Mazais bizness

Sākam biznesu: Pasargā bērnus no bīstamiem skapīšiem

Anda Asere,27.10.2015

Jaunākais izdevums

Kamēr ģimenē neienāk bērns, daudzi neaizdomājas, cik bīstamas ir zinātkārajiem ķipariem pieejamās lietas, kas glabājas zemos plauktos, skapjos, atvilktnēs

SIA Klik Klik ražo bērnu drošības slēdzīšus. Tie domāti, lai padarītu bērniem nepieejamus skapjus, atvilktnes, ledusskapi, tualetes podu – jebko, ko vecāki vēlas «aizslēgt», to saturu - noslēpt. Par slēdžiem Reinis un Eva Onzuli aizdomājās tad, kad viņu meitiņai bija pusgads. «Mums ir zemas atvilktnes un meita tām viegli varēja tikt klāt. Daudzu jauno vecāku dzīvokļos mantas var pārlikt un pārkārtot, tomēr ne visiem ir tāda iespēja,» saka Eva. Onzulu ģimenes gadījumā bīstamā zona bija virtuve, savukārt kādai citai saimei viesistabā ir neaizskarama DVD disku kolekcija. «Virtuvē mums visi asie priekšmeti un sadzīves ķīmija atradās zemajās atvilktnēs. Sākotnēji gribējām būt atvērti vecāki un ļaut bērnam visu izpētīt un to, kas nav piemērots, pacelt augstāk. Taču vienubrīd bija jau tā, ka visas virtuves virsmas un augšējie plaukti bija nokrāmēti ar dažādām lietām, neko nevarēja saprast un atrast,» stāsta Eva. Viņai tas apnika un radās doma atvilktnes vienkārši aizsiet. Taču vīrs solīja kaut ko izdomāt un nonāca pie šādiem slēdžiem. Reinis piebilst, ka ar Klik Klik slēdžiem iespējams aiztaisīt jebkuru skapīti, kas ar citu ražotāju slēdžiem ne vienmēr ir iespējams.

Sākumā sev

Pie produkta Eva un Reinis strādā aptuveni gadu. «Viss sākās ar domu par produktu sev, savām mājām. Uztaisījām, notestējām paši, un tad draugi un paziņas sāka teikt, ka arī viņiem vajadzētu šādus slēdžus, jo arī viņu bērni taisa vaļā atvilktnes un skapīšus, bet veikalā nopērkamie slēdži šķiet dārgi vai arī nepatīk, ka tie nav izturīgi,» stāsta Eva. Reinis teic, ka jebkurā bērnu preču veikalā ir nopērkami idejiski līdzīgi bērnu drošības slēdži, taču tie ir diezgan dārgi, jo Latvijā ir neliels pieprasījums. «Gada laikā Latvijā piedzimst aptuveni 20 tūkstoši bērnu, tas nav īpaši liels tirgus,» viņš saka. Eva piebilst, ka viņu slēdži ir baltā un tumšā krāsā. «Man liekas, ka precei palīdzēja «aiziet» dizains un tas, ka bērniem ir sarežģīti slēdžus attaisīt. Mūsu divgadīgais bērns vēl nav izdomājis, kā tos atvērt,» viņa teic. Viņiem par pārsteigumu slēdžus pasūta ne vien vecāki savu bērnu pasargāšanai, bet arī lai padarītu skapjus nepieejamus mājdzīvniekiem. Daudzi slēdžus iegādājas internetā. «Mammas ir gudras, viņas pārzina visas interneta vietnes un, ieraudzījušas mūsu slēdžus, saprot, ka tie nav ražoti Ķīnā un nav pasūtīti no AliExpress,» saka Eva.

Visu rakstu Pasargā bērnus no bīstamiem skapīšiem lasiet 27. oktobra laikrakstā Dienas Bizness.

Tehnoloģijas

Bičevskis: darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums

Zane Atlāce - Bistere,04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7,14 milj. eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn fiksētā nekustamā īpašuma darījuma apmērs valstī ārpus Rīgas un Jūrmalas

DB noslēdz rakstu sēriju, publicējot ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Rīgā lielākie darījumi bijuši tirdzniecības centru Riga Plaza un Domina īpašnieku maiņa, kas pērn ir nodrošinājuši iespaidīgus nekustamo īpašumu darījumu rekordus – ja iepriekšējos gados lielākais «sasniegums» galvaspilsētā bija 26,7 milj. eiro darījuma summa, tad nu rekorddarījumā tā ir pārsniegta vairāk nekā trīs reizes. Plašāk lasāms, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arestētā Latvijas sniega krabju zvejas kuģa Senator lietā rit jau trešais mēnesis, taču lietas risinājums vēl nav saredzams

DB viedokli par šo tēmu lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā problēma ir tā, ka joprojām neesam iemācījušies šķirot – tiek pieļauta vai nu pilnīga patvaļa, vai arī ieviests totāls aizliegums

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav šaubu par to, ka priekšā neskaidri laiki, tomēr, vētījot nākotnes scenārijus, viedokļu līderi sākuši runāt ar zināmu optimismu

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba grupu, ekspertu un konsultantu piesaukšana līdztekus drudžainai darbībai ir viņu firmas zīme

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nauda nekļūst pelēka tāpēc vien, ka izmaksāta, apejot banku pakalpojumus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Būve

Aicina Latvijas kompānijas pieteikties Z-Towers iekšdarbu veikšanai

Lelde Petrāne,09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā topošā daudzfunkcionālā kompleksa Z-Towers attīstītāja AS Towers Construction Management aicina uzņēmējus pieteikties iekšdarbu veikšanai, jo «attīstītājs maksimāli vēlas, lai visu darītu Latvijas kompānijas».

AS Towers Construction Management valdes loceklis Oļegs Alainis biznesa portālam db.lv skaidroja: «Esam uzsākuši iekšējās apdares darbus Ziemeļu tornī un pazemes stāvos. Tuvākajā laikā plānojam ķerties klāt arī Podiuma izbūvei. Iekšdarbu veicēji ir laipni aicināti atstāt savus kontaktus un informāciju, zvanot mums uz biroju. Mēs labprāt izskatīsim pieteikumus un sazināsimies ar labākajiem, jo projekta realizācijas apdares darbu stadijā būs nepieciešami kvalificēti, rūpīgi un labi iekšdarbu izpildītāji. Veicamo darbu apjoms ir milzīgs.»

Z-Towers būs izvietoti 336 dzīvojamie apartamenti, A klases biroju telpas 10 000 m2 platībā, stāvvietas 700 vieglām automašīnām, kā arī Podium daļa piecos līmeņos.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.

Visas iepriekšējās Fotonedēļas varat aplūkot, klikšķinot šeit.

Reklāmraksti

Šokolāde iedvesmo jaunos uzņēmējus Alberta koledžā

,02.11.2015

Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants ar izstādē Čikāgā iegūto balvu Most Innovative New Product Awards.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alberta koledžā ar vieslekciju viesojās Pure Chocolate īpašnieks Pēteris Žimants. Viņa atbildes uz Alberta koledžas studentu jautājumiem.

  • Kā sākāt savu biznesu?

    Pūrē atrodas dažādi ogu un augļu dārzi, izaudzēto vajadzēja realizēt, tādēļ 1995. gadā radījām ģimenes uzņēmumu Pure Food. Vācijā iegādājāmies pirmo 50 litru tilpuma katlu, kur vārīt ievārījumu. Saražojām vienu, tad trīs, piecas tonnas produkcijas mēnesī, līdz 2006. gadā Pūrē uzbūvējām jaunu ražotni. Pure Food ieguldījām smagu darbu un tas vainagojās panākumiem - pēc desmit gadiem uzņēmuma apgrozījums sasniedza 15 miljonus eiro mēnesī. Eksportējām produkciju uz daudzām pasaules valstīm.

  • Kādēļ izvēlējāties pārdot veiksmīgu un labi pelnošu biznesu?

    Tas bija pareizs lēmums. Bijām izveidojuši labu biznesu, kuru varēja veiksmīgi pārdot. Tikāmies ar vairākiem pircējiem, jo vēlējāmies atrast industriālu kompāniju. Izvēlējāmies Pure Food pārdot beļģu kompānijai Puratos. Jaunie īpašnieki saglabāja visas darba vietas, investēja uzņēmumā vēl divus miljonus. Jums – jaunajiem uzņēmējiem Alberta koledžā – iesaku nebaidīties pārdot uzņēmumu, jo tā ir lieliska iespēja nopelnīt. Protams, var pelnīt no dividendēm, peļņas, bet veiksmīgi pārdodot labu uzņēmumu, var iegūt kapitālu jaunam biznesam.

  • Nopelnīto naudu investējāt jaunā uzņēmumā?

    Paralēli darbam Pure Food 2007. gadā nodibinājām uzņēmumu Pure Chocolate. Bija telpas, kur izvietot pārtikas ražotni. Es uzskatu, ka katram jādara tas, ko viņš prot. Mēs zinājām, kā ražot pārtiku. Piesaistot Eiropas Savienības fondu naudu, attīstījām šokolādes biznesu. Tā ir vienreizēja iespēja, kas mūsu paaudzes uzņēmējiem tiek sniegta vienreiz – iegūt naudu un to neatdot. Šaubos, vai tāda iespēja būs arī mūsu bērniem, tādēļ iesaku izmantot ES fondu līdzekļus, kamēr tas vien iespējams.

  • Ir kāds bizness, kas Jums nav aizgājis?

    Ir uzņēmumi, kuru attīstība nav bijusi viegla. Pūres Šokolādes muzejā šobrīd bijuši vairāk nekā 70 000 apmeklētāji, bet to izveidot bija grūtāk nekā uzcelt šokolādes ražotni. Izlasīju ļoti daudz grāmatu, uzzināju visu par šokolādi. Mans konsultants bija četru šokolādes muzeju izveidotājs no Beļģijas. Šokolādes muzejs šobrīd ir pelnošs uzņēmums, kas izveidots muižas laika ēkā, turpat, kur savulaik tapa pirmais brūkleņu ievārījums. Aicinu ciemos arī Alberta koledžas studentus! Blakus muzejam Sabiles puiši no īsta ozolkoka uzcēla ēku, kur izveidojām restorānu Terase. Tagad nezinu, vai būtu riskējis atvērt savu restorānu, jo tas ir ļoti sarežģīts bizness. Ļoti ilgi meklējām labu pavāru, tagad restorāna piedāvājums ir ļoti labā līmenī! No Pure Food pārdošanas esam ieguvuši vairākus uzņēmumus, kas tagad ir jāpārvalda. Bet viss veidojas ap šokolādi – šokolādi tirgojam, šokolādi pie mums var nogaršot, šokolāde ir muzejā, kur pats to var arī izgatavot.

  • Kādi ir Jūsu pārdot prasmes noslēpumi?

    Mauprāt, pārdot var visu, tikai jāzina, kā to izdarīt, jāiegulda neatlaidīgs darbs. Un jāzina viss par savu produktu. Uzskatu, ka neviens mūsu produkciju nepārdos tik labi, kā mūsu darbinieki, tādēļ izveidojām savu distribūcijas uzņēmumu, kas šobrīd izplata jau 15 Latvijas zīmolus. Šokolādi eksportējam uz 25 valstīm, komunikācijai izmantojot visas jaunākās tehnoloģijas, jo viens e-pasts mūsdienās neko nenozīmē. Jāizmanto tās tehnoloģijas, kas ir populārākās katrā valstī. Piemēram, mans biznesa partneris no Kazahstānas izmanto i-telegrammas, bet ar partneri Korejā sazinos, izmantojot Kakao talk.

  • Kādas tirgus izpētes metodes izmantojat?

    Man visvairāk informāciju par konkrētās valsts šokolādes tirgu sniedz lielveikali. Izvērtēju, cik procentuāli daudz veikalu plauktos atrodas šokolādes konfektes kastēs. Visu pārējo informāciju mūsdienās var atrast internetā. Ja vēlaties uz kādu valsti eksportēt, tur noteikti jāaizbrauc un pašam jāapskatās, kādi ir cilvēku ēšanas paradumi, kas viņiem patīk. Saviem klientiem vienmēr uzjautāju, kas ir tas, ko viņi vēlas. Katrā valstī jāatrod viens liels klients, kas mūsu produktu aiznes līdz patērētājiem.

  • Ko vēl svarīgi atcerēties jaunajiem uzņēmējiem, kuri patlaban vēl studē Alberta koledžā, bet drīz uzsāks savu biznesu?

    Ieteiktu lepoties ar saviem panākumiem. Pieteicāmies konkursam uz balvu izstādē Čikāgā un ieguvām Most Innovative New Product Awards. Mans Libānas partneris vienmēr uzsver, ka jālielās ar iegūtajām balvām. Reizēm mēs esam pārāk kautrīgi, bet ir jālepojas ar saviem panākumiem. Savs bizness ir garš ceļš, bet es uzskatu, ka tas ir to vērts!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī patlaban nav pārāk daudz tautsaimniecībai iedvesmojošu ziņu, tomēr ir pamats cerēt, ka nākamais gads attīstībai būs labāks par aizejošo

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mikrouzņēmuma nodokļa jomas regulēšanā no valsts institūciju puses vērojama pilnīga haltūra

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji gatavi izkliegt uzņēmējdarbības vides problēmas kameru priekšā, bet valsts aparāta skrūvītēm arvien tīk būt labi ieeļļotām

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī finanšu mikroklimats un atsevišķi makroekonomikas dati ir uzlabojušies, ekonomikas konjunktūra pasaulē ir visai bēdīga

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Lielbritānija tomēr nolems izstāties no Eiropas Savienības (ES), lielāki zaudējumi gaidāmi britu, nevis ES pusē

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiķi deklarē vēlmi pēc lielākiem budžeta ieņēmumiem, tikmēr valstij gar degunu iet vairāk nekā 700 miljoni eiro

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.

Visas iepriekšējās Fotonedēļas varat aplūkot, klikšķinot šeit!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē.

Visas iepriekšējās Fotonedēļas varat aplūkot, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik lielākās ieguvējas ir tās pašvaldības, kuras var piedāvāt plašākās un ērtākās «guļamistabas».

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas eksportētāju prognozes neliecina par gaidāmo cenu pieaugumu energoresursiem un ir šķietami labvēlīgas pasaules ekonomikas attīstībai

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielo pasaules uzņēmumu peļņas recesija turpināsies, kas neliek domāt par ļoti labiem laikiem ne akciju cenām, ne ekonomikai

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī gada sākums apstrādes rūpniecībai nav bijis sevišķi veiksmīgs, atsevišķu nozaru dati ļauj izteikt minējumu par to, ka konjunktūra varētu uzlaboties

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz faktu, ka ECB nav palielinājusi ikmēneša finanšu aktīvu pirkšanas apjomus, pašreizējā monetārā politika ir vērtējama kā ļoti agresīva

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Internets

Pēc uzņēmuma reklamēšanas Facebook, krāpnieki nozog lielu naudas summu

Dienas Bizness,30.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«No mana bankas konta caur Facebook profilu tika nozagti 2000 eiro. Visi, kas esat piesaistījuši savu bankas maksājumu karti jebkādam sociālajam tīklam, ziniet – jūsu nauda nav drošībā,» brīdina Linda Nelsone.

Sazinoties ar L. Nelsoni, reģionālais laikraksts Kursas Laiks noskaidrojis, ka sieviete zaudējusi ievērojamu summu, kas glabājusies viņas kontā Citadeles bankā. Skaidrību par notikušo palīdzējis gūt cietušās brālis, kurš ir programmētājs un apņēmies palīdzēt atrast ļaundarus. Tieši viņš izsekojis kontā notiekošajam un sapratis, ka krāpnieki, kuru IP adreses nāk no Indonēzijas, uzlauzuši Lindas profilu un piekļuvuši viņas bankas datiem, jo sieviete reiz izmantojusi sociālā tīkla iespēju reklamēt savu uzņēmumu un dati saglabājušies profilā.