Būve

Atbalstu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai varēs saņemt arī trīs un četru dzīvokļu māju iedzīvotāji

Db.lv, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Ministru kabinets otrdien apstiprināja grozījumus Attīstības finanšu institūcijas Altum īstenotajā ES fondu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai, sniedzot iespēju arvien plašākam iedzīvotāju lokam saņem atbalstu ēku atjaunošanai.

Turpmāk atbalstu daudzdzīvokļu ēku atjaunošanai varēs saņemt arī trīs un četru dzīvokļu māju iedzīvotāji. Līdz ar grozījumiem atbalsta programmā iekļauts nosacījums, ka, lai dzīvojamā māja kvalificētos atbalsta saņemšanai, tajā jābūt vismaz 3 dzīvojamo telpu grupām nevis vismaz 5 kā līdz šim.

Tāpat līdz ar grozījumu pieņemšanu atbalstam ēku atjaunošanai varēs pieteikties arī biedrība vai nodibinājums, kas dibināts ar mērķi aizstāvēt personu ar invaliditāti intereses (t.i., kas dibināti saskaņā ar likumu «Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām») un kuras īpašumā ir attiecīgā ēka.

Vienlaikus turpmāk tiek vienādota atbalsta intensitāte visiem dzīvojamo māju īpašniekiem – 50% no attiecināmajām projekta izmaksām. Ja līdz šim dzīvojamo māju īpašniekiem, kuri komercbankas neizsniedza kredītu ēku atjaunošanai, bet to sniedza Altum, granta (dāvinājuma) apjoms bija tikai 35%; tad turpmāk tas būs 50%, kas ļaus arvien plašākai iedzīvotāju daļai saņemt valsts atbalstu.

Detalizēti ar apstiprinātajiem grozījumiem «Darbības programmas »Izaugsme un nodarbinātība« 4.2.1. specifiskā atbalsta mērķa »Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās« 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma »Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās« īstenošanas noteikumi» var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Kā zināms, atbalstu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem sniedz Attīstības finanšu institūcija Altum. Saskaņā ar Altum sniegto informāciju, līdz 2019. gada janvārim programmas ietvaros kopumā saņemti 436 projektu pieteikumi, no kuriem 340 pieteikumi saņēmuši pozitīvus atzinumus un turpina projekta tālāku īstenošanu. Līdz šā gada janvārim energoefektivitātes paaugstināšanas darbi uzsākti 88 daudzdzīvokļu ēkās, bet energoefektivitātes projektu īstenošana noslēgusies 54 daudzdzīvokļu ēkās. Papildu informācija par atbalsta programmu publicēta Altum tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Altum piedāvās aizdevumu arī nedzīvojamo ēku jaunbūvei vai renovācijai

Zane Atlāce - Bistere, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstības finanšu institūcija ALTUM uzņēmumiem un iestādēm, kas vēlas veikt energoefektivitātes uzlabojumus, no šī gada 1. oktobra piedāvā jaunu iespēju – aizdevumu nedzīvojamo ēku jaunbūvei vai renovācijai.

Viena projekta realizācijai pieejams finansējums līdz 2,85 miljoniem eiro, paredzot vien 15% paša uzņēmuma līdzdalību. Kopējais ALTUM finansējums šīm energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātēm ir 30 miljoni eiro.

ALTUM aizdevums ir pieejams gan privātiem uzņēmumiem, gan valsts un pašvaldības uzņēmumiem, kuri vēlas nodrošināt savus pakalpojumus ievērojami energoefektīvākā ēkā – birojā, noliktavā, ražotnē, viesnīcā, veikalā u.c. Būtiskākais ir tas, lai plānotās energoefektivitātes paaugstināšanas aktivitātes atmaksājas, ļauj ietaupīt izdevumus un ilgtermiņā veicina arī peļņu.

«Latvijā ir liels biroju telpu un industriālo ēku pieprasījums, vienlaikus ir pietiekams daudzums nedzīvojamo ēku, kurām ir nepieciešama rekonstrukcija, lai tās būtu energoefektīvas un saimnieciskajā darbībā efektīvi izmantojamas. Līdz ar to šis jaunais piedāvājums atsevišķi vai kombinācijā kopā ar citiem ALTUM finanšu instrumentiem energoefektivitātes paaugstināšanā veicinās uzņēmumu finansiālos un reputācijas ieguvumus, kā arī sniegs acīmredzamu ieguldījumu klimata problēmu risināšanā. Kopumā interese veikt energoefektivitātes uzlabojumus pieaug gan privāto uzņēmumu, gan valsts un pašvaldību iestāžu sektorā. Šobrīd jau vairāk nekā 30 dažādu nozaru un lieluma uzņēmumiem ir piešķirts mūsu «zaļais» finansējums kopumā 15 miljonu eiro apmērā. Aiz šīm investīcijām stāv samazināts enerģijas patēriņš, kas rezultējas gan finansiālā ieguvumā, gan augošā konkurētspējā un «zaļākā» saimniekošanā, kas ir tikpat būtiski kā finansiālie ieguvumi. Uzņēmējdarbība visā pasaulē ietekmē globālos klimata procesus, līdz ar to ikvienam ir jādomā, kā gudri izmantot ilgtspējīgus risinājumus un tādējādi būt sociāli atbildīgi,» teic Edgars Kudurs, ALTUM Uzņēmumu energoefektivitātes daļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

MK lemj mainīt kārtību ES fondu atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās

Žanete Hāka, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu mērķtiecīgāku un efektīvāku ES fondu investīciju veikšanu valsts ēku atjaunošanā, paātrinot uzsākto projektu īstenošanu un dodot iespēju atjaunot vēl papildu ēkas, Ministru kabinets š.g. 10. septembra sēdē pieņēma lēmumu konceptuāli mainīt kārtību, kādā tiek sniegts ES fondu atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai valsts ēkās.

Kā zināms, ES fondu atbalsta programma «Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās» tika uzsākta 2016. gadā, paredzot veikt valsts ēku atjaunošanu ar nozīmīgu ES fondu finansējuma atbalstu - 85% apmērā no kopējām projekta izmaksām. Kopumā valsts ēku atjaunošanai šīs programmas ietvaros tika paredzēti 111 371 714 eiro.

Apstiprinot atbalsta programmu, vienlaikus tika apstiprināts saraksts ar konkrētām ēkām, kuras plānots atjaunot programmas ietvaros. Kopš 2016. gada septembra, kad tika sākta projektu pieņemšana šajā atbalsta programmā, energoefektivitātes paaugstināšana pabeigta tikai 14 ēkās no sākotnēji plānotajām 120 valsts ēkām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem, kas plāno uzlabot savu energoefektivitāti, attīstības finanšu institūcija Altum no šī gada piedāvā jaunu iespēju – grantu energoaudita veikšanai, informē Altum pārstāve Sandra Eglīte.

Grants sedz 85% no kopējām energoaudita un nepieciešamo uzlabojumu izpētes, tehnisko risinājumu un ekonomiskā pamatojuma izstrādes izmaksām, paredzot 15% paša uzņēmuma līdzdalību.

Pirmais granta saņēmējs ir SIA «Talsu Bio-Enerģija», kas attīstības projekta ietvaros veiks energoauditu.

Grantu var izmantot valsts un pašvaldības uzņēmumi, privātie uzņēmēji un biedrības. Kopējā Altum grantiem paredzētā summa ir gandrīz 1 miljons eiro.

Maksimālais granta apjoms nav ierobežots, tomēr uzņēmuma investīcijām energoefektivitātes uzlabošanas projektā jābūt vismaz 25 reizes lielākām par saņemto grantu. Proti, ja granta apmērs ir 20 tūkstoši eiro, uzņēmumam energoefektivitātes paaugstināšanā līdz 2021. gada beigām jāinvestē vismaz 500 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) vadībā tiek izstrādāts būvprojekts Latvijas Nacionālā arhīva ēkas Skandu ielā 14, Rīgā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai. Maijā plānots uzsākt būvdarbus.

Projekta rezultātā tiks panākts 50% siltumenerģijas ietaupījums, kā arī nodrošināti darbiniekiem un apmeklētājiem patīkami darba apstākļi. Vienlaikus tiks atjaunots ēkas fasādes krāsojums, kas uzlabos ēkas vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis-Pigits.

Projekta ietvaros notiks ventilācijas sistēmas pārbūve arhīva telpās, jumta seguma papildus siltināšana, ārdurvju nomaiņa, metāla vārtu maiņa pret paceļamajiem sekcijveida vārtiem, apkures sistēmas pārbūve, fasādes logu maiņa, cokola siltināšana, tajā skaitā lietus ūdens novadapmales izbūve pa ēkas perimetru, mikroklimata sistēmas ierīkošana pārbūvētajām ventilācijas un apkures sistēmām, pandusa ierīkošana piekļuvei cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī fasādes krāsojuma atjaunošana un pasīvās zibensaizsardzības sistēmas ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīcijām apgaismojumā ir paredzama ieguldījumu atdeve, tādēļ tās ir visbiežāk īstenotās investīcijas uzņēmumu energoefektivitātes paaugstināšanā, pauž SIA «Efekta» valdes loceklis Nauris Buļs, komentējot Dienas Biznesa veikto uzņēmumu vadītāju aptauju par energoefektivitāti.

SIA «Efekta» strādā ar dažāda lieluma uzņēmumiem dažādās nozarēs, un arī uzņēmuma pieredze rāda, ka visbiežāk uzņēmumi energoefektivitātes jomā investē pasākumos, kas saistīti ar ēkām, t.i. apgaismojumā, apkurē, ēku siltināšanā, arī ventilācijā. «Šie ir klasiski pasākumi, kur samērā vienkārši ir paredzama ieguldījumu atdeve,» secina N. Buļs.

SIA «Efekta» novērojusi, ka uzņēmumi iegulda naudu iekārtās un procesos, taču šos līdzekļus neuzskata par ieguldījumu energoefektivitātē, tomēr šīs investīcijas ļoti bieži samazina enerģijas patēriņu uz vienu saražotu vienību vai uz apgrozījumu, tātad tiek paaugstināta energoefektivitāte.

«Ir saprotams, ka uzņēmumi neiegulda pasākumos, kas līdz šim tirgū vēl nav sevi pierādījuši vai par ko vienkārši trūkst informācijas, līdz ar to nav pārliecības par investīciju atdevi. Šeit es redzu, ka sadarbībai starp uzņēmumiem un energoauditoriem jābūt produktīvākai, lai uzņēmēji būtu informētāki par tendencēm un aktualitātēm energoefektivitātes jomā,» norāda SIA «Efekta» valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Alus nozare bažīga par apjomīgu ražošanas izmaksu pieaugumu

Jānis Goldbergs, 22.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā karstajā vasarā alus tirdzniecība veikusies labi, tomēr akcīzes nodokļa celšana produktam un izejvielu cenu pieaugums nevieš optimismu nozarē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada vasara nesusi arī nepatīkamu pārsteigumu – miežu raža neder iesalam – tas būs dārgāks. Latvijas aldari aicina politiķus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, kas palielinātu alus ražošanas izmaksas.

«2018. gada martā alum akcīzes nodoklis tika paaugstināts par 50%. Pēdējo divu gadu laikā tas ir audzis par 60%, bet nākamā gada pavasarī pieaugs vēl par 9%. Karstā vasara ir nesusi ne tikai alus patēriņa pieaugumu, bet arī to, ka Latvijā un tuvējās kaimiņvalstīs mieži alus iesala ražošanai nav derīgi un izejmateriāla cena būs augstāka. Nozare cer uz jaunievēlētās Saeimas deputātu izpratni par alus ražošanas nozīmīgumu Latvijas tautsaimniecībā un sagaida, ka turpmāk netiks pieņemti sasteigti un nepārdomāti politiski lēmumi attiecībā uz nozari ietekmējošo likumdošanu,» Dienas Biznesam pauda Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) izpilddirektors Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Divām prokuratūras iestādēm atklāj jaunu mājvietu Kalnciema ielā

Laura Mazbērziņa, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien jaunajās mājās Pārdaugavas sirdī – Āgenskalnā, Kalnciema ielā 14, darbu uzsāk divu prokuratūras iestādes darbinieki - Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūra un Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas prokuratūra. Atjaunotajā ēkā strādās 34 prokuratūras darbinieki.

«Šis ir vēl viens būtisks solis pretim labākai un efektīvākai valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanai. Tas iezīmē nākotnes Latvijas valsts pārvaldes tendenci – valsts iestāžu optimizāciju. Pielāgojot ēku Kalnciema ielā 14 divu prokuratūras iestāžu vajadzībām, esam sakārtojuši, atjaunojuši un nodevuši ilgstošai lietošanai vēl vienu valsts nekustamo īpašumu, radījuši modernu un prokuratūrai piemērotu darba vidi, vienlaikus palielinot prokuratūras darba efektivitāti un samazinot izdevumus par komunālajiem pakalpojumiem,» atklāj Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

«Apkartējā vide ļoti ietekmē cilvēkus, tāpēc man ir prieks, ka mēs veidojam vidi, kur nebūs zemi griesti un varēs izstiepties ne tikai ķermenis, bet arī prāts un gars. Valsts pārvaldei ir jārēķinās, ka, ja mēs gribam noturēt labus darbiniekus, tad ar atalgojumu vien nepietiks, darba videi arī ir liela nozīme,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru