Zviedrijas meža īpašnieku asociācijas "Sodra" darījumam, ar kuru tā par 720 miljoniem eiro pārdos tai piederošos 153 000 hektāru zemes Baltijā ar "IKEA" saistītajai kompānijai "Ingka Investments", būs nepieciešams arī valdības lēmums, aģentūrai LETA sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūrai LETA skaidroja, ka valdības lēmums būs nepieciešams, neatkarīgi no Konkurences padomes (KP) lēmuma.

Krauze atzina, ka viņam ir žēl, ka uzņēmums nav no Latvijas, tomēr kopumā darījums ir vērtējams pozitīvi, jo tas parāda, ka Latvija ir droša vide investīcijām un šādi starptautiski uzņēmumi iegādājas īpašumus Latvijā un investē.

Tāpat ministrs papildināja, ka tas ir ilgtspējīgs ieguldījums, jo meža nozare ir jāskata nākamo 100 gadu laikā, nevis, piemēram, piecu gadu laikā.

""IKEA" sadarbojas ar uzņēmumiem, kas ražo mēbeles visā pasaulē, tostarp Latvijā. Tādējādi vēl kādiem Latvijas uzņēmumiem perspektīvā varētu būt pieejami resursi. Tas ir svarīgi, ka kokam pievienotā vērtība tiek radīta Latvijā," pauda ministrs.

Zemkopības ministrs Armands Krauze tikās ar lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, nozares pētniekiem un speciālistiem, lai diskutētu, kāda būs Latvijas lauksaimniecība nākotnē, informē Zemkopības ministrija.

Kā zināms, Eiropas Komisija (EK) nesen nāca klajā ar jaunajiem priekšlikumiem ES daudzgadu budžetam no 2028. gada, kas Latvijai nav pieņemami. EK vīzija paredz samazināt ES atbalsta finansējumu lauksaimniecībai par vienu ceturtdaļu, tādējādi jau tuvākā nākotnē apdraudot Latvijas lauksaimniecību. Turklāt šis priekšlikums neietver ne tiešo maksājumu izlīdzināšanu, ne papildu atbalstu ES austrumu pierobežas lauku reģionu stiprināšanai.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Plānojot nākotni, mūsu galvenais mērķis ir lauksaimnieciskās ražošanas stiprināšana, tās attīstība un attiecīgi arī atbalsts. Latvijai ir svarīgs katrs lauksaimnieks un katrs ražotājs, neskatoties uz to, vai tas ir liels vai mazs. Svarīgi, lai viņš ražo, rada pienesumu nozares attīstībai, nodarbinātībai un kopējai valsts ekonomikai. Turklāt īpaša nozīme ir tam, lai ražotais produkts iegūtu pievienoto vērtību tieši Latvijā, veicinot mūsu valsts ilgtspējīgu izaugsmi un konkurētspēju. Tāpēc jau pērn Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimnieku organizāciju pārstāvjiem, pētniekiem un nozares ekspertiem uzsāka kopīgu darbu četros galvenajos attīstības virzienos - augsnes auglība kā ražošanas pamats, saimniecību konkurētspēja un datu nozīme "saimniecības finanšu veselībā", tirgus pieejamība caur sadarbību kopējā pievienotās vērtības ķēdē un risku vadība ar līdzsvarotu atbildību."

Zemkopības ministrs Armands Krauze nepiekrīt Finanšu ministrijas priekšlikumam līdz 2029.gadam publiskajā piedāvājumā pārdot daļu AS "Latvijas valsts meži" (LVM) akciju, kas, ministraprāt, faktiski nozīmētu šā stratēģiski nozīmīgā un Latvijas ekonomikai būtiskā uzņēmuma privatizāciju.

Armands Krauze: "Akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" apsaimnieko ap 1,62 miljoni hektāru Latvijas zemes, ir valstiski stratēģiski svarīgs uzņēmums, pieder Latvijas tautai un ik gadu iemaksā valsts budžetā lielas summas, tāpēc esmu kategoriski pret šā uzņēmuma privatizāciju. Tas vienkārši nav iespējams - valsts meža privatizācija. Esmu pārliecināts, ka arī Saeimā nebūs atbalsts Finanšu ministrijas iniciatīvai privatizēt valsts mežu - es nevaru iedomāties, pie kādiem apstākļiem deputāti gribētu pārdot šādu stratēģiski ļoti nozīmīgu un pelnošu uzņēmumu."

Zemkopības ministrs iebilst arī pret citu stratēģiski nozīmīgu valsts uzņēmumu pārdošanu, piemēram, AS "Latvenergo". "Ja Finanšu ministrija vai kāds cits vēlas biržā kotēt kādu valsts uzņēmumu akcijas, tad tādas iespējas pastāv - ir pāris telekomunikāciju uzņēmumi, komunālo pakalpojumu uzņēmumi un tamlīdzīgi - lūdzu, laidiet biržā, bet ne jau "Latvijas valsts mežus", norādīja Armands Krauze.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

lgstošo lietavu dēļ situācija atsevišķās teritorijās arvien pasliktinās, un ir neiespējama lauksaimniecības darbu veikšana. Ņemot vērā izaicinājumus, ar kuriem pašreiz saskaras lauksaimnieki, zemkopības ministrs Armands Krauze uzskata, ka jāizsludina ārkārtas situācija lietavu skartajās teritorijās, informē ministrijā.

"Apmeklējot saimniecības un pārrunājot situāciju ar pašvaldību pārstāvjiem, jāsecina, ka šis gads dažos reģionos būs ļoti smags. Ilgstošo lietavu dēļ zeme ir pārmitra vai pilnībā zem ūdens, kultūras pūst, izplatās slimības un vietām lauku kopšana ir neiespējama. Tā nav tikai Latgales vai Vidzemes problēma - arī Sēlijā, Kurzemē un Zemgalē sējumi stāv ūdenī. Ir sākusies ražas novākšanas sezona, bet traktori grimst tīrumos, apgrūtinot gan kulšanu, gan pļaušanu. Situācija saimniecībās jau kļuvusi kritiska," atzīmē A. Krauze.

Tostarp ilgstošais lietus ir ietekmējis arī ceļu kvalitāti - reģionālie ceļi, pa kuriem smagajai tehnikai ir jāpārvietojas, ir izskaloti un nedroši. Pat, ja uz laukiem ir iespējams uzbraukt, lauksaimniekiem ir rūpīgi jāizvērtē, kā līdz tiem nokļūt.

Pēc sākotnējajiem teorētiskajiem aprēķiniem AS "Latvijas valsts meži" (LVM) ciršanas apjoma palielināšana aizsardzības budžeta papildināšanai varētu ienest aptuveni 197 miljonus eiro, aģentūrai LETA teica zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs minēja, ka ienākumus no mežu izciršanas varētu ietekmēt dažādi faktori, tostarp tas, kā izcirstā koksne tiek pārdota, tirgus cena un citi faktori, bet kopējie ienākumi varētu veidot starp 100 līdz 200 miljoniem eiro.

Viņš akcentēja, ka Zemkopības ministrija (ZM) vēl turpinās strādāt pie padziļinātiem aprēķiniem par ciršanas apjoma palielināšanas ietekmi, tostarp vēl jāvērtē lēmuma ietekme uz klimatu un mežu apsaimniekošanas ilgtspēju, kā arī tautsaimniecību. Klimata ietekmes jautājumā ZM plāno sadarboties ar Klimata un enerģētikas ministriju, pētot lēmuma ietekmi uz īstermiņa un ilgtermiņa emisijām.

Ministrs uzsvēra, ka mežā šobrīd varētu zāģēt 137 miljonus kubikmetrus koksnes, bet nepieciešams domāt arī par ilgtspēju un šo apjomu nevar izzāģēt vienlaicīgi, jo iepriekš nepieciešams izplānot mežu atjaunošanas darbus un sagatavot atjaunojamo materiālu - stādus, kā arī nepieciešams uzlabot ražošanas jaudas, lai materiāls tiktu pārstrādāts Latvijā.

2023. gada nogalē valdības atbalstu saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils, secinājusi dienesta pārbaudes komisija, kas kopš pagājušā gada decembra vērtēja valsts atbalsta kokrūpniekiem apstākļus.

Padziļināti apskatot datus no publiski pieejamam resursiem, komisija secinājusi - lai arī tobrīd bija vērojams būtisks ražošanas izmaksu kāpums un eksporta kritums, cenu faktoram veidojot ap 70%-85%, atbalstu saņēmušo uzņēmumu finansiālā situācija bija stabila un apmierinoša.

Komisija norāda, ka 2023. gada informatīvais ziņojums "Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu" bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet Zemkopības ministrija (ZM) neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta valsts AS "Latvijas Valsts meži" (LVM), netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Trans-Kaspijas starptautiskais transporta maršruts, saukts arī par Vidējo koridoru, aizvietos Ziemeļu zīda ceļa koridoru, un atslēgas posms šajā stāstā ir Azerbaidžāna.

Maršruts cauri Dienvidkaukāza valstīm ir ne tikai par 3000 kilometriem īsāks, bet arī risina Rietumu sankciju ievērošanu, apejot Krieviju pilnībā. Vidējā koridora trūkums pagaidām ir tā jauda, kas ir ievērojami mazāka nekā Ziemeļu koridora gadījumā, tomēr problēma jau tiek risināta.

Āzijas kravu plūsma un vidējais koridors

Zīda ceļš vēsturiski ir aptuveni 8000 kilometru garš tirdzniecības ceļš, kas radies vēl pirms mūsu ēras un savienoja Ķīnu ar Eiropu, lai transportētu galveno Ķīnas eksportpreci – zīdu. Mūsu dienās ir runa par jauno zīda ceļu, tostarp pat izteiktu Ķīnas un citu Āzijas valstu vēlmi preces Eiropā un Āfrikā nogādāt pa sauszemes ceļiem. 2013. gadā Ķīna uzsāka iniciatīvu Viena josta, viens ceļš (The Belt and Road Initiative), kas stiprina Ķīnas tirdzniecības saites ar citām Āzijas valstīm, Eiropu un Āfriku. Sākotnēji samērā izteikts bija ziemeļu virziens cauri Krievijai un Baltkrievijai, kas solīja nelielu papildu noslodzi arī Baltijas ostām. Latvijas gadījumā varēja būt runa par konteineriem Ziemeļvalstīm. Preču pamatplūsma no dzelzceļa tika nokrauta vecajā Eiropā un pēc būtības Latvijas ekonomiku neietekmēja. Pēc 2022. gada 24. februāra Krievijas iebrukuma Ukrainā un dažādu tirdzniecības sankciju parādīšanās ziemeļu virziens kļuva problemātisks un bija nepieciešams globāls risinājums. Kā viens no perspektīviem attīstības virzieniem tiek minēts Vidējais koridors, kas šķērso Azerbaidžānu un Gruziju. Tiek paredzēta arī Armēnijas iesaiste transporta koridora darbībā. Armēnijas un Azerbaidžānas attiecības līdz nesenai pagātnei bija visnotaļ sarežģītas. Situācija būtībā tika atrisināta šogad, pateicoties ASV iniciētajai miera deklarācijai, kas tika parakstīta 2025. gada 8. augustā starp Armēniju un Azerbaidžānu. Šis notikums atkārtoti apstiprināja Azerbaidžānas izvirzīto miera programmu pēc 2020. gada kara beigām. Attiecību normalizēšana paredz arī komunikāciju atvēršanu, tostarp Zangezūras koridora atvēršanu, kas nodrošinās netraucētu saziņu starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivānas Autonomo Republiku caur Armēniju. Šis plāns kļuva pazīstams kā Trampa maršruts starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP).

Zemkopības ministrija (ZM) valdībā saskaņošanai iesniegusi priekšlikumu izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā no 2025.gada 4.augusta līdz 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

ZM sagatavotajā rīkojuma projektā publiskotā informācija liecina, ka kopš 2025.gada maija Latvijā ilgstošu nelabvēlīgu laikapstākļu rezultātā daudzviet applūduši sējumi un stādījumi, būtiski samazinot ražību vai pilnībā iznīcinot daļu ražas. Tāpat pārmērīga augsnes mitruma dēļ lauksaimniecības tehnika bieži vien nevar piekļūt laukiem, kavējot vai padarot neiespējamu lauku apstrādi un ražas novākšanu. Aizkavēto lauksaimniecības darbu dēļ labība dīgst uz lauka, kā arī zūd tās kvalitāte un tirgus vērtība.

Ministrijā norāda, ka pārlieku lielā mitruma dēļ arī sapuvuši graudaugi, pākšaugi, kartupeļi un citas kultūras, kas daudzviet nav paspējušas sadīgt vai ir bojātas pārmērīga mitruma ietekmē. Tāpat šogad daudzviet nebija iespējams laicīgi apstādīt laukus, un stādi, ilgstoši atrodoties mitros apstākļos, vēl neiestādīti, izstīdzēja un zaudēja kvalitāti, bet vietās, kur tie tika iestādīti, noslīka mitrajā augsnē.

Latvijā aizvien ir jāmeklē iespējas veidot riska fondu, kurā lauksaimnieki veiktu iemaksas, lai segtu dabas katastrofu un citus zaudējumus, sacīja zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Ministrs atzīmēja, ka jau iepriekš rosināja lauksaimniekus izveidot riska fondu un joprojām uzskata, ka tas ir nepieciešams.

Viņš arī pauda, ka Eiropas Komisija (EK) ir sākusi neoficiāli izrādīt nevēlēšanos katru gadu kompensēt dalībvalstu lauksaimnieku zaudējumus un lēnām virza ideju, ka dalībvalstīm pašām jāplāno riski, kas ir saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, tostarp veidojot riska fondus.

"Ir pirmās indikācijas, ka EK vēlas, lai dalībvalstis pašas uzņemas atbildību un plāno šādus riska fondus," teica Krauze.

Jau vēstīts, ka, reaģējot uz pagājušā gada jūlija izskaņas vētru un būtiskajām lietusgāzēm, Krauze pērn aicināja lauksaimniekus vienoties par riska fonda izveidi, lai uzlabotu drošību dabas katastrofu un citu risku gadījumos. Tomēr novembra izskaņā jautājums par riska fonda ieviešanu tika atlikts, jo lauksaimniekiem bija būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu.

Pamatojoties zemkopības ministra Armanda Krauzes vairākkārtēju operatīvu vēršanos pie ES amatpersonām un Zemkopības ministrijas sniegto detalizēto informāciju Eiropas Komisijai (EK) par šī gada nelabvēlīgo klimatisko apstākļu nodarītajiem plašajiem postījumiem Latvijas lauksaimniecībai, EK ir nolēmusi piešķirt Latvijas lauksaimniekiem 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalstu.

Zemkopības ministrs Armands Krauze: "Nelabvēlīgie laikapstākļi šajā gadā - pavasara spēcīgās salnas un ilgstošās lietavas kopš maija - daudzviet Latvijā pilnībā vai daļēji izpostīja šī gada ražu, radot lielus zaudējumus lauksaimniekiem un apdraudot lauksaimniecības uzņēmumu ekonomisko dzīvotspēju. Ikdienā Zemkopības ministrija veica zaudējumu operatīvu apkopšanu, par to informējot Eiropas Komisiju, es ar aicinājumu pēc ārkārtas atbalsta vērsos gan ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, gan individuāli runājot ar ES amatpersonām. Esmu gandarīts, ka esam sadzirdēti."

Latvijai piešķirtais 4,2 miljonu eiro ES ārkārtas atbalsts lauksaimniekiem ir jāizmaksā līdz 2026.gada 30.aprīlim. ZM jau šodien ir sākusi darbu pie atbalsta izmaksas nosacījumu izstrādes un sāks sarunas ar lauksaimnieku organizācijām par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un praktisko īstenošanu.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš atkāpies no amata, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga", atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošo neoficiālo informāciju.

Par atkāpšanos no amata Putniņš esot paziņojis LVM akcionāru sapulcē šogad 16. oktobrī.

Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

Vienlaikus "Nekā personīga" vēsta, ka Putniņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ - atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norāda, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, jo tā būtu līdzekļu izšķērdēšana. Evikas Siliņas (JV) vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu.

Ceturtdien, 18. decembrī, ES Padome, reaģējot uz Latvijas un citu ES dalībvalstu nepārtrauktiem aicinājumiem atlikt Atmežošanas regulas piemērošanu un vienkāršot tās prasības, nolēma atlikt tās piemērošanu vēl par vienu gadu, informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Tādējādi Atmežošanas regulu ES nesāks piemērot šī gada 30. decembrī.

Biedē Atmežošanas regulas migla

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā...

ZM skaidro, ka regulas piemērošana tiks sākta lielajiem uzņēmumiem no 2026. gada 30. decembra, bet mazajiem un mikrouzņēmumiem - no 2027. gada 30. jūnija.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) skaidro, ka līdzšinējie Atmežošanas regulas nosacījumi bija nesamērīgi attiecībā uz ES lauksaimniekiem, koksnes ražotājiem un pārtikas ražotājiem, un to ieviešana samazinātu Latvijas un ES ražotāju konkurētspēju, palielinot ražošanas izmaksas un administratīvo slogu.

Tāpat viņš uzsver, ka Atmežošanas regulas mērķi Latvijā jau tiek sasniegti ar esošo nacionālo likumdošanu un atmežošanas risks Latvijā ir ļoti zems.

Grozījumi paredz, ka visiem ES uzņēmumiem, kas ražo, importē, pārstrādā, tirgo un eksportē regulas tvērumā esošus produktus (koksni, liellopus un liellopu gaļu, soju, kafiju, kakao, palmu eļļu, kaučuku), tiek nodrošināts papildu laiks sagatavoties regulas nosacījumu izpildei, informē ZM.

Ministrijā norāda, ka nepieciešams vienkāršot regulas prasības, lai neuzliktu iesaistītajiem uzņēmumiem papildu administratīvo slogu ES valstīs, kur atmežošanas prasības tiek ievērotas ar nacionālo likumdošanu.

Tāpat ES informācijas sistēma nav pietiekami gatava darboties ar paredzamo lielo datu apjomu, kas traucētu regulas ieviešanu un līdz ar to arī uzņēmumu ikdienas saimniecisko darbību, skaidro ministrijā.

ZM atzīmē, ka regulas piemērošana tiek atlikta jau otro reizi - 2024. gada nogalē tā tika atlikta līdz šī gada beigām.

Ministrijā skaidro, ka papildus regulas piemērošanas atlikšanai Atmežošanas regulas grozījumi paredz, ka apliecinājums par produkta neatmežojošo statusu ES informācijas sistēmā būs jāiesniedz tikai tam uzņēmumam, kurš pirmo reizi produktu laiž ES tirgū, bet visi uzņēmumi tālākajā produkta apstrādes, pārstrādes un realizācijas ķēdē no šīs prasības būs atbrīvoti, saglabājot izsekojamības un informācijas uzglabāšanas pienākumus.

Tāpat, ieviešot jaunu uzņēmumu kategoriju "mikro un mazais primārais tirgus dalībnieks zema riska valstī", paredzēts, ka šādiem ražotājiem pašiem nebūs ar paziņojumu ES informācijas sistēmā jāapliecina sava produkta atbilstība Atmežošanas regulas prasībām - to viņu vietā veiks valsts iestādes, informē ministrijā.

Grozījumi arī paredz, ka līdz 2026. gada 30. aprīlim Eiropas Komisijai jāizvērtē nepieciešamība tālāk vienkāršot Atmežošanas regulas prasības.

Grozījumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas ES "Oficiālajā Vēstnesī".

Jaunā AS "Latvijas valsts meži" (LVM) kokmateriālu līguma rezultātā, ko 15.aprīlī uzdeva izveidot Zemkopības ministrija (ZM), esošajiem Latvijas investoriem varētu nebūt iespēja uz vienādu konkurenci, pauda Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

ZM uzdevusi LVM izveidot jaunu līguma veidu papīrmalkas kvalitātes koksnes un kurināmās koksnes ilgtermiņa iegādei ar mērķi piesaistīt Latvijā lielos investorus, kuri ražotu produktus ar pievienoto vērtību, un plānots, ka šī līguma pārdodamās koksnes apmērs nevarēs pārsniegt 1,5 miljonus kubikmetru gadā.

Klauss uzsvēra, ka kokrūpniekiem bažas rada potenciālā līgumu ietekme uz konkurētspēju esošajiem Latvijas investoriem, piebilstot, ka, pēc publiski pieejamiem datiem, LVM visā Latvijā šādi kokmateriāli pieejami aptuveni 2,6 miljonu kubikmetru apmērā, kurus ar vienādiem nosacījumiem tirgo potenciālajiem pircējiem, piemēram, starptautiskajam koksnes plātņu ražotājam "Kronospan", kā arī granulu un citiem ražotājiem.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,966 miljardu eiro apmērā, un 2027.gadam 12,758 miljardu eiro apmērā, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais un valdībā iesniegtais informatīvais ziņojums "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam", kuru plānots izskatīt otrdienas valdības sēdē.

Vienlaikus izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai, teikts FM ziņojumā. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā, informē FM.

Tāpat ministrijā norāda, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro, informē FM.

Šā gada 13.maijā Ministru kabinets (MK) noteica uzdevumu publiskajā sektorā pārskatīt izdevumus un sagatavot priekšlikumus to samazināšanai 2026.gada budžetā vismaz 150 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien pēc Finanšu ministrijas (FM) informatīvā ziņojuma "Par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2026., 2027., 2028. un 2029.gadam" uzklausīšanas atbalstīja izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā 2026.gada budžetā.

Ziņojumā teikts, ka izdevumu samazināšanas rezultātā 2026.gadam ir atrasti papildu 171,065 miljoni eiro, kas primāri ir novirzāmi fiskālās telpas uzlabošanai. Savukārt trīs gados no 2026. līdz 2028.gadam kopumā publiskā sektora izdevumi samazināti 479 miljonu eiro apmērā.

Tāpat FM ziņojumā teikts, ka 2026.gada fiskālā telpa sākotnēji pie nemainīgas politikas tika lēsta 39,7 miljonu eiro apmērā. Savukārt, kad nozaru ministrijas kopīgi identificēja un vienojās par izdevumu samazinājumu 171 miljona eiro apmērā, fiskālā telpa 2026.gadam pieauga un sasniedz 210 miljonus eiro.

Par fiskālās telpas jeb papildu līdzekļu izlietojumu lems valdība turpmākajā budžeta izskatīšanas gaitā, aģentūrai LETA norādīja FM.

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Pērn prēmijās un naudas balvās ministriju darbiniekiem samaksāti 7 miljoni eiro, vēsta Latvijas Sabiedriskā Medija raidījums "De facto".

Prēmijas izmaksātas vairākumam ministriju darbinieku, kas nostrādājuši ilgāk par gadu, bet daudzviet tās izmanto, lai palielinātu izmaksāto atalgojumu, vērtē raidījums, atzīmējot, ka šāda prakse ir pretrunā ar atlīdzības reformas mērķiem.

Kopš šī gada sākuma valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko savu darbinieku atalgojums. Prasība attiecas uz tiem, kuri pieņem valsts pārvaldes lēmumus. Ministrijas tulkojot šo normu sev izdevīgā gaismā, piemēram, Ārlietu ministrija atklājusi 171 sava darbinieka nopelnīto, bet Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) - tikai valsts sekretāra atlīdzību, kas bijusi 7632 eiro.

Atsevišķi naudas balvas norādījusi vien retā valsts iestāde, piemēram, Satiksmes ministrijas datos redzams, ka valsts sekretāram Andulim Židkovam februārī bijusi 6346 eiro mēnešalga un tikpat liela naudas balva. Viņš ministrijā sāka strādāt pērn oktobrī, valsts sekretāra amatā - decembrī, bet jau februārī kopā ar pārējo komandu apbalvots par "airBaltic" stratēģiskā investora piesaisti, par ko astoņi cilvēki kopumā saņēmuši 32 000 eiro.

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un pārtikas nākotnes politiku nepieciešams vienkāršot un tai jāpiešķir atbilstošs finansējums, pirmdien ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē uzsvēra zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) informēja, ka sanāksmē dalībvalstis izteica viedokli par Eiropas Komisijas (EK) redzējumu lauksaimniecības un pārtikas nākotnei un meklēja risinājumus izmaiņām nosacījumos nešķiroti izkraujamai pelaģiskajai zvejai, ko kā steidzamu jautājumu izvirzīja Latvija un Lietuva.

Februārī publiskotajā konceptuālajā redzējumā EK uzsvēra, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana, tostarp zivsaimniecība, ES ir stratēģiski svarīgas nozares. Dalībvalstis piekrita, ka drošas un kvalitatīvas pārtikas ražošana ES nevar tikt uzskatīta par pašsaprotamu, kā arī piekrita, ka ES nākotnes politika jāpielāgo, lai 2040.gadā agropārtikas sektors būtu konkurētspējīgs, ilgtspējīgs, noturīgs un jaunajām paaudzēm pievilcīgs.

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.

Vairāk nekā 20 organizācijas iesniegušas iebildumus par Zemkopības ministrijas (ZM) virzītajiem grozījumiem Meža likumā, kas paredz samazināt ciršanas vecumu virknei koku sugu, liecina tiesību aktu portālā publiskotā informācija.

Grozījumiem 9.septembrī ir beidzies saskaņošanas termiņš.

Iebildumus iesniegusi SIA "Silvasert", Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienība, Latvijas Permakultūras biedrība, biedrība "Mēs Ēdolei", Meža inventarizācijas veicēju apvienība, biedrība "Drosme darīt", Jaunatnes organizācija "Protests", Latvijas Botāniķu biedrība, biedrība "Radi vidi pats", biedrība "Plieņciemam" un SIA "Taxatio".

Tāpat iebildumus iesnieguši Vides aizsardzības klubs, biedrība "Zaļā brīvība", biedrība "Latvijas ainavas", Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, Pasaules Dabas fonds, SIA "Saulgozes D", biedrība "Puse Latvijas", Finanšu ministrija (FM), Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), Kultūras ministrija (KM), Satiksmes ministrija (SM), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) un Valsts kanceleja.

Dienesta pārbaudes komisijas ziņojumā par valsts atbalstu kokrūpniekiem netika analizēts situācijas cēlonis un vienlīdzīgas konkurences jautājums, šādu vērtējumu aģentūrai LETA pauda Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš laikā, kad valdība pieņēma lēmumu par atbalstu kokrūpniecības uzņēmumiem, bija Zemkopības ministrijas valsts sekretārs.

Kronberga skatījumā, ziņojums ir retrospekcija uz situāciju, kuras attīstības scenārijs tagad ir redzams - nozarē esošo uzņēmumu skaits ticis saglabāts, valsts budžets plānotos ienākumus saņēma, bet tajā situācijā ārējie apstākļi starptautiskajos tirgos, tajā skaitā Ukrainas kara situācija, veidojusi "ļoti negatīvas prognozes Latvijas eksportspējīgajai nozarei".

"Tieši tāpēc ne tikai kokrūpnieki, bet arī Ārvalstu investoru padome aicināja valdību nekavējoties iejauties," klāstīja Kronbergs.

Ierēdnis pauda, ka kokrūpniecība ir Latvijas eksporta viens no svarīgajiem spēlētājiem. Pēc Kronberga teiktā, valdības lēmums bija ne tikai par eksportspējas saglabāšanu, bet arī par darba vietu saglabāšanu tieši reģionos, nodokļu ienākumiem, ietekmi uz iekšzemes kopproduktu (IKP). "Vienlaicīgi tas bija arī lēmums par to, lai nozarē saglabātos maksimāli daudz uzņēmumu, kas spēcina konkurenci, nevis tikai lielākie un finansiāli spēcīgākie uzņēmumi," sacīja Kronbergs.

Pēdējās nedēļās publiskajā telpā vairākkārt apspriesta 2023. gada tirgus situācija kokrūpniecībā un LVM sortimentu piegādes trīsgadīgo līgumu cenu korekcijas, kas skāra 2024.gada piegādes. Respektējot mediju darbu un sabiedrības interesi, vēlamies īsi precizēt faktus, kas attiecas uz tā brīža situāciju no nozares uzņēmumu puses, vēstulē Ministru prezidentei Evikai Siliņai un zemkopības ministram Armandam Krauzem raksta vairāki kokapstrādes nozares uzņēmēji.

Sākot ar 2022. gada IV ceturksni, nozari skāra būtisks kokmateriālu produktu tirgus kritums – strauji samazinājās celtniecības apjomi, zāģmateriālu pieprasījums un cenas, Eiropas un Āzijas būvniecības tirgus bremzējās, un tirgus dinamika kļuva neprognozējama. Šīs izmaiņas tieši ietekmēja ražošanu, nodarbinātību un rentabilitāti.

Aprakstītās tendences pilnībā atspoguļojas gan Zemkopības ministrijas informatīvajos ziņojumos, gan mūsu uzņēmumu gada pārskatos.Lielākā daļa zemāk parakstīto uzņēmumu 2023. gadā pamatdarbībā strādāja ar būtiskiem zaudējumiem. Dažos gadījumos gala rezultātu izlīdzināja citi finanšu posteņi, kas neraksturo ražošanas faktisko situāciju, un tādēļ zaudējumu apmērs gada pārskatos ne vienmēr ir tieši nolasāms.

Valsts pārvaldes algas sasniegušas ES vidējo līmeni, privātajam sektoram līdz tam vēl tālu.

Piecpadsmit Latvijas valsts iestādēs (tostarp KNAB, Ekonomikas, Finanšu un Veselības ministrijā) 2024. gadā vidējais neto atalgojums uz vienu nodarbinātu štata vietu pārsniedza darbaspējīgo iedzīvotāju neto ienākumus vidēji Eiropas Savienībā (25,5 tūkstoši eiro), liecina Eurostat dati, Valsts kancelejas publiskotie dati par darba samaksu un nodarbinātajiem valsts pārvaldē, kā arī Valsts kasē iesniegtie valsts pārvaldes iestāžu gada pārskati. Daudzu Latvijas valsts iestāžu algas visumā atbilst ES vidējam līmenim, tikai Latvijas privātais sektors kaut kā netiek līdzi Latvijas valsts sektora ambīcijām.

Lai iegūtu datus par Latvijas valsts iestāžu darbinieku vidējo atalgojumu, tika izmantoti 2024. gada pārskati par faktiskajiem valsts iestāžu izdevumiem, kādi tie ir iesniegti Valsts kasē. Par visām valsts iestādēm ir izmantotas atskaites par valsts pamatbudžeta izpildi.

Kamēr Finanšu ministrija (FM) rosina plašas reformas, meklējot veidus, kā padarīt publiskos iepirkumus Latvijā efektīvākus, viena no būtiskākajām problēmām vairākās nozarēs, īpaši telekomunikāciju, joprojām netiek saukta vārdā – favorītisms.

Publiskajos iepirkumos tas ir klātesošs gadiem – kluss, sistemātisks un finansiāli smags slogs valsts budžetam, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā. Lai gan FM iniciatīva ir apsveicama, bez konkrētiem pasākumiem favorītisma izskaušanai reformas draud palikt nepilnīgas un godīga konkurence aizvien būs tikai ilūzija. Diemžēl līdz šim nav redzamas izmaiņas, kas liecinātu par reālu vēlmi pārtraukt netaisnīgumu.

Favorītisma ēna telekomunikāciju iepirkumos

Latvijā mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumos favorītisms jau ilgstoši ir būtisks šķērslis godīgai konkurencei un efektīvai nodokļu maksātāju naudas izlietošanai. Problēmu pastiprina vairāki faktori, kas padara iepirkumu procesus nepilnīgus un uzņēmējiem nevienlīdzīgus. Pirmkārt, tie ir subjektīvi un manipulējami vērtēšanas kritēriji, piemēram, punktu sistēmas, kas tiek veidotas tā, lai vienam konkrētam pretendentam piešķirtu priekšrocības. Finanšu piedāvājuma “svars” Latvijā bieži vien ir tikai 50 % no gala rezultāta, kamēr Lietuvā un Igaunijā tas ir līdz 100 %, kas mūsu valstī ļauj uzvarēt dārgākajam piedāvājumam, nevis izdevīgākajam, pat ja piedāvāto pakalpojumu kvalitāte ir vienāda.