Banka kontu faktiski var aizvērt jebkuram klientam jebkurā brīdī 

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Dienas Bizness, 2018. gada 09. aprīlis plkst. 14:56

Foto: pixabay

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

LKA skaidro, ka Latvijas banku, tāpat kā citu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu, piemēram, finanšu iestāžu, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērināti revidentu, zvērināti notāru, zvērinātu advokātu un citu (Likuma 3. pants) pienākums, līdzīgi kā citur pasaulē, ir īstenot praksē principu «Pazīsti savu klientu», skaidro LKA.

Minēto darbību mērķis ir radīt un uzturēt drošu finanšu un citu pakalpojumu sniegšanas vidi, novērst iespējamos finanšu noziegumus, mazināt naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskus. Likuma 6. pants savukārt nosaka, ka likuma subjektu pienākums ir atbilstoši savam darbības veidam veikt risku novērtējumu, ieskaitot klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai, klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai, kā arī valsts un ģeogrāfisko risku, proti, ka klients vai patiesais labuma guvējs saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie un tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

Bez likuma prasībām bankām ir jāievēro arī FKTK izdotie normatīvie noteikumi un ieteikumi, kā arī LKA bankas ir apstiprinājušas Banku sociālo hartu https://www.lka.org.lv/wp-content/uploads/2017/12/LKA_Banku_sociala_harta_final.pdf un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas https://www.lka.org.lv/wp-content/uploads/2017/12/LKA_politika_LV-2.pdf.

Vadoties no minētajiem dokumentiem, kā arī ņemot vērā riskus, kas identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā un banku pašu veiktajos risku novērtējumos, bankas uzdod jautājumus klientiem, pieprasa informāciju, veic klientu darbības uzraudzību (likuma III Nodaļa), skaidro LKA.

Likuma 28. pants savukārt paredz banku tiesības pieprasīt klienta izpētei nepieciešamo informāciju un nosaka klienta pienākumu sniegt tā izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus. Likums arī nosaka, ka bankai ir tiesības izbeigt darījuma attiecības ar klientu, ja netiek sniegta informācija un dokumenti, kas ļauj veikt klienta pārbaudi pēc būtības. Gadījumos, kad par klientu tiek veikta padziļinātā izpēte, banka, ievērojot FKTK izdoto «Klientu padziļinātās izpētes normatīvo noteikumu kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm» 7. punkta noteikumus izbeidz darījumu attiecības ar klientu, ja 45 kalendāro dienu laikā no dienas, kad konstatēti klienta padziļinātās izpētes priekšnosacījumi, banka nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes minimālo prasību izpildi un iegūt pietiekamus pierādījumus, kas apliecina klienta darījumu tiesisko un ekonomisko mērķi, norāda LKA.

LKA sniegtais informācijas apkopojums, kas publicēts LKA mājas lapā, satur tikai atsevišķus piemērus, kas klientiem jāizvērtē pirms tie vēlas uzsākt/turpināt sadarbību ar banku, skaidro LKA. Katrai bankai, kā tas izriet gan no normatīvā regulējuma, gan labās pasaules prakses, klientu un riska politika var atšķirties. Visas banku prasības ir balstītas skrupulozā un visaptverošā risku izvērtējumā vai, finanšu sankciju gadījumā, imperatīvā un striktā tiesību normu izpildē. Informācijai - jau kopš 2016. gada LKA mājas lapā ir pieejams materiāls «Kāpēc bankas jautā» https://www.lka.org.lv/wpcontent/uploads/2017/12/kapec_banka_jauta_Faktu_lapa_lat_2016_final.pdf

Tādējādi, ievērojot risku izvērtējumā balstītu pieeju un banku specializāciju, būs bankas, kas ir specializējušās, piemēram, starptautiskajā tirdzniecības finansēšanā, kas būs gatavas apkalpot tikai uz starptautisko tirdzniecību orientētus klientus, bet būs arī tādas, kas šādus klientus neapkalpo, jo tas neatbilst šo banku riska profilam. Piemēram, saskaņā ar FKTK «Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm» 48. punktu, bankām noteikumos definētos gadījumos ir nepieciešams noskaidrot klienta kontā esošo līdzekļu izcelsmi un jāpārliecinās, ka veiktais darījums atbilst klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai. Ja klients regulāri darbojas specifiskos, no Latvijas tālu atrodošos ģeogrāfiskos reģionos, attiecīgos pasākumus pēc būtības var veikt tikai tad, ja kredītiestāde pārzina attiecīgā reģiona likumdošanas aktu, darījumu slēgšanas un norēķinu specifiku, norāda LKA.

Papildus bankām un citiem subjektiem ir saistošas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma normas. Papildus citām prasībām, īpaši izceļamas 5. panta «Finanšu ierobežojumi» un 8. panta «Stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi» prasības. Faktiski, šīs prasības paredz, ka bankām ne tikai pašām ir jāievēro attiecīgās prasības, bet jāspēj pārliecināties, ka to klienti un arī klientu sadarbības partneri nepārkāpj šīs prasības. Sankciju režīma ievērošana ir imperatīva un obligāta, skaidro LKA.

Tādējādi atbilstoši katras kredītiestādes biznesa stratēģijai un mērķa klientiem, šādas zināšanas par noteiktu reģionu (kas ir ilgstošs, sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs process) var tikt veidotas un var arī netikt veidotas.

Ir starptautiski atzīti publiski saraksti, piemēram, Transparency International Corruption Perceptions Index https://www.transparency.org/news/feature/corruption_perceptions_index_2017, kā arī komerciāli uzturēti saraksti, kurus bankas izmanto, lai identificētu valstis un teritorijas ar paaugstinātu NILLTF risku, ieskaitot augstu korupcijas risku un citus riskus. Ņemot vērā šo novērtējumu, bankas vērtē uzsākt/turpināt sadarbību ar klientiem, vai ne.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, norāda LKA, tajā pašā laikā norādot, ka banku klienti ir banku lielākā vērtība, un bankas ir ieinteresētas uzturēt darījuma attiecības ar visiem klientiem, kas atbilst likuma prasībām, riska novērtējumam un nerada paaugstinātus NILLTF riskus gan katrai bankai individuāli, gan visai finanšu sistēmai kopumā. Tātad atteikumam par pamatu galvenokārt ir apstāklis, ka nevis banka iespējamo klientu uzskata par potenciālo noziedznieku, piemēram, bet gan fakts, ka banka nav specializējusies attiecīgajā nozarē vai reģionā strādājošu klientu apkalpošanā. Tādējādi, ja sadarbība tiktu uzsākta vai turpināta, tad tā būtu salīdzinoši neērta un neefektīva pašam klientam un tā saimnieciskajai darbībai.

Rūpīga AML/CFT risku izvērtēšana, augsta atbilstības un risku kultūra ir tās, ko bankas ievēro, lai nodrošinātu, ka banku atbilstības programmas ir pietiekamas to darbībai un risku pārvaldīšanai. Formāla normatīvo aktu pilnīga izpilde negarantē, ka atbilstības politikas un procedūras ir piemērotas un pietiekamas (skat. LKA AML/CFT politikas 21. punkts), skaidro LKA.


Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Pēdējā laikā būtiski pieaudzis elektrisko skrejriteņu vandālisma gadījumu skaits, stāsta koplietošanas...

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb -...

«Pastāvēs, kas pārmainīsies - šis ir par mums un tieši tamdēļ mēs...

Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem,...

Ēdināšanas biznesa veiksme tikai desmit procentu apmērā atkarīga no garšīgas kotletes, uzskata...

Jau tuvāko gadu laikā Andrejsala var kļūt par dinamiskāko attīstības vietu, jo...

No šīs sadaļas
2018. gada 09. aprīlis plkst. 14:05

Ar zaudējumiem strādājošā Vācijas lielākā banka «Deutsche Bank» nomainījusi vadītāju....

2018. gada 06. aprīlis plkst. 16:43

Šobrīd AS «Meridian Trade Bank» no aptuveni 40 000 klientiem ne vairāk kā 600...

2018. gada 06. aprīlis plkst. 13:39

Eiropas Centrālā banka (ECB) piektdien paziņoja, ka lūgusi Eiropas Savienības Tiesai izvērtēt...

2018. gada 05. aprīlis plkst. 16:05

AS Signet Bank ir identificējusi ap 70 kontiem, kam ir «čaulas kompānijas» pazīmes, kas...

2018. gada 05. aprīlis plkst. 15:57

AS Rigensis Bank piesaistīto noguldījumu apjoms pagājušā gada beigās sasniedza 225,2 miljonus eiro,...

2018. gada 05. aprīlis plkst. 15:13

Larss Merks, kurš Dānijas bankā «Danske Bank» kopš 2012.gada bijis atbildīgs...

2018. gada 05. aprīlis plkst. 14:20

Baltijas naudas atmazgāšanas skandāli ir pielikuši punktu vairāku banku plāniem apkalpot ārvalstu...

2018. gada 04. aprīlis plkst. 19:39

Amatu Baltic International Bank padomē un Revīzijas komitejā, sākot ar 2018.gada 3.aprīli...

2018. gada 04. aprīlis plkst. 12:07

Daļa ārvalstu klientus apkalpojošo banku šogad savus finanšu pārskatus uz laiku publisko bez...

2018. gada 04. aprīlis plkst. 10:51

2018. un turpmākajos gados ir plānots izstrādāt un ieviest būtiskas izmaiņas AS Rietumu bankas...