Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis satiksmes ministram Uldim Augulim līdz 23.augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību nacionālās aviokompānijas airBaltic jautājumā, informē premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.

Viņš sacīja, ka Dombrovskis ir izskatījis Satiksmes ministrijas (SM) iesniegto dokumentāciju un konstatējis, ka tajā nav iekļauti vairāki būtiski dokumenti. Tostarp nav iesniegts valdības lēmuma projekts, kurā skaidri norādīts SM kā par nozari atbildīgās ministrijas piedāvātais risinājums. Nav iesniegts arī airBaltic vadītāja Bertolta Flika darbības izvērtējums pēc būtības, pamatojums, kāpēc airBaltic saimnieciskās darbības rezultāti būtiski atšķiras no iepriekš plānotajiem, un SM kā valsts kapitāldaļu airBaltic turētāja viedoklis, vai Fliks turpina baudīt vairākuma akcionāra uzticību.

Pēc Pankes teiktā, SM nav arī iesniegusi airBaltic auditēto gada pārskatu, kas nepieciešams, lai valdībai būtu pilnīga un patiesa informācija par uzņēmuma finansiālo stāvokli un saistībām.

«Līdz ar to Augulis vēl joprojām nav pēc būtības izpildījis valdības un Ministru prezidenta rezolūcijā noteiktos uzdevumus. Tādēļ Dombrovskis satiksmes ministram uzdevis līdz 23.augusta valdības sēdei sagatavot konkrētu un pamatotu priekšlikumu par tālāko rīcību airBaltic jautājumā, lai maksimāli efektīvi īstenotu valsts intereses, kā arī saskaņot to ar Finanšu, Tieslietu un Ekonomikas ministriju,» norādīja Dombrovska preses sekretārs.

Jau ziņots, ka Dombrovskis 17.augustā nosūtīja Augulim rezolūciju, kurā prasīts nekavējoties iesniegt valdībā informāciju par situāciju nacionālajā aviokompānijā airBaltic, kā arī uzņēmuma vadītāja Flika darba izvērtējumu. Dombrovskis pauda gatavību sasaukt valdības sēdi, lai lemtu par tālāko rīcību ar airBaltic, kad valdība minētos dokumentus būs saņēmusi.

Vēstīts arī, ka airBaltic padome informējusi SM, ka kompānijas valde rosina airBaltic pamatkapitālu palielināt par 63,7 miljoniem latu, tostarp 30 miljoni no tiem būtu jau Latvijas Valsts radio un televīzijas centra un mazākuma akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā esošo obligāciju konvertācija. Pārējā daļa būtu samaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.

Lidsabiedrības airBaltic mazākuma akcionārs BAS valdībai piedāvā trīs variantus situācijas risināšanai airBaltic. Pirmais paredz BAS iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā. Saskaņā ar otro variantu BAS pārdod savus ieguldījumus airBaltic kapitālā, vienlaikus saņemot atpakaļ visus privātā akcionāra izsniegtos aizdevumus, kā arī pārdodot atpakaļ airBaltic preču zīmes. Savukārt trešais priekšlikums paredz, ka tiek lemts par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu.

airBaltic neauditētie zaudējumi pērn sasniedza 34,2 miljonus latu pretēji peļņai 2009.gadā.

Kompānija airBaltic veic tiešos lidojumus no trim Baltijas valstu galvaspilsētām – Rīgas, Viļņas un Tallinas, kā arī nodrošina aviosatiksmi vairākos iekšzemes maršrutos Somijā.

airBaltic dibināts 1995.gadā, tā lielākie akcionāri ir Latvijas valsts ar 52,6% akciju un BAS ar 47,2% akciju, kas tās 2009.gada sākumā iegādājās no SAS. BAS 50% kapitāldaļu pieder airBaltic prezidentam un izpilddirektoram Bertoltam Flikam, bet vēl 50% – Bahamu salās reģistrētai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra