Swedbank pēc gadījuma, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem bankas klientu vārdu, papildinājusi internetbankas paroļu politiku.

Kā novēroja Dienas Bizness, šobrīd Swedbank savā internetbankā neļauj lietotājiem izvēlēties vienkāršu paroli, piemēram, 123456. Ievadot attiecīgo skaitļu virkni, parādās uzraksts «Ievadītā parole nevar tikt izmantota, jo satur Jūsu personas datus, vai ir pārāk vienkārša. Lūdzu, izvēlēties citu paroli!» Pēc incidenta, kad internetā tika publicēts saraksts ar vairākiem tūkstošiem Swedbank lietotāju vārdu un uzvārdu, banka ir pārskatījusi un papildinājusi izvēlēto paroļu politiku, DB apstiprināja Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Vienlaikus viņa atzina, ka pie drošības jautājumiem tiek strādāts nepārtraukti un bankai ir svarīgi nodrošināt balansu starp drošību un sniegto servisu, proti, lai paroļu politika nebūtu pārmērīgi sarežģīta un lietotājam nebūtu jāpieraksta parole kaut kur uz lapiņas. Naudu internetbankā aizsargā trīspakāpju sistēma, kas iekļauj klienta numuru, klienta izvēlēto paroli un bankas kodu kartes vai kalkulatora kodu, atgādina K. Jakubovska.

Skype aizturējis paroļu nomaiņas funkciju, lai novērstu paroļu nozagšanas mēģinājumus, vēsta BBC.

Skype paroļu neaizsargātība tika apspriesta Krievijas tehnoloģiju blogos un interneta vietnē Reddit aptuveni pirms trīs mēnešiem. Tika apgalvots, ka problēma ar parolēm ļauj zinātājiem piekļūt lietotāju balss pastkastītei, veciem teksta ziņojumiem un citām lietotāja detaļām, ieskaitot dzimšanas datumu.

Pašlaik Skype veic problēmas analīzi. «Mums ir bijušas ziņas par jaunu drošības problēmu,» raksta inženieris Leons Sendrausks (Leonas Sendrauskas). «Piesardzības dēļ mēs uz laiku liegsim iespēju nomainīt paroli, lai varētu izpētīt šo problēmu,» viņš norādīja, vienlaikus atvainojoties par neērtībām.

#Zaglis esot uzdevies par bankas klientu, kas esot sācis nomāt seifu.

Vienā no Latvijas bankām - Privatbank - pagājušajā ceturtdienā notikusi vērienīga zādzība. Precīzs cietušo skaits un nodarīto zaudējumu apjoms pagaidām nav zināms, taču netiek izslēgts, ka zagļa guvums varētu būt mērāms simtos tūkstošos un pat miljonos eiro, pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Zādzība notikusi no bankas klientu individuālajiem seifiem. Privatbank savā mājaslapā tos reklamē kā ērtus un drošus. Tiek uzsvērts, ka katram seifam ir divas slēdzenes, kas tiek aizslēgtas ar divām atslēgām - klienta un bankas. Šī divu atslēgu sistēma ir papildu garantija klienta īpašuma drošībai, taču tā tika uzlauzta. Turklāt zādzība Privatbank individuālo seifu glabātuvē notikusi ar vērienu, jo no vērtībām iztīrīti vairāki seifi. Policijai par notikušo ziņots nākamajā dienā.

Latvijā izplatās bīstamais CTB Locker datorvīruss, kas pēc inficēšanās šifrē datorā esošos failus, par atšifrēšanas atslēgu pieprasot izpirkuma maksu.

Vīruss CTB Locker izplatās ar mēstuļu jeb spama palīdzību. Mēstules tēmas var būt dažādas, parasti tas ir paziņojums par faksa saņemšanu ar pielikumā pievienotu zip failu. Atverot mēstules pielikumā esošo failu, iespējama datora inficēšanās ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus.

Vīruss sašifrētos failus padara nelasāmus un to pilnīga atgūšana bez rezerves kopijām tehniski nav iespējama. Krāpnieku mērķis ir saņemt izpirkuma maksu par failu atbloķēšanu, taču CERT.LV neiesaka maksāt krāpniekiem, jo tas netieši veicina šādu krimināla rakstura aktivitāšu atbalstu.

Maskējies zaglis ASV Oregonas štata pilsētā Portlendā izsitis dzērienu veikala logu un devies prom ar konjaka pudeli, kuras vērtība ir vairāk nekā 2300 ASV dolāri, ziņo Reuters.

«Viņam ir laba gaume,» sacījis policijas pārstāvis, piebilstot: «Viņš skaidri zināja, pēc kā ir atnācis.»

Zaglis paņēmis 2,363 ASV dolārus vērtu Remy Martin Louis XIII konjaka pudeli, 11 lētāka konjaka pudeles un 12 paciņas ar mentola cigaretēm.

«Es neesmu redzējis šādu zādzību. Parasti viņi grābj visu, ko var,» skaidrojis policijas pārstāvis.

Policija esot ieradusies ātri, bet zaglis jau bija aizbēdzis, kas arī liecinot par to, ka viņš zinājis, ko tieši viņam vajag.

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

81% pasažieru sabiedriskajā transportā nejūtas pasargāti no zādzībām, un lielāka nedrošības sajūta transportā ir sievietēm, secināts drošības uzņēmuma Grifs AG veiktajā pētījumā.

Ekspertu novērojumi liecina, ka par biežākajiem upuriem sabiedriskajā transportā kļūst cilvēki, kuri nerūpējas par personīgo lietu drošību un neievēro vienkāršus pašaizsardzības paņēmienus.

Pētījums atklāj arī to, ka sievietes sabiedriskajā transportā jūtas daudz neaizsargātākas: 90% sieviešu un 66% vīriešu atzina, ka brauciens sabiedriskajā transportā rada bažas tikt apzagtam.

Drošības eksperti apkopojuši biežāk sniegtos padomus, kas ļauj samazināt apzagšanas risku. Pārvietojoties sabiedriskajā transportā, nedrīkst turēt skaidru naudu viegli pieejamās vietās un seklās virsjaku un bikšu kabatās. Naudu labāk turēt uz kartes vai iekškabatās un garnadžiem grūti pieejamās vietās somā.

Vairāk nekā 50 lietojumprogrammās, kas Android ierīču lietotājiem pieejamas caur interneta veikalu Android Marketplace, konstatēts datorvīruss, ziņo BBC.

Analītiķi lēš, ka datorvīrusu saturošās lietojumprogrammas, kas bijušas jau esošo programmu ar datorvīrusu aprīkotas kopijas, lejupielādētas aptuveni 200 tūkstošu reižu.

Visas lietojumprogrammas, kas saturēja datorvīrusu, tagad no interneta veikala izņemtas un vairs nav pieejamas Android Marketplace lietotājiem.

Datorvīruss, kuram dots nosaukums DroidDream, nokļūstot kāda lietotāja viedtālrunī, automātiski nosūta šīs ierīces datus, piemēram, tās unikālo kodu, uz kādu attālinātu serveri, kā arī nodrošina vīrusa izstrādātājam brīvu piekļuvi telefonam.

Patlaban Google saistībā ar notikušo incidentu veic izmeklēšanu.

CERT.LV brīdina, ka šādas mēstules pielikuma atvēršana var beigties ar visu failu zaudēšanu datorā.

E-pasta lietotājiem Latvijā tiek izsūtītas mēstules ar tēmu «Neapmaksats rekins!» vai «Sūdzība par rēķinu». Atverot mēstules pielikumā esošo failu, dators tiek inficēts ar CTB Locker vīrusu, kas šifrē visus datorā esošos failus. Vīruss izplatās caur failu apmaiņas vietnēm, tādām kā failiem.lv, files.inbox.lv un lejup.lv.

Mēstules paraugs:

Pēc CERT.LV rīcībā esošās informācijas, mēstules izsūtītas desmitiem tūkstošu e-pasta lietotāju Latvijā. Vīrusa izplatības upuri ir gan privātpersonas, gan valsts un pašvaldību iestādes, gan uzņēmumi.

Vislabākais laiks pretgripas vakcinācijai ir oktobris, novembris un decembris, db.lv informēja Veselības ministrija. Imunitāte pret gripu pēc vakcīnas saņemšanas izstrādājas vidēji 7 dienu laikā.

Gripas izraisītāja vīrusa mainīgās dabas dēļ katru gadu vakcīna ir jāizstrādā no jauna, tādēļ pret gripu jāvakcinējas katru gadu. Lai neslimotu ar gripu, cilvēkam rudens/ziemas periodā ir īpaši jādomā par sava organisma stiprināšanu - lietojot uzturā vitamīnus saturošus produktus, dzert zāļu tējas, ievērot personīgo higiēnu un būt možā omā.

Gripa ir akūta, sevišķi lipīga elpošanas orgānu vīrusu infekcija, kas izplatās gaisa pilienu veidā ar rīkles sekrētu, ko izdala slimnieks, tādēļ ar to ir ļoti viegli saslimt, esot kontaktā ar gripas slimnieku. Gripas infekcijas avots ir slims cilvēks. Gripas vīruss izplatās ļoti strauji. Visvienkāršāk to iegūt, ja kāds slims cilvēks uzšķauda, jo vīruss izplatās līdz pat 6 metru attālumam. Gripa ik gadus izplatās ziemas periodā.

Finanšu ministrija brīdina par tās vārdā izsūtītiem viltus ziņojumiem, kas satur datorvīrusu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

FM vārdā tiek izsūtīti viltus ziņojumi, aicinot to saņēmējus atvērt pielikumus par nodokļu nomaksu. Tas ir datorvīruss, kas izmanto viltotu ministrijas e-pasta adresi.

«Ja esat saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, nekādā gadījumā neatveriet pielikumus un nekavējoties dzēsiet to,» brīdināja FM.

Šodien masveidā izsūtītais pielikums, vēstulēs ar virsrakstu «nokavētu nodokļu maksājumu: Nauda, kas paredzēta valsts budžetam, ir arī jūsu nauda!» satur «P2P» tipa datorvīrusu, kas veic inficētajos datoros esošo paroļu un citas piekļuves informācijas zādzību.

Par šo incidentu FM informējusi informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūciju «Cert.lv».

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Sākoties un aizvien turpinoties Covid-19 stāstam, visai daudzas diskusijas bijušas par Zviedrijas stratēģiju cīņā ar šo lipīgo vīrusu. Zviedrija lielākā mērā, ja salīdzina ar lielu daļu citu pasaules valstu, mēģinājusi sadzīvot ar pandēmiju, nenosakot kādus būtiskus un plašus ierobežojumus.

Rezultātā šāds Zviedrijas kurss periodiski nonācis asu diskusiju centrā dažnedažādos citos reģionos.

Ir tie, kas šādu šīs valsts pieeju gan nopēluši, gan dedzīgi aizstāvējuši. Piemēram, dažkārt ticis norādīts, ka šādas Zviedrijas taktikas rezultāti ir apliecinājums tam, ka stingri pandēmijas ierobežojumi ir ne tikai pārspīlēti, bet tiem var būt pat apgriezti produktīvs raksturs. Tomēr var arī teikt – ja kaut kas strādā Zviedrijā, tad tas nebūt nenozīmē, ka tas līdzīgi labi strādās arī citur, kur veselības infrastruktūrā ir caurumi, dzīves līmenis ir zemāks un jebkādu lēmumu un procesu efektivitāti negatīvi ietekmē laicīgās varas un pārējās iedzīvotāju masas mazāka savstarpējā uzticība vai pat grauj tās neesamība kā tāda.

Deviņpadsmit gadus vecs vīrietis atzinis, ka pēdējo divu mēnešu laikā pamazām zadzis karaļnamam piederošas dārglietas no princeses Kristīnas dzīvokļa un pils, vēsta thelocal.se.

19 gadus vecais zaglis bija karaliskās ģimenes draugs, un drīz pēc aptuveni 850 tūkst. Zviedrijas kronu jeb teju 68 tūkst. Ls vērto dārglietu pazušanas atzinis savu vainu.

Viņš stāstīja, ka lielāko daļu dārglietu viņš par nelielu maksu (9000 Zviedrijas kronu jeb 720 Ls) pārdevis diviem marihuānas dīleriem. Savukārt 350 tūkst. kronu (aptuveni 28 tūkst. Ls) vērto tiāru viņš iemeta kanālā.

Tiāra tika nozagta maija vidū kādas ballītes laikā no pils. Nirēji ir pārmeklējuši kanālu, bet līdz šim atrasti vien pāris naudas maki, mākslīgs zobs un zutis.

Zaglis atzina, ka nozadzis seifa atslēgu jau aprīlī, un viņam esot bijis plāns dārglietu pazušanā vainot apkopēju.

Pēc tam, kad ceturtdien Sony pavēstīja, ka ir pilnībā atjaunojusi savu uzlauzto tiešsaistes tīklu darbību, hakeru grupējums LulzSec izplatīja paziņojumu, ka ir uzlauzuši kompānijas vietni Sonypictures.com, vēsta BBC.

Hakeru grupas LulzSec izplatītajā paziņojumā lasāms, ka tie pamanījušies piekļūt vairāk nekā miljonam paroļu, kredītkaršu un citiem sensitīviem datiem, kurus nopublicējuši internetā, lai demonstrētu, ka kompānija neveic nekādu nopietnu datu aizsardzību.

«Neviens datu bits netika šifrēts. Sony uzglabāja vairāk nekā miljonu savu klientu paroļu vienkāršā tekstā, kas nozīmē to, ka tas bija tikai paņemšanas jautājums,» skaidro LulzSec. «Viņi paši uz to uzprasījās.»

Arī ASV aviācijas un kosmosa gigants Boeing nācis klajā ar paziņojumu, ka pret to notiek «nepārtraukts» kiberuzbrukums. «Mēs, līdzīgi kā citi globāli uzņēmumi, esam pakļauti nepārtrauktam kiberuzbrukumam,» stāsta Deniss Muilenburgs (Dennis Muilenburg), Boeing Aizsardzības, kosmosa un drošības nodaļas izpilddirektors.

Igaunijas bankas rekomendē saviem klientiem paaugstināt drošību tiem darījumiem, kas tiek veikti internetā, jo hakeri atklājuši jaunus veidus interneta banku paroļu iegūšanai.

Kā vēsta dv.ee, paroļu pārtveršana notiek ar speciālu programmu palīdzību, ko nosūta klientam viņam nepieciešamās interneta bankas informācijas vietā uz viltus saitiem, kas imitē attiecīgās internetbankas dizainu, vēsta Igaunijas banku savienība.

Tā kā vizuāli internetbankas attēls ir līdzīgs oriģinālam, klientam šķiet, ka saņemtie ziņojumi pienāk no bankas, kas ir uzticama. Kad klients nonāk viltus saitā, tad viņam tiek paziņots, ka kļūdas dēļ nepieciešama atkārtota autorizācija un no jauna jāievada parole.

Tāpat klientam tiek ziņots, ka paroles ievadīšana nepieciešama programmas atjaunināšanas nodrošināšanai. Pēc banku ekspertu domām, nākamajās dienās var sagaidīt interneta krāpnieku aktivizēšanos, jo no pirmdienas krasi pieaugs iesniegumu skaits internetbankās. Jāatgādina, ka no 15. februāra privātpersonas varēs veikt elektronisko deklarēšanos par ienākumiem 2009. gadā.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vakar vērsa iedzīvotāju uzmanību, ka elektroniskā pasta vēstules, kas tiek saņemtas ar tādiem tematiem kā «sudziba nodoklu dienestam», «Informacija par sudzibu» u.tml. it kā no VID darbiniekiem (no @vid.gov.lv) un ar pievienotu failu, kam izmantots dubultais paplašinājums «.DOC.zip», ir viltotas, satur datorvīrusu un ar VID tām nav nekāda sakara. CERT.LV šodien informē, ka par šī vīrusa upuriem jau kļuvuši simtiem Latvijas datorlietotāju.

VID aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem un, saņemot šādu e-pastu, nevērt vaļā tā pielikumu, bet neatgriezeniski izdzēst.

Gadījumā, ja minētais e-pasta pielikums tiek atvērts, iegūstams izpildāmais fails ar paplašinājumu «.SCR», kurš satur datorvīrusu, ko šobrīd neatpazīst vairums antivīrusu programmu. Šis vīruss veic tiešsaistes banku maksājumu datu modificēšanu ar mērķi izkrāpt naudu.

Vīruss veic gan paroļu zagšanu (tas fiksē visu, kas tiek rakstīts uz klaviatūras, un nosūta to ļaundariem), gan internetbanku maksājumu pārtveršanu (veicot maksājumu no inficēta datora, maksājums, lietotājam to nenojaušot, tiek pārtverts un novirzīts uz ļaundara izvēlētu kontu), skaidro CERT.LV.

Latvijas banku sektora šā gada izaicinājums ir iemācīties veidot biznesu bez lata, izmaiņas tirgū var nest arī valdības lēmumi par tālāko rīcību ar banku Citadele.

Par to, kā arī par pirmajām dienām pēc eiro ieviešanas intervijā DB stāsta Swedbank valdes priekšsēdētājs Latvijā Māris Mančinskis.

Kādi ir pirmie secinājumi pēc eiro ieviešanas un kāda ir sākotnējā cilvēku aktivitāte?

Pagaidām aktivitāte ir tāda kā mēs cerējām, bet mazāka, nekā mēs baidījāmies.

Latvijas Bankas dati liecina, ka skaidrā naudā apgrozībā gada sākumā ir vairāk nekā 600 miljoni latu. Vai tas ir liels daudzums un vai ar tādu rēķinājāties iepriekš?

Tas ir liels apjoms, taču mēs ar to arī aptuveni rēķinājāmies. Ir skaidrs, ka diezgan daudz skaidras naudas joprojām ir apgrozībā.

Hakeru grupējums D33D Co. uzlauzis interneta vietni Yahoo un publiskojis 400 tūkstošu lietotāju paroles, kā arī citus pieejas datus. Zādzība arī var ietekmēt citu interneta vietņu lietotājus, vēsta Reuters.

Datu speciālisti, pēc publiskotās informācijas analīzes, secinājuši, ka nozagta informācija ne tikai par Yahoo lietotājiem, bet arī par Gmail, AOL, Hotmail, Comcast, MSN, SBC Global, Verizon, BellSouth un Live.com. Tā, piemēram, starp publiskotajiem datiem160 tūkstoši esot Gmail lietotāju paroļu, 55 tūkstoši – Hotmail un 25 tūkstoši – AOL.

Yahoo izplatījusi atvainošanos par notikušo datu zādzību, kas ir kārtējais satricinājums dažādu nedienu nomāktajai kompānijai. Tikmēr eksperti asi kritizējuši Yahoo, norādot, ka tik lielai interneta kompānijai kā Yahoo nepieciešams vairāk uzmanības pievērst datu drošībai.

Hakeris no Krievijas vārdā Kirllos ir nozadzis 1,5 milj. pasaules lielākā sociālā tīkla Facebook lietotāju paroļu, ziņo ABC News.

Tas nozīmē, ka par hakera upuri kļūs katrs trīssimtais Facebook lietotājs. Kopumā šajā sociālajā tīklā ir reģistrējušies vairāk nekā 400 milj. lietotāju.

Savukārt pēc Verisign's idefense Labs informācijas, hakeris pārdod informāciju pagrīdes hakeru saitiem, un viņam jau esot izdevies pārdot aptuveni 700 tūkstošus paroļu.

Kirllos piedāvā paroles par zemāku cenu nekā citi. Šādi dati parasti maksā no viena līdz divdesmit ASV dolāriem, bet Kirllos tos piedāvājot par 25 centiem gabalā, taču paroles jāpērk vairumā.

Interneta aizsākumos vispopulārākā parole, kuru izvēlējās lietotāji bija - 12345. Wall Street Journal (WSJ) ziņo, ka šodien tā ir tikai par vienu simbolu garāka - 123456.

«Es domāju, ka tas ir gēnu trūkums cilvēkos, jo mēs varam vilkt paralēles ar 1990. gadu,» norādīja interneta drošības kompānijas Imperva vecākais tehnologs Amičai Šulmans (Amichai Shulman).

Pie šādiem datiem kompānija tika, kad izpētīja 32 miljonus paroļu, kuras kāds nezināms hakeris bija nozadzis no RockYou.com. RockYou ir kompānija, kas veido programmatūras sociālajiem portāliem Facebook un MySpace.

Populārāko «uzlauz mani» paroļu saraksts

123456

12345

123456789

password

iloveyou

princess

rockyou

1234567

12345678

Īrijas regulators, kas uzrauga Eiropas Savienības (ES) datu privātuma noteikumu ievērošanu, noteicis 91 miljona eiro sodu sociālās saziņas platformas "Facebook" īpašniecei "Meta" par lietotāju paroļu drošuma pārkāpumiem.

Īrijas Datu aizsardzības komisija kritizēja "Meta" par nespēju ieviest pienācīgus drošības pasākumus, lai aizsargātu lietotāju paroļu datus, un vilcināšanos informēt regulatoru par problēmu.

2019.gada aprīlī izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad ASV tehnoloģiju uzņēmuma atzars Īrijā "Meta Ireland" informēja regulatoru, ka "netīši uzglabāja dažas sociālā medija lietotāju paroles" lasāmā formātā savā iekšējā sistēmā, paziņoja Datu aizsardzības komisija.

"Ir vispārpieņemts, ka lietotāju paroles nevajadzētu glabāt atklātā tekstā, ņemot vērā ļaunprātīgas izmantošanas riskus, kas rodas, personām piekļūstot šādiem datiem," sacīja regulatora komunikācijas nodaļas vadītājs Greiems Doils.

Kibernoziedznieki ir izveidojuši sarežģītu Trojas zirga vīrusu, ar kura palīdzību ļaundari nozog internetbanku lietotāju datus no vīrusa inficētiem datoriem, raksta business.timesonline.co.uk

Tā sauktais datorvīruss Clampi, pašlaik strauji izplatās Lielbritānijā un ASV, inficējot simtiem tūkstošu datoros. Dators tiek inficēts, kad lietotājs apmeklē interneta mājas lapu, kuru apdraud «inficētais» vīruss. Tādējādi kibernoziedznieki piekļūst datiem un iegūtā informācija ir izmantojama ļaunprātīgiem nolūkiem.

Trojas zirgi ir nolūkojuši vairāk nekā 4.5 tūkstošos ar finansēšanu saistītās interneta mājas lapās, tāpēc drošības eksperti brīdina par iespējamiem draudiem, izmantojot Microsoft Windows operētājsistēmas.

Datorspeciālisti brīdina par globāla mēroga datorvīrusa Conficker postošo darbību un uzbrukuma draudiem arī Latvijas interneta mājas lapām.

Aprīlī vismaz 20 interneta vietnes Latvijā tiks pakļautas datorvīrusa Conficker uzbrukuma riskam. To Latvijas domēnu, kas tiks pakļauti uzbrukuma draudiem, īpašnieki, tiks individuāli informēti, Db norādīja IT uzņēmuma DPA mārketinga komunikāciju vadītāja Aiga Irmeja.

Datorvīruss Conficker, kas pirmo reizi konstatēts 2008. gada novembra beigās un kas ir smagi skāris daudzu uzņēmumu datortīklus ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā, sasniedzis lielāko datorvīrusu izplatības mērogu kopš 2003. gada, kad savu postošo gājienu veica vīruss SQL Slammer. No dažādiem avotiem tiek izplatīta informācija, ka uz doto brīdi ir inficēti no 9 līdz 15 miljoniem datoru visā pasaulē.

Valsts policija (VP) aizturējusi augsta līmeņa autozagli, atsavinot viņam advancēto automašīnu aizdzīšanas tehniku, informē VP.

Db.lv jau vēstīja, ka 20. februārī policijai izdevās bēgšanas laikā aizturēt BMW autozagli, kurš ar zagto spēkratu uzbrauca uz citas automašīnas jumta.

Šodien policija žurnālistiem sniedza iespēju klātienē aplūkot un nofilmēt advancēto automašīnu aizdzīšanas tehniku, kura atsavināta no šī autozagļa, kā arī uzzināt, kā sevi pasargāt no tik augsta līmeņa automašīnu zagļiem.

Zagļi šādas ierīces nodod viens otram un cenšas darīt visu, lai šī tehnika nenonāktu policijas rokās. Policijai neesot izskaidrojuma, no kurienes nāk šīs iekārtas un kāda ir to cena «melnajā tirgū». Var tikai nojaust, ka cena šīm ierīcēm ir kritusies, tiesa, viss atkarīgs no automašīnu modeļiem. Šādu tehniku var ražot jebkurš, kurš saprot elementāras elektronikas nianses. Automašīnas pirms šādas uzlaušanas tiek novērotas dienu vai ilgāk un tad uzlaušanas process ir ātrs, vien pāris sekundes. Policija rekomendē automašīnām uzstādīt papildus drošības signālus, ierīces, lai uzlaušanas process nenotiktu, vai notiktu ilgāk un zaglim apniktu. Ar šādu tehniku var uzlauzt jaunās automašīnās, tā dēvētās sauktās premium klases automašīnas.