Būve

Brīvības ielā sāksies seguma atjaunošanas darbi; jārēķinās ar būtiskiem satiksmes apgrūtinājumiem

Lelde Petrāne, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Rīgas domes Satiksmes departaments vērš autovadītāju, gājēju un velobraucēju uzmanību, ka no ceturtdienas, 21. jūlija, sāksies ceļa seguma atjaunošana Brīvības ielā, tādēļ gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi gandrīz visā ielas garumā. Autovadītājiem jārēķinās ar ievērojamiem satiksmes sablīvējumiem un pat slēgtu satiksmi atsevišķos ielas posmos.

Seguma atjaunošanas darbi Brīvības ielā tiks organizēti pa posmiem - no Raiņa bulvāra līdz Lāčplēša ielai un no Gaisa tilta līdz Juglas ielai. Maksimālais atļautais braukšanas ātrums tiks ierobežots līdz 30km/h un slēgta viena braukšanas josla katrā virzienā. Atsevišķās vietās sabiedriskā transporta pieturvietas nepieciešamības gadījumā tiks pārvietotas, par ko tiks ziņots atsevišķi.

Satiksmes departamenta vadība pirms darbu uzsākšanas ir tikusies ar visiem būvuzņēmējiem, kuri veiks seguma atjaunošanas darbus. Remontdarbu veicēji sola būvdarbus pabeigt līdz jaunā mācību gada sākumam. Būvdarbus organizēs nepārtraukti, arī nakts stundās, kad tiks veikta asfalta ieklāšana. Autovadītājiem jārēķinās, ka atsevišķos posmos brīvdienās un arī nakts stundās ielu posmi satiksmei varētu būt slēgti.

Būvdarbu laikā tiks mainīts segums ne tikai brauktuvei, bet arī pieguļošajām ietvēm. Gājējiem jāņem vērā, ka ietvju posmi, kuros veiks seguma atjaunošanu, tiks slēgti. Būvniekiem uzdots nodrošināt pārvietošanās iespējas pa brauktuvi, norobežojot to no kopējās transportlīdzekļu plūsmas.

Autovadītājiem jārēķinās ar nopietniem satiksmes sablīvējumiem un papildus ceļā pavadīto laiku. Pašvaldība aicina ar izpratni izturēties pret ieviestajiem ierobežojumiem un ievērot satiksmes organizācijas kārtību. Satiksmes organizācijas speciālisti iesaka jau laicīgi plānot savu ikdienas maršrutu, rēķinoties ar satiksmes ierobežojumiem un, ja tas iespējams, apbraukt tos, izvēloties citu ikdienas maršrutu.

Kā ziņots, šajā būvsezonā plānoti apjomīgi seguma atjaunošanas darbi Lāčplēša ielā, Brīvības ielā, kā arī Juglas ielā. Darbus Rīgā veic četri uzņēmumi Igate, ACB, Ceļu pārvalde un Binders.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

VNĪ par 12,2 miljoniem eiro sakārtos vairākus īpašumus

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2019

Plāna ietvaros atdzimšanu piedzīvos viena no populārākajām izstāžu zālēm «Arsenāls» Rīgā Torņa ielā 1. Namam līdz 2020. gada pavasarim tiks atjaunota fasāde, nomainīts jumts un sakārtota tam pieguļošā teritorija.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets atļāvis Finanšu ministrijai uzņemties ilgtermiņa saistības Finanšu ministrijas valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pārvaldībā esošo ēku sakārtošanai - bīstamības, avārijas situāciju un vides degradācijas novēršanai tuvākajiem diviem gadiem, informē VNĪ.

2019. gadā tiks ieguldīti 5,54 miljoni, bet 2020. gadā – 6,66 miljoni eiro, atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Plānots sakārtot 7 sabiedriski nozīmīgus īpašumus, kuros konstatēts atsevišķu elementu vai konstrukciju, piemēram, fasāžu, logu, durvju vai jumta bīstams tehniskais stāvoklis, kā arī nojaukt vidi degradētas būves 12 adresēs. Programmā iekļautos neatliekamos darbus paredzēts veikt līdz 2020. gada beigām.

«Šodien sperts nozīmīgs solis, lai sakārtotu virkni kultūrvēsturiski un sociālekonomiski vērtīgu ēku, kā arī nojauktu vairākas degradētās būves Rīgā un reģionos. Uzskatām, ka valstij ir būtiski pārējai sabiedrībai demonstrēt atbildīgu pieeju kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, rādot priekšzīmi un stimulējot privāto sektoru rīkoties līdzvērtīgi,» norāda A. Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Baložos atjauno kūdras dzelzceļu

Laura Mazbērziņa, 09.05.2018

Gatavo kūdras izolācijas plāšu transportēšana, aptuveni 1960-tie gadi.

Foto no Baložu pilsētas bibliotēkas krājuma

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2013. gada brīvprātīgo dzelzceļa entuziastu biedrība «Bānīša Draugu klubs» sadarbībā ar SIA «Pindstrup Latvia» uzsāka Baložu kūdras fabrikas šaursliežu dzelzceļa saglabāšanu un atjaunošanu, lai to pārveidotu par darbojošos muzejdzelzceļu.

Baložu kūdras bānīša eksistences liktenīgais pavērsiens bija 2013. gadā, kad tika nolemts tam pielikt punktu pilnībā un tikai apstākļu sakritības dēļ tas vēl nebija izdarīts, kamēr biedrība «Bānīša Draugu klubs» meklēja sadarbības iespējas ar uzņēmumu SIA «Pindstrup Latvia». Šāda iespēja tika rasta, un 2013. gada augustā tika parakstīts sadarbības līgums par kūdras dzelzceļa saglabāšanu un muzejdzelzceļa izveidi.

Pats dzelzceļš patiesībā pārstāja funkcionēt nedaudz agrāk – 2011. gadā. Sliežu ceļi bija ļoti sliktā stāvoklī, pamatīgi aizauguši, koka gulšņi sapuvuši, vietām nozagtas sliedes, tāpēc entuziastiem priekšā bija liels darbs, lai dzelzceļu atjaunotu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Autovadītāju ievērībai: pēcpusdienā Pierīgā var būt palēnināta satiksme

Latvijas Valsts ceļi, 15.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānojot nedēļas nogales braucienus, autovadītājiem jārēķinās, ka visā valsts autoceļu tīklā rit aktīva būvdarbu sezona un ir ieviesti satiksmes ierobežojumi.

Ar pilnu būvdarbu karti var iepazīties VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) mājas lapā.

Piektdienas pēcpusdienā autobraucējiem jārēķinās ar to, ka Pierīgā, kā arī Jūrmalas un Saulkrastu virzienā satiksme var būt palēnināta, aicinām ieplānot papildu laiku ceļam vai arī izvēlēties braukšanai laiku ārpus sastrēgumstundām.

Ilgstošā sausā laika dēļ uz grants autoceļiem turpina pastiprināti veidoties putekļi, tāpēc aicinām autovadītājus ievērot atbilstošu distanci un braukšanas ātrumu, lai izvairītos no negadījumiem. Latvijā vairāk kā puse no valsts autoceļiem ir ar grants segumu, no tiem lielākā daļa ir vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā tapa pilnībā no jauna uzbūvētais tilts pār Mazo Juglu Suntažos

Dienas Bizness, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvnieki sola lielāko daļu remontdarbu Rīgas ielās pabeigt līdz 31.augustam

Lelde Petrāne, 17.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien ticies ar to būvkompāniju vadītājiem, kuras veic remontdarbus Rīgas galvenajās ielās. Tie ir uzņēmumi Ceļu būvniecības savienība IGATE, A.C.B., Roadeks, Binders, Ceļu pārvalde.

Sarunā ar būvniekiem esot saskaņoti remontdarbu beigu termiņi.

Brīvības ielas atjaunošanas grafiks ir šāds:

no Raiņa bulvāra līdz Dzirnavu ielai gan brauktuve, gan ietves līdz 31.augustam.

No Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai brauktuve un ietves - līdz 5.septembrim.

No VEF tilta līdz Teikai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, bet ietves līdz 10.septembrim.

No Teikas līdz Juglas ielai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, ietves – līdz 8.septembrim.

Lāčplēša ielā no Salu tilta līdz Avotu ielai brauktuves remontdarbu beigu termiņš ir 3.septembris, ietvju – 31.augusts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

CSDD atbild: Kā busiņš, kuram uz ceļa anulēja tehniskās apskates uzlīmi, spēja iziet apskati?

Lelde Petrāne, 13.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopā ar Valsts policiju (VP), pagājušajā nedēļā veica vieglo auto tehniskā stāvokļa kontroli Rīgā, Krasta ielā, konstatējot būtiskas un nepieņemamas neatbilstības vairāku auto tehniskajā stāvoklī.

Kāda busiņa stāvoklis pat bijis tik kritisks, ka tika pieņemts lēmums anulēt tā tehniskās apskates uzlīmi.

CSDD pārstāvis Rolands Rumba, atbildot uz db.lv jautājumu, kā šāda automašīna spēja iziet tehnisko apskati, sniedza sekojošu atbildi:

«Uzskatām, ka tas ir spilgts piemērs tam, kad transportlīdzekļa remonts tiek veikts tikai, lai auto iegūtu atbilstošu tehnisko stāvokli uz vienu brīdi, kad jāiziet tehniskā apskate. Šis gadījums atspoguļo daļas autovadītāju attieksmi pret savu un citu ceļu satiksmes dalībnieku drošību, kuriem nav mērķis saremontēts un drošs auto, bet izdarīt tikai tik daudz, lai transportlīdzeklis iegūtu tehniskās apskates uzlīmi tajā brīdī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ameriks: nebijām gatavi ielu remontam, Brīvības iela pilnībā gatava būs maijā

Dienas Bizness, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūsu mērķis ir uz ilgu laiku ielas neaiztikt, līdz ar to maina visu, kas ir apakšā. Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis,» Rīgas vicemērs Andris Ameriks (Gods kalpot Rīgai) apgalvoja RīgaTV 24 raidījumā Preses klubs, atbildot uz jautājumu, kāpēc Rīgas ielu remonts ir ieildzis.

Ameriks raidījumā atzina, ka tik plašiem remontdarbiem neviens nebija gatavs. «Būtu ļoti viegli pasūkstīties un teikt: «Mēs te trīs ielas izremontējām, pārējās, kad dos Dievs, tad izremontēsim». Jā, mēs ļoti daudz darām, un mēs apzināti gājām uz to, uz ko nebijām gatavi. Es to atklāti saku,» raidījumā sacīja Rīgas vicemērs.

Ameriks norādīja, ka remontdarbu mērķis bija ne tikai pārfrēzēt asfaltu, bet arī nomainīt visu, kas ir zem ielām – siltumtīklu, kanalizāciju, ūdensvadu, Latvenergo kabeļus. Viņš atklāja, ka problēmas radās tāpēc, ka esošo siltumvadu stāvoklis pārsteidza būvniekus nesagatavotus: «Mums teorētiski visi tie plāni rādīja, ka siltumtīklam ir jābūt kārtībā, jo viņš ir ielikts kaut kad 70ajos gados, Padomju laikā. Tajā brīdī, kad viņu atraka vaļā, ieraudzīja to, ko neviens nebija gaidījis.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Uzmanības centrā: Būvniecība transformācijas gaidās

Māris Ķirsons, 07.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozarei jāgatavojas pārmaiņām un pieprasījuma kritumam pašmāju tirgū, kurš dažos segmentos tiek novērots jau pašlaik, bet nākotnē skars arī infrastruktūras projektu īstenotājus

To intervijā DB stāsta AS LNK Group padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs. Viņaprāt, beidzoties ES struktūrfondu naudas plūsmai, saruks būvniecības pieprasījums ne tikai Latvijā, bet arī citviet mūsu valsts kompāniju jau apgūtajos tirgos, tādējādi pieaugs celtnieku konkurence, kurā izdzīvos tikai apsviedīgākie un daudzprofilu kompānijas, kas darbojas eksporta tirgos.

Fragments no intervijas:

Kāda ir dzīvojamo māju būvniecības diagnoze, ja Latvijā iedzīvotāju skaits turpina sarukt, termiņuzturēšanās atļauju saņēmēji apmaiņā pret investīcijām arī pieklusuši?

Nevar noliegt, ka dzīvojamo ēku būvniecībā ir iestājies savdabīgs panīkums. Tas nenozīmē to, ka nebūvē nevienu jaunu māju, bet gan to, ka šis segments ir būtiski sarucis. Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos pašlaik neredzu, ka situācija varētu radikāli mainīties. Nevar noliegt, ka dzīvojamo māju segmentā pieprasījumu iepriekšējos gados radīja trešo valstu iedzīvotāji, kuri, investējot Latvijā reģistrētajos uzņēmumos vai iegādājoties nekustamo īpašumu par noteiktu summu, vai arī ieguldot banku subordinētajā kapitālā, saņēma termiņuzturēšanās atļauju. Rezultātā – dzīvojamo ēku būvniecību silda tikai vietējais pieprasījums, kas ir salīdzinoši neliels, un pašlaik neredzu nekādus priekšnosacījumus pieprasījuma pieaugumam. Salīdzinājumā – padomju laikos Rīgā ik gadu ekspluatācijā tika nodoti aptuveni 10 tūkst. dzīvokļu, bet pašlaik tas šķiet fantastisks daudzums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Meža ielas Street Burgers vadītājs Kristaps Fridrihsons atvēris savu ēdināšanas vietu dzimtajā pilsētā Liepājā

Esmu Liepājas patriots, uzsver K. Fridrihsons. Tur uzaudzis, bet pirms aptuveni 15 gadiem nolēmis meklēt plašākus ūdeņus. Liepājā jaunam puikam tolaik bija par šauru, lēnu, garlaicīgu. Taču viņš nekad nedomāja, ka aizbraucis uz neatgriešanos. «Latvija un Liepāja ir iespēju vieta. Citi saka – te nekā nav. Es pilnīgi tam nepiekrītu. Katram varu oponēt. Tas, ka neiet pie kāda, – varbūt jāpadomā, ko dara nepareizi.» Pirmo darba pieredzi guvis labos bāros Lielbritānijai piederošajā Džērsijas salā, K. Fridrihsons atgriezās Latvijā un sāka strādāt Rīgā. Vadīja dažādas jaunas ēšanas vietas, apmācīja viesmīļus, bārmeņus, līdz kopā ar Aleksandru Vēveru sāka strādāt pie burgernīcas izveides. Jau no paša sākuma bija skaidrs, ka tā nebūs parasta ātrās ēdināšanas iestāde, bet vieta ar savu filozofiju. «Būt godīgiem pret klientiem un sniegt labāko no tā, kas ir atrodams tepat, Latvijā. Liellopa gaļa, jērs tepat no Latvijas laukiem – tas ir mūsu lepnums,» uzņēmuma mājaslapā lasāms tā moto. To pašu ideju tālāk nes arī K. Fridrihsona dibinātais Street Burgers Latvia franšīzes uzņēmums. Jautāts, kādēļ izvēlējies šādu uzņēmējdarbības formu, nevis izveidojis kaut ko pilnīgi no jauna, K. Fridrihsons saka: «Visam savs laiks. Šobrīd esmu ļoti dziļi iekšā Street Burgers. Ne tikai ar darbiem un atbildību, bet arī ar sirdi un dvēseli. Pagaidām neredzu citu ceļu.» Saprotot, ka ir pienācis laiks atgriezties Liepājā, viņam bija skaidrs – nekļūs par darba meklētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) izsludinājuši pieteikšanos izsolei uz vēsturiskā Tetera nama Brīvības ielā 61 nomas tiesībām uz 30 gadiem, aicinot tirgus dalībniekus novērtēt ēkas attīstības potenciālu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

«Nomas nosacījumi ir samērīgi un ticam, ka atradīsies tirgus dalībnieks, kas novērtēs šīs ēkas attīstības iespējas. Nelielu daļu -nepilnus septiņus simtus kvadrātmetru ēkas platības ekspozīcijai par čekas vēsturi Latvijā ēkas pagraba stāvā un pirmajā stāvā izmanto muzejs. Cienām vēstures liecības, taču vienlaikus raugāmies nākotnē: vēsturiskā 7 stāvu neoklasicisma nama lielākajā – teju 8 tūkstoši kvadrātmetru plašajā daļā ir telpas, kuru sākotnējā dzīve bija saistīta ar sabiedrībai nozīmīgām jomām - izglītību, tirdzniecību, grāmatniecību, mūziku un citām. Vēlamies atdot ēkai tās pelnīto sākotnējo spozmi un iedvest jaunu elpu, tāpēc meklējam valstij izdevīgākos īpašuma attīstības scenārijus,» atklāj VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā «burtiski nākamnedēļ» sāksies Brīvības ielas remonts starp Bruņinieku ielu un VEF tiltu, līdz ar to iedzīvotājiem jārēķinās ar krietni lēnāku satiksmi, šorīt Latvijas Radio pastāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins.

Kā citus lielākos šovasar plānotos remontdarbus Jakrins nosauca darbus Merķeļa ielā, Kalpaka bulvārī un Salu tilta rekonstrukcijas otro kārtu.

Jakrins uzsvēra, ka remontdarbi tiks organizēti tā, lai maksimāli nodrošinātu kustību sabiedriskajam transportam, bet arī privātā transporta lietotājiem ielas būšot izbraucamas.

Ierēdnis cer, ka darbi tiks paveikti kvalitatīvi un noteiktajos termiņos, turklāt būvnieki arī spēs nodrošināt jēdzīgu darbu organizāciju. Konkursi par darbu veikšanu ir noslēgušies, «cipari ir fiksēti» un sadārdzinājumiem nevajadzētu būt, piebilda Jakrins.

Tikmēr opozīcijā esošās Vienotības Rīgas domes frakcijas priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis ir vērsies pie Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Vadima Baraņņika ar prasību nekavējoties sasaukt ārkārtas sēdi par apjomīgajiem ielu remontdarbiem Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru