Bankas pārskaitījumi tiek veikti pēc IBAN numura, pārējie dati ir vien paškontrolei

Līdz ar maksājumu pārvietošanos uz e-vidi, ik pa laikam satraucamies un runājam par pārskaitījumu drošību. Zināmu mierinājumu sniedz dažādo maksājuma uzdevuma lauku aizpildīšana – saņēmēja vārda un personas koda vai attiecīgi uzņēmuma nosaukuma un reģistrācijas numura norādīšana. Atverot kontu, esam uzrādījuši gan personu apliecinošus, gan uzņēmuma dokumentus, zīmogus, paraksta paraugus un ko tik vēl ne. Tomēr izrādās, ka bankas pārskaitījuma veikšanai nekas no tā salīdzināts netiek.

DB veiktajā pārbaudē (SEB, Swedbank) apstiprinājās fakts – nav nekādu problēmu veikt pārskaitījumu, līdztekus IBAN kodam uzrādot neeksistējošu personas vārdu un personas kodu neuzrādot vispār. «Valstī nav izveidota publiska datu bāze, kurā tiktu apkopota informācija par juridiskajai personai, arī fiziskai personai piederošiem norēķinu kontiem. Tātad bankas nekur nevar pārliecināties, vai norādītais IBAN atbilst konkrētai personai,» norāda Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace.

Šodien Latvijas Bankas padome pieņēma vairākus normatīvos aktus, paplašinot IBAN reģistra lietotāju loku, informē centrālās bankas pārstāvji.

Latvijas Bankas padome pieņēma «Latvijas Bankas IBAN reģistra lietošanas kārtību», veica grozījumus «Dalības kārtībā Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā» un kārtībā «Par Latvijas Bankas klientu norēķinu kontu apkalpošanas noteikumiem». Grozījumi normatīvajos aktos stāsies spēkā 2018. gada 18. novembrī.

Latvijas Bankas IBAN reģistrs sniedz iespēju iestādēm piedāvāt saviem klientiem veikt zibmaksājumus, izmantojot klienta mobilā tālruņa numuru. IBAN reģistrs nodrošina klientu kontu IBAN numuru (International Bank Account Number: starptautisks bankas konta numurs, ko iestāde piešķīrusi klientam) un mobilo tālruņu saišu glabāšanu. IBAN reģistrs ir izveidots kā Latvijas Bankas elektroniskās klīringa sistēmas (EKS sistēmas) sastāvdaļa.

No 2007. gada 1. janvāra visām Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices bankām ir tiesības atteikt un neizpildīt klientu eiro maksājumus, kuros nav norādīti saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri, Db.lv norādīja SEB Unibankas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Agnese Gribuste.

Eiropas Maksājumu padome 2005. gadā pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. janvāra visos klientu eiro maksājumos uz Eiropas Savienības valstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici neatkarīgi no maksājumu summām ir obligāti jānorāda saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri. Saskaņā ar minēto rezolūciju 2006. gads tika noteikts kā pārejas periods, kura laikā bankas par paaugstinātām komisiju maksām varēja izpildīt rezolūcijas prasībām neatbilstošus eiro maksājumus.

SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: "Lai izvairītos no problēmām, kas varētu rasties nepilnīgi norādītu maksājumu rekvizītu dēļ, eiro maksājumu veicēji tiek aicināti pārliecināties, ka to rīcībā ir pilnīga informācija par Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvģijas un Šveices sadarbības partneru banku BIC (SWIFT) kodiem un IBAN kontu numuriem, kā arī nodrošināt, lai visi sadarbības partneri būtu informēti par Latvijas komercbanku kodu un maksājuma saņēmēju IBAN kontu numuriem."

Eiropas Maksājumu padome 2005. gadā pieņēma rezolūciju, saskaņā ar kuru no 2006. gada 1. janvāra visos klientu eiro maksājumos uz Eiropas Savienības valstīm, Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju un Šveici neatkarīgi no maksājumu summām ir obligāti jānorāda saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri. Saskaņā ar minēto rezolūciju no 2007. gada 1. janvāra visām Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices bankām ir tiesības atteikt un neizpildīt klientu eiro maksājumus, kuros nav norādīti saņēmēju banku BIC (SWIFT) kodi un saņēmēju IBAN kontu numuri.

2006. gads tika noteikts kā pārejas periods, kura laikā bankas par paaugstinātām komisiju maksām varēja izpildīt rezolūcijas prasībām neatbilstošus eiro maksājumus.

SEB Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: "Lai izvairītos no problēmām, kas varētu rasties nepilnīgi norādītu maksājumu rekvizītu dēļ, eiro maksājumu veicēji tiek aicināti pārliecināties, ka to rīcībā ir pilnīga informācija par Eiropas Savienības valstu, Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices sadarbības partneru banku BIC (SWIFT) kodiem un IBAN kontu numuriem, kā arī nodrošināt, lai visi sadarbības partneri būtu informēti par Latvijas komercbanku kodu un maksājuma saņēmēju IBAN kontu numuriem."

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Gan Latvijas Banka, gan komercbankas aktīvi aicina savus klientus savlaicīgi informēt institūcijas un sadarbības partnerus par jaunajiem, starptautiskajiem standartiem atbilstošajiem IBAN kontu numuriem, kas turpmāk, sākot ar 2005. gada 1. janvāri, tiks lietoti gan starptautiskajos, gan iekšzemes darījumos. Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) daudziem klientiem pensijas un pabalstus pārskaita uz kontiem bankās. Taču VSAA klientiem informēt aģentūru par izmaiņām nav nepieciešams, jo VSAA pati, centralizēti sadarbojoties ar bankām, saņem informāciju par tās klientu jaunajiem IBAN kontu numuriem. Tāpēc, ja pensija vai pabalsts jau tiek pārskaitīts uz kontu bankā, to saņēmējiem nav jāraizējas, ka IBAN konta izmaiņu dēļ naudu saņemt nevarēs, ziņŅ VSAA. Tikai atsevišķos gadījumos, ja VSAA nezinās kāda pensijas vai pabalsta saņēmēja jauno IBAN konta numuru, par nepieciešamību sniegt informāciju katrs klients tiks informēts individuāli. Līdz šim jau saņemta informācija no bankām par vairāk nekā 280000 klientu kontiem. Pavisam aģentūrai ir 326.6 tūkstoši klientu, kam tā dažādus pakalpojumus pārskaita uz kontiem bankās.

Latvija kā pirmā eiro zonā ieviesa ātros maksājumus jeb zibmaksājumus, un nu jau vairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu ir pieejami šie starpbanku pārskaitījumi, informē Latvijas Banka.

Gandrīz gadu pēc zibmaksājumu ieviešanas to skaits Eiropas platformā, kas apvieno 12 valstis, pārsniedzis 5 miljonus (oktobrī atsevišķās dienās pārsniedzot 100 000 maksājumu).

LB eksperti prognozē, ka, turpinoties zibmaksājumu attīstībai, gaidāms, ka komercbankas un finanšu nozares uzņēmumi tuvākajā laikā piedāvās saviem klientiem iespēju veikt šos maksājumus, izmantojot mobilā tālruņa numuru; nākotnē plaša zibmaksājumu izmantošana iespējama tirdzniecībā un e-komercijā.

Šonedēļ «Swedbank» AS pabeidza tehniskos priekšdarbus un sāka ikdienas režīmā nodrošināt saviem klientiem zibmaksājumus, tādējādivairāk nekā 90% Latvijas komercbanku klientu pieejami zibenīgi starpbanku maksājumi jebkurā diennakts laikā, t.sk. brīvdienās un svētku dienās.

Pirmajā pusgadā kredītiestādes kopumā kredītu standartus uzņēmumiem nav mainījušas, liecina Latvijas Bankas (LB) veiktā aptauja.

Tomēr arvien vairāk pastiprinās pretējas pieejas kredītiestāžu kreditēšanas politikā - dažas kredītiestādes ziņo par stingrāku kredītu standartu noteikšanu, citas – par šo standartu atvieglošanu, secinājuši centrālās bankas eksperti, piebilstot, ka pašu kredītiestāžu finansiālais stāvoklis pirmajā pusgadā kopumā neveicināja stingrāku kredītu standartu noteikšanu uzņēmumiem pretstatā iepriekšējās aptaujas rezultātiem, savukārt tirgus resursu pieejamība turpināja būt kredītu standartu atvieglošanu veicinošs faktors.

Atšķirīga kredītiestāžu pieeja vērojama arī kredītu nosacījumu pārmaiņās, piemēram, atsevišķi aptaujas dalībnieki palielinājuši uzcenojumu parastiem aizdevumiem, savukārt citi to samazinājuši. Tomēr kopumā nosacījumi ir nedaudz atviegloti, izņemot procentu likmju uzcenojuma palielinājumu riskantiem aizdevumiem vairākās kredītiestādēs.

Kā paredz Latvijas Bankas noteikumi, no nākamā gada 1. janvāra norēķiniem varēs izmantot tikai IBAN kontu numurus. Statistika liecina, ka Latvijas komercbankās šī gada jūnija beigās bija atvērti 2.3 miljoni norēķinu kontu. Šobrīd, kad līdz pilnīgai pārejai uz jauno kontu numuru lietošanu ir atlikuši nedaudz vairāk kā 3 mēneši, tikai 20 % jeb aptuveni 400 000 no kopējā banku klientu skaita norēķinos izmanto starptautiskos banku kontu numurus. Unibankas Norēķinu pārvaldes vadītājs Māris Krastiņš: «Klienti ir ļoti labi ielāgojuši, ka bankas līdz šī gada beigām apstrādei pieņem dokumentus gan ar vecajiem, gan jaunajiem kontu numuriem. Ar to arī skaidrojama klientu zemā aktivitāte, jo — kāpēc gan darīt, ja var nedarīt? Tāpēc mēs vēlamies brīdināt visus tos aptuveni 1.5 miljonus banku klientus, ka nākamā gada sākumā Eiropā populārais teiciens «No IBAN, no money!» kļūs par realitāti, jo no 1.janvāra maksājumi, kuros nebūs norādīts konta numurs jaunajā standartā, netiks izpildīti. Unibanka aicina visu banku klientus savus sadarbības partnerus informēt par saviem IBAN kontu numuriem un sākt tos izmantot savstarpējos norēķinos. »

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos ir piesaistījis 5 miljonu eiro investīcijas, lai nodrošinātu vēl straujāku starptautisku izaugsmi un ieviestu jaunus finanšu pakalpojumus - turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt savus personīgos IBAN kontus un saņemt debetkartes.

Uzņēmums jau ir iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu e-naudas licenci. Kā elektroniskās naudas institūcija, Mintos aizsargās investoru kontos esošo naudu saskaņā ar Eiropas PSD2 direktīvu.

IBAN konts ar personīgo kontu numuriem dos iespēju Mintos platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši Mintos kontā, savukārt, Mintos debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, on-line vidē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos.

Mārtiņš Šulte, «Mintos» valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs: «Klientu nodrošināšana ar personīgo IBAN kontu un debetkarti nozīmīgi paplašinās mūsu finanšu pakalpojumu klāstu un būtiski uzlabos platformas lietotāju pieredzi un ērtības. Jau drīzumā klienti varēs Mintos kontu un karti izmantot tāpat kā jebkuru citu bankas kontu un karti, saņemot uz to algu, maksājumus no klientiem vai pārskaitījumus no ģimenes un draugiem un lietojot kontu un karti personīgajiem vai biznesa norēķiniem. Vienlaikus, izmantojot šo kontu, ērti varēs turpināt investēt kredītos caur mūsu platformu, kā arī saņemt procentu maksājumus no saviem ieguldījumiem.»

Kādu brīdi plašsaziņas līdzekļos aktuāls jautājums ir intelektuālā īpašuma tiesības. Iedvesmojoties no tā, atgriezīšos pie tēmas, kas skar ne tikai sabiedriskajā transportā un restorānos izmantojamās mūzikas autortiesības, bet arī manā darba vidē aktuālu problēmu- par (ne)godīgu standartu lietošanu. Publiskajā telpā visbiežāk uzdotie jautājumi, kurus dzirdam, saskaroties ar autortiesību problemātiku, ir – Vai? Kāpēc? Cik? Kurš? Kam? Un galvenais – Maksās!

Amatpersonu «pērles» sabiedriskā transporta apskaņošanas sāgā sniedza atbildi par to, kāda ir mūsu sabiedrības izpratne par autortiesību aizsardzību. Un jāsaka, aina nav visai glaimojoša. Visvairāk mani sajūsmina svaigais un pirmreizējais izbrīns par lietām, kas sakņojas 19. gadsimtā!!! Nerunāsim šoreiz par Bernes, Ženēvas, Romas un Briseles konvencijām, par 20. gadsimta vidū dibināto Pasaules intelektuālā īpašuma organizāciju — World Intellectual Property organisation (WIPO), bet uzšķirsim mūsu pašu Satversmes 113. pantu «Valsts atzīst zinātniskās, mākslinieciskās un citādas jaunrades brīvību, kā arī aizsargā autortiesības un patenttiesības». Ņemot vērā problēmas senumu, izbrīna periodam (Vai? Kāpēc?) būtu jābeidzas. Tā vietā vajadzētu meklēt atbildes uz jautājumu - kā nodrošināt taisnīgu atlīdzību par intelektuālā īpašuma izmantošanu?

Reaģējot uz iepriekšējā bloga ieraksta komentāra sniedzēja kritiku par to, ka ikviens standarts ir kārtējā uzspiestā norma, kuru mūsdienu ekonomiskajos apstākļos uzņēmējiem atkal ir jāpilda, izdodot finansu līdzekļus, uzskatu par nepieciešamu paskaidrot – standartu lietošana ir BRĪVPRĀTĪGA!

Lai varētu tālāk runāt par šo tēmu, mums vispirms jānoskaidro, kas ir standarts un kādu labumu tas mums sniedz. Mēs nereti lietojam vārdus un jēdzienus, kuru jēgu līdz galam neizprotam, vai arī lietojam tos nepareizā vietā, laikā un situācijā. Atļaušos apgalvot, ka arī «standarts» ir viens no tādiem riska vārdiem. Kad es jautāju saviem radiniekiem, draugiem un paziņām, kas viņu izpratnē ir standarts, tad saņēmu visplašāko atbilžu spektru, piemēram, «tas, kas iekļaujas kādās normās», «tas, kas ražots pēc viena stila», «morāles principu kopums» utt. Vēl kādam standarti asociējās ar marinētiem importa gurķīšiem stikla burkās. Un, kā izrādās, viņiem visiem tik tiešām ir taisnība, visas šīs atbildes daļēji raksturo standarta funkcijas.

Ņemot vērā nesenās izmaiņas būvniecības regulējumā un standartu pieaugošo lomu būvniecības regulējumā, Standartizācijas birojs (LVS) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) piedāvā Būvkomersantu reģistrā reģistrētajiem uzņēmumiem pakalpojumu Standartu lasītava – attālinātu piekļuvi vairāk nekā 3000 būvniecības standartiem (ICS 91 standartu grupa, Eirokodeksi), informē EM.

Standartu lasītavas pakalpojums būvkomersantiem no 1. novembra līdz 2016. gada 15. februārim būs pieejams bez maksas.

Iniciatīvas mērķis ir sniegt uzņēmējiem atbalstu pārejā uz jauno būvniecības regulējumu un atvieglot standartu izvēli. LVS vadītājs Ingars Pilmanis norāda: «Vienlaikus vēlamies novērtēt uzņēmēju interesi, pieprasījumu un nepieciešamību pēc šāda pakalpojuma, lai plānotu tā turpmāko attīstību. Esam atvērti diskusijām un priekšlikumiem, kā iespējami efektīvāk nodrošināt Latvijas standartizācijas sistēmas attīstību un standartu pieejamību Latvijas uzņēmējiem.»

Būvniecības Standartu lasītavā būs pieejami nacionālie (LVS) standarti, adaptētie Eiropas (EN) un starptautiskie (ISO, IEC) standarti un to vēsturiskās versijas. Lasītava regulāri tiks papildināta ar jauniem reģistrētajiem standartiem, to grozījumiem un koriģējumiem.

Eksperti aicina valdību rīkoties, lai veicinātu eksporta nozares un lai Latvijā veidotos reāli kvalitatīva rūpniecība.

Jau kādu laiku finansisti vērš uzmanību uz negatīvo tendenci Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā, kura deficīts kopš pagājušā gada pārsniedz par kritisko robežu uzskatītos 10 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr pērn 3. ceturksnī tekošā konta deficīts (TKD) sasniedzis ļoti satraucošu un jaunu augstāko rādītāju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 24.2 % no IKP. Tas tāpēc, ka pērn Latvijas imports jau gandrīz līdz 2 reizēm pārsniedza eksportu. Arī valsts vīri ir pamanījuši lielo TKD. Ekonomikas ministrs Jurijs Strods Db atzina, ka šonedēļ apspriedīsies ar savas ministrijas speciālistiem par izveidojušos situāciju un tad, izvērtējot riskus, lems, vai vajag ko darīt, vai nepieciešams iejaukties. Pagaidām plāna nav, tā viņš.

Šā gada pirmajā pusgadā kredītu standarti uzņēmumiem kļuvuši stingrāki, būtiskāk – īstermiņa aizdevumiem, liecina Latvijas Bankas (LB) veiktā kredītiestāžu aptauja.

Šogad atsākusies 2011. gada beigās un 2012. gadā sākumā vērotā stingrāku kredītu standartu noteikšana atsevišķās kredītiestādēs, turklāt jau otro pusgadu pēc kārtas neviena kredītiestāde neīsteno kredītu standartu atvieglošanu, skaidro centrālā banka.

Savukārt mājsaimniecībām piemērojamie kredītu standarti kopumā saglabājās nemainīgi, un tikai viena kredītiestāde ziņojusi par stingrāku kredītu standartu noteikšanu mājsaimniecību aizdevumiem mājokļa iegādei, norāda LB.

Aptaujā atklājies, ka otrajā pusgadā kredītiestādes kopumā neplāno būtiskas kredītu standartu pārmaiņas, tikai atsevišķās kredītiestādēs paredzēts nedaudz koriģēt vai mainīt iepriekš noteiktos kredītu standartus.

Par gada labāko kooperatīvu 2013. gadā kategorijā Izaugsme atzīts uzņēmums Barkavas arodi.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Barkavas arodi investējusi 2,67 miljonus eiro, izveidojot modernu graudu pieņemšanas un uzglabāšanas vietu Madonas novadā.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons izteicās, ka LPKS Barkavas arodi ir paveikusi nozīmīgu darbu apjomu kāpināšanā, pagājušajā gadā veiktas būtiskas investīcijas, kas ļāvušas attīstīt graudkopību visā reģionā un zemniekiem augt līdz ar kooperatīvu.

Dibināja daži

LPKS Barkavas arodi 2006. gadā dibināja trīs saimniecības, un kopš tā laika biedru skaits arvien pieaug. Sākotnēji Barkavas zemnieki izaudzēto realizējuši, kā nu katrs mācējis – Rēzeknē, Madonā, Jēkabpilī un citviet. Tolaik būdams mazais zemnieks, tagadējais LPKS izpilddirektors Alberts Gailums sapratis, ka jāpulcējas kopā. Pamatkodols bija septiņi līdz desmit zemnieki, ar kuriem bija pārrunas par iespējamo kooperatīva dibināšanu, viņš atceras. Sākuma periods bijis interesants ar to, ka ikvienu saimnieku vajadzējis pārliecināt par pareizo izvēli. Kooperatīva atrašanās vietas izvēle izdarīta par labu Barkavai, kur ir laba infrastruktūra, piebraucamais ceļš, tika arī noslēgts līgums ar Izglītības un zinātnes ministriju par telpu nomu, kur atradās arodskolas mācību bāze. «Raža bija pie durvīm. Sākumā te nekā nebija, graudus bērām uz lauka zem klajas debess. Pirmais uzdevums bija savākt produkciju no zemniekiem un tālāk vedām uz pieņemšanas punktiem sadarbības partneriem,» turpina A. Gailums. Zemniekiem ieguvums – maksimāli īsā laikā labos apstākļos novāc izaudzēto un viņiem nav jārūpējas par ražas transportēšanu. No Barkavas līdz Jēkabpilij ir 90 km, bet līdz Rēzeknei – 65 km, un tas nav maz. Ja zemnieki varētu nodot tikai vienu vai divas kravas, tas radītu problēmas, viņš skaidrojis. Lēnām zemnieki sapratuši, ka kooperatīva uzņemtais virziens esot pareizais un rādītāji ir augšupejoši.

Pasaules standartu dienā, 14.oktobrī Ekonomikas ministrijas un Standartizācijas biroja rīkotās konferences Standartizācijas attīstība Latvijā: izaicinājumi un iespējas laikā parakstīts Saprašanās memorands par Latvijas nacionālās standartizācijas sistēmas attīstību tautsaimniecības konkurētspējas un inovāciju veicināšanai, informē EM.

«Mūsu valsts ekonomikas attīstībai ļoti svarīga ir mūsu ražoto preču un sniegto pakalpojumu kvalitāte, to konkurētspēja un eksportspēja ārpus Latvijas robežām. Tādēļ ir nepieciešams strādāt pie jauniem, inovatīviem, gudriem produktiem un labākiem, efektīvākiem risinājumiem. Un šeit lielu lomu spēlē standarti. Standarti veicina drošību, uzticamību un savietojamību, un ražošana saskaņā ar standartu prasībām nodrošina kvalitāti un, tādejādi, atver durvis ne tikai pašmāju, bet arī citu valstu tirgiem,» atklājot Pasaules standartu dienai veltīto konferenci uzsvēra Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Kā solīju iepriekšējā bloga ierakstā par standartizācijas brīvprātības principu, pieķeršos arī nedaudz «sāpīgākai», bet arī aktuālai un samērā sarežģītai tēmai – obligātie standarti. Tātad, kas ir obligātais standarts un kāpēc tāds vispār ir nepieciešams?

Standarta lietošana kļūst obligāta brīdī, ja tā ir paredzēta Latvijas Republikas likumdošanas aktos. Standartus obligātus padara likumdevējs, tādējādi nodrošinot prasību nedublēšanos un resursu ietaupījumu. Pozitīvais moments obligāto standartu tēmā ir tas, ka – likumdevējs nodrošina šo standartu tulkošanu un jūs tos varat lasīt vai iegādāties valsts valodā.

Protams, aktuāls jautājums ir par to, kāpēc vispār ir nepieciešami obligātie standarti, ja jau to princips ir būt brīvprātīgiem un, kādas vispār tiesības ir prasīt no ražotājiem kaut ko darīt OBLIGĀTI? Atbilde ir pavisam vienkārša un skaidri saprotama – valsts ir atbildīga par saviem pilsoņiem. Tā uzņemas nodrošināt sabiedrības drošību, veselību un kvalitatīvu vidi dzīvošanai. Tieši tāpēc noteiktiem sabiedrībai nepieciešamajiem produktiem jāizmanto efektīvākie, starptautiski vai Eiropā atzīti tehniskie parametri, kuri ir veidoti pēc labākās prakses piemēriem. Un šajā gadījumā atkārtoti rodas jautājums – ja pastāv tehniskās prasības, testēšanas metodes, specializēta informācija, tad kāpēc tā būtu jādublē un jātērē resursi, izgudrojot «riteni no jauna»? Lai tas nenotiktu, tiek izmantoti jau reāli izstrādāti standarti, kuri atbilst valstij nepieciešamo funkciju izpildei. Tā ir pilnvērtīga informācija, kurai ir autortiesības un, kuras izveidē ir strādājusi nopietna standartizācijas sistēma ar saviem principiem un noteikumiem.

Ceturtdien, 29. septembrī, Briselē (Beļģijā) ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka Latvijas puses vārdā parakstīja Vienoto standartizācijas iniciatīvu, informē EM.

Šā gada jūnijā Eiropas Komisija publicēja paziņojumu Eiropas Standarti XXI gadsimtam, aicinot Eiropas standartizācijas sistēmu pielāgot mūsdienu izaicinājumiem, kas saistīti ar ekonomikas mainību, uzņēmējdarbības modeļu daudzveidību, arvien lielāku informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lomu, kā arī pieaugošo pakalpojumu nozīmīgumu, kad preces un pakalpojumi arvien biežāk tiek piedāvāti vienotā paketē.

ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksmes laikā J.Stinka pauda atbalstu EK iniciatīvai uzlabot ES standartizācijas sistēmas darbību, lai veicinātu Eiropas tautsaimniecības konkurētspēju un inovācijas. Latvija atbalsta uz brīvprātības principiem balstīto Vienoto standartizācijas iniciatīvu, lai veicinātu savlaicīgu un uz tirgus vajadzībām orientētu standartu izstrādi un to izmantošanu, uzsvēra valsts sekretārs.

LPKS Trikāta KS nav saskaņojusi tiesiskās aizsardzības procesa plānu, un turpina sarunas ar potenciālajiem pircējiem, kas varētu iegādāties kooperatīvam piederošo 53,66% kapitāldaļu, informē kooperatīvā.

Kā ziņots iepriekš, LPKS Trikāta KS ir izveidojusies smaga finansiālā situācija, jo SIA Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu, kā rezultātā izveidojies parāds 3 036 600 eiro apmērā pret kooperatīvu un attiecīgi zemniekiem. Lai stabilizētu situāciju, 20. maijā LPKS Trikāta KS Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu tiesiskās aizsardzības procesam (TAP). Šo divu mēnešu laikā LPKS Trikāta KS centās panākt risinājumu sarunās ar SIA Latvijas Piens, taču rūpnīca piedāvāja parāda atmaksas grafiku tikai četru gadu laikā, kamēr likums TAP ietvaros norēķināšanos ar kreditoriem paredz divu gadu laikā. Ņemot vērā šo apstākli, LPKS Trikāta KS TAP pasākumu plānu ar kreditoriem nav saskaņojusi un TAP nevar tikt uzsākts. LPKS Trikāta KS turpinās darbu un mēģinās atgūt naudu no SIA Latvijas Piens un pārdot tai piederošos 53,66% kapitāla daļu, lai varētu tuvākā laikā norēķināties ar zemniekiem par pienu.

2018. gadā Latvijā veikti 2,4 miljoni zibmaksājumu 494 miljonu eiro apjomā, liecina Latvijas Bankas dati.

Latvijas Bankas izveidotā un uzturētā zibmaksājumu infrastruktūra darbojas kopš 2017. gada 28. augusta. Zibmaksājumi ir kļuvuši par ikdienas maksājumu veidu, un banku klientiem starpbanku maksājumu veikšanai vairs nav jādomā par banku darbadienām un darba laikiem, jo zibmaksājumu iespējams veikt 365 dienas gadā – tas notiek zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.

Darbadienās visaugstākā zibmaksājumu veikšanas intensitāte ir dienas vidū, taču arī ārpus darba laika, tostarp, brīvdienās, lai arī mazākā skaitā, zibmaksājumi tiek veikti un ar caurmērā vienmērīgu intensitāti visu dienu un arī naktī. Tas liecina, cik ērta, noderīga un vajadzīga lietotājam ir zibmaksājumu pieejamība arī brīvdienās un svētkos.

Binance sadarbība ar internetbanku Blackcatcard nodrošinās iespēju Latvijā par ikdienas pirkumiem norēķināties ar kriptovalūtu.

Iedzīvotājiem Latvijā būs pieejams kriptovalūtu darījumiem pielāgots mobilās bankas pakalpojums ar maksājumu karti un personīgo IBAN. Iespēja ātri samainīt kriptovalūtas uz eiro ietaupa gan laiku, gan naudu, un lietotāji uzreiz varēs izmantot savus digitālos aktīvus ikdienas maksājumiem.

Binance lietotāji Latvijā turpmāk varēs ātri pārskaitīt kriptovalūtu uz Blackcatcard internetbankas kontu un ar pāris klikšķiem automātiski konvertēt USDT uz EUR. Tādejādi lietotājiem būs iespējams izmantot šos līdzekļus preču un pakalpojumu iegādei gan internetā, gan klātienes veikalos. Binance Pay un Blackcatcard partnerība nodrosīna, ka EEZ valstu iedzīvotājiem ir iespējams pasūtīt bezmaksas maksājumu karti, kas tiks piegādāta jebkurā pasaules vietā bez maksas neatkarīgi no lietotāja apstiprinātās dzīvesvietas. Tāpat lietotāji bez maksas saņem personalizētu IBAN, lai veiktu ikdienas finanšu operācijas, tostarp nosūtītu un saņemtu maksājumus. Šobrīd ir pieejami SEPA maksājumi – gan ieejošajiem, gan izejošajiem darījumiem.

Maksātnespējīgās «PNB bankas» kreditori aicināti pieteikt prasījumus, liecina trešdien publicētie paziņojumi medijos.

Kreditoru prasījumi, kā arī citu personu prasības un citas pretenzijas pret maksātnespējīgo «PNB banku» piesakāmas administratoram trīs mēnešu laikā no sludinājuma publikācijas dienas, proti, līdz 18.decembrim.

Lai kreditora prasījums tiktu atzīts un iekļauts kreditoru sarakstā, kuriem novirzāmi naudas līdzekļi, kreditoram - fiziskajai personai - nepieciešams iesniegt kreditora prasījuma iesniegumu, kas sagatavots kā juridiski saistošs dokuments atbilstoši Latvijas normatīviem un satur faktisko apstākļu izklāstu; kreditora konta numuru «PNB bankā» un atmaksājamo naudas līdzekļu apmēru; bankas konta numuru, uz kuru pārskaitīt naudas līdzekļus, tostarp norādot IBAN numuru, bankas nosaukumu un bankas SWIFT kodu; informāciju par to, vai kreditors ir uzskatāms par ieinteresēto personu Kredītiestāžu likuma izpratnē; kreditora elektronisko pasta adresi un apstiprinājumu par piekrišanu elektroniski saņemt dokumentus bankas maksātnespējas procesā; kā arī apliecinājumu, ka kreditors un/vai tā pārstāvis ir informēts un piekrīt, ka banka apstrādā viņu personas datus kreditora prasījuma izskatīšanas nolūkiem un citiem pamatotiem nolūkiem visā maksātnespējas procesa laikā.

Pēdējā pusotra gada laikā ir ievērojami pieaudzis tiešsaistē veikto pirkumu apjoms, un banku loma šajā virzienā kļūst arvien nozīmīgāka.

Uzņēmumiem interesē bankas, kas spēj sniegt pilnu pakalpojumu klāstu – no drošas klientu līdzekļu glabāšanas līdz pat aizsargātiem naudas tiešsaistes pārvedumiem. Pareiza bankas izvēle ir ļoti nozīmīga. Ir svarīgi pēc iespējas agrāk atrast finanšu partneri, kas nodrošinās visu būtisko finanšu pakalpojumu pieslēgšanu komercdarbības uzturēšanai un attīstībai.

Nenovērtējamu palīdzību šajā jautājumā var sniegt pareizi izvēlēta banka, kas palīdzēs uzsākt darbību tiešsaistē, sekmēt sadarbību ar pirmajiem klientiem un gūt peļņu. Komentē Staņislavs Siņakovičs, LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs: "Kā Eiropas finanšu iestāde LPB Bank sadarbojas ar klientiem visdažādākajās jomās. Vairāk kā 13 gadu veiksmīgās darbības laikā LPB Bank ir uzkrājusies plaša pieredze un zināšanas e-komercijas pakalpojumu sniegšanā. Straujas FinTech pakalpojumu attīstības laikmetā bankai ir būtiski izprast šī sektora pārstāvju vajadzības, uzdevumus un izaicinājumus. Klienti meklē tā saucamo "atbalsta banku", - kurā viņi var gan droši turēt šķirti (segregēti) klientiem piederošos naudas līdzekļus, gan paša uzņēmuma līdzekļus. LPB Bank piedāvā segregēto kontu atvēršanu. Šādi uzņēmumi vēlas saņemt un veikt pārskaitījumus, pieņemt maksājumu karšu maksājumus, emitēt plastikāta un virtuālās maksājumu kartes, veikt valūtu apmaiņu, hedžēt valūtu riskus utt.