Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas vidēji aug par 2-15% gadā, informēja nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

"Latio" Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins skaidro, ka lielais diapazons saistīts ar vēsturiski saslēgtajiem piecu līdz 10 gadu ilgtermiņa līgumiem, kuros maksa noteikta atbilstoši tā laika lauksaimniecības zemes cenām.

Taču pēdējos divos, trijos gados jaunie līgumi tiek slēgti jau uz krietni īsāku termiņu - lielākoties uz gadu. Tas īpašniekiem ļauj pielāgot jaunās atlīdzības reālajai tirgus situācijai, kas saistīta ar lauksaimniecības zemes tirgus cenu, kā arī lauksaimniecības produkcijas cenu pieaugumu, norāda Lūkins.

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes nomas maksas 2023.gada janvārī Austrumvidzemes un Rietumvidzemes reģionos bija diapazonā no 70 līdz 180 eiro par hektāru, Vidusdaugavas un Zemgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 300 eiro par hektāru, Ziemeļkurzemes un Dienvidkurzemes reģionos - diapazonā no 90 līdz 250 eiro par hektāru, bet Ziemeļlatgales un Dienvidlatgales reģionos - diapazonā no 70 līdz 150 eiro par hektāru.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu pasākumu īstenošanu”, bezkompromisa tiesiskuma apoloģēts zemes īpašniekus, faktiski, kvalificē vientiešos, baronos un sponsoros. Tagad lieta nonākusi Satversmes tiesā.

Tieslietu ministrija pēc būtības, maldinot premjeru un koalīcijas biedrus, radījusi likumdošanas brāķi, kas Saeimā pieņemts ar 75 balsīm “par”. Likums, acīmredzami, tapis priekšvēlēšanu gaisotnē.

Labam likumam jābūt kompromisam, kas saprātīgi un samērīgi salāgo pretējo pušu tiesības. Pretējā gadījumā tas ir brāķis vai populistu ierocis sev vien zināmu mērķu sasniegšanai. Iespējams, Saeimas 2021. gada 30. septembrī pieņemtais likums “Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”” tiešām bija labi domāts, un valdība naivi ticēja, ka šis Tieslietu ministrijas gara darbs “piespiedu laulības” starp zemes, dzīvokļu un savrupmāju īpašniekiem padarīs abām pusēm saprotamākas un pieņemamākas. Tomēr realitātē likums neatbilst ne tā izstrādāšanas mērķiem un uzdevumiem, ne arī Latvijas valsts stūrakmenim – Satversmei, norāda jomas pārzinātāji un eksperti.

Kopš 2005.gada lauksaimniecības zemju cenas pieaugušas 20 reižu, bet kopš 2020.gada cena kāpusi par 40%, informē nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka lauksaimniecībā izmantojamo zemju un meža īpašumu tirgus šobrīd ir viens no aktīvākajiem, taču potenciālajiem darījumu dalībniekiem patlaban publiski nav pieejamas objektīvas informācijas par norisēm šajos tirgus segmentos.

Vidējā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā decembrī bija 170 eiro par hektāru (novembrī - 160 eiro par hektāru), bet augstākā lauksaimniecības zemes nomas maksa gadā Latvijā bija 330 eiro par hektāru (novembrī - 320 eiro par hektāru).

Savukārt meža īpašumiem vidējā summa, ko pārpircēji samaksājuši īpašniekam no reālās tirgus vērtības, pārējo paturot sev, decembrī bija 60% (novembrī - 45%). Vienlaikus 60% pārdevēju pārdeva īpašumu zem tirgus cenas (novembrī - 65%).

Latvijā joprojām saglabājas pieprasījums pēc zemes iegādes privātmāju būvniecībai. Pēdējo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk kā 13 tūkstoši darījumi ar zemes gabaliem, kas paredzēti apbūvei, no kuriem aptuveni puse Pierīgā, liecina Luminor bankas dati.

Saskaņā ar reģistrētajiem datiem pēdējo trīs gadu laikā visvairāk darījumi notikuši Mārupes un Ķekavas novados.

Neraugoties uz to, ka aizvadītajā gadā gan visā Latvijā, gan Pierīgā tika novērots darījumu skaita kritums, kā liecina dati, saglabājas pieprasījums pēc privātmāju apbūvei paredzētiem zemes gabaliem.

Pieprasītākā vieta zemes iegādei ir Pierīga un Rīgas teritorija, kur vienlaikus ir arī augstākās zemes cenas – Rīgas teritorijā zemi privātmājas būvniecībai var iegādāties vidēji par 80 000 eiro, kamēr Pierīgā - 50 000 eiro. Tajā pašā laikā Jūrmalas teritorijā zemes cena sasniedz vidēji 140 000 eiro. Pierīgas teritorijā starp populārākajām vietām ir Mārupe, Ķekava, Babīte un Salaspils. Savukārt plašākais piedāvājums zemes gabalu iegādei šobrīd ir Babītē, kam seko Mārupe, Ķekava un Garkalne.

Vidējās meža īpašumu cenas Latvijā turpina pieaugt, tomēr liela daļa īpašnieku stāvus bagāti no darījuma nekļūst. Pēc nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” apkopotā ikmēneša “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* datiem, šī gada pirmajos mēnešos puse īpašnieku pārdevuši īpašumu zem tirgus cenas.

Tiesa, kopš decembra šādu darījumu īpatsvars samazinājies par 10%, viešot cerību, ka meža īpašnieku spēja atpazīt negodīgu darījumu risku pakāpeniski palielinās.

200 EUR/ ha robežai tuvojas arī vidējā nomas maksa par lauksaimniecībā izmantojamām zemēm (LIZ) – augstāka cena ir īpašumiem ar izdevīgu atrašanās vietu, infrastruktūru, sakārtotu meliorācijas sistēmu un citiem faktoriem. Pagaidām “Latio” nav novērojis pastiprinātu meža un LIZ īpašnieku interesi finanšu trūkuma dēļ pārdot savus īpašumus piespiedu kārtā, kā tas notika 2008. gada krīzes laikā.

Jaunākie “Lauku īpašumu tirgus indeksa”* dati (februāris):

Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ):

Nekustamā īpašuma tirgū janvārī novērota zemākā aktivitāte pēdējo divu gadu laikā gan kopējo darījumu skaita, gan intereses ziņā, liecina nekustamo īpašumu kompānijas "Latio" apkopotie tirgus dati.

Vairums potenciālo pircēju joprojām ieņem nogaidošu pozīciju, sekojot līdzi banku kredītpolitikai, EURIBOR likmes izmaiņām un tirgū pieejamo īpašumu piedāvājumu opcijām.

Darījumu tendences janvārī iezīmē pērnā gada nogalē uzsākto kursu – būtiskas izmaiņas nekustamo īpašumu cenās nav novērotas. Joprojām turpina pieaugt dienu skaits, kas vajadzīgs, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu – vidēji tās ir jau 80 dienas. Salīdzinoši augstu līmeni saglabā to darījumu īpatsvars, kas veikti bez kredīta piesaistes, turklāt lielāka daļa šādu īpašumu tiek iegādāti ar mērķi tos izīrēt.

No vienas puses, tas apliecina pirktspējīgo iedzīvotāju vēlmi pasargāt savu naudu no inflācijas spaidiem. Bet no otras – brīdina par arvien pieaugošu nākotnes problēmu sociālekonomiskajā kontekstā, proti, samazinās to pircēju īpatsvars, kas var atļauties iegādāties savu pirmo mājokli (first-time homebuyers). Vairumā gadījumu pirmo mājokli pērk tieši gados jaunāki cilvēki, kas valsts ekonomiskās attīstības izpratnē uzskatāmi par tās galveno virzītājspēku.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu, kas noteiks kārtību, kādā sākams un īstenojams vienota īpašuma izveidošanas process piespiedu dalītā īpašuma gadījumā, ja uz citai personai piederoša zemes īpašuma atrodas daudzdzīvokļu māja ar privatizētu dzīvokļu īpašumiem.

Balsojumā par šo likumu 56 deputāti bija "par" un 18 - "pret".

Saeimas deputāte Regīna Ločmele (S) debatēs teica, ka viņas pārstāvētā "Saskaņas" Saeimas frakcija šo likumu neatbalsta, jo tas esot "netaisnīgs savā saknē". Viņa norādīja, ka likums izbeigs piespiedu dalīto īpašumu privatizētajās daudzdzīvokļu mājās zemes īpašnieku interesēs. Viņiem radīsies iespēja nopelnīt vismaz 200 miljonus eiro, ko "samaksāt zemes baroniem", teica deputāte.

Arī viņas partijas biedrs Sergejs Dolgopolovs (S) teica, ka šis likums nerisina problēmu kopumā, kuru esot radījusi valsts, ne cilvēki.

Savukārt koalīcijas politiķis Jānis Dombrava (NA) akcentēja, ka dalītais īpašums privatizētajās daudzdzīvokļu mājās bijusi problēma daudzu desmitu gadu garumā un līdz šim nav bijis izstrādāts instruments, kā to risināt. Dombrava pateicās kolēģiem, kuri turpināja darbu pie šī regulējuma un likumu noveda tik tālu.

Zemes vērtība Igaunijā ir 32,5 miljardi eiro, kas ir 8,3 reizes vairāk nekā 2001.gadā, liecina kārtējās Igaunijas Zemes departamenta veiktās zemes taksācijas dati.

Šogad tika aprēķināta aptuvenā tirgus cena visiem 761 286 zemesgabaliem Igaunijā. Vērtējums tika sagatavots, analizējot Zemes departamenta datubāzē esošos darījumus līdz šā gada 30.jūnijam.

Novērtējumā secināts, ka 71% Igaunijas zemes vērtības zemesgabali, kas paredzēti dzīvojamai, komerciālai vai ražošanas apbūvei, un tie aizņem 4% Igaunijas teritorijas. Savukārt meži aizņem 49% Igaunijas teritorijas, bet veido tikai 8% no kopējās zemes vērtības. Zemes departaments norādīja, ka taksācijā apbūvējamie zemesgabali vērtēti bez ēkām, bet meži - bez kokiem.

Galvenais iemesls Igaunijas zemes vērtības pieaugumam pēdējā 21 gada laikā ir vispārējā cenu līmeņa celšanas. Tomēr zemes vērtība ir augusi 8,3 reizes, lai gan vidējās cenas pieaugums kopš 2001.gada ir 4,8 reizes, mājokļa izmaksas ir kļuvušas 4,3 reižu dārgākas, bet dzīves dārdzība pieaugusi 2,2 reizes.

Satversmes tiesa (ST) drīzumā izvērtēs vairāku pieteicēju, tostarp ārvalstu pilsoņu, iesniegtās konstitucionālās sūdzības par likuma Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību vairāku normu neatbilstību Satversmei un izlems to izskatīšanas kārtību tiesā.

Lai nodrošinātu lietas taisnīgu izskatīšanu un netiktu atkārtotas citās lietās pieļautās kļūdas, vairāku pieteicēju pārstāvis zvērināts advokāts Normunds Šlitke aicina ST kā pieaicinātās personas uzaicināt arī konkrētās jomas profesionāļus un ekspertus, kuriem ir gan attiecīga izglītība, gan pieredze, gan arī kvalifikācija, tostarp plašas zināšanas un atzīta kompetence ekonomikā, tostarp regulēto cenu noteikšanas jomā.

Saeimas kārtējais brāķis vēlētāju balsu zvejošanas vārdā 

Saeimas pērn pieņemtais likums, kas vērsts uz “piespiedu dalītā īpašuma sakārtošanu vērstu...

Piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, nesen disertāciju attiecīgajā tēmā aizstāvējušo tiesību zinātņu doktori Artu Snipi, kā arī attiecīgās nevalstiskās organizācijas un to pārstāvjus, tostarp Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidentu un Latvijas Transporta līdzekļu apdrošināšanas biroja valdes priekšsēdētāju – ekonomistu Jāni Abāšinu, kurš jau iepriekš šajos jautājumos ir sniedzis atzinumus gan likumdevējam, gan arī ST. Savukārt pašu lietu advokāts Satversmes tiesu aicina skatīt mutvārdu procesā, kas tiesnešiem un lietas dalībniekiem ļaus šiem ekspertiem uzdot jautājumus, tā konstatējot Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā un Saeimā pieņemtajā likumā, visticamāk, apzināti pieļauto brāķi.

Pavirša attieksme

Pieņemot likumu Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību, Saeima ne vien nevērtēja iecerēto grozījumu ekonomiskos un tiesiskos aspektus, bet pat nemēģināja, kā to noteica ST 2018. gada 12. aprīļa spriedums, rast tādu konkrētās situācijas risinājumu, "kura izstrādes gaitā būtu pienācīgi izvērtēti iespējamie personu pamattiesību ierobežojumi un ar kuru tiktu taisnīgi līdzsvarotas zemes īpašnieku un daudzdzīvokļu māju īpašnieku tiesības".

"Likumdevējs klaji ignorēja ne vien ST iepriekš šajā sakarā pieņemtos spriedumus, bet arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumu, ka jebkuram īpašumtiesību ierobežojumam, kas saistīts ar valsts tiesībām kontrolēt īpašuma izmantošanu, ir jāsasniedz taisnīgs līdzsvars starp sabiedrības vispārējām interesēm un indivīda pamattiesību aizsardzību," norāda N. Šlitke.

Tiesiskā valstī, ja vien būtiski nemainās kādi faktiskie, sociālie vai ekonomiskie apstākļi, personai ir tiesības paļauties, ka likumos un ST spriedumos noteiktais tiks ievērots un piemērots, tomēr šajā gadījumā tiesiskās paļāvības principu izkonkurēja tuvojošās Saeimas vēlēšanas un politiķu vēlme tikt pie iespējami lielāka vēlētāju balsu skaita. Līdz ar to apstrīdētās likuma normas ir nevis ekonomiski, bet gan politiski motivētas, turklāt ir pretrunā ar valdības deklarēto mērķi – dalītā īpašuma pilnīgu izbeigšanu, uzskata advokāts. Tādēļ ST, skatot šo izpildvaras likumdevējam apzināti iespēlēto un Saeimas visai populistiski pieņemto brāķi, būtu nepieciešams pieaicināt nevis teju vai juristus vien, bet arī attiecīgu izglītību un kompetenci ieguvušus jomas profesionāļus, kuri argumentēti var sniegt savu ekspertu viedokli par to, kādas ekonomiskās un tiesiskās sekas zemes īpašniekiem un sabiedrībai kopumā rada šie TM slepus un tendenciozi, kā arī klaji neprofesionāli izstrādātie likuma grozījumi, pauž N.Šlitke.

Neadekvāta cena

Advokāts uzsver, ka tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi ir tiesiskas valsts pamatelementi, un ikvienam ir tiesības paļauties, ka valstī, kura deklarējusi, ka tajā pastāv brīvā tirgus ekonomika, samazinās tādu nozaru skaits, kurās valsts ar likumu regulē cenas un nosaka, cik lielu atlīdzību par sev piederošo lietu kāda sabiedrības grupa drīkst saņemt un kādu – ne.

"Minētajā likumā noteiktā likumiskās lietošanas maksa 4% apmērā ir ne vien ekonomiski nepamatota, bet nesamērīgi un būtiski samazina vai pat pilnībā izslēdz jebkādu ienākumu jeb peļņu no īpašuma, kas faktiski ir pielīdzināms īpašuma konfiskācijai vai ekspropriācijai. Turklāt tas, ka zemes īpašnieks gadā iegūst ienākumus 4% apmērā no sev piederošās zemes kadastrālās vērtības, ir mīts. Realitātē šī summa var sarukt līdz vienam procentam vai pat vēl mazāk, jo aptuveni 1,5–2,5% no likumā noteiktās nomas maksas veido zemes īpašnieka valstij, tostarp pašvaldībai, maksājamie nodokļi par neiznomājamo zemi. Piemēram, par zemi ielu sarkanajās līnijās zemes īpašnieks nesaņem vispār neko, toties maksā par to nodokļus pilsētai, kura pati kopā ar valsti de facto šo zemes daļu lieto," uzsver advokāts, piebilstot, ka vēl ir grāmatvedības pakalpojumi, administratīvie izdevumi, iekasēšanas izmaksas un neiekasēšanas riski, ienākuma nodoklis u. tml.

Turklāt arī to zemju īpašnieki, uz kuru zemes atrodas degvielas uzpildes stacijas, ražotnes, citi komercobjekti, vai valsts, tostarp pašvaldību objekti, vairs nevar par tiem slēgt taisnīgus zemes nomas līgumus, pusēm savstarpēji vienojoties, jo likums paredz vien fiksētu atlīdzību 4% apmērā no zemes kadastrālās vērtības gadā. Līdz ar to nav iespējams runāt par taisnīgu zemes īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku, kā arī atsevišķu komersantu tiesību līdzsvarojumu.

Tas, ka ST kā ekspertus gluži vai visās jomās galvenokārt pieaicina tikai juristus, nav pareizi. Tā, piemēram, iepriekš līdzīgā strīdā – lietā Nr. 2017-17-01, kurā arī tika skatīts jautājums par zemes nomas maksas lielumu dalītajos īpašumos, sākotnēji bija pieaicināti galvenokārt vien juristi. "Vēl sliktāk – tika pieaicināta arī Latvijas Banka, kurai jau tā nav ne mazākās kompetences un pieredzes mikroekonomikā, tostarp valsts regulēto cenu noteikšanas jomā, kura savai pārstāvībai ST nosūtīja biologa un jurista kvalifikāciju ieguvušu amatpersonu, kam dažus mēnešus pēc tam bija paredzēts Saeimas balsojums par amata pilnvaru pagarināšanu," pauž N. Šlitke.

Pat šajos ekonomikai samērā smagajos laikos likumdevējs visai pamatoti nenosaka politiski regulētas jeb ar likumu noteiktas cenas vai to griestus, piemēram, elektrībai, gāzei vai pārtikai, jo tas neatbilst Satversmei un no tās izrietošajai tirgus ekonomikai un tajā nostiprinātajai privātīpašuma respektēšanas un aizsardzības prioritātei. Zeme dalītajos īpašumos nav izņēmums, un, pat ja likumdevējs tās lietošanu un atlīdzību par to ir izlēmis regulēt politiski, likumdevējam ir pienākums noteikt to adekvātā un ekonomiski pamatotā apmērā un Satversmei atbilstoši, ko bez profesionāļu uzklausīšanas un viņu viedokļu respektēšanas paveikt nav iespējams.

"Ņemot vērā to, ka ST spriedums un tajā sniegtā tiesību normu interpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, amatpersonām, kā arī privātpersonām, nav pieļaujams, ka par kapitāla atdevi, cenu noteikšanu, investīciju drošību un īpašumu minimālo ienesīgumu izsakās juristi neatkarīgi no viņu kompetences tiesību jomā un viņu skaita. Ir vitāli nepieciešams kā pieaicinātās personas ST obligāti uzklausīt profesionāļus un attiecīgo jomu ekspertus, kuru redzējumu uz problēmas risinājumu neaptumšo šauras dažādu politisko spēku, citu sabiedrības grupu vai pašu intereses," uzsver advokāts.

Visu rakstu lasiet 20.septembra laikrakstā Diena!

Oficiāls paziņojums par Vidus ielu 2, Rīga, LV-1010, Latvijas Republika

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valstsīpašumu likuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastravienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašumatiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 900 000 EUR. Izsoles drošības naudair 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Kopš 2011. gada lauksaimniecībā izmantojamās aramzemes cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pieaugusi vairāk nekā 3 reizes. Baltijas valstīs aramzemes vidējā cena ir līdzīga, tomēr visdārgākā tā ir Latvijā, bet lētākā Igaunijā, informē Luminor banka.

Luminor bankas mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Mareks Gurauskas uzskata, ka, visticamāk, cenu kāpums turpināsies, jo pieprasījums pārsniedz piedāvājumu, turklāt visās trijās Baltijas valstīs lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir likvīds īpašums, tādēļ kredītiestādes to uzskata par labu ķīlu.

Cenu kāpumu atzīst arī nekustamo īpašumu kompānija Latio, norādot, ka cenu kāpums iepriekšējos gados bijis ar 10%. Uzņēmuma dati rāda, ka lauksaimniecības zeme, kas pirms pāris gadiem maksāja ap 2000 eiro, pašlaik nav lētāka par 2500 eiro, savukārt tā, kuras cena bija 3500 līdz 5000 eiro, pašlaik maksā vismaz 4000 līdz 6000 eiro.

"Pirms desmit gadiem hektārs aramzemes Baltijas valstīs maksāja virs 1000 eiro. Kopš tā laika cenas augušas katru gadu. Ja sākotnēji cenu pieauguma ziņā līdere bija Latvija, tad 2015. gadā to apsteidza Lietuva. Pēdējos gados Latvijā un Lietuvā aramzemes cena ir ļoti līdzīga un nedaudz pārsniedz 4000 eiro par hektāru. Visticamāk tuvākajā laikā tirgū nebūs novērojamas būtiskas pārmaiņas, jo zeme ir laba investīcija, un pieprasījums rada spiedienu uz cenu. Esošā ES maksājumu sistēma un lauksaimniecības tehnoloģiju attīstība nosaka to, ka faktiskā atdeve no zemes vienības palielinās, tādēļ aramzemes cenu pieaugumam ir arī daudz racionālu iemeslu," norāda M.Gurauskas.

Brīvprātīgais oglekļa tirgus joprojām ir agrīnā stadijā, taču tas strauji aug un mainās. Projektu izstrādātāji, kuru uzdevums ir orientēties izmaiņās un nodrošināt īstenoto projektu atbilstību augstiem standartiem, aktīvi piesaista sadarbībai zemes īpašniekus, t.sk. piedāvājot savu algoto ekspertu pieredzi.

Zemes īpašnieki var saņemt noderīgu informāciju un ziņas projektu izstrādātāju kanālos, iepazīties ar ekspertiem šajā jomā vai veidot sadarbību ar citiem zemes īpašniekiem programmas ietvaros. Pirms dalības oglekļu kredītu projektā, noteikti vērts izpētīt, kādu atbalstu konkrētais projekta attīstītājs var sniegt visa procesa laikā. Noteikumi un standarti joprojām mainās, parādās aizvien jauni tirgus spēlētāji, tāpēc mežu īpašniekiem ir jābūt informētiem par to, kādu atbalstu viņiem var sniegt oglekļa kredītu projektu attīstītāji, kādas ir izmaksas un citi aspekti.

Nozares straujā izaugsme nozīmē, ka parādīsies arvien vairāk partneru, no kuriem izvēlēties sev piemērotāko. Uzņēmumi, kas zemes īpašniekiem piedāvā iegūt papildus ienākumus no sava īpašuma, jeb oglekļa projektu attīstītāji apvieno ieinteresētos zemes īpašniekus un rūpējas par izmaksu efektivitāti, taču vienlaikus tieši projektu attīstītāji ir tie, kas nosaka noteikumus savām oglekļa programmām. Tas var nozīmēt ļoti atšķirīgas prasības, ienākumu līmeni un atbalstu zemes īpašniekiem, ar ko noteikti ir jāiepazīstas pirms sadarbības uzsākšanas.

Divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā meža zemei vidējā cena Latvijā pieaugusi par 75%, savukārt lauksaimniecībā izmantojamai zemei - tikai par 38%.

To rāda SIA Latio pētījums. Iemesli šādam salīdzinoši straujam meža zemes vidējās cenas pieaugumam tiek minēti dažādi — konkurences pieaugums potenciālo pircēju vidū, lielāka brīvās naudas masa, zeme kā izdevīgs ieguldījuma veids, jo īpaši, ja pērn bija novērojama pēdējos 30 gados nepieredzēti augsta inflācija, kuras rezultātā nauda zaudēja savu pirktspēju. Vienlaikus meža zemes vidējās cenas Latvijā būtiski pietuvojušās Zviedrijas dienviddaļas līmenim, taču tās tik un tā vēl ir apmēram vairāk nekā 2,5 reizes zemākas.

Tālredzīgie investori

“Visticamāk, šādai situācijai būs vairāku iemeslu kombinētā mijiedarbība,” pētījuma datus komentē SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš norāda, ka viens no būtiskajiem faktoriem, kurš Baltijā jau vairāk nekā 10 gadus spēlē lielu lomu, ir zemes — gan meža, gan lauksaimniecībā izmantojamās — cenas tuvināšanās Skandināvijas un vēl jo vairāk Centrāleiropas — postsociālisma valstu - līmenim. “To, ka zemei cenas Baltijā un jo īpaši Latvijā pieaugs, prognozēja teju vai visi, kuri bija saistīti ar šo sfēru, tomēr tik strauju cenu pieaugumu, kāds novērots tieši 2021. un 2022. gadā, gan neviens neprognozēja,” tā S. Lūkins.

Vidzemes lielākajās pilsētās un novados arī 2021.gadā, tāpat kā iepriekšējā gadā, novērots augsts pieprasījums pēc dzīvokļiem, privātmājām, īres mājokļiem un apbūves zemes, cenām augot par 10% līdz 20%, ko veicinājis labu, kvalitatīvu īpašumu deficīts un labvēlīgi kredītiestāžu nosacījumi, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Darījumu skaits bijis līdzīgs aizvadītajos gados reģistrētajam, ar augšupejošu tendenci atsevišķos segmentos. "Gads iesākās ar nelielām gaidām un neziņu, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas klātesamību un iespējamo ietekmi uz darījumiem ar nekustamo īpašumu un iedzīvotāju aktivitāti tajos. Tomēr, neskatoties uz ierobežojumiem un krīzi atsevišķās tautsaimniecības nozarēs, darījumi gan ar dzīvokļiem, gan privātmājām, gan apbūves zemes gabaliem saglabājās iepriekšējo gadu apjomā. Tāpēc var teikt, ka gads kopumā bijis tikpat veiksmīgs kā citi gadi," saka pilna servisa nekustamo īpašumu uzņēmuma "Latio" Valmieras biroja pārstāve, Vidzemes reģiona vērtēšanas biznesa attīstības speciāliste Daiga Mihelsone.

Spiedīgajos apstākļos pievilcīgāks kļūst otrreizējais tirgus, kura piedāvājumu lielākoties veido padomju laika būvētās sērijveida ēkas un pirmskara nami, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio dati.

Nekustamo īpašumu aģentūra “Latio” februārī novērojusi pērn iesākto tendenci: EURIBOR likmes pieauguma dēļ atgriežas pircēju interese par sērijveida projektiem – uzmanības centrā ir tieši lētākie dzīvokļi.

Rīgā ēkās ar 70% nolietojumu un vairāk šogad pārdoti nepilni 2% dzīvokļu (no visiem darījumiem ar dzīvokļu īpašumiem) ar vidējo cenu 520 EUR/ m². Daļa pircēju iegādājas lētus dzīvokļus ar mērķi tos atjaunot paši, tomēr, ja jaunais mājoklis atrodas teju pirms pusgadsimta būvētā nerenovētā ēkā, jārēķinās ar tehniskā nolietojuma radītājām problēmām – tā var būt bumba ar laika degli un beigties ar kritisku avārijas situāciju.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par februāri:

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Jaunuzņēmums “Arbonics” piedāvā oglekļa un ekosistēmu tehnoloģiju platformu, kas palīdz īpašniekiem apzināt savas zemes vai meža vērtību un sniedz atbalstu, lai uzlabotu mežsaimniekošanas praksi.

Oglekļa kredīts ir vienība, ko izmanto siltumnīcas efekta gāzu emisiju tirdzniecībai un kompensēšanai, un ar platformas starpniecību oglekļa ienākumu aprēķināšana kļūst ātrāka un vieglāka, kā arī paver iespējas pelnīt brīvprātīgajā oglekļa tirgū.

Pastāv divi oglekļa tirgu veidi: brīvprātīgie un atbilstības (obligātie) oglekļa tirgi. Abas ir tirdzniecības sistēmas, kas paredzētas oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai. Brīvprātīgā oglekļa tirgus strauji aug, un paredzams, ka tuvākajā nākotnē pieprasījums palielināsies 15 reizes, bet kopējā tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus dolāru, jo arvien vairāk uzņēmumu un patērētāju vēlas investēt oglekļa emisiju samazināšanā.

Neraugoties uz dažādo sabiedrības nostāju, valdība īsi pirms Līgo brīvdienām apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku caurmēru. Tas veicinās darījumus. Tomēr jau līdz šim īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdeva mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot jau pērn – ja 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021. gadā tas samazinājās par vidēji 15 %, bet 2022. gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieauga, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas diemžēl bijis senioru grupā.

Šonedēļ Krāslavas novadā, Dagdā dāņu investoriem piederošā SIA “Brīvība” noslēdza ap 1000 ha zemes pārdošanas darījumu, kura lielāko daļu veidoja lauksaimniecībā izmantojamā zeme un ražošanas ēkas, kuru pircējs ir Latvijas zemnieku saimniecība.

No šiem 1000 hektāriem 303 ha bija meža zeme, kura tika pārdota citam pircējam.

Darījuma konsultants Auctus Capital norāda, ka šis ir pozitīvais piemērs Latvijas saimniecību attīstībā, kas ļāvis ievērojami palielināt vietējās saimniecības zemes platības un audzēt ražošanas apjomus.

“Šobrīd redzam, ka īpašumu pirkšanas/pārdošanas tirgū notiek paaudžu maiņa. Daļa no personām, kuri iegādājās īpašumus 2000. gadu sākumā, šobrīd ir sasnieguši pensijas vecumu un pārdod savus īpašumus ārvalstīs, tai skaitā Latvijā. Tas paver iespējas atgūt Latvijas zemes un attīstīt vietējās saimniecības,” komentē Auctus Capital darījuma konsultants Edgars Mālkalns.

Nekustamā īpašuma pircēji kļuvuši prasīgāki un, ja vēl pirms pāris mēnešiem, baidoties no inflācijas, iedzīvotāji iegādājās arī nelikvīdus īpašumus, pārmaksājot to tirgus vērtību, tad šobrīd iestājusies mērenība. Tādējādi lēnām vērojama tirgus “atveseļošanās”, secina nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Latvijā pēdējā gada laikā mājokļu tirgū svārstības ir pieredzētas teju ik mēnesi. Lai atspoguļo šī tirgus jaunākās tendences, uzņēmums “Latio” “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”* apkopojis piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo jūlija datus: .

Neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti, dzīvokļu darījumu skaits Rīgā šī gada pirmajos četros mēnešos bijis rekordaugsts.

Kaut gan būtiski pieaudzis tieši jauno projektu un energoefektīvo mājokļu pieprasījums, ierobežotā piedāvājuma dēļ arī citi labi īpašumi, kas neizpilda šīs ekspektācijas, tiek pārdoti nepieredzēti ātri. Tas Latvijas nekustamo īpašumu tirgū ieviesis jaunu tendenci – piespiedu vairāksolīšanu (forced bidding), kad īpašumu iegādei piesakās vairāki pircēji, solot lielāku samaksu un paaugstinot objekta pārdošanas cenu.

Mājokļu pieprasījums šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā kopumā bijis ļoti augsts, sasniedzot 12,1 % darījumu skaita kāpumu attiecībā pret pērnā gada rādītājiem. Ja gada sākumā pieprasījums pēc dzīvojamā fonda aizvien pieauga, šobrīd klasiskie sērijveida dzīvokļi jaunās ģimenes vairs tik ļoti nepievilina. Tikmēr – gandrīz visi jaunie projekti par iepriekšējām cenām ir izpirkti vai rezervēti, bet topošie jaunie projekti būs krietni dārgāki būvniecības izmaksu dēļ.

Pēdējo pāris mēnešu laikā mājokļu tirgu var raksturot kā filmu “slow motion” režīmā. Darījumi notiek, taču dažādos segmentos ļoti atšķirīgos tempos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati.

Pircēji un pārdevēji katrs cer uz izmaiņām cenu korelācijās sev vēlamajos virzienos – pārdevēji uz kāpumu, pircēji kritumu. Tomēr būtiskas svārstības cenās nav vērojamas – arī decembrī, kad vairums saņēmuši rēķinus par novembri un apzinās paredzamās izmaksas.

Lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par aktuālo situāciju, “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Decembra nozīmīgākie jaunumi – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas, izvairoties no inflācijas sekām, brīvos līdzekļus investē nekustamajos īpašumos.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.