Investors

Bažu dēļ par Turcijas ekonomikas problēmām eiro kurss noslīd līdz zemākajam līmenim 13 mēnešos

LETA, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Eiro kurss pret ASV dolāru piektdien sasniedza 13 mēnešos zemāko līmeni, valdot bažām par Turcijas ekonomikas problēmu ietekmi uz eirozonas bankām.

Rīta tirdzniecībā eiro kurss pret dolāru samazinājās par 0,7% līdz 1,1450 dolāriem par eiro, jo šādās situācijās investori mēdz pirkt dolārus, kas tiek uzskatīti par drošu valūtu. Turcijas liras kurss piektdien sasniedza rekordzemu līmeni, rīta tirdzniecībā sarūkot par 14,6% līdz 5,96 lirām par dolāru, taču pēc tam nedaudz pieaugot. Kopš gada sākuma liras vērtība samazinājusies par 35%, bet 2017.gadā tās kurss saruka gandrīz par ceturtdaļu.

Bažu dēļ par Turcijas krīzes ietekmi piektdien krīt arī akciju cenas Eiropas biržās.

Satraukumu pastiprinājusi piektdienas publikācija laikrakstā "Financial Times", kurā teikts, ka Turcijas problēmas varētu īpaši ietekmēt tādas lielās eirozonas bankas kā Spānijas BBVA, Itālijas "UniCredit" un Francijas "BNP Paribas". Turcijas ekonomikai ir nopietnas pārkaršanas pazīmes, un lielā kārtējo maksājumu konta deficīta dēļ tā ir atkarīga no ārzemju kapitāla ieplūšanas. Liras kursa kritumu veicina arī saspīlējums Ankaras attiecībās ar Vašingtonu saistībā ar amerikāņu garīdznieka Endrū Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu.

Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans ceturtdienas vakarā mudināja līdzpilsoņus nebēdāt par ekonomikas problēmām, sakot: Viņiem par būt viņu dolāri, bet mums ir mūsu tauta un Dievs.

Mēs daudz strādāsim, lai padarītu mūsu valsti modernāku. (..) Ziniet, ka šodien mēs esam labāki nekā vakar un rīt mēs būsim labāki nekā šodien. Neraizējieties! teica Erdoans, uzrunājot atbalstītājus Rizes provincē valsts ziemeļos.

Paredzēts, ka Erdoana znots un Turcijas finanšu ministrs Berats Albairaks piektdien izklāstīs plānu par "jaunu ekonomikas modeli".

Publicēta: 10.08.2018 13:41

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kopbudžeta pārpalikums šogad par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn

Žanete Hāka, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos izveidojās 521,6 miljonu eiro liels pārpalikums, taču tā apmērs bija par 169,8 miljoniem eiro mazāks nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Finanšu ministrijas informācija.

Lai gan pērn izdevumi sāka pārsniegt ieņēmumu apjomu, tikai sākot ar septembri, šogad uzkrātā pārpalikuma apmērs kopbudžetā dilst jau kopš jūlija, ko ietekmēja būtiski zemāki nekā pērn jūlijā-septembrī ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi. Trešajā ceturksnī tika veiktas ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumu atmaksas jūnijā saņemto Eiropas Komisijas ievērojamo avansu apjoma pārrēķina rezultātā. Kopumā deviņos mēnešos ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumos joprojām ir vērojams pieaugums un ir saņemts par 51,1 miljonu eiro jeb 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Mazāka pārpalikuma veidošanos salīdzinājumā ar pagājušo gadu ietekmēja arī mērenais nodokļu ieņēmumu palielinājums kopbudžetā – par 3,2%, kamēr pērn deviņos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 8,7%. Izmaiņas, galvenokārt, saistītas ar uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumu samazināšanos par 269,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušo gadu pamatā šī nodokļa reformas rezultātā. Būtiski sarūkot UIN ieņēmumiem, valsts pamatbudžetā samazinājās gan nodokļu ieņēmumi (par 90,9 miljoniem eiro jeb 2,7%), gan kopējie ieņēmumi (par 46,7 miljoniem eiro jeb 1%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 7,5% mazāk nekā plānots

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,555 miljardus eiro, kas ir par 453,635 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 67,951 miljonu eiro jeb 1,2%.

"VID administrētos kopbudžeta ieņēmumus ietekmēja valstī ieviestais ārkārtējais stāvoklis Covid-19 izplatības ierobežošanai, kā arī pēc ārkārtējā stāvokļa atcelšanas saglabātie ierobežojumi," norāda VID pārstāvji.

Dienestā norāda, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, bija pievienotās vērtības nodoklī. 2020.gada septiņos mēnešos pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi veidoja 1,347 miljardus eiro, kas ir par 109,119 miljoniem eiro jeb 7,5% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Pievienotās vērtības nodoklī šogad septiņos mēnešos iekasēts par 234,4 miljoniem eiro jeb 14,8% mazāk, nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis par 1,3% vairāk nekā plānots

LETA, 09.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad septiņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 5,473 miljardus eiro, kas ir par 69,481 miljonu eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, budžeta ieņēmumi palielinājušies par 0,54 miljardiem eiro jeb 11,1%. VID skaidro, ka ieņēmumu plāna izpildi būtiski veicināja ieņēmumi no dividendēm (ieņēmumi no valsts (pašvaldību) kapitāla izmantošanas) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi, kas 2018.gada septiņos mēnešos ir pārsnieguši plānoto gada apmēru.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumu plāns 2018.gada septiņos mēnešos izpildīts par 103,9%, iekasējot 2,692 miljardus eiro. Ieņēmumu plāns septiņos mēnešos paredzēja iekasēt 2,592 miljardus eiro, tādējādi plāns pārpildīts par 100,744 miljoniem eiro jeb 3,9%.

Ieņēmumi no UIN septiņos mēnešos bija 203,755 miljoni eiro, kas ir 132% no plānotā. Plāns paredzēja iekasēt 222,57 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns šā gada pirmajos septiņos mēnešos izpildīts par 90,8%, tādējādi šajā periodā nav iekasēti 506,2 miljoni eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai, konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos bijuši 6,664 miljardi eiro, bet izdevumi veikti 6,658 miljardu eiro apmērā, tādējādi kopbudžetā veidojies 6,2 miljonu eiro pārpalikums.

FM norādīja, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē pārskata periodā būtiski zemāki nekā plānots bijuši nodokļu ieņēmumi, savukārt valdības apstiprinātie atbalsta pasākumi Covid-19 seku mazināšanai un pieaugums sociālo pabalstu izdevumos veicināja kopbudžeta izdevumu straujāku palielināšanos, kā rezultātā kopbudžetā pārpalikums šogad ir par 591 miljonu eiro zemāks nekā pērn pirmajos septiņos mēnešos.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada pirmajos septiņos mēnešos saņemti par 133,2 miljoniem eiro jeb 2% zemākā apmērā nekā pērn attiecīgajā periodā, ko galvenokārt ietekmēja nodokļu ieņēmumu samazināšanās par 88,7 miljoniem eiro jeb 1,8%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Atzīmējot augošā tirgus desmitgadi, neaizmirsīsim par nestabilitāti

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 2009.gada 9.martā, ASV akciju tirgi kārtējo reizi saruka. Piektdien, 6.martā, vērojamais pieaugums neturpinājās un S&P 500 indekss samazinājās līdz 12 gadu zemākajam līmenim, tirdzniecības sesijas noslēgumā sasniedzot 676,53 punktus.

Īpaši slikta šī diena bija augsto tehnoloģiju investoriem. Tehnoloģiju kompāniju augstākā punkta sasniegšanas 9 gadu jubilejā (proti, 2000.gada 9.martā NASDAQ indeksa vērtība sasniedza vēsturiski augstāko atzīmi) NASDAQ indekss nogāzās līdz atzīmei, kas bija tieši četras reizes zemāk nekā pirms deviņiem gadiem sasniegtais augstākais līmenis.

Pesimisms un apātija – šie vārdi vislabāk raksturo ieguldītāju noskaņojumu šajā periodā. Cerības uz strauju indeksu atgūšanos pēc 2008.gada straujā krituma nepiepildījās, un tirgus pakāpeniski slīdēja aizvien zemāk. Tomēr arī krīzes pirmajiem mēnešiem raksturīgais paniskais noskaņojums (kad bija dzirdami izteikumi par visas ASV ekonomikas sabrukumu) bija izzudis. Analītiķu prognozes par turpmāko dienu notikumiem atšķīrās – daļa uzskatīja, ka tirgus lejupslīde turpināsies, taču lielākā daļa gaidīja nelielu tehnisko pieaugumu pēc piedzīvotā 25% krituma kopš gada sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,387 miljardus eiro, kas ir par 502,867 miljoniem eiro jeb 7,3% mazāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo periodu VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi samazinājušies par 59,338 miljoniem eiro jeb 0,9%. "Ņemot vērā, ka no marta līdz maijam, kad valstī bija noteikts ārkārtējais stāvoklis Covid-19 ierobežošanai, ieņēmumi mēnešu laikā samazinājās, un tos nespēja kompensēt arī ieņēmumu pieaugums pārējos mēnešos.

Tādēļ 2020.gada astoņu mēnešu VID administrēto kopbudžeta ieņēmumu plāns ir izpildīts par 92,7%, un līdz plāna izpildei pietrūka 0,5 miljardi eiro," atzīmēja VID.

Dienestā norādīja, ka lielākais ieņēmumu samazinājums 2020.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, kā arī lielākā ieņēmumu plāna neizpilde ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumiem. Tostarp lielākais PVN iemaksu samazinājums ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar elektroenerģiju, gāzes apgādi, siltumapgādi un gaisa kondicionēšanu, izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas ekonomiku un valūtu var gaidīt tālāka nestabilitāte.

Situācija Turcijas ekonomikā nepārliecina. Jau pagājušogad tieši šo valsti periodiski apņēma lielākas neskaidrības uzplūdi, kur ziņu virsrakstos tika minēta tāda lieta kā valūtas krīze. Saistībā ar Turciju vēl skaļu toni bija uzņēmis tās diplomātiskais strīds ar ASV, kas nebūt nevairoja jau tā vājo investoru ticību šai valstij.

Pēdējā laikā var manīt, ka Turcijas tautsaimniecība virzās tuvāk grāvja malai – dati liecina, ka Turcijas IKP pagājušā gada ceturtajā ceturksnī sarucis par 3% (vēl pagājušā gada pirmajā ceturksnī tas palēcās par 7,4%), inflācija atrodas pie 20% un bezdarbs pieaudzis līdz 13,5% (pagājušā gada aprīlī tie bija 9,6%).

Liras nestabilitāte

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas eksperts: Nav jābaidās par Turcijas finanšu problēmu tiešu ietekmi uz Latviju

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad astoņos mēnešos valsts budžetā iekasējis 6,254 miljardus eiro, kas ir par 77,9 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2017. gada astoņiem mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 593,845 miljoniem eiro jeb 10,5%.

«VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2018.gada astoņos mēnešos 91,2% nodrošināja uzņēmumu ienākuma nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa (PVN), akcīzes nodokļa, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi,» skaidro VID.

Ieņēmumi no uzņēmumu ienākuma nodokļa šogad astoņos mēnešos bija 296,574 miljoni eiro, kas ir par 29,3% vairāk, nekā plānots. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus galvenokārt nodrošina 2018.gada pirmā pusgadā veiktie avansa maksājumi un iemaksas pēc uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarāciju par 2017.gadu rezultātiem. 2018.gada jūliju mainījās uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas kārtībā, tādējādi 2018.gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar 2017.gada attiecīgo periodu, ieņēmumi ir nedaudz samazinājušies - par 0,58 miljoniem eiro jeb 0,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada deviņos mēnešos «Grindeks» apgrozījums sasniedzis 102,4 miljonus eiro, bet peļņa - 7,6 miljonus eiro, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Koncerna apgrozījums 2018. gada deviņos mēnešos bija 102,4 milj. eiro, kas ir par 6,6 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos. Savukārt koncerna neto peļņa, kas attiecināma uz mātes sabiedrības akcionāriem, 2018. gada deviņos mēnešos bija 7,6 milj. eiro, kas, salīdzinot ar 2017. gada deviņiem mēnešiem, ir palielinājusies par 1,1 milj. eiro vai par 17%. 2018. gada deviņos mēnešos Koncerna saražotā produkcija eksportēta uz 82 pasaules valstīm kopumā par 95,3 milj. eiro, kas ir par 6,5 milj. eiro vai par 7% vairāk nekā 2017. gada deviņos mēnešos.

AS «Grindeks» padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: «Sasniegtie rezultāti apliecina, ka farmācijas biznesā stabila augšupeja ir sasniedzama ar pārdomātu stratēģiju un eksporta apjomu audzēšanu. Mēs stiprinām savas tirgus pozīcijas, pateicoties koncerna sabiedrību sekmīgai darbībai starptautiskā arēnā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcijas liras kurss pirmdien saruka līdz kārtējam rekordzemajam līmenim, turpinot satricināt pasaules biržas, jo investori bažījas, ka krīze Turcijā varētu negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku.

Dienas sākumā liras kurss sasniedza rekordzemu līmeni - 7,24 liras par ASV dolāru un 8,12 liras par eiro, bet mazliet paaaugstinājās pēc Turcijas centrālās bankas paziņojuma, ka tā ir gatava īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti. Vēlāk liras kursa kritums atsākās.

«Investori pirmdien turpināja bažīties par Turcijas liras straujo kritumu un to, ka finanšu krīze šajā valstī izplatīsies pārējā Eiropā,» raksta «Spreadex» analītiķis Konors Kempbels.

Savukārt «Economist Intelligence Unit» analītiķe Agate Demarē norādījusi, ka «līdz šim liras sabrukuma ietekme Eiropā un citur pasaulē bijusi ierobežota. Tomēr pēc dažiem mēnešiem Rietumvalstu bankas sāks sajust krīzes ietekmi, jo Turcijas uzņēmumiem būs grūti samaksāt tos parādus, kas ir ārvalstu valūtā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošā un straujā krituma Turcijas liras kurss otrdien pieauga, mazinot spriedzi pasaules akciju tirgos.

«Turcijas lira beidzot guvusi kaut kādu atbalstu pēc divu dienu intensīvas pārdošanas, kas izraisīja paniku visos tirgos,» sacīja «Forex.com» analītiķis Favads Razakzada.

Liras kursa kāpums pēc Turcijas centrālās bankas solījuma nepieciešamības gadījumā nodrošināt likviditāti bankām mazināja bažas par citām attīstības valstu valūtām, kuras ietekmējušas liras nedienas. Tomēr Indijas rūpijas kurss otrdien saruka līdz rekordzemam līmenim - 70 rūpijām par vienu ASV dolāru.

Taču nervozitātes mazināšanos neveicināja Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana otrdienas paziņojums, ka viņa valsts boikotēs ASV elektronikas preces.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Tramps apstiprina sankcijas Turcijas līderiem, atjauno tarifus un izbeidz tirdzniecības sarunas

LETA--AFP, 15.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien apstiprināja sankciju noteikšanu Turcijas līderiem, atjaunoja muitas tarifus Turcijas tērauda produkcijai un izbeidza tirdzniecības sarunas, šādi protestējot pret Turcijas ofensīvu Sīrijā.

«Es esmu pilnīgi gatavs ātri sagraut Turcijas ekonomiku, ja Turcijas līderi turpinās iet pa šo bīstamo un iznīcinošo taku,» paziņoja Tramps. Prezidents sacīja, ka ir izdevis izpildrīkojumu, kas ļauj noteikt sankcijas esošām un bijušām Turcijas amatpersonām, kā arī nekavējoties izbeidzis sarunas par ASV-Turcijas tirdzniecības vienošanos.

Tramps arī sacīja, ka viņš atjaunos 50% muitas tarifu Turcijas tērauda produkcijai. Šāds tarifs bija viens no pasākumiem, kurus ASV pērn īstenoja, lai panāktu Turcijā aizturēta amerikāņu mācītāja atbrīvošanu. Tramps maijā pazemināja šo tarifu līdz 25%, pielāgojoties tarifiem, ko Tramps bija piemērojis citiem ASV tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES). Pēc Trampa izpildrīkojuma tika noteiktas ASV sankcijas Turcijas Aizsardzības ministrijai un Enerģētikas ministrijai, kā arī iekšlietu, aizsardzības un enerģētikas ministriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Ekonomikas izaugsme nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā

Db.lv, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiksmīgā ekonomikas izaugsme šogad nodrošinājusi ievērojamu ieņēmumu palielinājumu kopbudžetā, informē Finanšu ministrija.

Šā gada astoņos mēnešos konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi veidoja 7,399 miljardus eiro un salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ieņēmumi palielinājās par 971,5 miljoniem eiro jeb 15,1%. Pozitīvās tendences darba tirgū un stabilais privātā patēriņa pieaugums sekmēja būtisku nodokļu ieņēmumu kāpumu.

Konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos palielinājušies par 490,5 miljoniem eiro jeb 9,4% un veidoja 5 725,6 miljonus eiro. Straujākais pieaugums ir vērojams sociālās apdrošināšanas iemaksās, ieņēmumiem pieaugot par 232,8 miljoniem eiro jeb 15,8%. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksu likmes pieaugums šogad par 1% deva iespēju šā gada astoņos mēnešos veselības nozarei novirzīt 55,6 miljonus eiro. Būtisks palielinājums vērojams arī patēriņa nodokļu ieņēmumos. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumi palielinājušies par 163,5 miljoniem eiro jeb 11,7%, bet akcīzes nodokļa ieņēmumi par 85,6 miljoniem eiro jeb 14,6%. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumi, neskatoties uz diferencētās likmes ieviešanu un ar nodokli neapliekamo atvieglojumu apmēra kāpumu, palielinājušies par 13,6 miljoniem eiro jeb 1,3%, pateicoties ievērojamajam darba algu fonda kāpumam (10%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV naftas cenas ieslīdēšana mīnusos bijusi īslaicīga, un kopš šīs nedēļas otrdienas melnā zelta vērtība ASV preču biržā ir palēkusies vairāk nekā par 50%.

Kopumā pat pēc šāda procentuālā ziņā it kā ļoti dāsna pieauguma tas gan tāpat nozīmē, ka ASV vieglās jēlnaftas cena atrodas vien pie 15-16 ASV dolāriem par barelu. Pasaules etalona - Ziemeļjūras jēlnaftas Brent - cena ir nedaudz augstāka, un šīs nedēļas izskaņā tā atradās pie 21 ASV dolāra par barelu atzīmes.

ASV naftas cenas noslīd zem nulles 

ASV naftas cenas pirmdien pirmoreiz noslīdēja zem nulles apstākļos, kad jēlnaftas pārprodukcijas...

Tendenču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka tuvākajā laikā diez vai var cerēt uz šī tirgus stabilitāti.

Šobrīd naftas ražotāji esot strupceļā, un risinājumi tuvākajos mēnešos tam, kā nostabilizēt situāciju, nav. "Pieprasījums ir nogāzies tik strauji, ka pielāgot piegādes, lai nostabilizētu cenu, nav iespējams. Domāju, ka tuvākos mēnešus tiks meklēti kopsaucēji ieguves mazināšanai, kam varētu būt drīzāk deklaratīvi rezultāti. Visi skati vērsti uz nākamo ceturksni, kad varēs noteikt panākumus vīrusa ierobežošanā, un sākt minēt to, kas notiks ar ekonomiku," teic SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Viņš vēl norāda, ka pie tik šaura tirgus, lai kādi būtu centieni un paziņojumi, notiks spēle par vājāko izstumšanu no tirgus. Visizteiktāk šobrīd to piekopjot Saūda Arābija, kas piedāvā izteikti zemas cenas gan Eiropai, gan Āzijai.

Šobrīd, šķiet, vērojama situācija, ka par galveno izejvielu naftas tirgū kļuvusi nevis pati nafta, bet tās uzglabāšanas kapacitāte. Daudz tiek spriests, ka jau drīzumā pasaulē faktiski visas iespējamās krātuves tiks pārpildītas ar šo resursu un tad vairs to nebūs, kur likt.

"Man šķiet, ka primārais faktors būs ekonomikas atgūšanās temps. Ja tas notiks salīdzinoši strauji, motivācija no spēlētāju puses atrast kompromisus tirgus un piegāžu sadalē var pieaugt. Ja ekonomikas nīkuļošana ieilgs, daudzviet ieguve apstāsies, jo nesīs zaudējumus, nebūs investīciju, pieaugs bankrotu vilnis, kas, piemēram, ASV jau pieaudzis par 50%. Tad nu daudz ko noteiks valstu spēja un interese iesaistīties šīs nozares glābšanā. Interesanti, kā risināsies situācija ASV, arī saistībā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Pieļauju iespēju, ka, ja cena saglabājas ilgstoši zema, Baltajā namā nomainās vadība," lēš SEB eksperts.

Viņš arī atzīst - tas, ka pa šo laiku būs izveidojušies milzīgi naftas krājumi, šajā tirgū cenu uz leju spiedīs vēl ļoti ilgi. Tas arī nozīmēšot, ka augstāko izmaksu valstis nonāks sprukās.

Tomēr vienlaikus - jo ilgāk šāda zemas cenas situācija saglabāsies, jo lielāks kādā brīdī var būt cenu atsitiens. "Domāju to apzināsies daudzas valstis, kam ir jāizšķiras – attīstīt alternatīvas vai dzīvot šajās naftas cenas šūpolēs. Attiecībā uz Eiropu, pašreizējā situācija tai nāk par labu kā resursa patērētājai, bet sarežģī potenciālo Eiropas eksporta patērētāju tirgu pirktspēju un rada bada un cita veida riskus, kurus Eiropai var nākties risināt. Tomēr, šķiet, ka tas daudz nemazinās uzņemto kursu mazināt atkarību no fosilajiem resursiem. Notiekošais saistībā ar vīrusu var tikai paātrināt dažādu iniciatīvu ieviešanu.

Jāpiebilst, ka naftas cenu nosaka ne tikai racionāli apsvērumi tirgū. Lielu lomu nosaka arī ģeopolitiskie apsvērumi, kas maina tirgus konjunktūru. Piemēram, iespējamība, ka kādai no lielvarām niezēs pirksti piemest klāt sērkociņu naftas ieguves reģionu valstu nestabilajai politiski ekonomiskajai situācijai, lai izsistu konkurentu, ir visai augsta. Tāpat jārēķinās, ka naftas cenu zigzagus veido arī tirgus spekulācijas. Šobrīd ir skaidrs tikai tik daudz, ka pašreizējā naftas cena nav ilgtspējīga un korekcijas ir neizbēgamas,” skaidro SEB analītiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada oktobra rezultāti liecina, ka realizācija ir sasniegusi 12,78 miljonu eiro, kas ir 34% pieaugums pret pagājušā gada oktobri.

Arī desmit mēnešu griezumā Olainfarm grupas pārdošanas ir augušas par 7%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, un sasniegušas 101,8 miljonus eiro. Šī gada desmit mēnešos Olainfarm koncerns realizējis produkciju 52 tirgos.

Oktobra konsolidētie pārdošanas dati liecina, ka straujākā izaugsme atzīmēta Kazahstānā, Indijā un Baltkrievijā, kur apgrozījums attiecīgi audzis par 447%, 330% un 189%. 2018. gada oktobrī Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. Šī gada oktobrī AS Olainfarm produkti tika realizēti 35 valstīs.

2018. gada desmit mēnešos provizoriskais konsolidētais AS Olainfarm realizācijas apjoms ir sasniedzis 101,8 miljonus eiro, kas ir par 7% vairāk nekā attiecīgajā periodā 2017. gadā. Visstraujākais realizācijas pieaugums šī gada desmit mēnešos ir atzīmēts Baltkrievijā, kur pārdošanas augušas par 52%, Uzbekistānā, kur sasniegts 45% pieaugums un Tadžikistānā – pieaugums par 43%. Neliels, 5% kritums pret pērno gadu, šajā periodā atzīmēts Krievijā. Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi 2018. gada desmit mēnešos bija Krievija, Latvija, Baltkrievija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad desmit mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,141 miljardu eiro, kas ir par 43,57 miljoniem eiro jeb 0,5% vairāk, nekā plānots, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada desmit mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 353,23 miljoniem eiro jeb 4,5%. Ieņēmumu pieaugumu lielākoties nodrošināja darbaspēka nodokļi un pievienotās vērtības nodoklis. 2019.gada desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas 2,889 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,535 miljardus eiro, kas ir par 10,1% vairāk, nekā plānots.

VID atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa kopējie ieņēmumi veidoja 4,424 miljardus eiro jeb 54,3% no VID administrētiem kopbudžeta ieņēmumiem. Salīdzinot ar 2018.gada desmit mēnešiem, visvairāk ir palielinājušies valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi, - par 263,16 miljoniem eiro jeb 10%, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklis iekasēts par 144,77 miljoniem eiro jeb 10,4% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad 11 mēnešos valsts budžetā iekasējis 8,971 miljardu eiro, kas ir par 52,294 miljoniem eiro jeb 0,6% vairāk par plānoto, liecina dienesta publiskotā informācija.

Savukārt salīdzinājumā ar 2018.gada 11 mēnešiem VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi auguši par 402,455 miljoniem eiro jeb 4,7%. VID norādīja, ka šogad 11 mēnešos lielākais pieaugums bija darbaspēka nodokļiem - par 0,45 miljardiem eiro jeb 10,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu. Tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu ieņēmumi 2019.gada 11 mēnešos veidoja 3,181 miljardu eiro, kas ir par 3,2% vairāk, nekā plānots, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi veidoja 1,712 miljardus eiro, kas ir par 10,4% vairāk, nekā plānots.

Pēc VID skaidrotā, lielākais ieņēmumu pieaugums šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018.gada attiecīgo periodu, bija no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar apstrādes rūpniecību vai tirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. To veicināja gan darba ienākumu, gan nodarbināto skaita pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Martā jūtama Covid-19 ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Finanšu ministrija, 29.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Koronavīruss "aprijis" 248 miljonus eiro nodokļu ieņēmumos

Māris Ķirsons, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada piecos mēnešos nodokļos iekasēti 3,895 miljardi eiro, kas ir par 76,5 milj. eiro mazāk nekā analogā laikā pērn, bet salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir par 248 miljoniem eiro mazāk.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka strauji ir mainījusies situācija ar darbaspēka nodokļiem. Šā gada piecos mēnešos valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas ir 1 392,05 milj. eiro, kas ir par 5,93 milj. eiro jeb 0,4 % mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, bet līdz 2020.gada piecu mēnešu ieņēmumu plāna izpildei pietrūkst 57,70 milj. eiro.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi 2020.gada piecos mēnešos ir 686,16 milj. eiro, kas ir par 5,49 milj. eiro mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā. Tomēr, neraugoties uz šo samazinājumu, šā gada analoga laika šī nodokļa ieņēmumu plāns ir pārpildīts par 35,2 milj. eiro. Darba spēka nodokļos lielākais samazinājums gan 2020.gada piecos mēnešos, gan maijā, pēc nodokļu administrācijas ziņām, ir no nodokļu maksātājiem, kuru pamatdarbības veids saistīts ar izmitināšanu un ēdināšanas pakalpojumiem, kā arī transportu un uzglabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos ceturtdien turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfrontāciju trešdien bija papildinājušas satraukumu par globālās ekonomikas izaugsmes stāvokli, un tas noveda līdz ievērojamiem kritumiem akciju biržās.

Par gaidāmu recesiju trešdien liecināja arī tas, ka ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu.

Ceturtdien ASV 30 gadu obligāciju ienesīgums saruka līdz visu laiku zemākajam līmenim, savukārt 10 gadu obligāciju ienesīgums nokritās līdz trīs gadu zemākajam līmenim, bet pēc tam nedaudz pacēlās virs tā.

Ilgtermiņa obligāciju ienesīguma krišanās tiek uzskatīta par indikatoru tam, ka samazinās pārliecība par ekonomikas izaugsmi vidējā un ilgtermiņā, un tā ir notikusi pirms vairākām pēdējām recesijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2018. gada trijos ceturkšņos, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieauga par 129,9 miljoniem eiro jeb 7,3% un sasniedza 1,91 miljardu eiro, informē Finanšu ministrija.

Lielāko ieņēmumu pieaugumu 102,5 miljonus eiro jeb 21,7% apmērā nodrošināja valsts transferti, kas sasniedza 575,1 miljonu eiro. Straujš valsts transfertu pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizāciju. No valsts budžeta saņemtie transferti ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem pieauguši par 74 miljoniem eiro jeb 113,1%, savukārt valsts budžeta mērķdotācijas, tostarp pedagogu atalgojumam, pieaugušas par 9,9 miljoniem eiro jeb 2,8%.

Savukārt nodokļu ieņēmumi šajā periodā pieauga par 19,2 miljoniem eiro jeb 1,6%, veidojot 1,19 miljardus eiro. Ne-nodokļu ieņēmumi un pašu ieņēmumi veidoja nelielu daļu no ieņēmumiem, sasniedzot attiecīgi 46,8 miljonus eiro un 96,1 miljonu eiro. Tā kā šā gada deviņos mēnešos pašvaldību budžetā ieņēmumu apjoms pārsniedz izdevumu apjomu, ir izveidojies pārpalikums 19,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 55,4 miljoniem eiro mazāks nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turcija boikotēs ASV ražotās elektronikas preces, valstij šādi reaģējot uz Vašingtonas noteiktajām sankcijām par ASV mācītāja Endrū Bransona turēšanu apcietinājumā, otrdien paziņojis Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdoans.

«Mēs šeit ražosim pat vēl labākus, augstākas kvalitātes produktus, ko mēs iegādājamies ārvalstīs, un mēs tos pārdosim ārvalstīs. Mēs boikotēsim Amerikas elektronikas preces,» institūta SETA rīkotā pasākumā norādīja Erdoans.

«Ja viņiem ir «iPhone», mums pretējā pusē ir «Samsung,» sacīja Erdoans. «Mums mūsu pašu valstī ir «Venus» un «Vestel»,» piebilda prezidents, norādot uz Turcijas kompāniju «Vestel Elektronik» un tās ražoto viedtālruni.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien paziņoja, ka divkāršojis muitas tarifus tērauda un alumīnija importam no Turcijas, tādējādi padziļinot krīzi Vašingtonas un Ankaras attiecībās.

1.augustā ASV noteica sankcijas Turcijas tieslietu un iekšlietu ministriem saistībā ar Bransona turēšanu apcietinājumā, kas tagad nomainīts pret mājas arestu. Bransons Turcijā apsūdzēts par spiegošanu, saistību ar terorismu un ASV trimdā dzīvojošo musulmaņu sludinātāju Fetullu Gilenu. Turcija apsūdz Gilenu 2016.gada jūlijā notikušā neveiksmīgā puča organizēšanā pret Erdoanu.

Komentāri

Pievienot komentāru