Bankas

Aicina atsaukties cilvēkus, kuri izvairās atgriezties Latvijā nesakārtotu kredītsaistību dēļ

Lelde Petrāne, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Pieredze rāda, ka ir gadījumi, kad klienti ar lieliem parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt.

«Aiz katra cilvēka ir savs stāsts un izvēles iemesli, tomēr ir skumīgi dzirdēt, ka situācijās, kad atalgojums ir pārāk zems vai vispār nav iespējas gūt ienākumus, iedzīvotāji to patur pie sevis, ignorē bankas aicinājums uz tikšanos, kā rezultātā problēma samilzt un kļūst šķietami neatrisināma. Diemžēl pieredze rāda, ka nereti tiek pieņemti pārsteidzīgi lēmumi, kas vēlāk rada negatīvas sekas. Daudzas ilgtermiņa problēmas varētu novērst, ja pirms izvēles izdarīšanas pakonsultētos ar profesionāļiem. Konsultāciju un mediācijas centra (KMC) mērķis ir palīdzēt grūtībās nonākušajiem klientiem atgriezties aktīvajā ekonomikā – saņemt oficiālu algu un maksāt nodokļus,» stāsta KMC speciāliste Diāna Kvedere.

KMC apkopotie dati rāda, ka galvotāji ir tie, kuri visbiežāk vēršas pēc palīdzības centrā, jo dažādu iemeslu dēļ ir kļuvuši atbildīgi par aizņēmēja kredītsaistībām. Savukārt pašiem kredītņēmējiem finanšu problēmas visbiežāk izraisa ienākumu samazinājums vai bezdarbs, tam seko kredītņēmēja vai viņa ģimenes locekļa slimība, trauma, kā arī laulības šķiršana un bijušā partnera nevēlēšanās iesaistīties kredītsaistību izpildē. Tāpat salīdzinoši izplatīta problēma ir ātrie kredīti, kas kļuvuši tik lieli, ka traucē norēķināties, piemēram, par hipotekāro kredītu.

KMC pakalpojumi jebkuras bankas klientam pieejami bez maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB banka piešķīrusi kredītu labvēlības periodu vairāk nekā 150 uzņēmumiem

Lelde Petrāne, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas SEB banka piešķīrusi kredītsaistību labvēlību 154 klientiem - uzņēmumiem, kuri saskārušies ar finanšu grūtībām līdz ar Covid-19 izplatību.

Kredītlīgumu skaits, ko šiem uzņēmumiem SEB banka ir pārskatījusi un veikusi kredītsaistību apmaksas grozījumus, lai atvieglotu uzņēmumu likviditāti, pārsniedz 500 līgumus.

Kopējais kredītsaistību atlikums tiem klientiem, kuriem piešķirta kredītsaistību labvēlība, ir vairāk nekā 130 miljoni eiro.

SEB bankas valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere komentē: "Mēs redzam, ka mūsu klienti, saskaroties ar grūtībām pildīt savas kredītsaistības, ir ļoti atbildīgi rīkojušies, savlaicīgi vēršoties pie mums un uzsākot sarunu, lai meklēt risinājumu. Protams, mēs katru gadījumu izvērtējam individuāli, īpaši novērtējot, vai uzņēmējam ir redzējums, kā risināt likviditātes grūtības ilgtermiņā. Vienlaikus, mēs, izprotot situāciju, cenšamies rast labāko risinājumu, kas būtu izdevīgs mūsu klientam un pieņemams mums kā atbildīgam kreditētājam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Policija lūdz atsaukties visus, kas pēdējās dienās redzējuši automašīnu VW LT ar valsts numura zīmi JD 5960 oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kas pārvilkta ar sarkanu vai oranžu tentu. Tāpat lūdz atsaukties cilvēkus, kuriem ir informācija par viltotās numurzīmes izgatavošanu.

Kā vēstīts, pie Rīgas Brāļu kapiem trešdienas rītā tika noslepkavots zvērināts advokāts, maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus.

Izmeklēšanas laikā tika iegūta informācija, ka bruņotajā uzbrukumā izmantota automašīna VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Pēc nozieguma automašīna tika atrasta sadedzināta.

Valsts policija lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru uzmanību pievērsusi automašīna ar minēto aprakstu, piemēram, nepareizi novietota; atradusies vietā, kur iepriekš nav redzēta; kādu laiku stāvējusi; braucot veikusi neparastus manevrus vai pievērsusi uzmanību jebkurā citā veidā. Katra informācija izmeklēšanai var būt ļoti noderīga, mudina policija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Policijā jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem Bunkum

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pēc Mārtiņa Bunkus slepkavības policija meklē statīva izgatavotāju vai īpašnieku

Db.lv, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot izmeklēšanu Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā, sadegušajā VW LT markas transportlīdzeklī policija izņēmusi pašrocīgi gatavotu statīvu. Policija lūdz aplūkot slepkavības vietā atrastā statīva fotoattēlus un atsaukties tā izgatavotāju vai īpašnieku, kā arī visus, kuriem ir jebkāda informācija par šo statīvu.

Valsts policija lūdz pievērst uzmanību statīva lodējuma detaļām un citām pazīmēm, pēc kurām būtu iespējams atpazīt tā izgatavotāju, īpašnieku vai iespējamo izgatavošanas vietu. Tā lūdz atsaukties visus iedzīvotājus, kuru rīcībā ir jebkāda informācija par šo priekšmetu, tā izgatavošanu, nodošanu, dāvināšanu vai jebkurām citām darbībām, zvanot pa tālruņa numuriem 110; 67014002 vai sūtot elektroniski uz e-pastu [email protected] Anonimitāte tiek garantēta.

Tāpat aizvien Valsts policija lūdz atsaukties visus, kuri redzējuši bruņotajā uzbrukumā izmantoto automašīnu VW LT oranži sarkanā krāsā ar dubultkabīni un kravas kasti, kurai bija uzmontēts sarkanas vai oranžas krāsas tents. Automašīnai bija uzliktas viltotas valsts reģistrācijas numuru zīmes JD 5960. Jebkāda informācija par šo automašīnu vai jebkāda informācija par darbībām ar viltoto valsts numuru zīmi izmeklēšanai varot būt ļoti noderīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 30. martā Latvijā nosēdīsies pēdējais īpašais "airBaltic" reiss no Frankfurtes un Latvijā būs atgriezušies 2276 Latvijas valstspiederīgie, kuri izmantoja Ārlietu ministrijas atbalstu pēc 14. marta, kad Ministru kabinets pieņēma lēmumu par starptautiskās pasažieru satiksmes apturēšanu.

No 14. marta līdz 30. martam airBaltic veica 21 īpašo reisu no 8 valstīm un kopumā uz Latviju pirmdienas vakarā būs atvesti 2276 cilvēki, Db.lv apstiprināja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris. "Mūsu uzstādījums bija palīdzēt tiem ceļotājiem, kuri uz ārvalstīm bija izbraukuši līdz brīdim, kad valstī tika izsludināta krīzes situācija, tomēr, neslēpšu, ka situāciju mēģināja izmantot cilvēki, kuri dzīvo un strādā ārzemēs. Mums nav iespēju pārbaudīt, vai katrā konkrētā gadījumā cilvēks bijis tūrisma braucienā, vai arī nolēmis atgriezties Latvijā, jo zaudējis darbu un mājās atrasties šobrīd ir izdevīgāk," sacīja J. Beķeris.

Pašreizējā situācija jau apzināta un par to tiks ziņots valdībā, jo patlaban Ārlietu ministrija pastarpināti risinājusi arī reemigrācijas problēmu, kas, iespējams Covid-19 krīzes laikā var sasināties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tikai 37% gadījumos apdrošinātas ēkas, kas ir privātpersonu īpašumā un bez kredītsaistību nosacījumiem

Žanete Hāka, 06.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izpratne par nekustamā īpašuma apdrošināšanas nepieciešamību pieaug lēni, norāda apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) dati par 2016. gadu.

Pērn pieaugums nekustamo īpašumu apdrošināšanā bez kredītsaistību nosacījumiem palielinājies vien par 1,4%, savukārt pieprasījums pēc civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas (CTA) – par 19%.

Apkopojot statistiku par aizvadīto gadu, tikai 37% gadījumos apdrošinātas ēkas, kas ir privātpersonu īpašumā un bez kredītsaistību nosacījumiem. Lai arī mājokļa drošība un aizsardzība pret dažādiem negadījumiem ir ļoti būtiska ikvienam, aizvien dominē uzskats, ka “ar mani jau nekas slikts nenotiks”. Taču, kā rāda Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas dati, dažādi negadījumi ar privāto īpašumu notiek bieži – vidēji katru dienu tiek dzēsti 25 ugunsgrēki, reģistrētas 10 mājokļu aplaupīšanas, 37 mantas tīšas iznīcināšanas vai bojāšanas un 5 velosipēdu zādzības gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc Deglava tilta slēgšanas, Rīgas satiksme mudina izmantot sabiedrisko transportu

Lelde Petrāne, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde uzsākusi kriminālprocesu pret tūrisma kompānijām LTD Explore outdoor travel un LTD Explore outdore even par ceļojuma samaksas piesavināšanos lielā apmērā, nenodrošinot klientiem solīto ceļojumu 2015. un 2016.gadā. Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde aicina atsaukties personas, kuras tādā veidā cietušas, bet vēl nav vērsušās policijā.

Iepriekš minēto tūrisma kompāniju pārstāvji sociālajos tīklos ar ievērojamu atlaidi piedāvāja tūrisma braucienus uz Gruziju, taču neilgi pirms plānotā brauciena tie tika atcelti, klientiem naudu neatgriežot. Tādā veidā minētās kompānijas piesavinājušās aptuveni 85 tūkstošus eiro.

Līdz šim policija apzinājusi jau vairāk nekā 100 cietušos, taču pastāv aizdomas, ka apkrāpto cilvēku skaits varētu būt lielāks, tādēļ aicina atsaukties personas, kuras cietušas no minētā noziedzīgā nodarījuma, bet vēl nav ziņojušas policijai. Policija aicina rakstīt iesniegumu Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei Rīgā, Stabu ielā 89 vai iesniegt to jebkurā tuvākajā policijas iecirknī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ražotājiem jāspēj maksāt nozares vidējās ES algas

Uldis Iltners, MADARA Cosmetics valdes loceklis, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvijas uzņēmumi spēs celt ražīgumu un nodrošināt savās nozarēs Eiropas līmenī konkurētspējīgas algas, tas motivēs vēl vairāk cilvēku atgriezties. Izsludinot jaunas vakances savā ražotnē un birojā Mārupē, mēs arvien biežāk saņemam pieteikumus no latviešiem, kuri jau ilgstoši dzīvo ārpus dzimtenes, bet patlaban apsver iespējas atgriezties.

Ar dalītām jūtām medijos lasu uzņēmēju žēlošanos par darbaroku trūkumu. No vienas puses, tā ir problēma, ar kuru dažkārt saskaramies arī mēs un kuras risināšanai noderētu politiski lēmumi. No otras puses, tas ir arī jautājums gan par biznesa modeļiem un to, cik efektīvi strādā ražotājs, gan par izglītības sistēmu valstī. Mēs zinām, ka vidusskolās jaunieši nepietiekami apgūst fiziku, par maz iet mācīties uz inženieriem, līdz ar to trūkst kvalificētu speciālistu apstrādes rūpniecībā.

Daļu no profesijām, kuru darbinieki ir mums nepieciešami, Latvijas izglītības sistēma nesagatavo vai arī šādu speciālistu ar noteiktām kvalitātēm un zināšanām kosmētikas nozarē Latvijā ir par maz. Kosmētikas tehnoloģiju studiju Latvijā nav. Mēs to esam pieņēmuši – paši skolojam savus speciālistus un piesaistām darbarokas no saistītām nozarēm, piemēram, farmācijas un pārtikas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konsultāciju un mediācijas centrā palīdzību saņēmuši 477 cilvēki

Žanete Hāka, 14.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsultāciju un mediācijas centrs (KMC), kas, Latvijas Komercbanku asociācijas dibināts, uzsāka darbu 2015. gada 9. novembrī, gada laikā ir sniedzis informatīvu un juridisku atbalstu teju pustūkstotim klientu – centrā pēc palīdzības vērsušies un to saņēmuši 477 cilvēki, liecina KMC apkopotā statistika.

Šā gada rudenī KMC vērsās pie tautiešiem ārzemēs, aicinot izmantot centra konsultatīvo atbalstu, lai sakārtotu problemātiskas saistības ar bankām Latvijā, ja tādas ir palikušas un traucē atgriezties dzimtenē.

Kopumā mūsu aicinājums ticis sadzirdēts, 3 tautieši no ārzemēm vērsās pēc palīdzības, un viņu problēmas tika risinātas. Tas nav daudz, jo cerējām un joprojām ceram uz lielāku atsaucību no latviešiem ārzemēs, lai varam palīdzēt sakārtot ieilgušas un sarežģītas finanšu problēmas, stāsta Diāna Kvedere, KMC konsultante.

Pieredze liek domāt, ka ir daudz vairāk gadījumu, kad klienti ar parādiem bankā izvairās meklēt risinājumus un dodas uz ārzemēm, lai gan patiesībā problēmas ir iespējams atrisināt, saņemot pie mums bezmaksas konsultācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LTRK: Nodokļu reformai tiek virzītas iniciatīvas, kas kropļo jau paveikto darbu

Zane Atlāce-Bistere, 16.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina koalīcijas padomi sēsties pie galda un atgriezties pie valdībā apstiprinātā vidēja termiņa nodokļu stratēģijas rāmja, lai lemtu par tālāko tā virzību un likumprojektu kvalitatīvu izstrādi, teikts LTRK izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēju organizācija uzskata, ka publiski izskanējušās iniciatīvas ir tieši vērstas uz darbaspēku nodokļu palielinājumu, no kā cietīs visi iedzīvotāji, samazinoties ikmēneša ieņēmumiem.

Kamēr tika pildīts valdības rīcības plānā noteiktie uzdevumi, kā arī LTRK un citu organizāciju pērn augustā parakstītā vienošanās, kuras uzdevums bija vidēja termiņa nodokļu politikas izstrāde, pārnesot nodokļu slogu no darbaspēku uz ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieaugumu, patēriņu, nekustamo īpašumu un dabas resursu izmantošanu, tikmēr biedrība atbalstīja centienus un iniciatīvas uzlabot situāciju valstī. Norisinājās kopīgs intensīvs darbs Finanšu ministrijā un pēc tam arī premjera vadītajā darba grupā, nonākot pie visām pusēm atbalstāmas stratēģijas. Pašreiz, kad vidēja termiņa nodokļu reformas pamatnostādnes guvušas apstiprinājumu valdībā, koalīcijas padomē tā tiek pārveidota, ieviešot dažādus papildu nodokļus, jo īpaši darbaspēkam, virzot arī tādas iniciatīvas, kas kopumā paveikto darbu kropļo un tādējādi nesasniedz nodokļu reformas mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības mazināšanai Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē nolemts, ka no šā gada 17.marta uz ārkārtas situācijas laiku līdz 14.aprīlim tiek apturēti visi starptautiskie avio, dzelzceļa, jūras un autobusu pasažieru pārvadājumi, kā arī tiks slēgta valsts ārējā robeža.

Ierobežojumi netiks attiecināti uz kravu pārvadājumiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) sestdien žurnālistiem skaidroja, ka pilnībā fiziskai kustībai tiks slēgta Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža, bet robeža ar Igauniju un Lietuvu pati par sevi nebūs slēgta, tomēr arī uz tām nevar būt organizētu pārvadājumu. Uz to norādīja arī satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), vēlreiz paskaidrojot, ka sauszemes robežas ar ES paliek atvērtas, izņemot starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, vienlaikus cilvēkiem ir jārēķinās, ka arī kaimiņvalstis nosaka dažādus ierobežojumus. Savukārt ārējās robežas tiks slēgtas, vēlreiz uzsvēra ministrs.

Tai pat laikā Kariņš skaidroja, ka Latvijas valstspiederīgajiem būs brīva iespēja atgriezties Latvijā, savukārt Latvijā esošajiem ārzemniekiem atgriezties dzimtenē. Arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) apliecinājis, ka valstspiederīgajiem un ārzemniekiem ar pastāvīgo dzīvesvietu Latvijā atļauts atgriezties, un ārzemniekiem atļauts izceļot no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ceļš uz citādu Argentīnu

Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa, 05.01.2017

1. attēls. Valdības 10-gadīgo obligāciju peļņas likmes (dzēšanas termiņš 2026. gads)

Avots: Latvijas Banka/Reuters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti krīzes laikā dzirdētajiem pareģojumiem - Latvija nav kļuvusi par nākamo Argentīnu. Defoltu nomocītā Argentīna vēl tikai tagad sper pirmos soļus ekonomiskās politikas jaunā rāmja izveidošanā un ekonomikas stabilizēšanā, kamēr Latvijā izvēlētā krīzes pārvaldība ļāva atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai sasniegtu augstāku labklājību, Latvijā vēl ne mazums darāmā. Taču esam citās pozīcijās un varam tikai minēt, – vai Argentīna pēc pārmaiņu dzimšanas ieies mūsu ērā un līdztekus Latvijai varēs turēt jau pilnīgi citu rūpi – kā panākt ekonomikas uzrāvienu.

Argentīnā jau 2015. gada nogalē virmoja gan cerības, gan neticība, ka notiekošās prezidenta vēlēšanas var ienest jaunas vēsmas. Jaunievēlētā prezidenta Maurisio Makri (Mauricio Macri) vadībā, kas nomainīja vairāk nekā desmitgadi pie varas esošos populistus, valstī uzsākts jauns ekonomiskās politikas kurss.

Skaidri definēti mērķi – valdības instruments izaugsmei

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Pilna intervija ar Lattelecom Rīgas maratona direktoru: Ceļā uz zeltu

Linda Zalāne, 02.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelecom Rīgas maratons nav tikai priecīgas skrējēju sejas, izlieti sviedri un sportotprieks. Šim pasākumam ir savs devums Latvijas tautsaimniecībā

Nolūkā noskaidrot to, cik lielu «naudas pēdu» maratona norises dienās atstāj skrējēji un viņu līdzjutēji, veikts pētījums. Par to plašāk DB stāsta SIA Nords Event Communications valdes priekšsēdētājs, Lattelecom Rīgas maratona direktors Aigars Nords un pētījuma veicējs SIA KEKonsultācijas valdes priekšsēdētājs Elmārs Kehris.

Šogad maijā notiks 28. Lattelecom Rīgas maratons. Cik gadus Jūs esat pie šī pasākuma organizēšanas stūres?

Aigars Nords (A.N.): Šis būs 12. maratons, kuru organizēsim. Protams, ja atskatās uz to laiku, kad sākām, toreiz situācija bija cita. Skriešana nebija tik populāra, un arī mēs paši taustījāmies un domājām, kā šādu pasākumu noorganizēt, jo nevienam nebija pieredzes šajā jomā. Nezinājām, kā pareizi jāveic laika atskaite, kur ražo medaļas, kā pareizi rīkoties, lai varētu slēgt ielas. Nebija arī kam palūgt padomu. Paši kā komanda bijām braukuši uz ārvalstu maratoniem, taču tur pieredzi guvām tikai kā dalībnieki. Skaidras vīzijas mums nebija, un valdīja neziņa par to, kā un vai šis pasākums gūs atsaucību. Tā bija mana un komandas vēlme pamēģināt, jo mums pašiem patika skriet.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai optimizētu starpbanku un klientu sadarbību kredītsaistību pārkreditēšanas gadījumos, Latvijas Komercbanku asociācijas biedri - 16 bankas Latvijā - parakstījuši sadarbības līgumu par atvieglotu pārkreditēšanas kārtību, informē Latvijas komercbanku asociācija.

Līgums stājās spēkā šā gada 1. jūnijā, un nosaka, ka turpmāk, veicot saistību pārkreditēšanu šo banku starpā, sadarbības noteikumi jau būs skaidri un papildu vienošanās ar klientu un abām iesaistītajām bankām nebūs jāparaksta.

Sadarbības līgumu parakstījušas un jauno atviegloto pārkreditācijas darījumu noformēšanas kārtību piemēros: AS «Baltic International Bank», AS «Blue Orange Bank», AS «Citadele Banka», AS «Danske Banka» filiāle Latvijā, AS «Expobank», AS «LPB Bank», «Luminor Bank» AS, AS «Meridian Trade Bank», AS «Norvik Banka», «OP Corporate Bank PLC» filiāle Latvijā, AS «Privatbank», AS «Reģionālā Investīciju Banka», AS «Rigensis Bank», AS «SEB Banka», AS «Signet Bank» un «Swedbank» AS.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 14. jūnijā vienojās atlikt lemšanu par tieslietu ministra Dzintara Rasnača (VL-TB/LNNK) demisiju. Deputāti pie jautājuma par tieslietu ministra demisiju plāno atgriezties 20. jūnijā, ziņo aģentūra LETA.

Diskusijas vidū par opozīcijas izteiktajiem demisijas pieprasījumiem pārtrauca parlamenta sēdi, jo vairāki deputāti piedalījās padomju represiju upuru piemiņas pasākumā pie Brīvības pieminekļa. Parlamenta sēde tika pārtraukta, kad deputāti ilgāk nekā stundu bija diskutējuši par pirmo no diviem opozīcijas ierosinātajiem Dz. Rasnača demisijas pieprasījumiem, bet lēmums vēl nebija pieņemts.

Dz. Rasnačs noraida sev adersētos pārmetumus par maksātnespējas nozari un tajā valdošajām nelikumībām. Tieslietu ministrs pauž, ka neviens viņu nenovērsīs no «pareizā ceļa» par reformu īstenošanu maksātnespējas nozarē. Dz. Rasnačs norādīja, ka demisijas iesniedzēji esot izvēlējušies atceres dienu, kad skatīt šo jautājumu. Tāpēc ministrs solīja, ka izvairīsies no izprovocētiem emocionāliem uzplaiksnījumiem un savu pozīciju paudīs pragmatiski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: #KāpēcManAtgriezties?

SIA CVO Recruitment Latvia vadošā konsultante Liene Kubliņa, 18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat gana lielas kaislības mediju vidē ir izraisījusi Latvijas Institūta (LI) iniciētā kustība #GribuTeviAtpakaļ, kas, šķiet, arī bijis tās īstenais mērķis – rosināt sarunu par to, kas būtu darāms, lai aizbraucēji vispār izskatītu iespējas atgriezties Latvijā. Jo neba nu kādu motivēs fakts, ka kāds (es/mēs) to gribam, vai tas, ka šeit pieejama absolūti ekskluzīva iespēja pazāģēt malku pa vecai modei (LI pastkartes).

Labā ziņa – tik tiešām ir cilvēki, kuri atgriežas vai vēlas to darīt. Pēdējā pusgada laikā jaunu darbu Latvijā esam palīdzējuši atrast vairākiem cilvēkiem, kuri nesen atgriezušies no ārzemēm. Tāpat regulāri saņemam pieteikumus gan no tiem, kuri jau ir Latvijā, gan tiem, kuri par iespējām interesējas, vēl būdami svešumā.

Tā kā ikdienā strādājam gan ar vadītāju atlasi, gan talantu piesaistes projektiem, varam novērtēt, ka interese par atgriešanos ir visos līmeņos. Protams, tie nav ne tūkstoši, ne simti, tomēr apliecina – cilvēki ir raduši iemeslu atgriezties, katrs savu.

Iespējams, ir laiks pastkartes aizstāt ar reālu atbalstu, kur pirmais solis būtu vispusīgas informācijas nodrošināšana. Tāpēc rosinām jaunu kustību, piemēram, #PalidzesuTevAtgriezties, kuras pamatā ir pilnvērtīga abpusēja komunikācija un gluži praktisks atbalsts. Kaut vai atbildes uz jautājumiem, kurus mēs kā personāla atlases konsultanti saņemam visbiežāk: Vai mana kvalifikācija Latvijā ir pieprasīta? Kur to varu izmantot, kādas ir manas iespējas? Kā man meklēt, atrast darbu? Uz kādu atalgojumu varu pretendēt?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītu piešķiršana bankās kļūst ātrāka

Santa Purgaile, bankas Citadele valdes locekle, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas attīsta tehnoloģijas, lai nodrošinātu ātru, bet tajā pašā laikā izvērtētu kreditēšanu. Klienta izvērtēšana ir būtiska, lai nodrošinātu pēc iespējas zemāku procentu likmi.

Pēdējos gados kreditēšana piedzīvo lielas izmaiņas, galvenokārt izmantoto tehnoloģiju jomā. Protams, finanšu institūcijas, vērtējot kredītu pieteikumus, pievērš uzmanību dažādiem ar konkrētā biznesa attīstību saistītiem aspektiem. Taču modernās tehnoloģijas un mākslīgajā intelektā balstīti risinājumi ļauj apvienot informāciju no dažādām datu bāzēm un izvērtēt ne tikai finanšu rādītājus, bet arī, piemēram, darbinieku skaita izmaiņas. Automatizācija ir liels ieguvums gan bankai, gan arī uzņēmumiem. Tā, pirmkārt, padara daudz lētāku pieteikumu izvērtēšanu, otrkārt, ļauj izprast faktisko situāciju dažāda lieluma uzņēmumos un, treškārt, ļauj ātri pieņemt adekvātus lēmumus. Bankai tā ir iespēja efektīvi strādāt ne vien ar lielo, bet arī ar vidējo un mazo biznesu, būtiski paplašinot kredītu saņēmēju loku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 un nepārvarama vara

Andris Lazdiņš, ZAB Ellex Kļaviņš asociētais partneris, strīdu risināšanas prakses grupas līdzvadītājs, un Anete Dimitrovska, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte, 25.03.2020

Andris Lazdiņš, ZAB Ellex Kļaviņš asociētais partneris, strīdu risināšanas prakses grupas līdzvadītājs, un Anete Dimitrovska, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērtējot COVID-19 ietekmi uz noslēgtajām līgumsaistībām un iespēju atsaukties uz nepārvaramu varu kā pamatu līguma neizpildei, katrs atsevišķais gadījums ir izvērtējams individuāli.

Ko darīt ar pašreizējām līgumsaistībām un kā līgumus slēgt turpmāk?

Nepārvaramas varas klauzulas ir iekļautas virknē noslēgto līgumu visdažādākajās uzņēmējdarbības jomās. Latvijas praksē šie līgumu noteikumi tiek izmantoti reti, pusēm nesaskaroties ar apstākļiem, ko varētu raksturot kā nepārvaramu varu. Tomēr pašreizējā "Covid-19" vīrusa straujā izplatība un pret to vērstie valdības ierobežojošie pasākumi ir uzskatāmi parādījuši, ka noslēgtos līgumus vistiešākajā veidā var ietekmēt apstākļi, ko puses, līgumu slēdzot, nedz varēja paredzēt, nedz pašlaik var novērst.

Plašas diskusijas sabiedrībā raisa jautājums, vai "Covid-19" krīzes un Ministru kabineta (MK) 12.03.2020. rīkojuma par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu, kā arī tā grozījumu un papildinājumu izraisītās sekas un ierobežojumi ir nepārvaramas varas apstākļi. Tāpēc esam apkopojuši praktiskus ieteikumus, kas palīdzēs labāk orientēties esošajā situācijā, kā arī sagatavoties nākotnes izaicinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa cilvēku ikdiena ir skrejoša – māksla ir veids, kā rast līdzsvaru

Tā uzskata mākslas galerijas Pegazs un moduļmāju ražošanas uzņēmuma Fabrika Rauna līdzīpašnieks Raivis Zabis. 13 gadus veidojis karjeru Krievijā, viņš nolēmis atgriezties Latvijā, lai attīstītu vietējo ražošanas un mākslas uzņēmumu. Viņš galeriju redz kā vietu, kur rast atelpu ikdienas steigā. Līdzīgi kā vērtspapīri, nekustamais īpašums, zelts un dārgmetāli, māksla ir viens no klasiskiem ieguldījumu veidiem. Viņš mākslas darbu iegādei pievērsās pirms vairākiem gadiem un sākumā pirka krievu mūsdienu mākslinieku darbus, jo lielāko daļu sava laika pavadīja Krievijā. Šobrīd viņa kolekcija mērāma vairākos simtos darbu un tajā parādās arī Latvijas mākslinieku darbi. Vairāk par to, kā digitālā pasaule ietekmē mākslas darbu apriti, mākslas darbu nomu un kādus darbus pats izvēlas, R. Zabis stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru