Jaunākais izdevums

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

LKA skaidro, ka Latvijas banku, tāpat kā citu Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektu, piemēram, finanšu iestāžu, nodokļu konsultantu, ārpakalpojuma grāmatvežu, zvērināti revidentu, zvērināti notāru, zvērinātu advokātu un citu (Likuma 3. pants) pienākums, līdzīgi kā citur pasaulē, ir īstenot praksē principu «Pazīsti savu klientu», skaidro LKA.

Minēto darbību mērķis ir radīt un uzturēt drošu finanšu un citu pakalpojumu sniegšanas vidi, novērst iespējamos finanšu noziegumus, mazināt naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas riskus. Likuma 6. pants savukārt nosaka, ka likuma subjektu pienākums ir atbilstoši savam darbības veidam veikt risku novērtējumu, ieskaitot klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai, klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai, kā arī valsts un ģeogrāfisko risku, proti, ka klients vai patiesais labuma guvējs saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie un tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

Bez likuma prasībām bankām ir jāievēro arī FKTK izdotie normatīvie noteikumi un ieteikumi, kā arī LKA bankas ir apstiprinājušas Banku sociālo hartu https://www.lka.org.lv/wp-content/uploads/2017/12/LKA_Banku_sociala_harta_final.pdf un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas un sankciju ievērošanas politiku un vadlīnijas https://www.lka.org.lv/wp-content/uploads/2017/12/LKA_politika_LV-2.pdf.

Vadoties no minētajiem dokumentiem, kā arī ņemot vērā riskus, kas identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā un banku pašu veiktajos risku novērtējumos, bankas uzdod jautājumus klientiem, pieprasa informāciju, veic klientu darbības uzraudzību (likuma III Nodaļa), skaidro LKA.

Likuma 28. pants savukārt paredz banku tiesības pieprasīt klienta izpētei nepieciešamo informāciju un nosaka klienta pienākumu sniegt tā izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus. Likums arī nosaka, ka bankai ir tiesības izbeigt darījuma attiecības ar klientu, ja netiek sniegta informācija un dokumenti, kas ļauj veikt klienta pārbaudi pēc būtības. Gadījumos, kad par klientu tiek veikta padziļinātā izpēte, banka, ievērojot FKTK izdoto «Klientu padziļinātās izpētes normatīvo noteikumu kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm» 7. punkta noteikumus izbeidz darījumu attiecības ar klientu, ja 45 kalendāro dienu laikā no dienas, kad konstatēti klienta padziļinātās izpētes priekšnosacījumi, banka nevar nodrošināt klienta padziļinātās izpētes minimālo prasību izpildi un iegūt pietiekamus pierādījumus, kas apliecina klienta darījumu tiesisko un ekonomisko mērķi, norāda LKA.

LKA sniegtais informācijas apkopojums, kas publicēts LKA mājas lapā, satur tikai atsevišķus piemērus, kas klientiem jāizvērtē pirms tie vēlas uzsākt/turpināt sadarbību ar banku, skaidro LKA. Katrai bankai, kā tas izriet gan no normatīvā regulējuma, gan labās pasaules prakses, klientu un riska politika var atšķirties. Visas banku prasības ir balstītas skrupulozā un visaptverošā risku izvērtējumā vai, finanšu sankciju gadījumā, imperatīvā un striktā tiesību normu izpildē. Informācijai - jau kopš 2016. gada LKA mājas lapā ir pieejams materiāls «Kāpēc bankas jautā» https://www.lka.org.lv/wpcontent/uploads/2017/12/kapec_banka_jauta_Faktu_lapa_lat_2016_final.pdf

Tādējādi, ievērojot risku izvērtējumā balstītu pieeju un banku specializāciju, būs bankas, kas ir specializējušās, piemēram, starptautiskajā tirdzniecības finansēšanā, kas būs gatavas apkalpot tikai uz starptautisko tirdzniecību orientētus klientus, bet būs arī tādas, kas šādus klientus neapkalpo, jo tas neatbilst šo banku riska profilam. Piemēram, saskaņā ar FKTK «Klientu padziļinātās izpētes normatīvie noteikumi kredītiestādēm un licencētām maksājumu un elektroniskās naudas iestādēm» 48. punktu, bankām noteikumos definētos gadījumos ir nepieciešams noskaidrot klienta kontā esošo līdzekļu izcelsmi un jāpārliecinās, ka veiktais darījums atbilst klienta deklarētajai saimnieciskajai darbībai. Ja klients regulāri darbojas specifiskos, no Latvijas tālu atrodošos ģeogrāfiskos reģionos, attiecīgos pasākumus pēc būtības var veikt tikai tad, ja kredītiestāde pārzina attiecīgā reģiona likumdošanas aktu, darījumu slēgšanas un norēķinu specifiku, norāda LKA.

Papildus bankām un citiem subjektiem ir saistošas Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma normas. Papildus citām prasībām, īpaši izceļamas 5. panta «Finanšu ierobežojumi» un 8. panta «Stratēģiskas nozīmes preču un citu preču aprites ierobežojumi» prasības. Faktiski, šīs prasības paredz, ka bankām ne tikai pašām ir jāievēro attiecīgās prasības, bet jāspēj pārliecināties, ka to klienti un arī klientu sadarbības partneri nepārkāpj šīs prasības. Sankciju režīma ievērošana ir imperatīva un obligāta, skaidro LKA.

Tādējādi atbilstoši katras kredītiestādes biznesa stratēģijai un mērķa klientiem, šādas zināšanas par noteiktu reģionu (kas ir ilgstošs, sarežģīts, darbietilpīgs un dārgs process) var tikt veidotas un var arī netikt veidotas.

Ir starptautiski atzīti publiski saraksti, piemēram, Transparency International Corruption Perceptions Index https://www.transparency.org/news/feature/corruption_perceptions_index_2017, kā arī komerciāli uzturēti saraksti, kurus bankas izmanto, lai identificētu valstis un teritorijas ar paaugstinātu NILLTF risku, ieskaitot augstu korupcijas risku un citus riskus. Ņemot vērā šo novērtējumu, bankas vērtē uzsākt/turpināt sadarbību ar klientiem, vai ne.

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, norāda LKA, tajā pašā laikā norādot, ka banku klienti ir banku lielākā vērtība, un bankas ir ieinteresētas uzturēt darījuma attiecības ar visiem klientiem, kas atbilst likuma prasībām, riska novērtējumam un nerada paaugstinātus NILLTF riskus gan katrai bankai individuāli, gan visai finanšu sistēmai kopumā. Tātad atteikumam par pamatu galvenokārt ir apstāklis, ka nevis banka iespējamo klientu uzskata par potenciālo noziedznieku, piemēram, bet gan fakts, ka banka nav specializējusies attiecīgajā nozarē vai reģionā strādājošu klientu apkalpošanā. Tādējādi, ja sadarbība tiktu uzsākta vai turpināta, tad tā būtu salīdzinoši neērta un neefektīva pašam klientam un tā saimnieciskajai darbībai.

Rūpīga AML/CFT risku izvērtēšana, augsta atbilstības un risku kultūra ir tās, ko bankas ievēro, lai nodrošinātu, ka banku atbilstības programmas ir pietiekamas to darbībai un risku pārvaldīšanai. Formāla normatīvo aktu pilnīga izpilde negarantē, ka atbilstības politikas un procedūras ir piemērotas un pietiekamas (skat. LKA AML/CFT politikas 21. punkts), skaidro LKA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - PNB Bankas klientiem garantētās atlīdzības sāks izmaksāt 22.augustā

Žanete Hāka, 17.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību AS «PNB Banka» klientiem, sākot ar 22. augustu, uzticot garantēto atlīdzību izmaksu veikt AS «Citadele banka».

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas AS «PNB Banka» klientiem tiks uzsāktas piektajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 15.augusta lēmumu.

Saskaņā ar likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas klientiem, sākot ar astoto darbdienu pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība. Katram AS «PNB Banka» klientam tiks izmaksāta garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro. Garantēto atlīdzību izmaksai AS «PNB Banka» klientiem ir nepieciešami aptuveni 279 miljoni eiro.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta. 99,2% AS «PNB Banka» klientu garantētās atlīdzības veidā saņems savus noguldījumus pilnībā. No tiem 95% ir iekšzemes klientu, savukārt tikai 4,2% - ārvalstu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kontu slēgšana apdraud biznesu

Sandris Točs, speciāli DB, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kraftool» loģistikas centra īpašnieks Azers Babajevs Latvijā investējis 38 miljonus eiro, taču pēc 10 gadu sadarbības Swedbank viņam kā «augsta riska» klientam slēgusi kontus.

Apjomīgā publikācijā Re:Baltica pavēstīja, ka Swedbank ir slēgusi ap 500 kontu. Par «augsta riska» klientu ir nodēvēts arī Krievijas pilsonis Azers Babajevs, kuram Kundziņsalā pieder «Kraftool» loģistikas centrs, līdzīgs centrs viņam pieder Šanhajā. A.Babajeva uzņēmumi darbojas 9 pasaules valstīs un nodarbina vairāk nekā 4000 strādājošo. A.Babajevam piederošajā «Kraftool» loģistikas centrā Rīgas Brīvostas teritorijā ir investēti 38 miljoni eiro, un tā atvēršanā piedalījās iepriekšējais satiksmes ministrs Uldis Augulis. «Ceru, ka veselais saprāts Latvijā uzvarēs un man nevajadzēs meklēt banku Austrijā vai Vācijā, kur man ir bizness un pieder uzņēmumi. Es neko nelikumīgu nedaru. Kāpēc man ir jātaisa ciet savs bizness Latvijā? Esmu šeit ieguldījis naudu,» saka A.Babajevs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PNB bankas klientiem garantētajās atlīdzībās izmaksāti 94 miljoni eiro

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim brīdim valsts garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem izmaksāti 94 miljoni eiro, kas ir 34% no visas izmaksājamās summas, pavēstīja bankas «Citadele», kas veic garantēto noguldījumu izmaksas «PNB bankas» klientiem, pārstāvji.

Līdz šim 19 200 «PNB bankas» klientu ir saņēmuši savus finanšu līdzekļus.

Kopumā garantētajās atlīdzībās «PNB bankas» klientiem nepieciešams izmaksāt apmēram 279 miljonus eiro.

«No 22.augusta novērojot klientu plūsmu un analizējot katras «PNB bankas» filiāles apkalpoto klientu skaitu, kopā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un «PNB bankas» pārstāvjiem esam pieņēmuši lēmumu atvērt papildu «PNB bankas» klientu apkalpošanas vietu Daugavpilī. Tāpat nolemts mainīt mazāk pieprasītu klientu apkalpošanas vietu darba laikus, lai resursus novirzītu uz vietām ar lielāku klientu plūsmu,» informēja bankas «Citadele» valdes loceklis Vladislavs Mironovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS PNB Banka klientiem

Lelde Petrāne, 22.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 22.augusta sācies garantēto atlīdzību izmaksu process AS «PNB Banka» klientiem. Lai optimizētu izmaksu procesu un sakārtotu klientu plūsmu, katrai AS «PNB Banka» klientu grupai izstrādāta kārtība, kā saņemt valsts garantēto atlīdzību.

Daļai klientu ne šodien, ne tuvākajās dienās nekur nav jādodas – atlīdzību viņi saņems automātiski. Arī pārējos klientus Citadeles pārstāvji aicina iespēju robežās plānot vizīti nākamajās dienās un nedēļās. Ņemot vērā pieteikuma apstrādes laiku un cilvēku skaitu, kam primāri nepieciešams pārskaitīt VSAA maksājumus, paredzams, ka izmaksu process aizņems vismaz mēnesi.

Kārtība, kādā AS «PNB Banka» klientiem pieteikties valsts garantētajām atlīdzībām:

- Privātpersonas, VSAA pensiju un pabalstu saņēmēji, ar kontu bankā Citadele

Klientiem, kuri paspējuši atvērt kontu Citadelē līdz 22. augustam, garantētā atlīdzība automātiski tiks ieskaitīta norēķinu kontā. Klientiem nekur nav jādodas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kontus slēdz arī nepamatoti

Žanete Hāka, 26.02.2019

«Vērojams, ka daļa Latvijas banku patlaban cenšas atturēties no Latvijas kompāniju, kuru īpašnieku vidū ir ES nerezidenti, apkalpošanas,» komentē Rietumu Bankas valdes priekšsēdētājs Rolfs Fulss, uzsverot, ka vairumā gadījumu tie ir pilnīgi normāli, veiksmīgi vietējie uzņēmumi, starp kuriem ir pat reģionālie līderi savās biznesa jomās.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien sūdzas par kontu slēgšanu daļā banku un ilgajām pārbaudēm konta atvēršanai.

Neilgā laikā no liberāla finanšu sektora Latvija kļuvusi par ļoti kontrolētu banku teritoriju, kur uzņēmēju darbību apgrūtina stingrās kredītiestāžu pārbaudes – bloķēti konti, milzums jautājumu, neskaitāmu dokumentu nepieciešamība, atverot kontu, kā arī citi aspekti nereti kavē vienmērīgu biznesu.

Slēdz uz visiem laikiem

Vērojams, ka tieši Skandināvijas kapitāla banku prakse attiecībā uz uzņēmumu kontu atvēršanu ir kļuvusi ārkārtīgi strikta, – mazākā kļūda un pieeja kontam var būt slēgta ne tikai kredītiestādē, ar kuru līdz šim kompānija sadarbojās, bet arī visās citās bankās. Savukārt dokumentu pārbaudes, lai atvērtu jaunu vai atbloķētu esošo kontu, nereti aizņem daudz laika, radot zaudējumus biznesam. Ņemot vērā apjomīgo darbu un ierobežoto darbinieku skaitu, kas nereti netiek galā ar visiem pienākumiem, bankai ātrāks un lētāks risinājums nereti ir slēgt konkrētā uzņēmuma kontu, nevis veltīt laiku, lai pārbaudītu plašāku informāciju par tā īpašnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā

Db.lv, 17.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bankas klienta kļūda sadarbībā ar vienu banku var nozīmēt, ka kontu nevarēs atvērt vairs nevienā bankā, arī citās valstīs, izdevniecības «Dienas Bizness» sadarbībā ar zvērinātu advokātu biroju BDO LAW un AS BDO Latvia rīkotajā konferencē «Nodokļi 2019 – Globāli izaicinājumi un iespējas lokālam uzņēmējam» sacīja zvērināta advokātu biroja BDO Law vadošā partnere un advokāte Vita Liberte.

Lai Latvijā varētu samaksāt nodokļus, ir nepieciešams bankas konts, viņa uzsver, piebilstot - ja iepriekšējos gados sadarbība ar bankām bija miermīlīga, tad pērn tā bija stresa pilna un ne vienam vien klientam radās neizpratne, kāpēc jāatbild uz tik daudz jautājumiem.

Viņa raksturoja, ka bankām šis periods ir sarežģīts, jo jāievēro aizvien stingrāki klientu vērtēšanas kritēriji un prasības, turklāt paralēli jādomā, kā izdzīvot spraigā konkurences cīņā, jo tirgū aktīvi ir citi dalībnieki, piemēram, savstarpējo aizdevumu platformas, ātrie kreditētāji. Tomēr viņa uzsvēra, ka tendence pastiprināt nosacījumus vērojama visā pasaulē. Banka jūs nepārtraukti novēro, un jebkurā laikā tai ir tiesības ziņot par klientu, sacīja V. Liberte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš lēmuma 15.augustā apturēt «PNB bankas» darbību, «Swedbank» filiālēs un klientu apkalpošanas centros vērojams «PNB bankas» klientu pieplūdums - atvērti vairāk nekā 2000 jaunu kontu, informēja «Swedbank».

«PNB bankas» klientu pieplūdums atsevišķās «Swedbank» filiālēs izveidojis rindas, tāpēc «Swedbank» aicina savus klientus pēc iespējas vairāk izmantot attālinātos bankas pakalpojumus, bet, ja nepieciešama ierašanās filiālē, tad izmantot iespēju rezervēt laiku konsultācijai iepriekš. Esošajiem «Swedbank» klientiem ir noteikta prioritāra apkalpošana.

«Jau šobrīd visus pamatpakalpojumus, ko izmantojam ikdienā - naudas pārskaitījumus, konta atlikuma pārskatīšanu, PIN koda maiņu, dažādus maksājumus, rēķinu apmaksu u.c. - var veikt internetbankā vai mobilajā lietotnē bez fiziskas bankas darbinieka klātbūtnes. Savukārt, ja nepieciešama jauna bankas karte, bankai var pieteikt, lai to atsūta pa pastu un šāds sūtījums ir pilnībā drošs, jo bankas karti var aktivizēt tikai pats kartes īpašnieks,» skaidroja «Swedbank» Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Konta apgrozījuma apjomu – 15 000 eiro – nav paredzēts mainīt, tomēr būtiskākās ir detaļas, jo tagad bankām būs jāsniedz ziņas nevis par kontu, kurā ir šis 15 000 eiro apgrozījums, bet gan par konkrētu cilvēku.

Atšķirīgā izpratne par jauno prasību attiecināšanu uz krājaizdevu sabiedrībām, kā arī darījumu kontu, piebremzē to skatīšanu parlamentā

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes rezultāts, skatot grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām piedāvātos grozījumus attiecībā uz fiziskās personas konta apgrozījuma informācijas sniegšanu nodokļu administrācijai.

Latvijas Bankas pārstāvis Andris Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka piedāvātais risinājums novērš iespēju izvairīties gadījumos, kad vienā maksājumu iestādē vienam un tam pašam cilvēkam ir vairāki konti, tomēr paliek iespēja atvērt kontus vairākās bankās un katrā no tām atsevišķi nepārsniegt 15 000 eiro limitu, taču vienlaikus paliek jautājums par krājaizdevu sabiedrībām. Tās veic maksājumus savu biedru uzdevumā, un no 33 krājaizdevu sabiedrībām Latvijā astoņas veic šādus maksājums. A. Ņikitins vērsa uzmanību uz to, ka teorētiski krājaizdevu sabiedrības biedrs iemaksā skaidru naudu un tā viņa vārdā veic maksājumu. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Jana Salmiņa uzskata, ka sagatavotā redakcija ietver arī šīs sabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai norēķini ar virtuāliem aktīviem aizstās tradicionālos?

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperts Deniss Fiļipovs, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Digitalizācijas virziens izgaismo problēmas

Jānis Goldbergs, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas uzņēmumos nav atraujamas no to kreditēšanas un uzņēmumu labas sadarbības ar bankām

Savukārt banku darbība kreditēšanā ir nepietiekama – tā Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā konferencē Digitalizācija un automatizācija – uzņēmumu konkurētspējas atslēga 21. gadsimta tirgū secināja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Tiesa, diskusijas pamattēmu sākumā pilnībā aizēnoja AML (anti money loundering) prasību radītie blakusefekti.

Runājot līdzībās ar deju, kurā vieni no partneriem ir uzņēmēji, bet otri ir bankas, K. Danēvičs norādīja, ka šobrīd uzņēmēji ir aktīvākais un stiprākais partneris, bet bankas uzvedas nogaidoši un mudināmi. 17. oktobra konferences paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki tomēr atklāja arī ar digitalizāciju un automatizāciju saistītos izaicinājumus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bankas pārvērš valsts iestādēs

Sandris Točs, speciāli DB, 16.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Radām jaunu krīzi paši savām rokām

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos Latvijas ekonomisko vidi ir sašūpojuši vairāki nepatīkami notikumi, kas var būt ar visai nopietnām sekām visai tautsaimniecībai, neskatoties uz to, ka vadošie politiķi mums turpina stāstīt, ka ekonomikā viss aug griezdamies un turpmāk būs tikai labāk.

DB esam publicējuši un turpināsim publicēt reālu uzņēmēju sacīto par to, ar kādām problēmām bizness saskaras. Viena no šā brīža uzņēmēju asākajām sāpēm ir saistīta ar Latvijā esošo, īpaši skandināvu, banku attieksmi, kas piepeši pieprasa vairākiem uzņēmumiem slēgt kontus, pārcelt tos citur, atmaksāt kredītsaistības utt. Pirmā par šo graujošo situāciju sāka runāt Latvijas tautsaimniecībai ievērojamu pievienoto vērtību nesošā tranzīta nozare. Taču tiem, kas cenšas šo problēmu minimizēt, atvēcinoties, ka tas jau skar tikai dažus specifiskas nozares uzņēmumus, sankciju pārkāpējus, Krievijas oligarhu firmas, kas atmazgā naudu un vēl ir turklāt arī čaulas kompānijas, varu teikt, ka pie DB ir vērsušies arī Latvijā strādājoši rietumvalstu uzņēmumi, kuriem Latvijā esošās bankas liek šķēršļus pavisam normālam un legālam biznesam (sīkāk par to šodienas laikraksta Dienas Bizness 4.lpp.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

ExpressCredit: Ja pieņems likuma grozījumus, vērsim ciet filiāles reģionos un būsim spiesti atlaist darbiniekus

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parlamenta vēlēšanu nedēļā Saeimas deputāti galīgajā lasījumā plāno pieņemt nebanku kreditēšanas jomu ierobežojošos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Pēc to stāšanās spēkā nozares uzņēmēji būs spiesti aizvērt daļu filiāļu visā Latvijā. Tas nozīmē, ka cilvēki reģionos zaudēs ne tikai daudzviet tik grūti atrodamo darbu, bet arī iespēju aizņemties nelielas naudas summas, prognozē SIA «ExpressCredit» valdes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

«Sliktākajā gadījumā būsim spiesti aizvērt līdz pat 15 lombardu filiālēm visā Latvijā. Īpaši sāpīgi to izjutīs Vidzemē un Latgalē dzīvojošie cilvēki, jo tādās pilsētās kā Viļāni esam ne tikai darbadevējs, kas maksā galvaspilsētas līmeņa atalgojumu, bet arī vienīgā iespēja aizņemties mazas summas uz īsu laiku. Šis finanšu pakalpojums īpaši svarīgs ir tiem cilvēkiem, kuriem ir regulāri, bet salīdzinoši zemi ienākumi, tādēļ ir nepieciešama nauda kaut vai malkas un zāļu iegādei,» norāda A. Evertovskis.

Viņš norāda, ka tad, ja deputāti atstās spēkā partijas «Latvijas Reģionu apvienība» piedāvātos un deputāta Edvarda Smiltēna iniciētos likuma grozījumus, uzņēmums būs spiests aizvērt filiāles reģionos, kur tas ir vienīgā vieta, kur cilvēki var vērsties pēc finanšu palīdzības: Viļānos, Kandavā, Aizputē, Iecavā, Ādažos un Ķekavā. Šajās pilsētās dzīvo vairāk nekā 68 tūkstoši cilvēku, tajā skaitā 12 tūkstoši pensionāru, kuri tiks pilnībā atrauti no jebkādas finanšu sistēmas, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saņemot ziņojumus no bankām par fiziskām personām, kuru konta apgrozījums gadā pārsniedz 15 000 eiro, Valsts ieņēmumu dienests (VID) varēs identificēt fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā, informēja VID.

«Dienesta rīcībā nav precīzu aprēķinu, par cik tieši personām informācija nonāks VID rīcībā, tomēr bažām par informācijas apstrādi nav pamata. Visa informācija tiks apstrādāta elektroniski VID informācijas sistēmā, kur tā tiks analizēta kopsakarā ar VID rīcībā jau esošo informāciju, kā rezultātā tiks identificētas fiziskās personas ar visaugstāko riska pakāpi, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā. Turpmākais darbs tiks veikts tieši ar šīm visriskantākajām personām,» skaidroja dienestā.

VID paredz, ka tā redzeslokā nonāks fiziskās personas, kuru mantiskais stāvoklis saskaņā ar kontu informāciju ir neatbilstošs deklarētajiem ienākumiem, tas ir, ienākušās summas kontos vai izejošās summas ir daudz lielākas par deklarētajiem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā radītais finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmums Mintos ir piesaistījis 5 miljonu eiro investīcijas, lai nodrošinātu vēl straujāku starptautisku izaugsmi un ieviestu jaunus finanšu pakalpojumus - turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt savus personīgos IBAN kontus un saņemt debetkartes.

Uzņēmums jau ir iesniedzis pieteikumu, lai saņemtu e-naudas licenci. Kā elektroniskās naudas institūcija, Mintos aizsargās investoru kontos esošo naudu saskaņā ar Eiropas PSD2 direktīvu.

IBAN konts ar personīgo kontu numuriem dos iespēju Mintos platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši Mintos kontā, savukārt, Mintos debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, on-line vidē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos.

Mārtiņš Šulte, «Mintos» valdes priekšsēdētājs un līdzdibinātājs: «Klientu nodrošināšana ar personīgo IBAN kontu un debetkarti nozīmīgi paplašinās mūsu finanšu pakalpojumu klāstu un būtiski uzlabos platformas lietotāju pieredzi un ērtības. Jau drīzumā klienti varēs Mintos kontu un karti izmantot tāpat kā jebkuru citu bankas kontu un karti, saņemot uz to algu, maksājumus no klientiem vai pārskaitījumus no ģimenes un draugiem un lietojot kontu un karti personīgajiem vai biznesa norēķiniem. Vienlaikus, izmantojot šo kontu, ērti varēs turpināt investēt kredītos caur mūsu platformu, kā arī saņemt procentu maksājumus no saviem ieguldījumiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Komentāri

Pievienot komentāru