Nekustamais īpašums

2016. gada Latvijas Arhitektūras gada balvu saņēmēji

Uldis Andersons, 20.05.2016

Latvijas Arhitektūras Lielā gada balva 2016

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (autori Processoffice, Andrius Skiezgelas Architecture un Arhitektoniskās izpētes grupa)

Foto avots: Latvijas Arhitektu savienība

Jaunākais izdevums

Latvijas Arhitektūras Lielo gada balvu 2016 ieguvis Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas un restaurācijas projekta autori ir Lietuvas arhitektu biroji Processoffice un Andrius Skiezgelas Architecture, kā arī Latvijas arhitektu birojs Arhitektoniskās izpētes grupa.

Latvijas Arhitektūras gada balva šogad tika pasniegta 21. reizi. Kopumā līdz pusfinālam šogad bija nonākuši 16 pretendenti. Kā DB atzīst konkursa nacionālās žūrijas pārstāvis, grafikas dizainers Edgars Zvirgzdiņš, tas vien, ka projekts jau ir iekļuvis Latvijas Arhitektūras gada balvas konkursa pusfinālā, liecina par augstu līmeni un ir liels pagodinājums. Ja tiek saņemta Arhitektūras Lielā gada balva un Gada balva, tā jau ir izcilība, viņš uzsver.

Plašāk lasāms 20. maija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzejā varēs aplūkot pirmās ekspozīcijas, informē muzeja pārstāvji.

Atjaunotās vēsturiskās galvenās ēkas K. Valdemāra ielā 10, Rīgā, svinīga atklāšana notiks trešdien, 4. maijā plkst.10.00.

Pēc uzrunām notiks svinīgās lentas pārgriešana, un visi varēs doties iepazīties ar renovēto un modernizēto muzeju.

4. maijā ieeja Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā būs brīva.

Muzejā apmeklētājus sagaidīs jauna pastāvīgā ekspozīcija Latvijas māksla. 19.–20. gadsimts (vēsturiskās ēkas 2. un 3. stāvā), kā arī divas atklāšanas izstādes, veltītas Latvijas māksliniekiem: Miervaldis Polis. Ilūzija kā īstenība (Lielajā izstāžu zālē jaunajā apakšzemes piebūvē) un Boriss Bērziņš (1930–2002). Sudrabs / zelts (vēsturiskās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) piecas struktūrvienības 2019. gadā apmeklētas 508 230 reižu, aptuveni 70% bija izstāžu apmeklējumi.

Visvairāk mākslas cienītājus pērn pulcēja izstāde "Gaismas metafizika. Ivana Aivazovska (1817–1900) glezniecība", kas Mākslas muzejā "Rīgas Birža" tika apmeklēta 39 369 reizes.

LNMM galvenajā ēkā populārākās izstādes 2019. gadā bija "Mērijas ceļojums. Grosvaldu ģimenes stāsts" (22 764 apmeklētāji), "Purvīša balvas 2019" kandidātu darbu izstāde (21 723) un "Aleksandra Beļcova. Gleznas. Grafika. "Baltara" porcelāns", kuru skatīja 19 046 reizes.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" lielajā zālē pērn visvairāk skatītāju uzrunāja retrospektīvā izstāde "Lidija Auza. Glezniecība" (11 261 apmeklējumi), otro vietu ieņēma Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades izstāde "Academia".

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Nacionālā mākslas muzeja glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuves

Lelde Petrāne, 10.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) šodien mediju pārstāvjiem deva iespēju aplūkot glezniecības un tēlniecības kolekciju glabātuvju telpas, kas atrodas LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce skaidro: «LNMM ar lielām cerībām raugās uz Muzeju krātuvju kompleksa būvniecības uzsākšanu Pulka ielā, jo kā nacionālas nozīmes būve tā ir nepieciešama Latvijas kultūras mantojuma pārdomātai un jēgpilnai tālākai saglabāšanai. No LNMM pārraudzītā mākslas darbu krājuma uz Pulka ielu pēc 2018.gada «pārceļos» Ārzemju mākslas kolekcija, ko steidzamības kārtā pēc traģiskā Rīgas pils ugunsgrēka 2013.gadā nācās pārvietot uz pagaidu glabātuvēm (kopskaitā nedaudz vairāk par 22 tūkstošiem vienību), kā arī Latvijas 20. gadsimta otrās puses mākslas kolekcija, kas šobrīd aizņem ievērojamu telpu daļu izstāžu zālē ARSENĀLS (kopskaitā nedaudz vairāk par 28 tūkstošiem vienību - gleznas, grafikas darbi, tēlniecība un objekti). Tas savukārt ļautu pārvērst pašlaik esošās noliktavu telpas par publiski pieejamām, nodrošinot tur izstāžu un ekspozīciju darbību.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Latvija pirmo reizi piedalīsies Londonas Dizaina biennālē 2018

Monta Glumane, 31.08.2018

Instalācijas sastāvdaļa ir «Statistikas sols», uz kura katrs varēs apsēsties. Kokmateriāli ir Latvijas lielākais eksports, tāpēc sols reizē arī izglītos skatītājus par Latvijas mežiem un valsts ekonomiku

Foto: Vents Āboltiņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) pirmo reizi pārstāvēs Latviju Londonas Dizaina biennālē 2018 ar jaunā dizainera Artūra Analta interaktīvo instalāciju «Matter to Matter», informē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs.

«Matter to Matter» ir instalācija, kurā izmantoti dabīgi materiāli (koks, ūdens) un atspoguļota dabas loma Latvijas kultūrā un ikdienā. Mākslas objekta autors Artūrs Analts iedvesmojies no savas dzimtās pilsētas Rīgas un tās apkārtnes mežiem, kurus ietekmē Baltijas jūras tuvums, veidojot gaisotni un klimatu. Eksponētajā darbā to iemieso zaļā stikla siena, kas ar eksperimentālu tehnoloģiju starpniecību nodrošina dabīgu ūdens agregātstāvokļa pārejas procesu no gāzes līdz šķidrumam. Stikla pamatne pārtop par interaktīvu platformu komunikācijai, kas rekonstruē visiem zināmu fizikālu parādību - kondensāciju. Biennāles apmeklētāji tiks aicināti uz stikla virsmas atstāt pašiem savu vēstījumu, gluži kā bērnībā, kad tika zīmēts uz norasojuša loga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Rīgā tiek atklāta Aleksandra Vasiļjeva modes izstāde Pieradinātā daba

Dienas Bizness, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā 14.jūlijā sāk darbu izstāde no starptautiski pazīstamā modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas Pieradinātā daba, sniedzot iespēju baudīt floras un faunas motīvu daudzveidību tērpu un aksesuāru dizainā no 18. līdz 21. gadsimtam. Šī izstāde ir pasaules pirmizrāde, jo šāda rakstura skate no modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva tērpu kolekcijas līdz šim vēl nav veidota. Ekspozīciju būs iespējams apskatīt līdz 16.oktobrim.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar ABLV Bank un Aleksandra Vasiļjeva fondu organizē jau astoto modes izstādi. Jaunā ekspozīcija Pieradinātā daba veltīta mūžīgai dabas un modes simbiozei visdažādākajās kombinācijās trīs gadsimtu garumā – no 18. gadsimta līdz mūsdienām. Kopumā ekspozīcijai atlasīti vairāk nekā 85 vēl neredzēti tērpi un 500 aksesuāri.

Izstādes ģenerālsponsors ABLV Bank ir zināms mākslas cienītājs un atbalstītājs. Banka atbalsta netikai ikgadējas A.Vasiļjeva modes kolekcijas izstādes, kā arī piedalās vairāku laikmetīgas mākslas izstāžu un kolekciju tapšanas projektos. Par bankas akcionāru un mecenātu Ernesta Berņa un Oļega Fiļa līdzekļiem sadarbībā ar partneriem Borisa un Ināras Teterevu fondu Rīgā tiks celts Laikmetīgas mākslas muzejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Rada mājvietu mākslai un vēstures liecībām

Laura Mazbērziņa, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā par 25,7 miljoniem eiro top vērienīgs muzeju krātuvju komplekss

Tajā nākotnē būs «mājvieta» nacionālajām vērtībām, kuras koncentrētas četros muzejos, tostarp tiks uzglabāti Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM), Kino muzeja dārgumi, kā arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) darbi.

Projektu Muzeju krātuvju kompleksa būvniecība īsteno valsts AS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei ietvaros. Kopējā valsts dotācija ir 25,7 miljoni eiro. Paralēli būvdarbiem notiek iepirkums par 1,6 miljoniem eiro kustamā aprīkojuma sagādei topošajam kompleksam.

Tā infrastruktūra nodrošinās muzeju priekšmetu glabāšanu, dokumentēšanu un restaurāciju, kā arī krājuma izmantošanu gan muzeju darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Kompleksā ir plānota arī atsevišķu kolekciju eksponēšana. Tā apkārtējo teritoriju paredzēts labiekārtot, veidojot pārdomātu gājēju celiņu un nodrošinot vides pieejamības prasības. Būvapjoms veido vienotu arhitektonisko veidolu, ārēji neatdalot atsevišķu muzeju zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar tēlnieka Teodora Zaļkalna granītā kalto darbu Cūka Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) no šodienas sāk eksponātu pārvešanu uz restaurēto muzeja ēku.

Trīs gadus Cūka līdz ar citiem darbiem pavadīja mākslas darbu glabātuvē, bet šodien, piedaloties sešiem spēcīgiem vīriešiem, Zaļkalna darbs kā pirmais eksponāts tika novietots atjaunotās muzeja ēkas trešajā stāvā, kur turpmāk atradīsies ekspozīcija, kas veltīta Latvijas mākslai no 19.gadsimta otrās puses līdz 20.gadsimta pirmajai pusei.

Muzeja direktore Māra Lāce akcentēja, ka muzejā tagad sāksies ļoti intensīvs darbs pie eksponātu izvietošanas, jo līdz rekonstruētā muzeja atklāšanai ir palicis ļoti maz laika.

Pēc rekonstrukcijas LNMM ir septiņi stāvi. Pieci stāvi ir virs zemes, bet divi - zem zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgā būs Jaņa Rozentāla laukums un Erevānas dārzs

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti trešdien atbalstīja Jaņa Rozentāla laukuma nosaukuma piešķiršanu teritorijai pie atjaunotā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, kā arī Erevānas dārza nosaukumu piešķiršanu teritorijai Balvu ielā 17.

2016.gadā pēc restaurācijas un rekonstrukcijas tika atklāts Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, pie kura atrodas piemineklis J.Rozentālam, kas izveidots 1936.gadā. Šogad ir arī latviešu glezniecības pamatlicēja J.Rozentāla 150.gadadiena, kas tiek svinēta ar plašu un daudzveidīgu programmu visā Latvijā.

Godinot mākslinieka piemiņu, nolemts laukumu K.Valdemāra un Elizabetes ielas krustojumā nosaukt par Jaņa Rozentāla laukumu. Pēc laukuma izveidošanas iecerēts Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkai piešķirt adresi Jaņa Rozentāla laukums 1.

Komiteja arī atbalstīja Rīgas Austrumu izpilddirekcijas ierosinājumu par Erevānas dārza nosaukuma piešķiršanu teritorijai Balvu ielā 17. Armēnijas galvaspilsēta Erevāna ir Rīgas sadraudzības pilsēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lai valsts ar simtgadi nemokās kā govs ar sakām

Raivis Bahšteins, viedokļu redaktors, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas simtgades ministriju jaunā valdība, protams, neveidos, bet topošais Ministru kabinets būs jau trešais, kas valsts gadadienu nosaucis par prioritāti; vērienīgais notikums gudri jāpiepilda ar cienīgu saturu

Atceroties kritiku par kultūras galvaspilsētas projekta veiksmes stāsta vājajām vietām, jāšaubās, vai mūsu valsts simtgades kūka būs iemesls uz šejieni traukties tūristu pūļiem. Neapšaubāmi šim notikumam daudz dziļāka nozīme un rezonanse būs tepat Latvijā, nevis aiz tās robežām.

Kultūras ministres Daces Melbārdes vakar valdībā prezentētajā informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka «Latvijas valsts simtgades svinības balstītas uz pašorganizējošiem procesiem un dažādu sabiedrības grupu iniciatīvām, kam ir jānodrošina pēc iespējas pieejami finanšu resursi». No ziņojuma noprotams, ka Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta pa nepilnam miljonam līdz šim atvēlējusi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai «Latvijai–100», kā arī simtgades filmu programmas izveidei, taču vislielākie tēriņi divu miljonu apmērā būs… par Latvijas piedalīšanos Londonas grāmatu tirgū. Tajā pašā laikā no ziņojuma izriet, ka simtgades reģionālo pasākumu īstenošanai atvēlēti vien 87 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Apmeklētākie muzeji Latvijā

Lāsma Vaivare, 21.06.2016

Turaidas muzejrezervāts

Apmeklētāju skaits 2015.gadā: 258,9 tūkstoši

Foto: Facebook/Turaidas muzejrezervāts

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Verot durvis pēc rekonstrukcijas, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs mēneša laikā piesaistījis rekordlielu apmeklētāju skaitu; ar jaunu spēku pievilkt cilvēkus gatavi arī citi muzeji, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Gandrīz 65 tūkstoši apmeklētāju – tik daudz cilvēku mēneša laikā pabijuši Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), kurš pēc trīs gadus ilgas teju 30 miljonu eiro vērtas rekonstrukcijas un restaurācijas svinīgi tika atklāts 4. maijā. Pēdējā pilnajā darbības gadā pirms rekonstrukcijas uzsākšanas – 2012. gadā – tā apmeklējums bija nepilni 100 tūkstoši.

Lai arī LNMM atklāšana pēc rekonstrukcijas tiek dēvēta par vērienīgāko muzeju dzīves notikumu šogad, tas ne tuvu nav vienīgais. 2. jūlijā pēc trīs gadus ilgas rekonstrukcijas paredzēta Rīgas Motormuzeja atklāšana.

Strādājot pie jaunām ekspozīcijām, muzeji piesaista dizaina un tehnoloģiju speciālistus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas pusfinālisti

Žanete Hāka, 15.04.2016

Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs «Lielais dzintars»
Adrese: Liepāja, Radio iela 8

Avots: Indriķis Stūrmanis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 pusfinālisti – 16 darbi, kas tālāk cīnīsies par valsts augstāko apbalvojumu arhitektūrā. Pusfinālistus nominēja nacionālā žūrija, savukārt tagad izvēlēto darbu vērtēšana tiks nodota starptautiskās žūrijas rokās, kas paziņos labākos Latvijas Arhitektūras gada balvas 2016 apbalvošanas ceremonijā 19.maijā.

Kopumā šogad konkursam tika pieteikts 51 darbs, to vidū gan lielu rezonansi izpelnījušies sabiedriski nozīmīgi objekti, gan privātās rezidences, gan arī nozīmīgi ar arhitektūru saistīti notikumi. Pusfinālam izvirzīti 16 darbi, no kuriem lielākais skaits – septiņi – ir restaurācijas un rekonstrukcijas darbi: Aldara alus darbnīca, Dzintaru koncertzāle, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Maltas vidusskolas, Rēzeknes Zaļā sinagoga, Ventspils Profesionālās vidusskolas mācību ēka un Villa Rota.

Pusfinālistu vidū iekļautas sešas jaunbūves – CSDD klientu apkalpošanas centrs, Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, apartamentu komplekss Kado Karim, Kolekcionāra māja, Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs "Lielais dzintars" un Ventspils Profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. No interjera risinājumiem pusfinālā iekļauts Divu līmeņu lofts Ģipša fabrikā, starp vides objektiem izcelta Neikenkalna dabas koncertzāle Dikļos, savukārt arhitektūras procesu kategorijā izvirzījušies raidījums Adreses un R.Šmēlinga konference Vecrīgas reģenerācija: vai vecpilsētai būtu jāpielāgojas [laikam].

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktie darbi

Lelde Petrāne, 31.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad augstākajam arhitektūras nozares apbalvojumam - Latvijas Arhitektūras gada balvai 2016 - pieteikts 51 darbs. Šobrīd darbu uzsākusi nacionālā žūrija, kuras pienākums būs izvēlēties pusfinālistus.

«Pēdējais gads arhitektūras nozarē ir bijis ļoti ražīgs, un nodoti ekspluatācijā vairāki pilsētvidē nozīmīgi objekti. Paredzu, ka šogad žūrijas darbs nebūs viegls, un tā ir ļoti laba zīme, kas liecina par kvalitātes pieaugumu Latvijas arhitektūrā,» uzsver Latvijas Arhitektu savienības prezidente Gunta Grikmane.

Darbus bija iespējams pieteikt divās kategorijās – objekti un procesi. No 43 pieteiktajiem objektiem lielāko daļu veido dzīvojamo un sabiedrisko ēku jaunbūves, tai skaitā Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmiskā centra jaunbūve un Liepājas daudzfunkcionālais kultūras centrs Lielais dzintars. Iesniegti arī nozīmīgi pārbūves projekti – kā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un Rīgas pils, kā arī dažādi ievērojami vides objekti un interjera risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru