Foto

Biznesa vieta: Cēsīs dzīvība kūsā

Lāsma Vaivare, 26.05.2014

Jaunākais izdevums

Ap Rožu laukumu Cēsīs dzīvība kūsā, biznesa veiksme gan lielā mērā atkarīga no tūristiem.

Cēsu vēsturiskajā daļā esošais Rožu laukums pēdējos gados pārvērties par pilsētas centru, atņemot šīs pozīcijas Vienības laukumam, saka vietējie. Lai gan banku, lielāku veikalu, jaunās Cēsu koncertzāles, intensīvākas satiksmes dēļ par pilsētas centru uzskatāms Vienības laukums ar Uzvaras pieminekli, dzīves baudītājiem īstā vieta, šķiet, ir Rožu laukums. Te līdzās viena otrai rindojas kafejnīcas, karstās dienās strūklakā šļakstās bērni, paveras skats uz Sv. Jāņa baznīcu un tikai rokas stiepiena attālumā ir Cēsu pils. Gar laukumu vijas Rīgas iela, pa kuru no galvaspilsētas puses viduslaiku pilsētā ierodas tūristi.

Ārpilsētas valdzinājums

Žagarkalna īpašnieks un jaunās Cēsu koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars izteicies, ka Cēsis top par Latvijas ārpilsētas rezidenci. «Tas nav skaļi teikts,» piekrīt Rožu laukumā esošās kafejnīcas Cafe 2 Locals īpašniece Jolanta Sausiņa, slavējot bagātīgo kultūras pasākumu piedāvājumu pilsētā, kas līdz ar koncertzāles atklāšanu vēl vairāk piesātināsies. Vēsturiskie objekti un kultūras bagātības uz pilsētu vasaras sezonā vilina arvien vairāk tūristu. «Tūrisma sezona ir pastiepusies garāka, daudz ir Krievijas tūristu – kad viņiem ir brīvdienas, piemēram, uz Jauno gadu, maija svētkos, pilna ir ne vien Rīga, bet arī citas pilsētas, tostarp Cēsis. Daudz ir arī Igaunijas viesu,» novērojusi J. Sausiņa. Vasarā netrūkst arī vietējo, taču latvietis vairāk esot pasākumu tūrists, kas ierodas noteikta notikuma dēļ. Tūrisma attīstība liek arvien attīstīties arī pakalpojumu sfērai. To labi varot redzēt ēdināšanas biznesā – pēdējos gados atvērts daudz kafejnīcu.

Alus pie kaimiņa

Ap Rožu laukumu cieši viena pie otras izvietojušās trīs kafejnīcas – Cafe 2 Locals, KafēRīga un Bazaar. J. Sausiņa norāda, ka šovasar āra terasi plānojusi atvērt vēl viena. Jautāta, kā izdodas sadzīvot, viņa atzīst, ka tūrisma sezonā darba pietiek visiem un reizēm pat liekas, ka ēdinātāju ir par maz. Tas īpaši jūtams, piemēram, Cēsu mākslas festivāla, pilsētas svētku vai Imantdienu laikā. Savā starpā kafejnīcas nekonkurējot. Ir bijis, ka cilvēks, sēžot «citas kafejnīcas vasaras terasē, nāk pie mums rāties, ka netiek pietiekami ātri apkalpots», vai, kad «vieniem izbeidzas alus, saka – ejiet uz blakus krogu, paņemties alu un nāciet pie mums ēst,» piedzīvoto atstāsta J. Sausiņa. Viņa to dēvē par provinces skaistumu – sadarbība ir daudz draudzīgāka, nevelkot pārlieku stingras robežas. Arī KafēRīgā saimniekojošā Kristīne Skuja-Kaminska par citām Rīgas ielas kafejnīcām nebēdā: «Kafejnīca pārdod sajūtas. Tās sajūtas, ko pārdodam mēs, ir labas.» Viņām gan atšķiras skatījums par sezonalitāti – KafēRīga aizvadīto ziemu bija slēgta, durvis verot tikai, sākoties aktīvai tūrisma sezonai, savukārt Cafe 2 Locals strādā visu gadu un šogad būs atvērta pat Līgosvētkos. «Tas, ka vietēji svin svētkus, nenozīmē, ka cilvēki negrib paēst,» lēmumu skaidro J. Sausiņa. Viņa atzīst, ka reizēm gribētos, lai arī citas kafejnīcas strādātu ilgākas stundas, jo vasaras karstumā mēdz veidoties rindas.

Tualete ķīniešu namiņā

Kafejnīca ierīkota pilsētas mēra Jāņa Rozenberga vectēva, mākslinieka un dekoratora Jāņa Rozenberga projektētā nelielā ēkā, kas tiek dēvēts par ķīniešu namiņu. Projektējot ēku, viņš ietekmējies no operas izrādes Turendota, pie kuras tobrīd strādājis. 1939. gadā ēkā ierīkoja publisko tualeti, kas tur darbojusies līdz pat PSRS sabrukumam. Lai gan pirms Cafe 2 Locals tur bijis gan smaržu veikals un mūzikas ierakstu veikals, gan cita kafejnīca, cilvēki sākotnēji izturējušies ļoti rezervēti – neies taču ēst uz tualeti. Kopš 2011. gada, kad kafejnīca izveidota, skepse pakāpeniski zudusi. Tagad kafejnīca ir pārveides gaidās. Iecerēts to padarīt, kā īpašniece saka, čilīgāku – gan mēbeles, gan ēdienkarte aicinās baudīt paslinkojot. Ēdienkartes pamatprincips gan netikšot mainīts – tajā joprojām būšot vietējo ražotāju sezonāla produkcija, par ko rūpējas J. Sausiņas brālis, šefpavārs Jānis Solovjevs. Toties netiek izslēgts, ka izmaiņas varētu skart nosaukumu, padarot to latviskāku.

Jaunie nāk

«Rīgas ielā varētu būt atraktīvāks piedāvājums, daži strādā tāpat kā pirms divdesmit gadiem, bet jaunie uzņēmēji ir ļoti aktīvi,» novērojumos dalās J. Sausiņa. Viņai piekrīt arī Līga Krieviņa, kas piepalīdz Zanei Sērmaukšai vien dažu soļu attālumā no Rožu laukuma izveidot kleitu veikalu Kinoo. Iecerēts, ka tas durvis vērs maija beigās, kad cilvēku plūsma ielā būs kļuvusi lielāka. DB apmeklējuma laikā veikala iekārtošana vēl tikai notiek – sienas un grīda pašu spēkiem nokrāsota, daļa kleitu jau izkārtas. Kinoo iekārtošana notiek par pašu līdzekļiem un pašu spēkiem, piesaistot vietējo metālmākslinieku Andri Tereško, kurš darinājis gan veikala izkārtni, gan pakaramos un plauktus. Meklējot vietu veikalam, apskatītas vairākas telpas, bet visas – Rīgas ielā. Citas adreses vispār nav izskatītas. Tā ir dzīvīgākā iela Cēsīs. Rožu laukums šobrīd ir epicentrs, viņa skaidro. Pirms tam veikala vietā darbojās mākslas salons. «Domāju, ka Cēsis ir ļoti laba vieta, kur sākt mazu biznesu. Koncerti, pasākumi no pavasara līdz rudenim – ļoti dzīvīga pilsēta,» tā L. Krieviņa, piebilstot, ka nav pamata runām par to, ka Cēsīs trūkst cilvēku. Un ko darīt ziemā? «Piedāvāsim vilnas kleitas,» L. Krieviņai ir gatava atbilde.

Cēsu gaume

Pirms atvērt kleitu veiklu, Z. Sērmaukša un L. Krieviņa iemēģinājušas roku vairākos pop-up veikaliņos. Par kleitām bijusi interese, taču novērots, ka nepērk drosmīgākos tērpus. Jautāta, ko izvēlas cēsnieces, L. Krieviņa uzskaita: pērk diezgan nosedzošas kleitas, ne pārāk īsas, ne īpaši krāsainas, izņēmums esot grafiti kleitas, nepērk kleitas bez lencītēm. Veikalā iecerēts piedāvāt kleitas, kurpes, somiņas un rotas, ko plānots iegādāties no vietējām rokdarbniecēm. Vismaz pagaidām vietējā dizaina tērpu gan nebūs, jo to cenu un pieprasījuma attiecība ir tāda, ka «nevar vēl Cēsīs pastāvēt tikai latviešu dizaina veikals. Malai ir latviešu dizaina veikaliņš, Cēsu meitenes šuj svārkus. Bija veikals Klase, vairs nav. No tā var izdarīt secinājumus, ka vēl īsti nav tirgus šeit.» Veikalā būs tikai tādas kleitas, kādas patīk Z. Sērmaukšai un L. Krieviņai. Taujāta, vai Cēsīs var apģērbties, L. Krieviņa atbild pozitīvi, tūlīt gan piebilstot – jautājums, kāda ir gaume. Proti, Cēsīs ir daudz lietoto apģērbu veikalu, ir tirgotavas, kur tiek pārdota dažādu ražotāju prece, bet pazīstamu zīmolu veikalus gan neatrast. Arī Kinoo pārdos dažādu, pārsvarā nelielu zīmolu kleitas no Anglijas. Brīva biznesa niša Cēsīs ir vīriešu apģērba pārdevējiem.

Grāmatniecības šūpulī

Pa Rīgas ielu, dodoties uz Vienības laukuma pusi, paejam garām vēl vairākiem veikaliem, kafejnīcām, optikas saloniem un trim grāmatnīcām. Nelielā teritorijā mājvietu radusi gan Jumavas un Zvaigznes ABC grāmatnīca, gan grāmatnīca Sprīdītis. Pēdējā atrodas mājā, no kurienes grāmatniecība attīstījusies ne vien Cēsīs, bet visā Latvijā. Ēkas sienu rotā divas piemiņas plāksnes – viena veltīta grāmatizdevējam Jānim Ozolam, otra – Jānim Rozem. J. Ozols grāmatu apgādu un spiestuvi šeit ierīkojis jau XIX gadsimta beigās. Viņš izdevis galvenokārt vērtīgas un mākslinieciski skaistas grāmatas. Savas darbības augļus gan viņš baudīja samērā īsu laiku, jo tika nogalināts par aktīvu iesaistīšanos 1905. gada revolūcijā. Pie J. Ozola darbu bija atradis arī J. Roze. Tieši viņš pēc J. Ozola nogalināšanas pārņēma veikala un izdevniecības vadību, pēcāk pārcēlās uz Rīgu, kur izveidoja pats savu izdevniecību, lasāms Cēsu centrālās bibliotēkas novadnieku datubāzē. Kopš 1993. gada ēkā darbojas grāmatnīca Sprīdītis. «Es esmu starp četriem lieliem izdevējiem – Rozi, Zvaigzni, Jumavu un Globusu. Mainu profilu, pērn sāku ar senām un vecām grāmatām. Man ir 1880. gada izdevumi, ir Zelta ābeles izdevumi, sāku ar apgāda Sprīdītis kādreiz izdotajām grāmatām. No Sprīdīša bibliotēkas palikušas tikai pirmās 11 grāmatas, pārējās līdz 25. grāmatai jau ir pārdotas,» stāsta SIA Cēsu Sprīdītis valdes priekšsēdētāja Inguna Medne. «Vai, šī ir mana sekcija!» iesaucas cilvēki, ienākot veikalā un ieraugot vecās grāmatas. «Es iedevu grāmatu un nezinu kam.» Tā ir otra frāze, kas dzirdama bieži – pēc tam plauktos tiek meklēta vai I. Mednei pasūtīta sen pazaudētā grāmata. No vecajām grāmatām labi pērk pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados izdotās grāmatas, novērojusi I. Medne, skaidrojot, ka tūlīt pēc kara grāmatu izdošana notika visai vāji, bet piecdesmitajos gados attīstījās, tika izdots daudz interesantu grāmatu. Savukārt no mūslaikos izdotajām grāmatām sava klientūra ir Lata romāniem, arī tā dēvētās sieviešu grāmatas ir cieņā. Mājā, kur starp grāmatu izdošanu un grāmatu tirdzniecību pa vidu padomju gados atradās veikals sievietēm Daiļaviņa, kur varēja iegādāties audumus, podziņas, lentītes, diedziņus, dāvanas, smaržas un daudz ko citu, dzīvošana ir laba, bet sarežģīta. Atrašanās vēsturiskajā centrā prasa savu – gan logus un durvis grūti nomainīt, gan nodoklis liels jāmaksā, uzskaita grāmatnīcas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Cēsis grib pietuvināt Rīgai

Egons Mudulis, 31.08.2017

Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka Rīga paliks gan politiskā, gan administratīvā, gan biznesa galvaspilsēta, tur koncentrējoties vadošā līmeņa speciālistiem. Savukārt cēsiniekiem ideālā gadījumā gribētos panākt, lai Rīga būtu sasniedzama apmēram stundas laikā.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasažieru vilciens izskata variantus; visiem tīkamu risinājumu nav, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Cēsu novada domes priekšsēdētāja Jāņa Rozenberga lūguma VAS Pasažieru vilciens (PV) speciālisti veikuši sākotnējo izpēti, lai ieskicētu iespējamos risinājumus ātrākai cēsnieku nokļūšanai Rīgā, Dienas Biznesam norāda uzņēmuma preses sekretārs Egons Ālers. Cēsīm tas ir būtiski, lai palielinātu cilvēku interesi par dzīvošanu pilsētā, norāda novada mērs.

Iepriekšējam pilsētas mēram Ginatam Šķenderam bijis trāpīgs teiciens, ka Cēsis reizē ir pārāk tuvu Rīgai un tai pašā laikā pārāk tālu no Rīgas, norāda J. Rozenbergs. Piemēram, ja jāiegādājas elektropreces, mēbeles, apģērbs vai apavi, tad cēsinieki parasti brauc iepirkties uz Rīgu. Līdz ar to Cēsīs ir grūti pastāvēt šādu preču tirgotājiem. Tai pašā laikā Cēsis ir mazliet par tālu, lai varētu katru dienu ērti izbraukāt uz darbu galvaspilsētā, «jo tā robeža ap Rīgu ir 40‒50 km, kur ietilpst Saulkrasti, Sigulda, Ogre, Jelgava, Tukums, ko varētu saukt par Lielrīgas rajonu, kur dzīvo 1,2 milj. cilvēku». Savukārt attālums starp Cēsu un Rīgas centriem ir 87 km. Līdz ar to Cēsis ir ārpus šī rajona. Viņaprāt, gan ir diezgan lielas iespējas Lielrīgas robežu mazliet pavilkt uz priekšu. Tam gan ir nepieciešami pāris priekšnosacījumi. Pirmkārt, ja ir labs autoceļš, kur var attīstīt ātrumu 110‒120 km/h, Rīgu tādējādi sasniedzot stundā vai stundā un 10 minūtēs. Otrkārt, ātra dzelzceļa satiksme, kas ir precīzs un drošs pārvietošanās veids, turklāt to neietekmē nekādi sastrēgumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uz Cēsīm pārvācas daudzi jauni cilvēki, taču viņi ne vienmēr grib pieņemt vēsturiski izveidoto kārtību. Kā liecina dati, Cēsīs pieprasījums pēc dzīvojamās platības ir augsts, tas ir izraisījis arī cenu kāpumu, kas ne vienmēr attaisno izvirzītās vēlmes. Paredzams, ka nākotnē varētu pieaugt pieprasījums pēc jaunākiem un kvalitatīvākiem dzīvokļiem, biznesa portālam db.lv pastāstīja Ģirts Beikmanis, SIA «CDzP» valdes loceklis.

Lielākais namu pārvaldīšanas uzņēmums Cēsīs ir SIA «CDzP», kurš jau 2000. gadu sākumā katrai mājai atsevišķi veica savu finanšu uzskaiti, izdalīja uzņēmuma sniegto pakalpojumu administratīvās izmaksas. Šāda nostāja dzīvokļu īpašniekiem ļāva iesaistīties pārējo pakalpojumu izvērtēšanā un pašiem noteikt, kā tiek uzkopta teritorija un cik tiek ieguldīts mājas remontā. Rezultātā lielākajā daļā Cēsu daudzdzīvokļu namu iekšējo koplietošanas telpu uzkopšanu veic paši īpašnieki, daļa māju īpašnieku paši organizē arī sētnieka un zāles pļaušanas pakalpojumus.

Ģirts Beikmanis stāsta, ka gan namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas cenas, gan sniegto pakalpojumu apjoms starp pārvaldniekiem ir atšķirīgs. Namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas izmaksas ir no padsmit centiem par vienu kvadrātmetru līdz pat pusotram eiro. Pārsvarā katrai mājai ir noteikta sava pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksa, jo dzīvokļu īpašnieki ar savu lēmumu regulē mājas remonta uzkrājumu, mājas remontos veikto investīciju atmaksas apjomu. Visbiežāk tie ir māju atjaunošanai ņemtie kredīti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Attīstās kopā ar pilsētu

Anda Asere, 15.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms diviem gadiem atverot darbnīcu un veikalu piine Cēsīs, pilsēta bija krietni klusāka; tagad tā mainās un uzņēmumi attīstās tai līdzi

«Cēsis attīstās, mainās pozitīvi. Koncertzāles pienesums ir nenovērtējams, tas ir acīmredzams. Domāju, ka bez tās Cēsis daudz ko zaudētu – viena liela aktivitāte veicina citas,» uzskata Kristīne Timermane-Malēja, SIA Piine līdzīpašniece. Lai gan Cēsīs nav lielu uzņēmumu un rūpnīcu, viņai šķiet, ka šai pilsētai tie pat nepiestāvētu un nav vienmēr obligāti vajadzīgi – ir labi arī tad, ja pilsētā ir daudz mazu, pašpietiekamu uzņēmumu. Kristīne priecājas, ka daudzas ģimenes atgriežas Cēsīs; ir arī citi, kuri vēlētos to darīt, bet pagaidām neredz iespēju, jo, ja pašiem nav īpašuma, atrast mājokli īrei nav viegli un ne visiem ir iespēja atrast darbu Cēsīs, strādāt attālināti vai radīt sev pašam darba vietu. Šobrīd Cēsīs veidojoties kopdarba telpa, ir mākslinieku rezidences, ir vairākas jaukas kafejnīcas un veikaliņi. «Pilsētā ir kustība, tā attīstās, bet vēl nav ne tuvu līdz vēlamajam. Cilvēku skaits ir samērā mazs, taču nav tā, ka nebūtu vērts strādāt un būtu «jāklapē» veikals ciet. Apmeklētāju skaits pieaug, noskaņojums ir pozitīvs,» raksturo Kristīne. Viņu iedvesmo tas, ka cilvēkiem patīk viņas veikals. Protams, daļa apmeklētāju atnāk papriecāties un atzīst, ka nevar atļauties iegādāties veikalā piedāvātās Latvijas preces. Tomēr ir izveidojies arī pastāvīgo pircēju loks, kuri iepērkas regulāri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Kā top? Zīmola June9 apavi

Monta Glumane, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīdzinieks Andris Runcis pirms aptuveni astoņiem gadiem pašmācības ceļā uzsāka apavu šūšanu, pirms pusotra gada Cēsīs izveidoja sev darbnīcu, bet pirms gada atvēra veikalu, kurā iespējams iegādāties zīmola June9 produkciju.

«Man tas bija kā Golgāta ceļš, emocionāli smags, jo ļoti daudz kas tika izmests ārā, bija kaudzēm jautājumu, uz kuriem nebija atbilžu. Mūsu valstī nav skolu, kurās māca apavu izgatavošanu, visu apguvu pašmācības ceļā, staigājot no viena kurpnieka pie otra pēc padoma. Vēlāk sapratu, ka vajadzēja aizbraukt kaut kur uz Eiropu un pamācīties, piemēram, Ungāriju, Spāniju, Itāliju vai Portugāli. Tad tas ceļš būtu bijis īsāks un efektīvāks. Latvijā šobrīd ir palikuši uz roku pirkstiem saskaitāmi meistari, kas kaut ko saprot no apavu darināšanas,» saka A.Runcis.

Apavu meistars uz dzīvi Cēsīs kopā ar sievu Kristīni pārcēlies pirms sešiem gadiem. Iepriekš apavi tapa šim darbam nepiemērotās telpās VEF kvartālā, vēlāk - ģimenes mājā Cēsīs. A.Runcis stāsta, ka 2014.gadā bijis liels individuālo pasūtījumu pieaugums. «Sapratu, ka man nepieciešama jau nopietnāka vieta. Astoņi kvadrātmetri darbam bija par maz,» viņš saka. Ar laiku parādījās arī dažādas iekārtas, kurām nepietika vietas esošajās telpās. 2015.gada vidū tika sameklētas telpas darbnīcai un veikalam. Ateljē izveidošanā investēti gan pašu līdzekļi, gan Cēsu pilsētas piešķirtais grants uzņēmējdarbības uzsākšanai, kas veido aptuveni 2000 eiro, gan aizdevums no Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Siguldas novada iedzīvotāju mobilitāti un rosinātu novadniekus izmantot videi draudzīgus pārvietošanās veidus, Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics nosūtījis vēstuli Satiksmes ministrijai un AS "Pasažieru vilciens" ar lūgumu izveidot vēl divus ekspresvilciena reisus maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis, kas kursētu no rīta un vakarā.

Decembrī esošo ekspresvilciena maršrutu Cēsis-Rīga-Cēsis plānots pagarināt līdz Valmierai, kā rezultātā tiks veicināta starpnovadu iedzīvotāju, darbspēka un studentu kustība. Tomēr pasažieru skaita palielināšanās iezīmēs vēl lielāku nepieciešamību pēc papildreisa, informē Siguldas novada pašvaldības pārstāve Sindija Brikmane.

Patlaban ekspresvilciena reiss maršrutā Cēsis-Rīga-Cēsis darbdienu rītos no Siguldas atiet plkst. 7.38, bet pēcpusdienās no Rīgas uz Cēsīm - plkst. 17.30, Siguldā iebraucot plkst. 18.16. Kopš ekspresvilciena reiss ir atklāts, tam ir krietni palielinājies ne tikai pasažieru skaits, bet ir papildināts arī vagonu skaits, jo iedzīvotāji novērtē iespēju sasniegt galamērķi ievērojami ātrākā un ērtākā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

FOTO: Draugiem Group iekārtojas Cēsu birojā

Anda Asere, 30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT kompānija Draugiem Group atvērusi biroju ārpus Rīgas – Cēsīs

«Te ir ideāla vieta, kur būt. Šī pilsēta ir dzīva. Kāpēc lai mēs ar savu super radošo darbu, inovācijām un attieksmi par to, kādam jāizskatās mūsdienu darbam, nevarētu izveidot pirmo biroju Cēsīs, kurš ir atvērts?» tā saka Agris Tamanis, Draugiem Group īpašnieks. Savukārt Cēsu mērs Jānis Rozenbergs norāda, ka šis ir viens no tiem gadījumiem, kad nostrādāja apstākļu sakritība kombinācijā ar mazliet veiksmes, mazliet A. Tamaņa personisko piederību Cēsīm un mazliet proaktīvas rīcības, kā rezultātā Cēsīs attīstās informācijas tehnoloģiju bizness.

No idejas rašanās līdz biroja atvēršanai pagāja divi gadi. «Esam gandarīti par šo soli,» saka Jānis Palkavnieks, Draugiem Group runasvīrs. Vaicāts, vai šis varētu būt kā pamudinājums citiem uzņēmumiem veidot birojus ārpus Rīgas, viņš atbild apstiprinoši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Hesburger īpašnieks un vadītājs: PVN likme Latvijā ir ļoti augsta

Didzis Meļķis, 09.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taisnīgāk būtu, ja vismaz dažiem pārtikas produktiem būtu pazemināta PVN likme, jo tā Latvijā ir ļoti augsta

Tā uzskata ātrās ēdināšanas ķēdes Hesburger īpašnieks un vadītājs Kari Salmels. No saimnieka sākotnējās sajūtas «ak vai, ko gan es esmu izdarījis nepareizi!?» desmit gados Latvijā viņa uzņēmumam ir 38 restorānu, un tuvākajā laikā tiks atvērti vēl vairāki.

Jūsu sieva ir latviete?

Jā.

Tad atļaujiet sākt ar populistisku jautājumu – jūs aizvedat mūsu skaistākās sievietes un uzņēmuma peļņu un vietā atstājat kaut kādu fast food, ātro ēdienu?

Laikam saprotu, kur tēmējat, un man jāteic, ka mēs jau kopš pirmā darbības gada nekādu Hesburger peļņu neesam pārveduši uz Somiju. Gluži pretēji – gadu gaitā esam to investējuši Latvijā, kopā apmēram 30 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ar savu naudu tik vērienīgi un kvalitatīvi ir ienākusi tirgū, ka privātiem producentiem un reģionālajām koncertzālēm ir pamatīgi jāiespringst, lai pat labi profesionālās mākslas notikumi vienmēr būtu apmeklēti

Tā saka aktieris, uzņēmējs un Cēsu koncertzāles direktors Juris Žagars.

Viņaprāt, šobrīd ir jādomā, kā pieregulēt tirgu, lai reģionālās koncertzāles un visi citi kultūras infrastruktūras objekti būtu piepildīti, lai katrs to kvadrātmetrs tiktu maksimāli noslogots. J. Žagars apsver iespēju kandidēt uz Dailes teātra direktora amatu; ja vadības groži nonāks viņa rokās, tiks meklēti risinājumi, kā šis lielākais valsts dramatiskais teātris ar laiku varētu tikt arī pie tādas zāles un skatuves, kādu savulaik bija iecerējis tā dibinātājs Eduards Smiļģis.

Vēl viņš gaida ziemu, kad varēs kāpt uz slēpēm, un vairs tik ļoti nesatraucas par laika apstākļiem, jo Žagarkalnā sniegs būs – slēpotājiem no pērnās ziemas ir saglabāti teju pieci tūkstoši kubikmetru baltās substances.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērenā vasara un Cēsu vecpilsētas galvenās artilērijas, Rīgas ielas vērienīgā rekonstrukcija «sit pa kabatu» vietējiem uzņēmējiem

«Prognozēt vai rēķināties ar tūrisma sezonu pilsētā ir grūti. Un tas nebūt nav tikai Cēsīs. Ja pirms vairākiem gadiem intensīva tūrisma sezona jau sākās maijā, tad šogad gandrīz jūlija izskaņā tūrisma plūsma bija nenoteikta. Arī mēs to izjūtam,» uzsver konditorejas Vinetas un Allas Kārumlade līdzīpašniece Alla Oldermane-Vadzinaka. Viņasprāt, ikviens uzņēmums sniedz nozīmīgu lomu, lai viesiem par pilsētu paliktu labas atmiņas un būtu vēlēšanās atkārtoti atgriezties. Jo Cēsis izbaudīt līdz galam vienā vai divās dienās nemaz nav iespējams. Uzņēmēja uzsver, ka šī brīža situācijā, kad būtisks ir izdzīvošanas jautājums, ir grūti domāt par biznesa attīstības perspektīvām. «Vecpilsētā esošā Rīgas iela un dzīvība uz tās ir stratēģiski svarīga Cēsīm. Saprotam un novērtējam, ka tā būs skaistāka un interesantāka pēc tam, kad ielas rekonstrukcija būs galā, bet tas prasa no esošajiem uzņēmumiem realitātē izpildīt praktiski neiespējamu misiju,» teic otra uzņēmuma līdzīpašniece Vineta Žamoidika. Protams, kultūras pasākumi veicina viesu pieplūdumu pilsētai, bet pašreizējā situācijā ar ielas rekonstrukcijas darbiem apmeklētāju skaits vecpilsētas uzņēmumos ir samazinājies. «Prieks par Cēsu tūrisma informācijas centra darbību un sadarbību, par Cēsu koncertzāles pienesumu pilsētai, par cēsnieces Gundegas Skudriņas darbu, kas ļauj kultūru, mākslu un viesmīlību Cēsīs parādīt vēl vairāk,» pozitīvo akcentē A. Oldermane-Vadzinaka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Latvijas iedzīvotāji, augot dzīvokļu cenām, biežāk priekšroku dod privātmāju iegādei

Dienas Bizness, 14.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan reģionu pilsētās esošais dzīvojamais fonds pagaidām tiek papildināts visai gausi un dzīvokļu cenas turpina augt, lielākajā daļā Latvijas pilsētu mājokļi pērn ir kļuvuši pieejamāki, - liecina jaunākie Swedbank Baltijas Mājokļu pieejamības indeksa dati.

To veicinājusi gan straujā algu izaugsme, gan kredītu procentu likmju samazināšanās. Tiesa, saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta aptaujas datiem, līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos arvien vairāk iedzīvotāju jau pieder savs mājoklis (70%), tādēļ vēlme un vajadzība iegādāties jaunu sarūk.

Mājokļu pieejamība Baltijas valstu galvaspilsētās 2017. gadā bijusi augsta, un Rīga saglabājusi līdera pozīciju galvaspilsētu starpā. Mājokļu pieejamības indekss 2017. gadā uzlabojies Rīgā un Viļņā, bet pasliktinājies Tallinā. Uzlabojumu Rīgā noteica hipotekārā kredīta procentu likmju samazinājums, Viļņā – straujš algu pieaugums, bet Tallinā pieejamība pasliktinājusies spējā dzīvokļu cenu kāpuma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju degvielas tirgotājs VIRŠI-A, ceturtdien, 23.jūlijā oficiāli atklājis savu 55. degvielas uzpildes staciju, kas atrodas Cēsīs - DUS Cēsis Saulrīti, informē uzņēmumā.

Jaunais DUS atrodas Vaives pagastā, Cēsu novadā, Piebalgas 99A, un kopskaitā šī ir trešā VIRŠI-A degvielas uzpildes stacija Cēsīs. DUS Cēsis Saulrīti atvēršana pilsētā ir radījusi sešas jaunas darba vietas.

DUS Cēsis Saulrīti klientiem ir atvērts jau kopš maija, bet lielāki atvēršanas svētki tiek atzīmēti šonedēļ - Cēsu pilsētas svētku nedēļas ietvaros. Arī šī VIRŠI-A DUS ir modernizēta atbilstoši uzņēmuma koncepcijai. Tajā izveidots veikals, uzstādīti jaunās paaudzes degvielas sūkņi, labiekārtota apkārtējā teritorija, kā arī izveidota āra atpūtas zona ar galdiņiem un krēsliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauma Panova un Jānis Lēģeris uzskata, ka pankūkas garšo visiem, tādēļ pirms gada Cēsīs, Piebalgas ielas sākumā izveidota kafejnīca «Pancake House». Pankūku pagatavošanas metode aizgūta Francijā, kur tās pazīst kā Crepes.

«Pancake House» ideja radās nejauši, kad, atgriežoties dzimtajā pusē, jaunieši gribēja radīt kaut ko tādu, kas Cēsīs vēl nav. Jānis ir no Cēsīm un Lauma ir no Priekuļiem. Padzīvojot dažus gadus Rīgā, viņi saprata, ka tomēr vēlas pārcelties atpakaļ uz dzimto pusi. «Pēc vidusskolas domājām, ka jābrauc uz Rīgu, kur ir daudz iespēju. Taču, nodzīvojot pāris gadus tur, sapratām, ka ir jānāk atpakaļ uz Cēsīm,» atzīst J. Lēģeris.

«Cēsīs kafejnīcu netrūkst, to patiesībā ir daudz, bet pankūku piedāvājuma nebija. Tas bija viens no aspektiem, kas mūs iedrošināja. Gribējām radīt vietu, kas pašiem patiktu, cerībā, ka tā patiks arī citiem. No sākuma gan bija satraukums, vai kāds uz šo vietu vispār nāks. Gatavot pankūkas mums ieteica ģimene. Viens gan uzreiz bija skaidrs - gribam koncentrēties uz «saldas kafejnīcas» izveidi. Cēsīs pirms kāda laika tika veikta aptauja, kurā tika noskaidrots, kāda kafejnīca šeit pietrūkst, un lielāko pārsvaru ieguva tieši pankūkas. Tā radās mūsu kafejnīca,» informē L. Panova.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajos gados Cēsīs iecerēts piesaistīt vairāk ražojošu uzņēmumu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Raksta galerijā - DB viesojas Cēsīs.

Lai ražojoši uzņēmumi nākotnē Cēsīs varētu attīstīties, ir izstrādāts t.s. degradēto teritoriju revitalizācijas plāns, kas paredz, ka savulaik ražošanai paredzētajās, bet tagad nolaistajās zonās, piemēram, Robežu ielas rajonā, tiks izveidots industriālais parks. Interese par to ir jau tagad, atzīst Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Patlaban lielākie uzņēmumi Cēsīs pārstāv pārtikas, transporta un mazumtirdzniecības sektoru, un līderis ar vairāk nekā 200 darbiniekiem un 44,6 milj. eiro lielu apgrozījumu 2015. gadā (par pērno gadu datu vēl nav) ir AS Cēsu alus.

«Investīciju piesaistē uz vienu iedzīvotāju esam Latvijas galvgalī. Nākotnē turpināsim labiekārtot degradētās teritorijas, izveidojot vietas ražojošiem uzņēmumiem. Tāpat turpināsim ceļu projektus, veiksim energoefektivitātes pasākumus, piemēram, Cēsu Izstāžu namā, Pastariņa sākumskolā, atjaunosim tūrisma objektus,» sola J. Rozenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cēsīs atklās RTU Dizaina fabrikas theLAB tīkla reģionālo filiāli

Zane Atlāce - Bistere, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Cēsu filiālē 28.februārī atklās atvērtā tipa prototipēšanas darbnīcu «theLAB Cēsis», veicinot jaunu inženiertehnisku un zinātņietilpīgu produktu un pakalpojumu radīšanu Vidzemē, informē RTU.

Viens no RTU Cēsu filiāles stratēģiskajiem mērķiem ir inovatīvas uzņēmējdarbības vides veidošana Vidzemē. «theLAB Cēsis» izveide ļaus stiprināt universitātes un uzņēmumu sadarbību, piedāvājot labi aprīkotu vidi, zināšanas un kompetences inovatīvu produktu radīšanai. Jaunā darbnīca būs atvērta kā studentiem un zinātniekiem, tā ideju ģeneratoriem, jaunuzņēmumiem un kompānijām, kas vēlas palielināt savu produktu un pakalpojumu pievienoto vērtību.

«theLAB Cēsis» aprīkojumā ir 3D skeneris, vairāki 3D printeri, ploteris, CNC kokapstrādes iekārta, slīpmašīna, putuplasta griezējs, urbjmašīnas, dažādi rokas instrumenti un elektroiekārtas. Cēsu filiāles speciālistiem ir kompetences gan dažādu izstrādājumu, detaļu, dizaina objektu, prototipu un funkcionējošu modeļu izstrādē, izmantojot 3D tehnoloģiju iespējas, gan prasmes robotikā un Arduino programmēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Globālajā konkurētspējas indeksā Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm

Db.lv, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu artavu ne tikai Cēsu ēdināšanas jomai, bet arī kultūras dzīvei sniedz mākslas telpa Mala, kurā saimnieko Kristīne Auniņa ar dzīves draugu Alberto Gennaro.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kristīne ir dzimusi un augusi Cēsīs, bet pēdējos dzīves gadus, pirms atkal pārcēlās uz dzimto pilsētu, pavadījusi ceļojot un strādājot citviet pasaulē. Abi divi kopā ar žiperīgo meitiņu, kura DB intervijas laikā centās iesaistīties sarunā, saimnieko vienā no Vecpilsētas namiem, tam piešķirot dvēseli un auru.

Senajā ēkā esošā kafejnīca iekārota mājīgi un omulīgi, radot sajūtu, ka esi atbraucis ciemos pie omas, kura galdā ceļ pankūkas ar aveņu ievārījumu. «Mums gribas, lai šeit viesi sajūtas kā mājās. Lai gan cēsnieki ārpus mājas ietur maltīti retāk nekā mums gribētos, kā arī mūsu organizētos kultūras pasākumus vairāk apmeklē un novērtē viesi no citām Latvijas pilsētām un ārzemnieki. Reiz ziemā, kad Cēsīs ir klusāks periods, uzaicināju uz Malu fantastisku DJ no Rīgas un uz pasākumu neatnāca neviens cilvēks. Radās sajūta, ka vietējie nenovērtē, ka atvedam viņiem klāt kvalitatīvu izklaidi,» spriež K. Auniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz vasaras pasākumiem Liepājā, Ogrē un Cēsīs tiks nodrošināti papildu reisi, lai iedzīvotāji varētu atgriezties mājās pēc koncertu un svētku apmeklējuma.

Sabiedriskā transporta padome (STP) atbalstījusi papildu vilciena reisu nodrošināšanu uz trim pasākumiem šovasar, lai to apmeklētāji varētu laikus nokļūt mājās. Savukārt pēc pasažieru plūsmas izpētes vairākos autobusu reisos STP nolēma noteikt transportu pēc pieprasījuma.

Liepāja, Ogre, Cēsis

STP atbalstījusi nodrošināt papildu vilcienu reisus maršrutā Rīga – Ogre, Rīga – Liepāja un Rīga – Cēsis laikā, kad pilsētās notiek vērienīgi pasākumi. Papildu vilciena reiss noteikts maršrutā Rīga – Ogre pēc trešā starptautiskā Operetes festivāla Galā koncerta Ogrē. Vilciens 14. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Ogres uz Rīgu.

Līdzīgi papildu reiss tiks nodrošināts maršrutā Rīga – Cēsis, lai būtu iespējams apmeklēt Cēsu pilsētas svētkus un pēc tiem atgriezties Rīgā. 20. jūlijā vilciens no Rīgas izbrauks plkst. 14.11, savukārt 21. jūlijā plkst. 00.30 izbrauks no Cēsīm uz Rīgu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tuvāk franču ātrumkārbām

Laura Mazbērziņa, 24.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cēsīs strādājošais automātisko ātrumkārbu restaurācijas uzņēmums Recro nolēmis paplašināt savu darbību ārpus Latvijas robežām.

Vēloties palielināt darbības apjomus, uzņēmums plāno atvērt filiāles eksporta valstīs. Sadarbības partneri tam šobrīd ir Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Francijā un Vācijā.

Uzņēmums grib iegūt lielāku klientu uzticību, un to vislabāk var izdarīt, atverot vietējo pārstāvniecību. «Mēs plānojam atvērt filiāli Francijā, kur gan netiks veikta ātrumkārbu restaurācija, taču kvalitatīvā līmenī tās tiks uzstādītas. Ļoti svarīgi ir «izlauzties» eksportā, jo ar Latvijas tirgu mums nepietiek. Francijā tirgus ir ar ļoti lielu potenciālu, arī konkurentu tur īsti nav. Raugoties no loģistikas viedokļa, šis tirgus mums ir viegli sasniedzams. Arī kopumā mūsu nozarē ir labs potenciāls, jo automātisko ātrumkārbu īpatsvars pieaug un jauno ātrumkārbu kalpošanas mūžs kļūst arvien īsāks. Savukārt nākotnes izaicinājums ir elektromašīnas, kurām klasiskās automātiskās ātrumkārbas vairs nebūs nepieciešamas,» stāsta SIA Recro attīstības daļas vadītājs Normunds Aspers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Izvēlēti sabiedriskā transporta pakalpojumu konkursa uzvarētāji vēl četrās lotēs

Db.lv, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies piedāvājumu vērtēšana konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu nākamajos 10 gados četrās maršrutu tīkla daļās, informē SIA "Autotransporta direkcija".

Iepirkumu komisija, izvērtējot piedāvājumus, atzinusi, ka konkursā uzvarējuši šādi pārvadātāji: AS "Nordeka" lotē "Cēsis"; SIA "Tukuma auto" lotē "Jēkabpils, Preiļi, Līvāni"; AS "Nordeka" lotē "Limbaži, Sigulda" un AS "Liepājas autobusu parks" lotē "Ogre, Aizkraukle".

Savukārt maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" un "Ventspils" saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja Iesniegumu izskatīšanas komisijas norādījumiem ir veikta atkārtota piedāvājumu pārvērtēšana.

Maršrutu tīkla daļā "Jelgava, Dobele" pieņemts lēmums pārtraukt konkursa procedūru, pamatojoties uz to, ka apvienībai SIA "Jelgavas autobusu parks" un SIA "Dobeles autobusu parks" izmaksājamais kompensāciju apmērs visā līguma darbības laikā - 10 gadu periodā - vairāk nekā divas reizes pārsniegtu finansējumu, kas tiek piešķirts sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas rezultātā radušos zaudējumu segšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Draugiem Group paziņo par filiāles atklāšanu; meklē darbaspēku

Lelde Petrāne, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju IT nozares koncerns Draugiem Group paziņojis, ka atklās pirmo Latvijas reģionālo atzaru - filiāli Cēsīs.

Draugiem Group runasvīrs Jānis Palkavnieks paziņojumu par filiāles atklāšanu Cēsīs veica Cēsu pirmajā IT nozares tikšanās pasākumā Cēsis IT meetup, ko organizēja Rīgas Tehniskās universitātes Cēsu filiāle (RTU CF) un koprades māja Skola6, vienlaikus izziņojot vairākas amatu kategorijas, kurās pieejamas vakances.

Kā nākamie Draugiem Group Cēsu darbinieki tiek meklēti programmētāji, klientu atbalsta speciālisti ar lieliskām angļu valodas zināšanām un grafiku apstrādes speciālisti. Informācija par vakancēm pieejama mājaslapā draugiemgroup.com/work

Pēc Palkavnieka teiktā, izšķirties par Cēsu filiāles atklāšanu nav bijis grūti, jo teju puse grupas darbinieku esot no Vidzemes, un vairāki - tieši no Cēsīm. Turklāt sadarbībā ar RTU CF pērn tieši Cēsīs sākta aplikāciju izstrādes apmācības programma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Draugiem Group inovāciju inkubators Idea Bits izstrādājis viedo ielu apgaismošanas risinājumu, kas palīdzēs pašvaldībām ietaupīt līdzekļus un kļūt videi draudzīgākām.

Idea Lights ir Latvijā radīta un ražota apgaismojuma sistēma pilsētvidei. Tā ir ērti uzstādāma uz jebkura LED ielas gaismekļa un automātiski pielāgo ielas apgaismojumu atbilstoši satiksmes plūsmai un dienas gaismas spilgtumam.

Jau šobrīd Cēsīs tiek īstenots Idea Lights pilotprojekts, kur uzstādītas 50 Idea Lights iekārtas. Salīdzinot ar periodu pirms uzstādīšanas, sistēma palīdzējusi samazināt elektroenerģijas patēriņu par 46%.

“Cēsis atrodas Gaujas Nacionālā parka pašā sirdī, tāpēc uzskatām sevi par zaļi domājošu pašvaldību un tiecamies uz klimatneitralitāti. Esam gandarīti, ka Idea Lights izvēlējušies tieši Cēsis kā savu testēšanas poligonu, jo tas ir neliels, taču būtisks solis pašvaldības attīstībā,” komentē Atis Egliņš-Eglītis, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTOREPORTĀŽA: Vidzemes kultūras pērle gatava startam

Lāsma Vaivare, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Latvijā tiks atklāts trešais reģionālais kultūras centrs, tā uzturēšanas pienākumi sadalīti starp valsti, pašvaldību un kultūras dzīves organizētājiem

Koncerti, izrādes, filmas – jaunās Vidzemes koncertzāles Cēsis programma ir saplānota līdz gada beigām. Un, lai arī ar dažiem izņēmumiem popmūzikas projektu izskatā, tā ir tuvu koncertzāles vadības izlolotajam ideālam.

Mācās no pilotprojekta

Kopš 2007. gada rīkotais Cēsu Mākslas festivāls kalpojis kā pilotprojekts Cēsu koncertzālei auditorijas un tās gaumes izpētes ziņā. «Tas daudz devis un, cerams, ļaus neizdarīt kļūdas,» saka koncertzāles valdes priekšsēdētājs Juris Žagars, kurš ir arī viens no festivāla organizatoriem. Gan festivāla, gan koncertzāles programma tiek būvēta «pēc savas līdzības. Ja tas mums patīk, tad arī mūsu draugiem patiks. Tas ir svarīgs kritērijs. Es arī biznesā tā saku – varu efektīgi pārdot tikai to, kas man patīk, ko es pats lietoju,» skaidro J. Žagars. Organizējot festivālu, šī taktika atmaksājusies, festivāla programmu izvēlas tikai tā komanda, un festivālam ir nozīmīga loma Latvijas vasaras kultūras aktivitātēs. Vai tas izdosies arī koncertzālē, vēl pāragri spriest, piekrīt valdes priekšsēdētājs, norādot, ka atšķirībā no festivāla koncertzālē kvalitāte būs jānotur ilgtermiņā. Tādēļ viņam jau bijušas asas vārdu pārmaiņas ar producentiem par atsevišķiem projektiem, kuru norise koncertzālē akceptēta, bet zem kuriem J. Žagars savu parakstu neliktu. «Nerunāju par to, vai tā ir popmūzika vai akadēmiskā mūzika. Arī popmūzika var būt kvalitatīva, stilīga, bet var būt vienkārši garlaicīga un slikta. Man patīk teiciens, ka jebkurā sabiedriskā aktivitātē ir privātā ieinteresētība, un es uzskatu – ja šī privātā ieinteresētība neizpaužas tikai vēlmē nopelnīt naudu, tad tā ir ārkārtīgi pozitīva. Tās var būt ambīcijas, labāku dzīves apstākļu radīšana pilsētā, kur tur dzīvo. Tā kā es dzīvoju Cēsīs, manās ambīcijas ir padarīt šo vietu par ideālo vietu dzīvošanai, par vietu, kur es ļoti, ļoti gribu dzīvot un kur man ļoti patīk,» viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija ar Paulu Irbinu: Latvji, brauciet kosmosā!

Kristīne Stepiņa, 29.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šādi Latvijas zinātnes centru izveidotājs Pauls Irbins pārfrāzē Krišjāņa Valdemāra aicinājumu «Brauciet, latvji, jūriņā, krājiet zeltu pūriņā!»

Kosmoss un viss, kas ar to saistīts, ir Paula Irbina aizraušanās. Pirms pāris gadiem viņš pieteicās starptautiskajā projektā, kas vāca brīvprātīgos ceļojumam uz Marsu vienā virzienā. Lai arī ceturtajā atlases kārtā viņa kandidatūra tika atsijāta, viņš ir apņēmības pilns kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas kosmonautiem.

Uzņēmējs ir līdzdarbojies četru t.s. zinātnes centru izveidošanā Latvijā, tagad kaļ plānus par jaunu vērienīgu projektu, kas līdzinātos vai pat pārspētu populāro Ahhaa centru Tartu. Tas būtu pilnībā veltīts kosmosa tematikai.

Fragments no intervijas:

Šobrīd Latvijā zinātkāres centri ir Rīgā, Cēsīs, Lielvārdē un Daugavpilī. Piedāvājums tajos ir līdzīgs vai atšķirīgs?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? VENDEN ūdens produkcija

Laura Mazbērziņa, 13.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «VENDEN», vērojot avota ūdens «VENDEN Mežavots» un dabīgā minerālūdens «VENDEN Sport» tapšanas procesu. «VENDEN» gatavojas vērienīgām investīcijām ražotnes paplašināšanā.

Uzņēmums «VENDEN» dibināts 1997. gadā, tā pamatdarbības veids ir dabīgā avota ūdens un dabīgā minerālūdens ražošana, ūdens lietošanas iekārtu noma, kafijas un saistīto produktu tirdzniecība, kā arī kafijas iekārtu noma. Tas jau vairāk nekā divdesmit gadus darbojas ūdens biznesā. «VENDEN» ir ģimenes veidots Latvijas uzņēmums, tam nav ārvalstu investoru un tas nav kāda liela pasaules koncerna uzņēmums.

«VENDEN» šobrīd gatavojas ražotnes paplašināšanai. Ir plānots, ka esošajai ražotnei tiks piebūvēti papildu 2000 kvadrātmetri, pirmajā piebūves etapā investējot aptuveni 2 miljonus eiro. Būvdarbus plānots sākt 2019. gada februārī.

Pirms «VENDEN» dibināšanas, deviņdesmito gadu sākumā uzņēmuma īpašnieks Eduards Magelis vairākus gadus dzīvoja ASV, kur novēroja, ka lielākajā daļā uzņēmumu ikdienā lieto dabīgu ūdeni no 18,9 litru pudelēm, kā arī birojos ir dažāda veida un funkciju ūdens lietošanas iekārtas, kas dod iespēju ūdeni lietot karstā, aukstā un gāzētā veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Reģionu restorānu topa līderi: Vecpuisis, Goldingen Room un H.E. Vanadziņš

DB, 21.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas labākie restorāni ir izlauzušies no Vecrīgas mūriem. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi

Dienas Bizness septembra beigās un oktobra sākumā sociālajos tīklos aicināja sabiedrību vērtēt labākos reģionu restorānus. Balsojuma rezultātā izveidojām restorānu TOP 15, kas pirmo reizi tika publicēts žurnālā Horeka, kas pie lasītājiem devās 18. oktobrī (elektronisko versiju var iegādāties: https://www.dbhub.lv/horeka).

Topa līderi

Reģionu restorānu topa pirmajā vietā Dienas Biznesa lasītāji, aktīvi balsojot, ierindojuši Valmieras Vecpuisi. Britu uzņēmēja valmierieša Maikla Braisa restaurētais senais paviljons Vecpuišu parkā pilnībā atguvis vēsturisko godu, pat vēl vairāk, jo lielākā Vidzemes pilsēta ieguvusi ne tikai cienījamu restorānu, bet arī modernu koncertzāli un telpas konferencēm. Lielisks tandēms!

Komentāri

Pievienot komentāru