Ja transportējot kravas uz Krievu salu, tiks konstatēts paaugstināts trokšņu līmenis, Pārdaugavā plānots būvēt speciālu prettrokšņu sienu, aģentūru LETA informēja uzņēmumā Latvijas dzelzceļš (LDz).

Patlaban ar zinātniekiem tiekot izstrādāts prettrokšņu sienas projekts.

Vienlaikus uzņēmumā uzsver, ka pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļa līniju, pa kuru gar Torņakalna, Āgenskalna un Iļģuciema dzīvojamajiem rajoniem transportēs kravas uz Krievu salu, jau kursē kravas vilcieni, kas apkalpo uzņēmumus Daugavgrīvā. Piemēram, tiek vestas gāzes turbīnas un apkalpots uzņēmums Latvijas finieris. Turklāt padomju laikos šajā posma kravu plūsma bijusi krietni intensīvāka. Tāpat uzņēmumā norāda, ka Rīgas teritorijā kravas vilcienu satiksme ir bijusi vienmēr, un neviens ap dzelzceļu nav cēlis kilometriem garus nožogojumus.

LDz arī norāda, ka Rīgas domes pārziņā jau ir pilsētas trokšņu karte. Kad Krievu salas projekts tiks realizēts, būs jāmēra trokšņu līmenis konkrētās teritorijās, un tad arī tikšot lemts, kur trokšņu siena ir un kur nav nepieciešama.

Kā ziņots, aģentūras LETA rīcībā esošajā Krievu salas projektā, kas iesniegts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma saņemšanai, atzīts, ka ostas apkalpojošā transporta, galvenokārt - dzelzceļa, radītais troksnis diskomfortu radīs, piemēram, tādos Daugavas kreisā krasta dzīvojamos rajonos kā Iļģuciems, Āgenskalns, Torņakalns. Dzelzceļa kustības troksnis posmā Rīgas centrs-Bolderāja projektā tiek vērtēts kā ievērojams.

Krievu salā plānots pārkraukt galvenokārt ogles. No 35,5 miljoniem tonnu kravu, kas pērn tika pārkrautas Rīgas ostā, gandrīz 40% veidoja ogles. Ja patlaban ogļu kravas Rīgas tirdzniecības ostā nonāk pa dzelzceļu, apejot Rīgas vēsturisko centru, uz Bolderāju tās no Daugavas labā krasta būs jāved pāri Dzelzceļa tiltam un tālāk pa tā dēvēto Bolderājas dzelzceļu, kas stiepjas tuvu dzīvojamajām mājām Torņakalnā, Āgenskalnā, Zasulaukā, Dzirciemā, Nordeķos un Iļģuciemā.

Kā ziņots, Rīgas domes izstrādātais rīcības plāns vides trokšņa samazināšanai galvaspilsētā paredz, ka LDz līdz 2015.gada beigām jāprecizē un jāsamazina vilcienu kustības ātrums septiņos posmos, kas atrodas Rīgas robežās, jāizbūvē gar dzelzceļa līniju troksni aizturoši, 4 metrus augsti prettrokšņa ekrāni divos posmos un jāizveido gar dzelzceļa līniju troksni aizturošu stādījumu joslas sešos posmos.

Vilcienu kustības ātruma precizēšana un samazināšana jāveic tādos posmos kā Rīga - Matīsa ielas pārbrauktuve, Vagonu parks - Jāņavārti, dzelzceļa parkā Šķirotava, Brasa - Sarkandaugava - Mangaļi, Rīga - Torņakalns un Čiekurkalns - Jugla.

Savukārt troksni slāpējošas stādījumu joslas izveidošana gar dzelzceļa līniju paredzēta posmā Vagonu parks - Šķirotava no Dzērvju līdz Slāvu ielai ar kopgarumu 249 metri, posmā Šķirotava - Dārziņi Lokomotīves ielas pusē no Lokomotīves ielas 60 līdz Višķu ielai ar kopgarumu 1168 metri, posmā Vagonu parks - Šķirotava no Salaspils ielas 6 līdz Lokomotīves ielai 58 ar kopgarumu 2250 metri un no Lubānas ielas līdz Salaspils ielai 7/9 ar kopgarumu 739 metri, posmā Čiekurkalns - Jugla no Brīvības gatves 349 līdz Tirzas ielai ar kopgarumu 744 metri, posmā Brasa - Sarkandaugava gar slimnīcu Jūras medicīnas centrs ar kopgarumu 181 metrs un posmā Rīga - Vagonu parks abās dzelzceļa līnijas pusēs no Lāčplēša ielas līdz Žaņa Lipkes ielai. Plānā minētās aptuvenās izmaksas šiem pasākumiem ir 1 723 100 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Savukārt laika periodā no 2016. līdz 2019.gadam paredzēts realizēt tehniski sarežģītākus un finansiāli dārgākus trokšņa samazināšanas pasākumus. Kopskaitā plānoti 16 dažādi pasākumi - gan transporta plūsmu novirzīšana no dzīvojamiem namiem, gan māju fasāžu skaņas izolācijas uzlabošana, gan prettrokšņu ekrānu izbūve.

Krievu salas projektā teikts, ka tā mērķis ir «novērst ostas aktivitāšu izraisīto vides degradāciju Andrejsalas un Eksportostas teritorijās un nodrošināt ostas konkurētspējas saglabāšanu Baltijas jūras reģionā, pārceļot ostas termināļus uz to darbībai piemērotāku vietu, neierobežojot nākamo paaudžu tiesības uz dzīvi labvēlīgā vidē».

Savukārt Vides aizsardzības kluba vadītāja Elita Kalniņa un vides aizsardzības biedrību Bolderājas grupa un Koalīcija dabas un kultūras aizsardzībai pārstāve Sandra Jakušonoka uzskata, ka projekts ir vides piesārņojuma mazināšana Rīgas centra iedzīvotājiem uz Bolderājas un blakusesošo rajonu iedzīvotāju veselības rēķina, kurus tiešā veidā ietekmēs ogļu kravu pārvadājumi.

Kā ziņots, lēmumu par ostas pārcelšanu no pilsētas centra uz Krievu salu Rīgas domes deputāti pieņēma 2009.gada vasarā. Eiropas Komisija 2012.gada 2.aprīlī apstiprināja Latvijas lielo Kohēzijas fonda projektu, kas paredz infrastruktūras attīstīšanu Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no Rīgas centra. Kopējās projekta izmaksas ir 104 miljoni latu (148 miljoni eiro), no tām Kohēzijas fonda finansējums ir 54 miljoni latu (77 miljoni eiro).

Par uzvarētāju infrastruktūras attīstības konkursā izvēlēta pilnsabiedrība BMGS S, kas projektu piedāvājusi realizēt par 88,71 miljonu latu (126,22 miljoniem eiro).

Savukārt Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāle un Pohjola Bank Plc. noslēgušas aizdevuma līgumu par finansējuma piešķiršanu Rīgas Brīvostas pārvaldei 80,2 miljonu eiro apmērā Krievu salas attīstības projekta īstenošanai.

Kā iepriekš ziņots, lai Krievu salas vērienīgo projektu varētu pabeigt laikā, Rīgas ostai jāpanāk vienošanās ar stividorkompānijām RCT un Strek, kurām līdz 2016.gada decembrim ir jāpārceļ kravu apkalpošana no Rīgas centra uz Krievu salu. Ostas pārvalde ar Strek līgumu jau ir parakstījusi, bet ar otru kompāniju tas vēl nav paveikts.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra