Biznesa vieta: Teātra un Gaujmalas ieskauts bizness 

Ja šeit nebūtu Valmieras drāmas teātra, droši vien nebūtu arī kafejnīcas

Lāsma Vaivare, 2014. gada 04. jūlijs plkst. 9:49

Tā DB atzīst Sandra Zīrāpe, kas saimnieko teātra pirmajā stāvā esošajā kafejnīcā Ceturtais cēliens. Arī teātra mājā esošā skaistumkopšanas salona īpašniece Simona Laure piekrīt – bizness cieši vijas ap teātri, lai gan šobrīd jau cilvēki nāk pie konkrēta meistara un vairs nav tik būtiski, kur salons izveidots. Savukārt pretim teātrim esošajā restorānā Rātes vārti šopavasar izveidots īpašs leģendārā režisora Oļģerta Krodera piemiņas stūrītis. Viņš restorānu sauca par savām otrajām mājām, par pirmajām ilgus gadus viņam kalpoja Valmieras teātris, kur viņš dzīvoja ne vien garīgi, bet arī fiziski.

Prestižs pilsētai

«Jebkurā pilsētā sakārtotai kultūras infrastruktūrai ir ļoti svarīga nozīme cilvēku piesaistē. Un ar cilvēkiem es domāju gan uzņēmumus, gan tūristus. Ja teātris kļūst par galamērķi, tas ir prestižs jebkurai pilsētai. Braucot uz izrādi – 20% Valmieras teātra skatītāju ir Rīgas iedzīvotāji –, vistiešāk redzams, ko nozīmē kultūrtūrisms, kad kultūras pasākuma dēļ pilsētā ierodas ļaudis, kas te ietur maltītes, nakšņo, iepērkas un atpūšas,» norāda VSIA Valmieras drāmas teātris valdes locekle Evita Sniedze.

Teātrim šī jubilejas sezona (2013. gada nogalē ar vairākiem koncertiem, foto grāmatas un mūzikas kompaktdiska izdošanu tika nosvinēta teātra 90 gadu jubileja) bijusi veiksmīga. Teātris joprojām ir personību meklējumos, kas varētu veidot režisoriski stabilu pamatu, tāpēc ir daudz jaunu režisoru, stāsta E. Sniedze. «Mums ir brīnišķīga lielās zāles izrāde Doktors Živago, ko kā filozofisku inscenējumu radīja Indra Roga, un daudz brīnumu mazajos spēles laukumos ar lieliskiem aktierdarbiem: režisora Regnāra Vaivara un aktiera Riharda Jakovela Bask@bols.lv, kas radīja fantastisku pozitīvo rezonansi sportistu sabiedrībā un kļuva par lielisku piemēru, kā runāt ar jauniem skatītājiem viņiem saprotamā valodā. Mums ir Mārtiņa Eihes iestudētā Lūša stundā – zviedra P.Ū. Enkvista dziļurbums par kāda jaunieša citādo skatījumu uz pasauli. Ir franču lugas Ziema zem galda sirsnīgs iestudējums Ģirta Ēča režijā – tāds franču kino naivisms. Sarkans – režisora Reiņa Suhanova intelektuālā saruna par mākslas vēsturi versijā par Marku Rotko,» uzskaita teātra vadītāja.

Kopumā teātra izrādes 2013./2014.gada sezonā noskatījušies 53,6 tūkst. skatītāju, pirmizrādes piedzīvojuši 13 jauniestudējumi un jubilejas koncerts. Uzlabojumus piedzīvojusi arī Mazā zāle, kas tagad nes LMT Mansards vārdu.

Top pārmaiņas

Savukārt teātrī mītošajā Ceturtajā cēlienā uzlabojumi tiek veikti šovasar – top teātra vīna studija, būs skatuve dzīvās mūzikas koncertiem. S. Zīrāpe sola, ka interjerā sasaiste ar teātri tiks saglabāta, tāpat arī izrāžu starpbrīžos joprojām varēs nonākt kafejnīcā apēst kūku, iedzert kafiju, vīnu, šampanieti. Taču līdz ar rekonstrukciju šī taps par vietu, kur cilvēkiem «25+, 30+, 40+ atnākt atpūsties». Šādas vietas Valmierā trūkstot – viņai piederošajā kafejnīcā Jauna saule Valmieras centrā jau ir skatuve, kur tiek organizēti gan koncerti, gan izrādītas izrādes lieliem un maziem. «Tur var pie galdiņa pasēdēt, palīgoties. Gribas vietu, kur iedzert ar draugiem vīnu, labu alu, gribas kaut ko roķīgāku. Tāpēc te būs koncerti, zāle varēs ap 300 – 400 cilvēku uzņemt. Cilvēki, kas vēlas baudīt mūziku, padziedāt un padejot līdzi, nāks uz šejieni,» plānus atklāj S. Zīrāpe. Šobrīd notiek aktīvs darbs pie koncertprogrammas, bet jau tagad ir skaidrs, ka atklāšanā septembrī spēlēs Sound Poets, rudenī gaidāmi arī grupu Pērkons, Turaidas roze, kā arī Dzelzs vilka Jauno Jāņu orķestra un citi koncerti.

S. Zīrāpe smaida – « Mēs organizējam visu, ko pašiem vajag, lai nebūtu jābrauc uz Rīgu. Un ir daudzi līdzdomātāji, kam patīk tas, ko dara». Kad pērn atklāta jauna zāle kafejnīcā Jauna saule, bijuši cilvēki, kas prognozējuši neveiksmi. Taču izrādījies, ka tieši tas pilsētai trūcis – mēnesi uz priekšu izrādes, koncerti izpārdoti. Vairāki koncerti rīkoti atkārtoti.

Vienlaikus S. Zīrāpe atklāj – Valmierā ir pietiekami bagāta kultūras un izklaides dzīve, tādēļ uz kuru katru pasākumu valmierieši nemaz neiet. «Ir jāskatās, kas vēl notiek pilsētā – kā smejamies, kad ir algas datumi, tad visur kaut kas notiek,» tā viņa.

Konkurē draudzīgi

Pēc rekonstrukcijas Ceturtajā cēlienā tiks piedāvāta arī vakariņu ēdienkarte. «Kad sākās krīzes laiks, ēdināšanā bija nopietnas grūtības. Mēs nolēmām nepiedāvāt ikdienas ēdināšanu, nodrošinājām to tikai uz teātra izrādēm un banketiem, jo nebija pietiekami daudz cilvēku. Tirgus atdzīvojas, pagājušogad pat ziemā bija 30–40% pieaugums. Sāk parādīties stabilitāte, cilvēki ir gatavi iziet ārpus mājas,» novērojusi S. Zīrāpe. Pēdējos gados arī jūtams, ka Valmierā un tās apkārtnē aktivizējies tūrisms. Tomēr cauru dienu kafejnīca nestrādās arī pēc rekonstrukcijas. «Valmierā dienā cilvēki grib ātro ēdināšanu, mums Jaunajā saulē ir bistro dienas vidū. Ir pietiekami daudz ēdnīcu, bistro, un neredzu vietu vēl vienam,» tā uzņēmēja.

Jautāta par konkurenci ar turpat līdzās esošo restorānu Rātes vārti, S. Zīrāpe norāda: visi cenšas specializēties, lai konkurence nebūtu asa. «Esam draudzīgi, nepārvilinām darbiniekus viens no otra. Ja kāds pārnāk, piezvanām, noskaidrojam, kādi iemesli, kāpēc aizgājis. Ja vajag izlīdzēt, palīdzam – ar lielajiem katliem, galdautiem banketiem utt. Viss notiek uz sadraudzības pamata, izlīdzamies, kā varam, piemēram, ja ir klients, kuram aizņemtības dēļ nekādi nevaram uzklāt banketu, atdodam otram,» tā viņa.

Ceturtais cēliens pieder SIA Akācija EV. Šis uzņēmums ir arī pilsētas centrā esošā kafejnīcas Jauna saule un Valmieras olimpiskā centra sporta bāra īpašnieks. Rātes vārtu īpašniece SIA Kantīne B uzskatāma teju par ēdināšanas pionieri Valmierā – kompānija darbojas jau vairāk nekā divdesmit gadu. Tai pieder arī kafejnīca Bastions Valmierā un ēdināšanas bizness Valmieras izglītības iestādēs.

Pirms izrādēm

Skatoties, kāds vēl bizness atrodas teātra tuvumā, secināms, ka padomāts ne vien par gastronomiskiem priekiem pirms vai pēc izrādes, bet arī par apmeklētāju labsajūtu. Jau 12 gadu teātra ēkā darbojas skaistumkopšanas salons Cits teātris. Par tā klientiem un klientēm kļuvusi gan daļa aktrišu un teātra administrācijas, gan daudzi teātra cienītāji, atklāj salona īpašniece Simona Laure. Novērojumi arī liecina, ka pat tiem salona apmeklētājiem, kas nav lielākie teātra mākslas pazinēji, salona atrašanās vieta rada pastiprinātu interesi par notikumiem blakus telpās. Ar teātri salonu saista arī marmora grīda, ko nedrīkst mainīt, tādēļ tai pielāgots viss frizētavas dizains.

Konkurence frizētavu un skaistumkopšanas biznesā Valmierā ir liela. Reiz veikti aprēķini liecinot, ka pilsētā darbojas ap 30 frizētavu. Jautāta, kā tik blīvā konkurencē, ņemot vērā Valmieras samērā nelielo iedzīvotāju skaitu, iespējams izdzīvot, viņa norāda gan uz pastāvīgajiem klientiem, gan īpašo atrašanās vietu – teātrī un pašā pilsētas centrā netālu no rātslaukuma, Sv. Sīmaņa baznīcas un vēsturiskās apbūves. «Atmosfēra visiem patīk. Īpaši, ja ir kādi pasākumi, tad mums šeit ir svētku sākuma atmosfēra. Te nav kluss un mierīgs kā relaksācijas salonos, te viss uz urrā iet, ir paskaļš, īpaši piektdienās, sestdienās,» priecājas S. Laure. Viņa atminas gadījumu, kad līgava izpirkta tieši no salona.

Salona biznesu pozitīvi ietekmējot arī netālais tirdzniecības centrs Valleta, domā S. Laure. Viņa stāsta, ka pēdējos gados jūtams, ka bizness Valmierā kļūst arvien aktīvāks, tas attiecas gan uz lieliem, gan maziem uzņēmumiem. Mazajam biznesam arvien aktīvāk pievēršas paši valmierieši, kas tur dzimuši un auguši, no malas nemaz tik daudz uzņēmēju pilsētā nenākot, novērojusi salona īpašniece.

Strādā arvien labāk

Domāju, ka būtiski ieguvēji no Valletas darbības ir apkārt esošie ēdināšanas uzņēmumi, no otras puses – vidzemnieki, kas izmanto Valmierā pieejamos medicīnas, izglītības, sporta un kultūras pakalpojumus, noteikti iegriežas arī Valletā, abpusējos ieguvumus uzskaita tirdzniecības centra Valleta vadītāja Evija Švarca. «Esam nozīmīgs konkurents mazumtirgotājiem, kas darbojas ārpus tirdzniecības centra, bet veiksmīga uzņēmuma attīstība atkarīga ne tikai no atrašanās vietas. Konkurence veicina kvalitāti un liek piedāvāt patērētājiem labāko. Tas attiecas arī uz Valletā esošajiem veikaliem,» viņa turpina. Jautāta par centra ietekmi uz apkārtējiem uzņēmumiem un pienesumu biznesa vides attīstībai Valmierā, E. Švarca norāda, ka centra telpu nomnieki nodarbina vietējos uzņēmumus, kas algu tērē arī daudzos pakalpojumos ārpus Valletas, turklāt centra īpašnieki ir Valmieras uzņēmēji. «Tas nozīmē, ka maksātie nodokļi paliek pilsētai, no kā tad atkal iegūst ne tikai Valleta un tās nomnieki, bet arī citi uzņēmumi,» atzīst Valletas vadītāja.

Pērn Valletas kopējais apgrozījums, salīdzinot ar 2012. gadu, pieauga par 3% un bija 15,4 milj. eiro. Pērn pieauga arī vidējā viena pirkuma vērtība – par 12%. Apgrozījums turpina palielināties arī šogad – pirmajā pusgadā tas bijis par 9% lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Mērens pieaugums tiek paredzēts arī otrajā pusgadā. Centra izaugsme tiek skaidrota ar dažādiem faktoriem, piemēram, tā ir vienīgā iepirkšanās vieta ar tik plašu piedāvājumu reģionā, turklāt Valmiera daudzām Vidzemes pilsētām ir daudz tuvāka par Rīgu. Lai dažādotu piedāvājumu un nezaudētu vidzemnieku interesi, kopš 2012. gada nogales tiek veiktas ievērojamas pārmaiņas nomnieku sastāvā. Centrā pārstāvēti gan pazīstami starptautiski zīmoli, gan vietējo ražotāju produkcija.

Pilsētas sirdī

Valmieras teātris atrodas uz Lāčplēša ielas, kas par spīti lielā varoņa vārdam, kurā nosaukta, ir pavisam sīka. Iela ir tikai 226 metrus gara, uz tās atrodas vien dažas ēkas, piemēram, pilsētas dome. Taču kopā ar turpat līdzās esošo majestātisko Sv. Sīmaņa baznīcu, Gaujmalu un vēsturisko centru ar vairākām glīti atjaunotām XVIII–XX gadsimtā celtām ēkām, kurās saimnieko Valmieras muzejs, tā uzskatāma par pilsētas sirdi. Pērn Lāčplēša iela rekonstruēta, par ES naudu nomainot lietus ūdens kanalizācijas sistēmu, sakārtojot gājēju ietves, ielas apgaismojumu, remontējot Dzirnavu ezeriņa slūžas un ielai uzklājot jaunu asfaltbetona segumu.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2013. gada 21. oktobris plkst. 9:06

Vecās Valmieras autoostas veidols ir atpazīstams arī rekonstruētajā ēkā, taču ar vairākiem...

2013. gada 18. jūnijs plkst. 12:26

Vairāk nekā ceturtdaļu Valmieras uzņēmumu apgrozījuma veido pārtikas nozares kompānijas. Pārtikas...

2013. gada 07. jūnijs plkst. 14:43

Pērn pasažieru pārvadātājas SIA VTU Valmiera apgrozījums pieauga par 3,2% un veidoja...

2013. gada 03. jūnijs plkst. 8:00

Pašvaldību vēlēšanās lielākos panākumus gūst vietējie līderi neatkarīgi no...

2013. gada 23. aprīlis plkst. 8:56

Pagājušajā naktī ūdens līmenis Gaujā pie Valmieras pieaudzis vēl par 26 centimetriem,...

Nepalaid garām

«Dažreiz vajadzīga cita perspektīva, kā uz lietām paskatīties,» par savu nesen gūto pieredzi...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

Izdevniecība Dienas bizness ar 12.novembri izdod iknedēļas biznesa žurnālu, kas aizstās laikrakstu...

«Man šķiet, ka šobrīd Baltija ir pats caurspīdīgākais finanšu tirgus dalībnieks visā...

Savu eko māju no salmu paneļiem Raiskuma pagastā būvē arī latviešu modele...

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un...