē būs pieprasīti cilvēki ar dažādām prasmēm, piemēram, finanšu analītiķis ar spēju strādāt ar lielajiem datu masīviem vai informācijas un IKT speciālists, kurš pārzina arī projektu vadību,” saka Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS LPB Bank oficiāli maina juridisko nosaukumu uz AS Magnetiq Bank, vienlaikus ieviešot arī jaunu zīmola vizuālo identitāti.

Bankas nosaukuma un zīmola maiņas pamatā ir 2023. gada beigās notikušais iegādes darījums, kurā Latvijas vadošā investīciju banka Signet Bank AS kļuva par AS LPB Bank 100% akciju īpašnieci un tās mātes sabiedrību.

Zīmola maiņa ir daļa no Signet Bank grupas un AS Magnetiq Bank plašākas biznesa attīstības stratēģijas. Tās mērķis ir veicināt efektīvāku finanšu inovāciju ieviešanu, digitālo produktu pieejamības uzlabošanu banku sektorā un stiprināt pozīcijas FinTech nozarē.

Jaunais nosaukums un zīmola vizuālā identitāte atspoguļo bankas apņēmību ieviest inovatīvus un augstvērtīgus digitālos finanšu risinājumus, paplašināt un dažādot finanšu pakalpojumu un produktu klāstu, tādējādi nodrošinot klientiem vēl efektīvāku un labāku sadarbības pieredzi. AS Magnetiq Bank zīmola filozofija ir mijiedarbība starp vienkāršību, pieejamību un efektivitāti, atspoguļojot jaunākās globālās tendences digitālajā finanšu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzimstības un laulību skaits Vācijā pērn sarucis līdz zemākajam līmenim pēdējās desmitgades laikā, liecina ceturtdien publicētie Federālās statistikas pārvaldes ("Destatis") dati.

2023.gadā Vācijā dzimuši aptuveni 693 000 bērnu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2013.gada. Salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu, kad piedzima 738 819 bērni, dzimstība samazinājusies par 6,2%.

Tikmēr Austrumvācijā, salīdzinājumā ar 2012.gadu dzimstība pērn sarukusi par 9,2%, dzimušo skaitam sarūkot no 86 227 līdz aptuveni 78 300. Tas ir daudz krasāks kritums nekā Vācijas rietumos, kur dzimstība samazinājusies pa 5,9% no 616 863 līdz apmēram 581 000 dzimušo.

Martā Federālais Populācijas pētījumu institūts paziņoja, ka bērnu skaits uz vienu sievieti laikā no 2021. līdz 2023.gadam sarucis no 1,57 līdz 1,36.

Neskatoties uz dzimstības samazināšanos, imigrācijas rezultātā Vācijas iedzīvotāju skaits 2023.gadā pieaudzis par 300 000 cilvēku, un gada beigās sasniedza 84,7 miljonus, norāda "Destatis".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas parlaments otrdien par vienu gadu - līdz 2025.gada beigām - pagarināja pagaidu solidaritātes maksājumu bankām.

Tiek lēsts, ka no banku virspeļņas nodevas aizsardzības vajadzībām tiks iegūti papildu 60 miljoni eiro.

Likumprojektu Seims pieņēma ar 110 balsīm par, desmit deputātiem atturoties un vienam balsojot pret. Lietuvas parlamentā ir 141 deputāts.

Seima Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mindaugs Linģe uzsvēra, ka nodeva ir nepieciešama, jo turpinās ārkārtēji apstākļi. Viņš uzsvēra, ka banku sektoram ir jāsniedz ieguldījums Lietuvas aizsardzībā.

Finanšu ministre Gintare Skaiste teica, ka banku virspeļņa joprojām saglabājas augsta. Viņa norādīja, ka nākamgad solidaritātes maksājuma ieņēmumi būs zemāki nekā šogad, tomēr joprojām būs būtiski.

Lietuvas Bankas aplēses liecina, ka nākamgad banku solidaritātes nodevas ieņēmumi sasniegs 50-70 miljonus eiro. 2025.gada nodevas apmērs tiks rēķināts pēc 2019.-2020.gada banku tīro procentu ieņēmumu datiem. Arī šogad aprēķinā tiek izmantoti šie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācijas dati neļauj ECB zaudēt modrību

Simona Striževska, CBL Asset Management ekonomiste, 12.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jaunākie eirozonas inflācijas dati liecina par tās bremzēšanos, pakalpojumu cenu kāpums pagaidām neļauj Eiropas Centrālajai bankai (ECB) pārliecinoši lemt par procentlikmju samazinājumu.

ECB joprojām nevēlas konkretizēt tālākos soļus

Atbilstoši gaidām, ECB marta sēdē eirozonā ir atstājusi procentu likmes nemainīgas. Kopš pērnā gada septembra ECB depozīta likme saglabājas 4.0 % un refinansēšanas likme – 4.5 % līmenī. ECB apstiprināja, ka arī turpmāk visus lēmumus pieņems, balstoties uz jaunākajiem ekonomikas datiem. Sēdes laikā ECB pazemināja gan inflācijas, gan ekonomikas izaugsmes prognozes, uzsverot, ka daudz skaidrāks priekšstats par inflācijas dinamiku varētu būt aiznākamajā sēdē jūnijā. Tirgus dalībnieki patlaban uzskata, ka tieši jūnijā ECB varētu spert pirmo soli likmju mazināšanas virzienā, gada otrajā pusē pazeminot likmes vēl trīs reizes. Tādējādi, balstoties uz nākotnes darījumu jeb fjūčeru cenām, depozīta likme, kurai cieši seko līdzi arī Euribor, gada beigās varētu pazemināties līdz 3 %, nākamajos gados – nostabilizēties 2.25 - 2.50 % robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemāka kreditēšana un zemāka izaugsme Latvijā ir "vistas un olas"” jautājums – vai varam pārraut šo apburto loku?

Artūrs Jukšs, Rietumu Bankas Kredītu pārvaldes vadītājs, 03.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jau ilgāku laiku tiek spriests par kreditēšanas apjomiem un tiek meklēti iemesli, kāpēc mēs atpaliekam no kaimiņvalstīm. Un izaicinājums šajā diskusijā ir saprast cēloņsakarību un tieši tas, ka te nav acīmredzamu iemeslu rada spriedzi un neizpratni.

Proti, uz jebkuru jautājumu kreditēšanas jomā var paskatīties no vairākām pusēm – piemēram, ekonomika neaug pietiekami ātri, jo netiek pietiekami kreditēts. Vai arī netiek pietiekami kreditēts, jo ekonomika neaug pietiekami ātri. Jūs šo teikumu varat pateikt kā vien gribat un tas principiāli būs pareizi, bet risinājumu mums tas nedod.

Šajā komentārā es centīšos atrast alternatīvu skatījumu, kāpēc Latvijā patiesi ir zemāka uzņēmumu kreditēšana nekā citās Baltijas valstīs un apskatīšu dažādus aspektus. Šis komentārs viennozīmīgu atbildi nedos, bet ceru, ka tas piešķirs vismaz jaunu skatījumu uz šo “apļveida” diskusiju.

Un gribu sākt ar pieņēmumu, ka problēma nav paši Latvijas uzņēmumi, kas neradītu pietiekami ambiciozus izaugsmes plānus – mūsu uzņēmēji ne ar ko nav sliktāki par Baltijas kaimiņiem – tiem ir idejas, mērķi, prasmes un spējas. Un tikpat svarīgi, ka Latvijas bankas nav sliktākas – tās ir racionālas un vēlas pelnīt no kreditēšanas un tām nav iemesla būt būtiski piesardzīgākām kā citās Baltijas valstīs. Bet jāsāk ar situācijas apskatu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bankas nodrošinās skaidras naudas pieejamību un pārstāvību reģionos uz adekvātiem nosacījumiem

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 25.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumu jāievēro arī dārzeņu, puķu sēklu un griezto ziedu tirgotājiem

Db.lv, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) norāda, ka visiem dārzeņu un puķu sēklu, kā arī griezto ziedu, tirgotājiem ir jāievēro Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likums (NTPAL) attiecībās ar saviem piegādātājiem.

Ņemot vērā, ka Eiropas Savienības (ES) regulējošos aktos dārzeņu un puķu sēklas uzskaitītas kategorijā pie "Eļļas augu sēklas un augļi; dažādi graudi, sēklas un augļi; augi rūpniecības un medicīnas vajadzībām; salmi un rupjā lopbarība", kā arī grieztie ziedi, puķu sīpoli un gumi ir uzskaitīti kategorijā pie "Veģetējoši koki un citi augi; sīpoli, saknes un līdzīgas augu daļas; griezti ziedi un dekoratīvi zaļumi", tad NTPAL piemērošanas kontekstā šie produkti vērtējami kā lauksaimniecības produkti. Līdz ar to audzētājs jeb ražotājs ir "lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājs" un tas tiek aizsargāts no negodīgas tirdzniecības prakses veidiem no tā audzēto produktu tirgotājiem. Turpretī dārzeņu un puķu sēklu vai ziedu tirgotājs, kas tos pērk tālākai pārdošanai saviem klientiem, tostarp patērētājiem, ir "pircējs" un tam ir saistoši NTPAL paredzētie aizliegumi, kas ierobežo pircēja negodīgu tirdzniecības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

CleanR Grupa pērn attīstībā investējusi 10 miljonus eiro

Db.lv, 30.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides pakalpojumu uzņēmums AS “CleanR Grupa” (Grupa) pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēdzis ar stabiliem un pozitīviem finanšu rezultātiem – apgrozījums sasniedza 102 miljonus eiro, kas ir par 49% vairāk nekā 2022. gadā, bet investīcijas Grupas ražošanas attīstībā, modernizācijā un tirgus paplašināšanā – 10 miljonus eiro, liecina Grupas auditētie rezultāti par 2023. gadu.

Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā bija 91 miljons eiro – par 14% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabāja spēcīgas pozīcijas – 51%, EBITDA sasniedza 19,6 miljonus eiro – par 76% vairāk nekā 2022. gadā.

Pērnais gads Grupai bija ne tikai pirmais gads pēc restrukturizācijas, bet arī pirmais gads kā kapitāla tirgus dalībniekam pēc debijas “Nasdaq” Rīgas biržā, kas Grupai sniedz gan iespējas, gan uzliek atbildību turpināt nodrošināt atklātu, caurskatāmu un rezultatīvu biznesa darbību.

Pēc obligāciju emisijas piesaistītais finansējums 15 miljonu eiro tika novirzīts vides pakalpojumu biznesa attīstībai, tostarp M&A darījumu īstenošanai.

“Grupas rezultāti ir stabilitātes garantija mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Tie mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par vidi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no pasažieru transporta flotes veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

CleanR Grupa noslēdz 2023. gadu ar stabilu izaugsmi

Db.lv, 29.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“CleanR Grupa”, kas pārvalda Latvijā vadošos uzņēmumus vides pakalpojumu jomā, pirmo gadu pēc restrukturizācijas noslēgusi ar stabili augošiem finanšu rezultātiem – apgrozījums kāpināts par 48%, sasniedzot 101 miljonu eiro, bet investīcijas Grupas pakalpojumu nodrošināšanā un vides nozares attīstībā bija astoņi miljoni eiro, liecina Grupas neauditētie rezultāti par 12 mēnešiem.

AS “CleanR Grupa” peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA sasniedza 19,7 miljonus eiro – par 77% vairāk nekā 2022. gadā. Grupas aktīvu vērtība 2023. gadā ir 91 miljons eiro – par 13% vairāk nekā 2022. gadā, pašu kapitāls saglabā spēcīgas pozīcijas – 51%.

“Šie rezultāti ir stabilitātes garants mūsu partneriem, investoru – obligacionāru – kopienai visā Baltijā, darbiniekiem un galu galā arī tautsaimniecībai. Vienlaikus tas mums paver iespējas ieguldīt izglītošanā par videi un valsts aprites ekonomikas mērķu sasniegšanā. Piemēram, pērn Grupas uzņēmums “CleanR” par saviem līdzekļiem Rīgā ieviesa modernu infrastruktūru – pazemes konteinerus, kas nu jau ir 34 daudzdzīvokļu namu pagalmos. Būtiski “zaļinājām” mūsu autoparku, pašlaik 42% no tā veido bezemisiju spēkrati, grupas uzņēmumos digitalizējām procesus, lai uzlabotu klientu apkalpošanu un samazinātu resursu patēriņu,” stāsta “CleanR Grupas” valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele pērn Baltijā jaunos aizdevumos izsniegusi 897 miljonus eiro

Db.lv, 28.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka Citadele 2023. gadā privātpersonu un uzņēmumu segmenta klientiem Baltijā jaunos aizdevumos kopumā izsniegusi 897 miljonus eiro, no tiem 115 miljoni eiro izsniegti aizdevumos, kas veicina pāreju uz zaļo ekonomiku.

Tāpat banka Citadele pērn vairākas reizes paaugstināja noguldījumu procentu likmes, un klientu noguldījumu apjoms gada beigās sasniedza 3 830 miljonus eiro.

“Esam gandarīti, ka, neraugoties uz sarežģīto ekonomisko vidi 2023. gadā, esam turpinājuši nodrošināt saviem klientiem iespējami labāko un kvalitatīvāko pieredzi finanšu jautājumos. Mums bija rekordaugsti rezultāti un portfeļa kvalitāte ir vēl vairāk uzlabojusies. Ņemot vērā ekonomisko un ģeopolitisko situāciju, nodrošinājām, ka banka darbojas ar vēl spēcīgākiem kapitāla un likviditātes rādītājiem. Tāpat liels darbs ieguldīts stratēģisko alternatīvu izvērtēšanā, un mēs turpinām iespējamo scenāriju, tostarp sākotnējā publiskā akciju piedāvājuma potenciāla izskatīšanu,” saka Johans Akerbloms (Johan Åkerblom), bankas Citadele valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru