Jaunākais izdevums

Ārvalstu studenti var strādāt 20 darba stundas nedēļā, bet studiju brīvlaikā – 40 stundas nedēļā

To paredz Saeimā akceptētie grozījumi Imigrācijas likumā.

Saeimas informācija liecina, ka pētniekam piešķirta neierobežota piekļuve darba tirgum, tādējādi radot labvēlīgākus nosacījumus augstas kvalifikācijas ārzemju zinātnieku piesaistei, savukārt studentiem atstāts spēkā 20 darba stundu nedēļā ierobežojums. Šis ierobežojums atcelts studiju brīvlaikā, dodot iespēju vasaras periodā strādāt 40 stundas nedēļā. Līdz šim studentiem un pētniekiem, kas Latvijā ieradās mobilitātes programmu ietvaros, bija dota piekļuve darba tirgum 20 stundas nedēļā vai pētniecības darbam, kā arī darbam akadēmiskā personāla statusā, pamatojoties uz citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtu termiņuzturēšanās atļauju vai ilgtermiņa vīzu.

Likumā paplašināts to ārzemnieku loks, kam nav nepieciešams saņemt tiesības uz nodarbinātību Latvijā, iekļaujot arī studentus un stažierus, kuri veic praksi studiju programmas ietvaros vai stažējas ne vēlāk kā divus gadus pēc stažēšanās programmai atbilstošas augstākās izglītības iegūšanas. Šāds nosacījums ieviests, jo minēto kategoriju ārzemnieki neaizņem darba vietu, uz ko varētu pretendēt Latvijas iedzīvotāji, bet veic studiju praksi, teikts likumprojekta anotācijā.

Tāpat pagarināts laiks, uz kādu students vai pētnieks ir tiesīgs saņemt termiņuzturēšanās atļauju pēc studiju vai pētniecības darba pabeigšanas, lai meklētu darbu vai uzsāktu komercdarbību. Likumā šis laiks pagarināts līdz deviņiem mēnešiem līdz šim spēkā esošo sešu mēnešu vietā. Grozījumi nosaka iespēju anulēt termiņuzturēšanās atļauju, ja nav ievēroti piešķirtajās tiesībās uz nodarbināšanu noteiktie nosacījumi. Šis anulēšanas pamats varēs tikt piemērots, ja, piemēram, studenta nodarbinātība pārsniegusi atļauto stundu skaitu, nav sasniegts pietiekams progress mācībās vai citos gadījumos, kad ārzemnieks neievēro piešķirtajās tiesībās ietvertos nosacījumus.

Visu rakstu Ārvalstu studentiem atver darba tirgu lasiet 25. jūnija laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba tirgus kļūst algoto darbu strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem arvien pievilcīgāka vieta. Šo ziņu ar dalītām jūtām uztver uzņēmēji, taču šis ir vienīgais ceļš uz ilgtspējīgu līdzsvaru mūsu ekonomikā. Izsakoties skarbi, bet vienlaikus humāni, labāk darbaspēka trūkums ekonomikā, nevis ekonomikas trūkums darbaspēkam, kas ir bijusi ierasta situācija pēcpadomju ērā.

Tā diemžēl ir novedusi pie ievērojamas iedzīvotāju daļas zaudēšanas — ja cilvēku prasmēm nav pietiekama pielietojuma, viņi to meklē citur pasaulē.

Darbinieku trūkums ir vienīgais normālais stāvoklis ekonomikā. Cilvēku darbs ir galvenais bagātības avots. Taču tieši tāpēc arī jebkuras valsts iedzīvotāju gatavība veltīt laiku darbam, kas drīzāk sarūk līdz ar labklājības līmeņa pieaugumu, ir galvenais ekonomikas izaugsmes ātruma ierobežojums. Ko ar šo ierobežojumu darīt, vienmēr būs ne tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums.

Šobrīd darba tirgū uzlabojas divi galvenie parametri — bezdarba līmenis samazinās, bet strādājošo cilvēku skaits aug. Mazāks bezdarbs pats par sevi vēl, tā teikt, neko nepierāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Imigrācija Lielbritānijā sarukusi līdz zemākajam līmenim pēdējo sešu gadu laikā, liecina ceturtdien publiskotie valdības statistikas dati.

Šo samazinājumu pamatā izraisījis to Eiropas Savienības (ES) pilsoņu skaita kritums, kas ieceļo Lielbritānijā, lai strādātu.

Britu mediji vēsta, ka valstī ieceļojošo citu ES dalībvalstu pilsoņu skaits ir zemākais kopš 2003.gada, un to ES pilsoņu skaits, kas no Lielbritānijas izceļojuši ir par 48 000 lielāks par ieceļojušo skaitu.

"Imigrācija no ES ir mazinājusies kopš 2016.gada," kad notika referendums par izstāšanos no bloka, norāda Nacionālais statistikas birojs (ONS).

Kopš jūnija no Lielbritānijas izceļojis 151 000 ES pilsoņu, un tas ir augstākais rādītājs pēdējo desmit gadu laikā.

Tajā pašā laikā neto imigrācija no citām valstīm pēdējo sešu gadu laikā ir pamazām pieaugusi, jo arvien lielāks skaits ārpus ES esošo valstu pilsoņu ierodas Lielbritānijā, lai studētu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš grāmatā "Latvijā dzīvot ir interesanti" apkopo savus 25 gadu periodā tapušos rakstus par tautsaimniecību

"Grāmatas mērķis ir pierādīt tās nosaukumā izteikto apgalvojumu. Tā nav par ekonomiku. Neesmu skaitījis, bet varbūt pat vairāk nekā puse rakstu nav par to. Grāmata ir par Latvijas ekonomiku, bet arī politiku, attiecībām ar pasauli, kultūru, dabu, dialektiem un citām lietām," teic P. Strautiņš.

Viņš secina, ka stāsts par ekonomiku galvenokārt nav stāsts par naudu.

Jo ilgāk strādā finanšu sistēmā, jo skeptiskāks P. Strautiņš kļūst par naudas nozīmi un spriež, ka tā ir tikai punktu skaitīšanas sistēma dzīves lielajā spēlē.

"Nauda nav pašvērtība. Tās daudzums rāda, cik labi protam strādāt. IKP pieaugums nenotiek pats no sevis. Dziļākajā būtībā ekonomikas attīstība ir pieredzes, zināšanu, pirkstu veiklības un savstarpējās uzticēšanās pieaugums. Fiziskā kapitāla uzkrāšana drīzāk ir rezultāts, bet nauda – tikai nervu impulsi, kas koordinē procesu," tā ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Latviešu studenti pārdevuši izglītojošas grāmatas 1,5 miljonu vērtībā

Laura Mazbērziņa, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vasaras no ASV atgriezušies 126 latviešu studenti, kas kopumā pārdevuši izglītojošus materiālus 1,5 miljonu ASV dolāru (1,2 miljonu eiro) vērtībā, darbojoties Southwestern Advantage vasaras programmā.

Salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, kad Southwestern Advantage programmā piedalījās 101 students no Latvijas, šogad uz ASV un Kanādu grāmatas pārdot devās jau 126 studenti. Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone piemin, ka dalībnieku skaita pieaugums atspoguļojas kopējā pārdošanas apjomā, kas šogad jau ir pārsniedzis 1,5 miljonus ASV dolāru (1,2 miljonus eiro).

«Mūsu studenti jau arī iepriekš uzrādījuši labus rezultātus un nepārprotami pierādījuši savas pārdošanas spējas. Pagājušajā sezonā visas kompānijas ietvaros pirmajā trijniekā ierindojās divas latvietes,» saka Madara. Arī šogad visticamāk, ka bez latviešiem kompānijas TOP 3 neizpaliks. Madara uzsver, ka ar 25 studentu pieaugumu pārdošanas apjoms kāpis par pusmiljonu. Tas norāda uz to, ka pārdošanas iemaņas var iemācīties ikviens un latvieši sevi ir pierādījuši kā spējīgi pārdevēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas un konsultāciju kompānijas Southwestern Advantage ikgadējā balvu pasniegšanas ceremonijā Nešvillā, ASV Latvijas studenti atzīti par vieniem no labākajiem pārdevējiem. Ceturtā labākā pārdevēja bija Dārta Šice no Valmieras, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte ieguva 8. vietu starp 204 universitātēm.

«Dārta Šice no biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA bija 4. labākais pārdevējs visā uzņēmumā, vienas vasaras laikā pārdodot mācību grāmatas aptuveni 150 000 eiro vērtībā. Līdz ar to viņa nopelnīja vairāk nekā 60 000 eiro. Pērn Dārta bija pati labākā, pārdodot grāmatas pat 186 000 eiro vērtībā,» informē Southwestern Advantage Latvijas pārstāve Madara Jakobsone.

Par 15. labāko pārdevēju kļuva Sanita Aldiņa (BA) no Jēkabpils, bet par 17. labāko pirmā gada studentu pēc iegūtās peļņas kļuva Henrijs Skujiņš (RTU) no Ikšķiles.

Lielākā daļa Latvijas studentu, kas piedalās Southwestern programmā, ir no Rīgas Tehniskās universitātes, kas ieguva augsto astoto vietu starp 204 universitātēm. RISEBA studenti izcīnīja 13. vietu, Ekonomikas un kultūras augstskola – 22. vietu, bet Banku augstskola – 23.vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārvalstu studentu nodarbinātības kārtība atgrūž nodokļu maksātājus

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu studentu skaits Latvijā audzis par 80%, ārzemnieki studē gan Rīgas, gan arī Latvijas reģionu augstskolās, turklāt viņu pienesums valsts ekonomikai ir aptuveni 150 miljoni eiro gadā.

Ārvalstu studentu pienesums valsts budžetam varētu būt krietni lielāks, ja viņiem būtu iespēja strādāt vairāk, nekā šobrīd atļautās 20 stundas nedēļā. Šobrīd ārvalstu studenti Latvijā drīkst strādāt 20 stundas nedēļā, to nosaka Ministru kabineta Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu. Arī liela daļa mūsu augstskolas studentu lieliski apvieno darbu un studijas, turklāt mācoties ļoti sekmīgi.

Jāsaka, ka Latvijas valdība ārvalstu studentu nodarbinātības jautājuma sakārtošanā ir izdarījusi lielu darbu, piemēram, šobrīd, atšķirībā no virknes Eiropas Savienības (ES) valstu, Latvijā ārvalstu studenti automātiski saņem arī darba atļauju, taču līdz pilnībai vēl ir veicami daži mājas darbi. Studenti pie mums brauc mācīties un piestrādāt, nevis strādāt un “piemācīties”, tāpēc arī ir noteikts šis ierobežojums. Noteikti arī pamatojoties uz bažām par studentu sekmēm, taču es uzskatu, ka liela daļa studentu var strādāt 40 stundas nedēļā, tātad pilnas slodzes darbu, piemēram, vakara maiņās u.tml., un studiju kvalitāte no tā neciestu. ES direktīva paredz vienoto kārtību, ka ārvalstu studenti no trešajām valstīm pēc augstskolas absolvēšanas var pieprasīt termiņa uzturēšanās atļauju līdz vienam gadam. Katra dalībvalstu to var piemērot nedaudz atšķirīgi, kā rezultātā Latvijā šobrīd ir spēkā kārtība, kas nosaka, ka pēc maģistra un doktora studiju programmu absolvēšanas, students var pretendēt uz termiņa uzturēšanās atļauju pusgada periodā. Es uzskatu, ka šāda iespēja jāparedz arī bakalaura programmu absolventiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārvalstu studenti — iespēja augstskolām un biznesam

Māris Ķirsons, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa politiskās elites, kas Latvijā ir pie varas, nav gatava jaunajam laikam, tāpēc cenšas turēties pie varas regulējumiem, lai būtu vajadzīgi

To intervijā DB stāsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents un Biznesa augstskolas Turība īpašnieks Aigars Rostovskis. Viņš norāda, ka ir vajadzīgi jauni cilvēki, nevis pēc gadiem, bet pēc domāšanas veida un attieksmes, kuri var radīt normālu, civilizētu, attīstītu Latviju. Tikko mainīsies šī sabiedriski politiskā elite, tā daudzas lietas arī Latvijā pamainīsies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 23. maija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir pašreizējā situācija?

LTRK esam analizējuši situāciju un secinājuši, ka Latvijai kā valstij nav kompaktas vīzijas, kur jādodas un kas jādara, lai sasniegtu izvirzīto mērķi. Tajā pašā laikā Igaunija jau kādu laiku uzsvaru liek uz e-Estonia. Domnīca Certus ir veikusi vairākus pētījumus un piedāvā īstenot aktivitātes sešās nozarēs. LTRK priekšlikums – vīzija Latvijai – jākļūst par globālo zināšanu kompetences centru. Zināšanas visos laikos ir bijušas un arī būs ne tikai atsevišķu cilvēku, uzņēmēju, bet arī ne vienas vien valsts turības pamatā. Zināšanas ir saistītas ne tikai ar zinātni, bet arī gudriem, izglītotiem cilvēkiem. Tā dēvētā «smadzeņu zvejošana» ir notikusi gan pagātnē, gan tā notiek joprojām un turpināsies arī nākotnē. Šo tendenci spilgti parāda turīgo ES dalībvalstu rīcība, piesaistot gudras galvas ne tikai no Austrumeiropas, bet arī no Āzijas un Āfrikas. Nevar noliegt, ka vairākās specialitātēs šādu speciālistu aizvilināšanu uz turīgākajām ES dalībvalstīm var novērot arī pašlaik. Īpaši pieprasīti ir jaunie mediķi, ķīmiķi, IT jomas speciālisti. Pašlaik Latvijas galvenā problēma ir tieši zināšanām bagātu cilvēku trūkums. Šo problēmu var risināt tikai uz jaunu zinātkāru, talantīgu un strādāt gribošu cilvēku rēķina

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori nosauc labākos un sliktākos politikas veidotāju lēmumus pēdējo 5 gadu laikā

Db.lv, 09.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veidotajā jaunākajā Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā investori tika aicināti nosaukt pēdējo piecu gadu vislabākos un vissliktākos politikas veidotāju lēmumus vai iniciatīvas, kas ietekmējuši Latvijas uzņēmējdarbības vidi.

Saskaņā ar ārvalstu investoru viedokli «vislabākie lēmumi» vai politikas iniciatīvas ir saistīti ar nodokļiem un nodokļu reformu, kā arī ar elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) situācijas risināšanu, informē FICIL.

Te gan jāuzsver, ka daļa investoru ir apmierināti ar to, ka šajos jautājumos ir redzama «kaut kāda kustība», nevis ar to, kā tie ir atrisināti. Turklāt attiecībā uz nodokļu sistēmu, liela daļa investoru uzsver, ka reformas sekas varēs novērtēt tikai vēlāk. Līdzīgi ārvalstu investori vērtē arī progresu attiecībā uz ēnu ekonomikas mazināšanu, tostarp uzsāktām darbībām nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un korupcijas jomā, ka arī progresu maksātnespējas administrācijas jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ierēdņu slazdi investoriem

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā notikušajā Ārvalstu investoru padomes Latvijā organizētajā diskusijā ar visu Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjiem kā viens no uzņēmējiem vissāpīgākajiem jautājumiem izkristalizējās tieši darbaspēka nepieejamība.

Vairāki ārvalstu investori uzsvēra, ka lēmums par investīciju veikšanu tiek pieņemts aptuveni trīs līdz četru mēnešu laikā, bet darbaspēks ir nepieciešams tuvākajā pusgadā. Līdz ar to uzņēmējiem nav laika gaidīt uz politiķu piedāvātajiem ilgtermiņa risinājumiem. Investors šodien skatās un analizē, vai pēc pāris mēnešiem būs pieejams nepieciešamās kvalifikācijas darbaspēks vai nē.

Negatīvas atbildes gadījumā arī lēmums par investīcijām ir negatīvs. Visu partiju politiķi, izņemot Robertu Zīli, taujāti par īstermiņa risinājumiem uzņēmējiem, kuriem darbinieki ir vajadzīgi jau rīt, teica, ka tā ir tikai un vienīgi imigrācija. Proti, darbaspēka piesaiste no trešajām valstīm, kas gan būtu kontrolēts process, taču ar atvieglotākiem noteikumiem nekā pašlaik. Jāteic, ka pašreizējo Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP), kas ir atbildīgā institūcija par viesstrādnieku piesaisti, darbu ārvalstu investori vērtēja ļoti kritiski, norādot, ka nereti visu izšķir tā ierēdņa profesionalitāte, kurš pieņem tavus dokumentus un pieņem lēmumu. Šāda prakse, kad visu izšķir nevis likums, bet konkrētā ierēdņa profesionalitātes un zināšanu līmenis, ir absolūti nepieņemama valsts pārvaldes iestādei, kurai jāvadās pēc principa: viens likums, viena taisnība visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas ekonomikā iepriecinošas vēsmas, taču bažas rada inflācija

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 08.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads eirozonā nesis ļoti iepriecinošas vēsmas. Izaugsme visa gada garumā pozitīvi pārsteidza. Straujāka globālā izaugsme kāpināja pieprasījumu pēc Eiropas uzņēmumu saražotā, būtiski uzlabojās situācija darba tirgū, bezdarbs turpināja samazināties visa gada garumā.

Turklāt aizvien spēcīgāku izaugsmi redzam ne tikai pāris veiksmīgākajās eirozonas valstīs, bet situācija gada laikā būtiski uzlabojusies visā eirozonā.

Tomēr uz visu šo labo ziņu fona bažas rada inflācija. Tā vietā, lai tā sekotu līdzi ekonomikas izaugsmes tempiem, kā varētu gaidīt, tā turpina būt zema. Kādi tam iemesli un vai nesenais izaugsmes tempu kāpums ietver sevī pazīmes, ka drīzumā inflācija tomēr atsāks pieaugt?

Izaugsmi eirozonā sekmējusi atbalstošā monetārā politika, kas pēdējos trīs gadus aktīvi nodrošinājusi ilgāka termiņa un lētu finansējumu. Tāpat eiro zonai aizvien vairāk palīdzējusi arī ārējā vide un globālā ekonomika, kas pēc pāris zemas izaugsmes gadiem atsākusi strauji augt. Par to, ka situācija uzlabojusies, liecina dažādu aptauju dati. Tie rāda, ka uzņēmēju un patērētāju optimisms par eiro zonas ekonomikā notiekošo ir augstāks nekā pirmskrīzes gados.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons svētdien prezentējis savas Konservatīvās partijas manifestu pirms decembrī gaidāmajām britu parlamenta ārkārtas vēlēšanām, kurā sola pabeigt valsts izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), lai tā varētu izbeigt taupības pasākumus un veicināt uzplaukumu.

Jūlijā Džonsons sāka vadīt mazākuma valdību, bet tā arī nespēja panākt Brexit vienošanās apstiprinājumu britu parlamentā. Tagad viņš vēlas pārliecinošu uzvaru 12.decembrī gaidāmajās vēlēšanās.

"Kā jums zināms, ir atlikušas nepilnas trīs nedēļas līdz visizšķirošākajām vēlēšanām mūslaiku vēsturē," Džonsons sacīja, Telfordā prezentējot toriju priekšvēlēšanu manifestu.

"Izvēle nekad nav bijusi skaidrāka," viņš teica. "Pabeigt Brexit, un tad mēs varam atjaunot uzņēmēju un ģimeņu pārliecību un uzticību," Džonsons piebilda.

"Pabeigt Brexit, un tad mēs varam koncentrēt savas sirdis un prātus uz Lielbritānijas iedzīvotāju prioritātēm," viņš uzsvēra, sakot, ka "ir laiks atbrīvot visas valsts potenciālu un kalt jaunu Lielbritāniju".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demogrāfisko procesu dēļ nākotnē var rasties draudi pirmā pensiju līmeņa sistēmas pastāvēšanai.

Šādu viedokli pirmdien Latvijas Pensionāru federācijas (LPF) rīkotajā sanāksmē par pensiju sistēmas aktualitātēm pauda "KPMG Baltics" darbinieks, ekonomikas doktors un eksperts pensiju jautājumos Edgars Voļskis.

Voļskis skaidroja, ka pēdējo divu desmitgažu laikā ir kritusies dzimstība, kas ved pie tā, ka trūkst nodarbināto, kuri veic iemaksas pirmajā pensiju līmenī. Pēc eksperta aplēsēm, tālākai pirmā pensiju līmeņa sistēmas funkcionēšanai līdz 2023.gadam vajadzēs papildus 100 000 darbinieku, un ļoti ticams, ka šī problēma būs "risināma tikai ar imigrāciju".

Pēc Voļska paustā, pašreizējā demogrāfiskā situācija ved pie tā, ka pašreizējais strādājošo skaits pret pensionāru skaitu radīs līdzekļu nepietiekamību pirmā pensiju līmeņa sistēmas uzturēšanā. Eksperts skaidroja, ka pirmais pensiju līmenis nevarētu pastāvēt, ja iepriekš deviņdesmitajos gados nebūtu izveidots uzkrājums sociālajā budžetā. Viņaprāt, bez pēdējo desmitgažu laikā pieņemtajiem lēmumiem pensiju pirmā līmeņa uzkrājumu veicināšanai Latvija patlaban atrastos līdzīgā situācijā kā Francija, proti, valstij būtu problemātiski izmaksāt pirmā līmeņa pensiju uzkrājumus saviem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas celtniecības uzņēmumiem trūkst kvalificētu speciālistu, un šīs vietas aizvien biežāk aizpilda ukraiņi, atzinusi Lietuvas Būvnieku asociācija.

Pēc tās aplēsēm, domājams, ka šobrīd Lietuvas būvniecības firmās strādā divarpus tūkstoši ukraiņu, bet šie skaitļi ir tikai aptuveni, jo daļa no viņiem tiek pieņemti darbā ar Ukrainā reģistrētu kompāniju starpniecību un tādā gadījumā vīzas viņiem nav vajadzīgas.

«Teiksim, Lietuvas uzņēmums izveido meitasuzņēmumu Ukrainā, kurš komplektē darbiniekus. Tad atkrīt visas rindas un darba vīzas - paraksta līgumu ar galveno uzņēmumu, atbrauc un strādā saskaņā ar apakšuzņēmuma līgumu,» ziņu aģentūrai BNS skaidrojis asociācijas vadītājs Daļus Ģedvils.

Pēc viņa teiktā, Lietuvā būvniecības nozarē trūkst aptuveni 6000 darbinieku - galvenokārt emigrācijas un pakalpojumu eksporta dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Aivars Lembergs - Ventspils biznesa plāns

Jānis Maršāns, Dienas Biznesa izdevējs, 25.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Būt devīgiem uz svešu kabatu rēķina nav liela māka."

Žurnāla Dienas Bizness izdevējs Jānis Maršāns intervijā ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu uzzina, kāpēc pašvaldības vadītājs kritiski vērtē Saeimas koalīcijas darbu.

Skaties video, lai uzzinātu vairāk par:

  • Tranzīta nozares ģeopolitiskajiem izaicinājumiem,
  • Ventspils attīstību un vīziju,
  • Tiesas procesa progresu, lielākajiem šķēršļiem un netīrajām shēmām, kuras izmanto valsts.

Ja vēlies redzēt konkrētus sarunas fragmentus dodies uz:

00:00:00 - Nozares, kuras Ventspilī rada lielāko pievienoto vērtību

00:02:40 - Krievijas un ASV ģeopolitiskā cīņa un tās ietekme uz Latvijas ekonomiku

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši ir arī izaugsmes rādītāji Eiropā, ko galvenokārt ir sekmējis vārgāks eksporta sniegums.

Tāpēc jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā izaugsmes prognozes pasaulei un jo īpaši Eiropai ir pārskatītas uz leju, tajā pat laikā vēl arvien sagaidot pakāpenisku un kontrolējamu palēnināšanos. Tomēr risku ir daudz un, ja tie īstenojas, tad sabremzēšanās var būt arī straujāka. Pasaules «vētru» ielokā Latvijas ekonomika turas labi, tā ir diezgan sabalansēta un sagatavota iespējamiem izaicinājumiem, izaugsme arvien ir diezgan spēcīga un plaša nozaru griezumā. Tas ļauj Latvijas šī gada izaugsmes prognozi atstāt nemainīgu, 3%. Ņemot vērā darbaspēka trūkumu, izmaksu spiedienu un augsto ražošanas jaudu noslodzi, Latvijas izaugsme palēnināsies no pērna gada augstumiem, bet joprojām būs vairāk kā divreiz spēcīgāka nekā eirozonā vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperts: Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs

LETA, 16.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa neizbēgami sāk zaudēt savu pozīciju pasaulē kā liels ekonomikas centrs, Latvijas Universitātes (LU) forumu cikla «Latvijas formula 2050. Attīstības scenāriji» otrajā forumā «Latvijas attīstības ārējie faktori» sacīja LU asociētais profesors Daunis Auers.

Viņš skaidroja, ka 2030.gadā neviena no pasaules 25 lielākajām pilsētām vairs neatradīsies Eiropā, kas automātiski ietekmēs arī ekonomiku. Profesors atzīmēja, ka Eiropa nākotnē vairs nebūs tik pievilcīga, kāda tā bijusi līdz šim, un vēl viena būtiska izmaiņa, kas skar un skars Eiropu, ir demogrāfijas krīze, jo 2050.gadā Āfrikā dzīvos četras reizes vairāk cilvēku nekā Eiropā.

«Šobrīd demogrāfijas krīzei nav reāla risinājuma. Viens no risinājumiem būtu imigrācija, taču tieši tā ir izraisījusi autoritāro līderu, piemēram, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna parādīšanos Eiropā. Arī »Breksit« būtībā bija balsojums pret imigrāciju. Ir jāpieņem lēmums, vai Eiropa grib imigrāciju un, ja tiek nolemts, ka tā būs, tad ir jāsaprot, ka Eiropa stipri mainīsies - būs lielāki konflikti sabiedrībā un mainīsies kultūra,» norādīja Auers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdienas vakarā teica savu pirmo televīzijas pārraidīto uzrunu valsts iedzīvotājiem no Ovālā kabineta, nosaucot nelegālo imigrāciju par «augošu krīzi», kas kaitē miljoniem amerikāņu, un pieprasot piešķirt 5,7 miljardus ASV dolāru tērauda barjeras izveidošanai gar robežu ar Meksiku.

Prezidents atturējās no ārkārtas stāvokļa izsludināšanas uz robežas, bet uzsvēra nepieciešamību samazināt nelegālās narkotiku tirdzniecības radītos zaudējumus, kas esot 500 miljardi dolāru gadā.

«Pastāv augoša humānā un drošības krīze uz mūsu dienvidu robežas. Muitas un robežsardzes aģenti katru dienu sastopas ar tūkstošiem nelegālo imigrantu, kas mēģina iekļūt mūsu valstī,» sacīja Tramps.

«Mums vairs nav vietas, kur viņus turēt, un mums nav iespējas viņus tūlīt nosūtīt atpakaļ uz viņu valsti. Amerika ar lepnumu uzņem miljoniem likumīgu imigrantu, kuri bagātina mūsu sabiedrību un dod ieguldījumu mūsu nācijai. Bet visiem amerikāņiem kaitē nekontrolēta nelegālā imigrācija.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,908 miljoni iedzīvotāju, kas ir par 12,3 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

2019. gadā starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājās par 3,4 tūkst., kas ir zemākais rādītājs kopš 1989. gada, bet negatīva dabiskā pieauguma rezultātā – par 8,9 tūkst.

Aizbraucēju pārsvars pār atbraucējiem iedzīvotāju skaita samazinājumā dominēja no 2008. līdz 2016. gadam, bet, sarūkot emigrācijai, pēdējos trīs gados negatīvais dabiskais pieaugums ir bijis lielāks par negatīvo migrācijas plūsmu starpību. Pēdējos trīs gados iedzīvotāju skaits kopumā sarūk lēnāk – samazinājuma temps pērn bija 0,64 % salīdzinājumā ar 0,74 % 2018. gadā un 0,81 % 2017. gadā.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 18,8 tūkst. bērnu (par 528 mazāk nekā 2018. gadā) un nomira 27,7 tūkst. cilvēku (par 1 101 mazāk). Mirušo skaits pērn bija zemākais pēdējo 47 gadu laikā – pēdējo reizi tik zems mirušo rādītājs (27,3 tūkst.) bija 1972. gadā. Samazinoties mirušo skaitam, negatīvais dabiskais pieaugums ir sarucis un bija 8,9 tūkst (2018. gadā tas bija 9,5 tūkst.).

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Trešo valstu studenti Latviju neapdraud

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 24.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas augstākā izglītība noteikti var būt mūsu eksporta prece ar augstu pievienoto vērtību,ja vien tam nepretosies atsevišķi politiķi.Pēdējā laikā izskanējušie priekšlikumi par nepieciešamību kvotēt trešo valstu studentu skaitu, šķiet, ir tīra un apzināta kaitniecība, aizsedzoties aiz nacionālisma lozungiem. Tiesa, šo ierosinājumu gan noraidīja atbildīgā Saeimas komisija, taču par to vēl jābalso Saeimai, un iznākums ir neprognozējams.

Par šādām iniciatīvām satraukumu DB (23.05.2018.) pauda arī LTRK valdes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.Ārvalstu studenti nenoliedzami dod savu pienesumu Latvijas ekonomikai. Vispirms jau studiju maksas veidā,tāpat viņi īrē mājokli, iepērkas, iet pie friziera, iet uz kafejnīcām. Tā visa ir papildu nauda, kas ienāk mūsu tautsaimniecībā. Uztraukums par ārvalstu studentiem,kebabu cepējiem, ir tik muļķīgs, cik vien var būt. Kad mūsu pašu bērni studē ārzemēs un paralēli piepelnās,strādājot picērijās, tad tas ir pašsaprotami, taču, kad mūsu zemē to pašu dara ārzemnieki, tad daļa politiķu jūtas apdraudēti un dusmīgi. Tajā pašā laikā arī mazliet laimīgi, jo uz šo jauniešu rēķina (tos apkarojot) taču iespējams iegūt plus punktus savā elektorātā. Bažas esot par to, ka studiju aizsegā trešo valstu pilsoņi būs“mūžīgie studenti” un nelietīgi nodarbosies Latvijā ar kebabu cepšanu. Un nav ne mazākā mulsuma par to,ka studenta statuss paredz studiju naudas maksāšanu,kas nav nekāda mazā, kuru varētu tā vienkārši iegūt no kebabiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tiesāšanās kā spēle

Edgars Oļševskis, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētājs, 15.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir dažādi veidi, kā apgūt jaunas lietas – lasot atbilstošu literatūru, klausoties ekspertu stāstījumā, vai vērojot no malas, bet viena no vērtīgākajām un iedarbīgākajām metodēm ir praktiska mācīšanās, kad apgūstamā viela tiek apgūta interaktīvi, piemēram, izspēles veidā.

Šādi iespējams apgūt tiesību zinātnes, un šādas izspēles ir nozīmīgas topošajiem juristiem, kas spēj sniegt tiem papildus kompetenci un ticību saviem spēkiem, veidojot ievērojamu pieredzi nākotnes profesijā.

Atšķirība starp jaunajiem juristiem un jau pieredzējušiem, ilgus gadus praktizējošiem speciālistiem, noteikti ir, tas ir nenoliedzami. Esmu diezgan daudz par to domājis un salīdzinājis. Pirmais ko redzu - ļoti straujā tehnoloģiju attīstība. Pat iespējas, kas bija pirms 10 gadiem, ir nesalīdzināmas ar šobrīd pieejamajām. Informācija, kas saistīta ar studiju procesu, agrāk nebija tik viegli pieejama, taču tas vairoja studentu darba spēju attīstību, kad bija nepieciešams sevi motivēt, lai atrastu vajadzīgo. Jo vairāk tu ieguldi, jo vairāk tu iegūsti. Iespējams, ka jaunie juristi vairs nav tik rūdīti, kā tie, kas mācījās pirms 10 un 20 gadiem, jo mācību process šobrīd kļuvis pieejamāks – tas nav slikti, bet dažkārt izpaliek ieguldījums sevī pašā. Ļoti daudziem redzami robi vispārējā izglītībā, vispārējās zināšanās un loģiskajā domāšanā brīdī, kad viņi uzsāk studijas. Mūsdienās daudziem jaunajiem studentiem vairāk jāpiedomā pie motivācijas stiprināšanas un konkrēta mērķa izvirzīšanas. Ir jāspēj noticēt tam, ka nav nekā neiespējama, un jāatceras, ka būt zinošam ir stilīgi un ilgtermiņā arī izdevīgi. Studenti šobrīd ir aktīvāki un savstarpēji saliedētāki, kas arī skaidrojams ar ļoti ātru informācijas apmaiņas iespējamību. Domu apmaiņa šobrīd notiek zibenīgā ātrumā. Ja students spēs informācijas pieejamību pavērst savā labā, tad iespējas augt ir neizmērojamas, bet jāsaprot, ka tas ir vajadzīgs viņiem, ne augstskolu docētājiem. Jo vairāk pieejamo avotu, jo students kļūst izklaidīgāks – dažkārt viņi lielajā plūsmā vienkārši apjūk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas Stradiņa universitāte atver otro filiāli ārvalstīs

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) un Itālijas ziemeļu pilsētas Bolcāno slimnīca Azienda Sanitaria di Bolzano ceturtdien, 20. septembrī parakstīja sadarbības līgumu par RSU filiāles izveidi, kas darbosies kā RSU studiju klīniskā bāze.

Šī ir jau otrā augstskolas izveidotā studiju klīniskā bāze ārvalstīs. Pirmā šāda filiāle tika izveidota pirms nepilniem diviem gadiem Noisas pilsētas akadēmiskajā mācību slimnīcā Lukaskrankenhaus, Vācijā.

Vienošanās paredz, ka jau šī akadēmiskā gada vasarā RSU 5. kursa studenti dosies trīs mēnešu praksē uz Bolcāno slimnīcu. Bolcāno slimnīcā ir 800 pacientu gultas, turklāt noslēgtais līgums paredz RSU studentu piesaisti vēl septiņām Dienvidtiroles slimnīcām.

RSU studenti varēs apgūt ķirurģiju, iekšķīgās slimības, studenta paša izvēlēto specializāciju, kā arī voluntēt. Sekmīgas prakses rezultātā jaunieši iegūs kredītpunktus. Plašais slimnīcā apgūstamo prasmju, iemaņu un kompetenču klāsts tiks saskaņots ar RSU studiju procesu. Tas ļaus īstenot RSU studiju programmu augsto kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Uzņēmumi izmanto inovācijas platformā Demola Latvia studentu radītus risinājumus

Db.lv, 29.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. septembrī noslēgsies pieteikšanās inovācijas platformas «Demola Latvia» 2018. gada rudens sezonai, patlaban kompānijas iegādājušās pusi no pavasara sezonā studentu komandu izstrādātajiem risinājumiem uzņēmumu problēmsituācijām, informē Rīgas Tehniskā Universitāte.

«Tā kā šī paaudze būs tā, kas pēc pāris gadiem veidos ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju kodolu, mums ir ārkārtīgi svarīgs studentu viedoklis. Viņi veidos gan Latvijas ekonomiku, gan būs mūsu klienti. Viņi noteiks tendences, un jau šobrīd ieskicē paradumus, kurus ir vērts integrēt risinājumos šodien. Kā mūs redz jaunieši? Ko vēlas pirkt? Kādam jāizskatās produktam? Tie ir tikai daži no jautājumiem, par kuriem kopīgi spriedām. Tieši millenium paaudzes skatījums uz problēmām un biznesam kopumā, ir galvenā vērtība, kuru ieguvām, iesaistoties «Demola Latvia» projektā,» norāda lielākā pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmuma «Forevers» Mārketinga nodaļas vadītāja Ilona Bukša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Studentu pietiks visiem

Imants Bergs - Biznesa augstskolas Turība attīstības un starptautiskās sadarbības prorektors, Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes loceklis, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Komentāri

Pievienot komentāru