Taksometru pakalpojumiem kopš marta vairs nav tarifu «griestu». Taksisti atzīst, ka policija nereti šķir strīdus par pakalpojuma maksu taksometros, kuri ved klientus no lidostas Rīga, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju jau paguvuši kritizēt ne vien nesamērīgi dārgus braucienus piedzīvojušie klienti, bet arī ministri un Konkurences padome. Lidostas teritorijā uzrunātie taksisti DB uzsvēra, ka strādā godprātīgi un samaksu prasa atbilstoši, bet jukās vainojami politiķi un birokrāti.

Pirmā taksometru rinda sākas krietni pirms starptautiskās lidostas Rīga, un tajā stāv visdažādāko uzņēmumu taksisti. Vairumā gadījumu tie ir mazie uzņēmēji, dažkārt pats uzņēmuma īpašnieks ir arī taksometra vadītājs.

Otrajā rindā, kas parādās tikai lidostas Rīga teritorijā, stāv Baltic taxi un Red Cab taksometri. Uz durvīm rakstītie izcenojumi rindā neatšķiras, un tā sarūk mazliet ātrāk. Otrās rindas taksistiem nav laika runāt, jo jāuzņem klienti.

56% aptaujāto uzskata, ka uzņēmumi eiro ieviesuši godīgi, tādējādi vairojot sabiedrības uzticību godīgai komercpraksei, liecina jaunākie tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS dati.

Janvāra vidū veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai tirgotāji un pakalpojuma sniedzēji būtu godīgi eiro ieviesēji. 67% aptaujāto respondentu šo aspektu norādīja kā ļoti svarīgu, savukārt 25% kā drīzāk svarīgu. Tikai 3% aptaujāto respondentu atzina, ka viņiem nav nemaz svarīgi, vai pakalpojuma sniedzējs un tirgotājs ir godīgs eiro ieviesējs.

Tostarp, aplūkojot respondentu atbildes dažādās sociāli demogrāfiskajās grupās, redzams, ka tieši sievietēm (73% aptaujāto respondentu) ir svarīgi, lai tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji būtu godīgi eiro ieviesēji. Arī gados jaunākajiem Latvijas iedzīvotājiem no 18 līdz 24 gadiem, un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir svarīgi, lai tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji būtu godīgi eiro ieviesēji. Turklāt 44% aptaujāto iedzīvotāju norādīja, ka izvēles gadījumā starp vairākiem tirgotājiem vai pakalpojuma sniedzējiem, iedzīvotāji izvēlētos tieši to uzņēmēju, kurš ir iesaistījies iniciatīvā Godīgs eiro ieviesējs.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvju tikšanās ar taksistiem, kuri otrdienas rītā pie dienesta galvenās ēkas Talejas ielā 1, rīkoja piketu, protestējot pret neskaidrajām prasībām taksometru skaitītājiem, notika sakāpinātā gaisotnē, no taksistu puses vairākkārt izskanot pārmetumiem dienesta pārstāvjiem, novēroja aģentūra LETA.

Tostarp tikšanās laikā taksisti VID pārmeta neilgo termiņu taksometru skaitītāju nomaiņai, neieklausīšanos un situācijas nozarē neizpratni, «gestapo metožu» pielietošanu u.c..

Savukārt dienesta pārstāji solīja sākotnēji nepiemērot sodus par laikus nenomainītiem taksometru skaitītājiem, izprotot, ka laika tam nav daudz, bet pieprasījums liels. Tajā pašā laikā no taksistiem VID sagaida informāciju par to, kādā termiņā skaitītājus būs iespējams nomainīt.

Latvijas Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sanāksmes sākumā paziņoja, ka galvenais iemesls piketam ir termiņš taksometru skaitītāju nomaiņai. Tam atvēlēts mēnesis, taču vienīgais uzņēmums, kas nodrošina tehniskajām prasībām atbilstošus skaitītājus, norādījis, ka kapacitāte ir nomainīt 20-25 skaitītājus dienā.

Kāpēc ceturtdienas rītā tika slēgts Deglava tilts Rīgā - sabiedrības drošības, politikas vai ekonomisku interešu dēļ? Tāds ir jautājums par Deglava tilta slēgšanas iemeslu žurnālistiem. Tikmēr rīdzinieki un galvaspilsētas viesi 25. aprīlī izjuta satiksmes haosu, ko izraisīja viena tilta slēgšana Rīgā.

Pie redakcijas apaļā galda, diskutējot par veidiem, kā apiet satiksmes haosu, izskanēja viedoklis, ka Rail Baltica līnija varētu novērst Deglava tilta slēgšanas izraisītās problēmas. Diskusijas turpinājumā nāca atgādinājums par metro nepieciešamību galvaspilsētā. Ja Rīgā būtu metro un mēs būtu klausījuši Rubiku, tad nebūtu nonākuši šādā situācijā. Pēc šādiem secinājumiem tālākās diskusijas jau šķiet nenopietnas.

Reģionos dzīvojošie var atviegloti nopūsties un nostiprināt pārliecību par labu dzīvei ārpus Rīgas, bet galvaspilsēta turpinās cepties. Izskatās, ka tas būs uz ilgāku laiku, jo satiksmes haosu Rīgā pastiprina vēl viena tilta pārbūve. Arī Brasas tilts rada apgrūtinājumus satiksmei. Taču, atšķirībā no Deglava tilta, Brasas tilta šķērsošana ir ierobežota, nevis apturēta.

Lidostai Rīga tās ģeogrāfiskā stāvokļa dēļ būtu jāattīstās straujāk nekā Kauņai vai Tallinai

To sarunā ar DB norāda A.C.B. uzņēmumu grupas tehniskais direktors Dzintars Pomers, kurš savulaik mūzikas vai sporta vietā izvēlējies inženierstudijas, bet vēlāk 15 gadus (1992–2007) vadīja lidostu Rīga, pēc viņa teiktā, noliekot to uz pareizajām sliedēm. DB jau rakstījis (15.01.2014.), ka nesen tika prezentēts 95,59 milj. eiro vērtais lidostas rekonstrukcijas projekts, kur piedalījās arī A.C.B. un Dz. Pomers – nu jau būvnieka statusā. Savukārt kaimiņvalstu lidostās vērojams straujāks pasažieru skaita kāpums nekā Rīgā.

Kā nonācāt celtniecībā, kāpēc savulaik izlēmāt mācīties Rīgas Politehniskajā institūtā (beidzis 1976. g.)?

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Rakstu sērijas noslēgumā laikraksts Diena pēta, kuri ir ieguvēji un kuri – zaudētāji, Baltkrievijai organizējot nelegālās imigrācijas plūsmu uz kaimiņvalstīm.

Vismaz 5000 nelegālajiem migrantiem 2021. gadā saskaņā ar oficiālajiem datiem tranzītā caur Baltkrieviju izdevies nokļūt Vācijā. Tomēr reālie skaitļi, visticamāk, ir ievērojami lielāki nekā oficiālie un plašsaziņas līdzekļos minētie.

"Turcijas teritorijā ir ļoti daudz sīriešu, kuri uzskata – viņi varētu dzīvot arī labāk, taču nevis Turcijā, bet gan Eiropā," laikrakstam Novaja Gazeta pauž tūrisma firmas darbiniece. "Zinu, ka kopš maija Baltkrievijas konsulāts Ankarā pieņēma no viņiem pa 800 iesniegumiem dienā vīzu saņemšanai. Atteikumu vispār nebija. Un kad saka, ka bēgļu nometnē pie robežas ir divi tūkstoši cilvēku, man smieklīgi to klausīties. Kādi divi tūkstoši?! Ļoti daudz cilvēku līdz šim brīdim dzīvo hoteļos un nogaida. Milzīgs daudzums jau pārgājis robežu bez jebkādiem pavadoņiem, caur purviem. Un cik daudzi palikuši šajos purvos – baidos, ka nekad nesaskaitīsim. Tikai vienam manam partnerim, ar kuru strādāja firma, nomira septiņi cilvēki pēdējos divos mēnešos, neņemot vērā tos, kuri vienkārši vairs neizgāja uz sakariem – vai nu nomira, vai arī tomēr pārgāja robežu. Un kad piezvanīju šim cilvēkam, kurš pie mums sūtīja klientus, un teicu: "Klausieties, varbūt tomēr viņus sūtīt legāli, bet nevis caur purviem – droši vien varianti pastāv?" viņš atbildēja: "Man nospļauties, vai viņi nomirst vai ne, naudu viņi jau samaksājuši."

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Par iespējamu klientu krāpšanu Rīgas Kriminālpolicijas aizturētie taksometru šoferi braukuši ar Rīga Taxi piederošām automašīnām, apliecināja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs, norādot, ka ir gandarīts par to, ka policija ķērusies pie negodīgu šoferu tvarstīšanas, jo paša spēkiem tas neesot iespējams, un ka līdzīgas problēmas ir arī citās taksometru kompānijās.

Valsts policija kopumā pārbaudīja septiņus taksometrus dažādās vietās Rīgā. Četros no šiem taksometriem tika atklāti pārkāpumi - taksometros bija ierīkotas speciāli pielāgotas palīgierīces, lai sagrozītu taksometra skaitītāju rādījumus. Pēc brauciena taksisti šos rādījumus uzdeva par īstiem un pieprasīja paaugstinātu maksu par sniegto pakalpojumu, informēja policijas pārstāvis Toms Sadovskis.

Par notikušo Kriminālpolicijas darbinieki sākuši četrus kriminālprocesus par pircēju un pasūtītāju apkrāpšanu, ja tā izdarīta, izmantojot speciāli pielāgotus mērinstrumentus. Par šādu noziedzīgu nodarījumu likuma paredzēts sods - brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai mantas konfiskācija, vai piespiedu darbs, vai naudas sods līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz zināmu nodarbošanos uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Slavenā Ivara Godmaņa valdības makroekonomikas politikai nu ir radies jauns pavērsiens. No vienas puses, to var saukt par demokrātijas izpausmi, kā panākt sev vēlamu lēmumu pieņemšanu, no otras - par zināmu šantāžu.

Proti... Saprotot, ka valsts atvēlētais finansējums ir par mazu, Latvijas Radio uz laiku pārtrauca translāciju, savukārt lauksaimnieki līdz Rīgai aizgādāja ne tikai savu smago tehniku, bet arī zārku un nodīrātas govju galvas, un problēmas vismaz kaut kādā mērā sāka risināties.

Tagad sava veida ultimātu ir izvirzījuši arī auto pārvadātāji - ja bankas un valdība nenākšot viņiem pretī, būšot līdzīgas akcijas tām, kas bija lauksaimnieku gadījumā. Šajā kontekstā jāmin vairāki būtiski aspekti.

Pirmkārt, jāpiekrīt, ka valdības realizētajai makroekonomikas politikai ne vienmēr var piekrist - tajā ir ne viens vien būtisks klupšanas akmens. Otrkārt, pašreizējā ekonomiskajā situācijā Latvijas uzņēmēji tiešām ir visai neapskaužamā situācijā. Taču, lai kāda būtu vai nebūtu valdība, tā nekad nespēs rast finansējumu visu Latvijā pārstāvēto nozaru atbalstam. Tas vienkārši nav iespējams! Pat situācija ar lauksaimniekiem ir duāla. No vienas puses, protams, tieši mūsu amatpersonu neprofesionalitātes dēļ Latvijas lauksaimnieki saņem mazākos maksājumus visā Eiropā. Bet, no otras puses, būsim jel godīgi - daļa izmisušo zemnieku, kas pagājušajā otrdienā bija saradušies protestēt pie Ministru kabineta ēkas, turp bija sabraukuši ar Volvo un Chrysler džipiem, ko diez vai var uzskatīt par vienu no galvenajām nabadzības pazīmēm.

Produktu un pakalpojumu cenas varētu celties šovasar, kad beigsies cenu paralēlās atspoguļošanas periods, šodien žurnālistiem prognozēja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Viņš atzina, ka uzņēmēji varētu izvēlēties noapaļot cenas uz augšu pēc tam, kad būs noslēdzies cenu paralēlās atspoguļošanas periods. «Daļa uzņēmumu izmantos šo iespēju,» ir pārliecināts LTRK vadītājs.

Tajā pašā laikā viņš stāstīja, ka tie uzņēmumi, kuri vēlējās noapaļot cenas uz augšu, to jau ir izdarījuši. Kā iemeslu cenu apaļošanai Endziņš minēja faktu, ka tādējādi uzņēmumi atvieglo grāmatvedības darbu.

80% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmēji eiro ieviešanā bijuši godīgi, secināts pētījumu kompānijas SKDS veiktajā pētījumā par iniciatīvu Godīgs eiro ieviesējs.

Godīgs eiro ieviesējs – šāds uzraksts nu jau rotā ne vienu vien tirdzniecības vietu un dažādu pakalpojumu sniedzēju ieejas durvis. No uzraksta vien ir skaidrs, ka konkrētais uzņēmums pāreju no latiem uz eiro ir apņēmies veikt godīgi, nešmaucot patērētājus.

Problēma sākas apstāklī, ka jēdzienu «godīgi ieviest», kā izrādās, ir izprotams dažādi. Proti...

Sabiedrībā valda ļoti vienkāršs uzskatas, ka godīgs eiro ieviesējs ir uzņēmums, kurā pēc eiro ieviešanas, tātad – no nākamā gada 1. janvāra cenas būs tieši tādas pašas kā šobrīd, tikai pārrēķinātas eiro atbilstoši oficiāli noteiktajam kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Nākamā kategorija ir uzņēmēji, kuri labprāt būtu godīgi eiro ieviesēji patērētāju izpratnē, bet objektīvi nespēj to izdarīt. Respektīvi, jau tagad ir skaidrs, ka no nākamā gada dažādas izmaksas biznesam pieaugs, bet pats trakākais ir tas, ka uzņēmējiem joprojām nav skaidrības par visām pozīcijām, kuras sadārdzināsies. Redz, jāņem vērā, ka pa valdības gaiteņiem joprojām klejo dažādas idejas par nodokļu sloga palielināšanu, bet nav skaidrības, kuras no tām tiešām īstenosies. Nav taču noslēpums, ka jebkurš izmaksu pieaugums, tostarp jaunas nodokļu likmes ieviešana vai jau esošās palielināšana tiek iekļauta preču un pakalpojumu gala cenā patērētājiem. Tādējādi uzņēmēji saprot, ka cenas viņiem būs jāpalielina, bet pagaidām vēl nav ne jausmas, cik lielā mērā tas būs jādara. Un vēl ir valsts aparāts, kas ar jēdzienu «godīgs eiro ieviesējs» saprot kaut ko pavisam citu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs skaidro, ka faktiski vienīgais aspekts, kam šīs iestādes kontrolieri pievērsīs uzmanību, būs – vai paralēlajā cenu atspoguļošanas procesā norādītās cenas ir korektas. Vienkārši sakot, vai pārcenošana ir notikusi atbilstoši kursam 1 eiro = 0,702804 lati. Tātad, ja šobrīd prece X veikalā maksā vienu latu jeb 1,42 eiro, pēc pārcenošanas tā pilnīgi mierīgi drīkst maksāt kaut vai septiņus eiro, bet tikai tādā gadījumā līdzās ir jābūt norādītai korektai cenai latos, proti, 4,92 lati. Un viss!

Kopējais Latvijā ienākošais naudas daudzums no termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmas ir n-tās reizes lielāks par to, kas tiek samaksāts par nekustamajiem īpašumiem. Tas tiešām varētu būt vairāk par miljardu. Lielākais ļaunums, ko nacionāļi tagad var nodarīt latviešu biznesam un Latvijai kopumā, ir likvidēt TUA programmu, uzskata arhitektu biroja SZK un Partneri vadītājs Andis Sīlis.

«Ja paskatās uz to, ko mūsu birojs ir darījis pēdējo 10 gadu laikā, tad, izņemot projektu Jaunie trīs brāļi, kurā tika ieguldīta valsts nauda, un Latvijas Mākslas akadēmijas jauno piebūvi, kas tapa par Eiropas Savienības (ES) līdzekļiem, viss pārējais mūsu darbs ir saistīts ar dzīvojamo apbūvi, jo valstij arhitektūrai naudas nav,» skaidro Sīlis.

Pirms krīzes SZK un Partneri bija radījuši būvprojektus jaunām ēkām apmēram 100 000 kvadrātmetru platībā. Krīzei sākoties, nerealizēti palika pieci lieli projekti, kam jau bija visi nepieciešamie saskaņojumi, visi «sarkanie» zīmogi.

«Mums toreiz apgrozījums kritās par 95%. Daudzi mazie arhitektu biroji vienkārši bankrotēja. Lielie kaut kā ar sakostiem zobiem izvilka. Mēs bijām 25 cilvēki, no kuriem 10 krīzes dēļ pārcēlās strādāt uz Rietumiem. Konkrēts piemērs - Latvijā par budžeta naudu labi izglītota arhitekte šobrīd relaksēti strādā Parīzē, izbauda garos pusdienu pārtraukumus un par to pašu darbu, ko mūsu birojā Latvijā, saņem tieši četras reizes vairāk. Atpakaļ viņa nebrauks nekad, jo Francijā var dzīvot skaisti un pilnvērtīgi,» skaidro Sīlis.

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Šajā mapītē ir mana sagatavotā runa. Es nolikšu to malā, jo es domāju, ka šodien mums visvairāk ir nepieciešama cilvēciska, atklāta saruna par to, kur šobrīd atrodas mūsu valsts, kāda ir mūsu katra loma valsts darbā, kāda ir katra atbildība, lai mēs visi šeit būtu kopā un runātu vienā valodā.

Manuprāt, šodien, kad kopš neatkarības atgūšanas ir pagājuši gandrīz 20 gadi, mums ir jāpadomā un jāatbild sev, kāpēc gan no tā, ka mēs bijām gatavi kaut pastalās, bet brīvi celt savas valsts labklājību, esam nonākuši tur, kur mēs esam. Mēs samazinām algas, samazinām pensijas, mēs samazinām ienākumus vienkāršiem cilvēkiem, kas ir šīs valsts pamats. Kāpēc tas tā ir noticis?

Un jautājums tiešām skan – būt vai nebūt Latvijas valstij, mūsu valstij? Es pilnīgi piekrītu, ka pagājušās nedēļas izvēle bija grūta izvēle, bet tā bija izvēle no divām grūtām izvēlēm. Vai mazināt šos izdevumus, vai tiešām aizskart katras ģimenes ienākumus un kopā samazināt valsts izdevumus par 500 miljoniem vai izlikties neredzam, ka mūsu valsts ir krīzē un pieļaut nekontrolētu ekonomikas lejupslīdi ar vēl lielāku izdevumu samazināšanu, ar vēl lielāku algu un pensiju samazinājumu. Protams, ir grūti saprast, ka ir izdarīta labākā izvēle, ka ir izdarīta izvēle starp ļauno un ļoti ļauno.

Jaunie Rīgas mikroautobusu maršrutu pārņēmēji plāno aptuveni 400 darbiniekus «izvilkt no pelēkās zonas», jo līdzšinējā izpēte liecinot, ka mikroautobusu šoferi pārsvarā visus nodokļus nav maksājuši, norāda konkursa uzvarētāja - pilnsabiedrības Rīgas mikroautobusu satiksme - vadītājs Vitālijs Komars.

«Kad gatavojāmies konkursam, izpētījām, ka pašreizējo pārvadātāju šoferi nereti saņem algu, nemaksājot nodokļus. Bankās man teica, ka pašreizējie pārvadātāji strādā ar zaudējumiem, bet es skatos - viens kompānijas pārstāvis ar Mercedes-Benz 600 brauc, otram ir liela māja. Jautāju tirgū iesaistītajiem, arī komercdirektoriem, kāpēc tā. Tad uzzināju, ka ir plāni, kur šoferi kā taksisti ir spiesti nodot konkrētu naudas apjomu. Tā ir ekonomikas «pelēkā zona»,» uzsver Komars.

Tagad jaunie mikroautobusu maršrutu apkalpotāji plāno pārņemt šoferus un 400 darbiniekiem nodrošināt atalgojumu ap 500 latiem mēnesī, samaksājot visus nodokļus. «To var izdarīt, jo esam veikuši aprēķinus. Sliktākajā scenārija gadījumā pilnsabiedrība strādās bez peļņas, bet bez zaudējumiem,» uzsver Komars.

80% taksometru firmu pašlaik darbojas pelēkajā zonā, sarunā ar DB uzsver Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis

Fragments no intervijas

Vai 2016. gada valsts budžets ir ēnu ekonomiku veicinošs vai apkarojošs?

Budžets ir ēnu ekonomiku apkarojošs. Pats budžets gan atspoguļo tikai ieņēmumu un izdevumu sarakstu. Jautājums ir par budžetu pavadošo likumprojektu paketi, kurā, nenoliedzami, ir ēnu ekonomikas apkarošanas elementi. Finanšu ministrija ir nospraudusi sev mērķi vismaz par 1% gadā samazināt ēnu ekonomiku. Tas ir gan reālistiski, gan ambiciozi. Mēs ēnu ekonomikas apjoma ziņā par 6% atpaliekam no tām valstīm, ar kurām gribētu līdzināties.

Kuras iniciatīvas nākamā gada budžetā ietekmēs ēnu ekonomikas apkarošanu?

Līdz ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Autopārvadājumu likumā nākamgad gaidāmas izmaiņas arī līdz šim visai nesakārtotajā un ēnu ekonomikas karognesēja slavu iemantojušajā taksometru pakalpojumu jomā gan attiecībā uz to, kas varēs izsniegt licences, gan to, kas drīkstēs būt taksometra šoferis. Patlaban iesaistītās puses diskutē par vairākiem Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajiem Ministru kabineta (MK) noteikumu projektiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viens no noteikumu projektiem, kam plānots stāties spēkā nākamā gada maijā, nosaka taksometru vadītāju reģistrācijas kārtību. Taksometru vadītāju reģistra izveide, taksistu reģistrācija, izslēgšana no reģistra un informācijas aktualizācija uzticēta valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD). Paredzēts, ka šī informācija būs publiski pieejama ATD tīmekļa vietnē, izņemot vadītāja personas kodu. Vadītājiem izvirzītas vairākas prasības, lai viņi varētu tikt iekļauti reģistrā. Bez B kategorijas vadītāja apliecības citu valstu pilsoņiem un nepilsoņiem būs arī nepieciešamas valsts valodas zināšanas ne zemākas kā B līmeņa 1. pakāpē. Tāpat šoferiem par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem piemēroto sodu uzskaites punktu skaitam būs jābūt mazākam par 10 soda punktiem. Turklāt taksisti pēdējo divu gadu laikā nedrīkstēs būt veikuši tādus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, kas izraisījuši ceļu satiksmes negadījumus. Reģistrāciju vadītāji varēs izdarīt elektroniski. ATD reģistrēs vadītājus uz vienu gadu, un taksistiem katru gadu vajadzēs pārreģistrēties.

Modē tagad priecāties, ka vairs nebūs skaidras naudas. Valsts un tauta Veidenbauma dzejas noskaņās «dzīvos dzīvi tikumīgi, bērnus radīs likumīgi».

Proti, mūs, latviešus, nomoka tieksme «uz saulaino tāli». Jau kopš 1905. gada. Iespējams, viss nav gluži tik poētiski kā Plūdonim, tomēr lietas palēnām notiek. Mūsu senči, durkļiem stutēdami mazo Šveices spiegu un lielo proletariāta cīņu, 1917. gadā iesāka to, no kā netiekam vaļā. Varam kā Rainis 1920. gadā – rakstīt dzeju un balotēties Saeimā, varam kā 1947. gadā – sūroties par likteni un Sibīrijas salu, varam kā šodien – kļūt par prezidentu un šaustīt savu tautu par pašnodevību. Nekas no tā neglābj – saulainā tāle mūs piemeklē gluži kā karma. Tomēr notiekošajā ir loģika. Man šķiet, ka Latvijā patiešām nicina naudu un cilvēkus, kas to nopelna. Tas ir mūsu nelaimju pamatos.

Jautājums kā mazināt ēnu ekonomiku, ir kļuvis sevišķi aktuāls nu jau vairāku gadu garumā. Neapšaubāmi, nevar teikt, ka par šo tematu ir tikai runāts un nekas nav darīts.

Piemēram, labi zināms, ka Finanšu ministrija, sadarbībā ar citām ministrijām un sociālajiem partneriem, ir izstrādājusi detalizētu ēnu ekonomikas apkarošanas plānu. Realizējot šo plānu valsts budžetā plānots iegūt vairāk kā 12 miljonu latu. Par šo plānu, kā arī par dažādiem citiem iespējamajiem scenārijiem ēnu ekonomikas apkarošanai, publiski ir izteikušies dažādi speciālisti, nereti paužot arī pretējus viedokļus par to, kas tad būtu jādara lai ēnu ekonomiku Latvijā samazinātu. Esmu pievērsies šī jautājuma izpētei vairāk kā 5 gadus, un šajā īsajā rakstā, kā uzņēmējdarbības procesu pētnieks, vēlos paust savu viedokli attiecībā uz galvenajām problēmām un iespējamajiem risinājumiem ēnu ekonomikas mazināšanai. Šajā sakarībā ir pierasts runāt par «pātagas» un «burkāna» metodi, kā diviem galvenajiem potenciālajiem scenārijiem vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem.

Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvalde notikuma vietā pieķērusi divu taksometru vadītājus metam citam «taksim» zem riepām švammes, kurās iedurti vairāki uzasināti tērauda stienīši.

Incidents notika 31. augusta naktī, kad Vecrīgā kāda taksometra vadītājs uzņēma pasažieri vietā, kur jau stāvēja divi citi taksometri, kas gaidīja klientus, skaidro policijas pārstāvji.

Abi taksometru šoferi bija no dažādiem uzņēmumiem un policijai apstiprināja, ka šajā vietā viņi vienmēr stāv un uzņem klientus. Minētajā incidentā iesaistītie taksometru šoferi nestrādā nevienā no Rīgas lielākajām taksometru kompānijām, noskaidroja Db.lv.

Policija ir novērojusi, ka negodīgo praksi piekopj gan atsevišķi šoferi no lieliem uzņēmumiem, gan individuālie komersanti. Tiesa gan, tā dēvētajos «takšu karos» iesaistās atsevišķi taksisti, nevis konkrēti uzņēmumi, norāda VP pārstāvji.

Lai stimulētu ekonomiku un atvairītu recesiju, Itālija veiks 5,5 miljardu investīcijas - valsts ieguldīs nabadzīgākās valsts dienvidu daļas dzelzceļa infrastruktūras attīstībā, kā arī valsts nodrošinātu mājokļu un jaunu skolu izveidē. Ekonomikas stimulēšanas pasākumi paredz arī uzņēmējdarbības konkurences veicināšanu, vēsta BBC.

Minētā summa ir papildus investīcijas 4,8 miljardiem eiro, kas ceļu un ātrgaitas dzelzceļa būvei tika piešķirta pērnā gada decembrī.

Tiek paredzēts, ka Itālijas amatpersonas turpinās diskutēt par pasākumiem, kas tiek veikti, lai veicinātu valsts ekonomikas izaugsmi.

Valdība plāno palielināt uzņēmējdarbības konkurenci, tomēr oponenti norāda, ka tādējādi tiks kaitēts nelielajiem uzņēmumiem.

Itālijas Banka (Bank of Italy) prognozē, ka valsts ekonomika šā gada laikā piedzīvos 1,5% lejupslīdi. Savukārt neoficiāla informācija liecina, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz - Itālijas ekonomika 2012. gadā pieredzēs 2,2% samazinājumu.

Taksometru patvaļai ātru risinājumu neredz; mēģinās izspēlēt satiksmes organizācijas iepirkuma un stratēģiskas nozīmes infrastruktūras kārti.

Pēc Augstākās tiesas lēmuma, kas VAS Starptautiskā lidosta Rīga izpratnē liedz tai nodarboties ar taksometru pakalpojumu organizēšanu savā teritorijā, šī pakalpojumu sniegšana arvien vairāk atgādina mežonīgos Rietumus vai Latvijas biznesa vidi 90. gados, DB norāda iesaistīto pušu pārstāvji. Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka kopš maija taksometru licencēšana uzticēta plānošanas reģioniem, ja neskaita republikas pilsētas. Līdz ar to novadiem vairs nav īsti nekādas motivācijas šo jomu kontrolēt. Tā rezultātā tagad par nokļūšanu līdz centram ar jebkādas kvalitātes braucamrīku jebkādas kvalifikācijas braucējs pie stūres var paģērēt no atlidojušā pasažiera, ko vien vēlas, ja tas ir bijis tik neapdomīgs, ka nav paskatījies uz mašīnas virsbūves norādīto izcenojumu. Līdz ar to 12 eiro vietā cilvēki bijuši spiesti maksāt divreiz, trīsreiz un pat vēl vairāk, ja negodprātīgi taksisti vienkārši vēlējušies klientu apkrāpt.

Vasarā notikušā konkursa Jaunais Vilnis laikā fotoradari uz Jūrmalas šosejas tikuši atslēgti. Konkursa laikā Dubultu prospektā vienmēr esošais radars pazudis, noņemti tikuši arī pārējie fotoradari, novērojuši Jūrmalas taksisti.

«Fotoradari pazuda uz veselu nedēļu. 100 procenti. To jums jebkurš taksists pateiks,» TV3 raidījumam Nekā Personīga stāstīja Jūrmalas taksists Sergejs. Savukārt Jūrmalas policijas priekšnieks Andrejs Civians norādīja, ka esot grūti komentēt, kāpēc radari tikuši noņemti. «Cilvēki jautāja kāpēc esot noņemti – teicām, ka neesam kompetenti,» sacīja A. Civians.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā valdība slēgtajā sēdē nolēma izbeigt līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic. Valdība sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28. septembrī tiks izbeigts.

Policija saistībā ar tā dēvētajiem taksometru kariem Rīgā aizvien veic pārbaudes, lai konstatētu taksometru vadītājus, kuri piekopj negodīgu praksi un teritorijas dalīšanu. Aizturēts taksometra vadītājs, kurš sabojājis citu taksometru, liecina medijiem sniegtā informācija.

23. maija naktī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes policisti Vecrīgā aizturējuši 1963. gadā dzimušu taksometra vadītāju, kurš pārdūris citas firmas taksometra riepu, jo tas novietojis transportlīdzekli «svešā» teritorijā.

Par mantas tīšu bojāšanu ir sākts kriminālprocess. Šādam pārkāpumam likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem, īslaicīga brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

Apkopojot informāciju par negodīgu taksometru praksi un ar to saistītajiem konfliktiem, kuros iesaistīti taksometru vadītāji, policisti ir noskaidrojuši, ka tā dēvētajos taksometru karos iesaistās gan taksisti no lieliem uzņēmumiem, gan individuālie komersanti. Galvenais konflikta iemesls taksometru starpā ir saistīts ar teritorijas dalīšanu, kas izpaužas kā stāvvietu aizņemšana, nelaižot tajā citus taksometrus. Savstarpējās cīņās par tiesībām uz konkrētu stāvvietu tiek izmantoti gan likumīgi, gan nelikumīgi paņēmieni. Tostarp arī uzbrukumi, pārdurot transportlīdzekļa riepas.