Četri iemesli, kāpēc inflācija šogad būs straujāka nekā pērn

2018. gada 10. janvāris plkst. 16:23
Autors: Linda Vildava - Swedbank jaunākā ekonomiste
Sadaļa: Eksperti
Dalies ar šo rakstu

Pēc četriem gadiem zemas inflācijas zīmē 2017. gads ienesa zināmas pārmaiņas – straujāku cenu pieaugumu. Atbilstoši prognozētajam, 2017. gada vidējā inflācija bijusi 2.9%. Gandrīz puse no cenu kāpuma bijusi dārgākas pārtikas, īpaši piena, gaļas produktu un dārzeņu, dēļ.

Pārtikas cenas 2017. gadā augušas vidēji par 6%. Būtisks devums bijis arī degvielas cenām, kas pērn kāpušas par 8.5%. Tāpat telekomunikāciju un apdrošināšanas pakalpojumi veicināja cenu kāpumu, kā arī jau 2016. gadā ieviestais PVN palielinājums mājokļa pakalpojumiem.

Šajā gadā jārēķinās ar vēl straujāku cenu kāpumu nekā pērn. Swedbank prognoze šī gada inflācijai ir 3.5%. Straujāku inflāciju šogad galvenokārt varētu noteikt:

  • Strauja ekonomikas izaugsme. Latvijas ekonomika strauji augs, kas atstās iespaidu uz darba tirgu. Bezdarba līmenis saruks un darbaspēka trūkums aizvien ņemsies spēkā. Tas savukārt spiedīs uzņēmējiem maksāt lielākas algas gan, lai piesaistītu jaunus darbiniekus, gan, lai noturētu esošos. Tā rezultātā saglabāsies augšupvērsts spiediens uz inflāciju, īpaši pakalpojumu.

  • Minimālās algas kāpums. Pēc vairāku gadu klusāka minimālās algas kāpuma šogad tā pieaug par 13%. Minimālās algas kāpums veicinās algu izaugsmi, un īpaši ietekmēs tos sektorus, kur vidējais algu līmenis ir zemāks, piemēram, apkalpojošo sfēru. Tādējādi šogad redzēsim straujāku pakalpojumu inflāciju.

  • Naftas cena. Naftas cena šobrīd ir nostabilizējusies virs 60 dolāriem, un šobrīd prognozējam, ka tā arī saglabāsies virs 60 dolāriem visa gada garumā. Tas nozīmē, ka degviela būs dārgāka nekā pērn.

  • Akcīzes nodokļu kāpums. Straujāks akcīzes likmju kāpums alkoholam un tabakai sadārdzinās šo produktu cenas kā veikalos, tā restorānos un bāros, bet naftas produktu akcīzes kāpums – degvielas cenas uzpildes stacijās (papildus naftas cenas kāpumam).

Cenu kāpums, bez šaubām, ir nepatīkams iedzīvotājiem. Katrs no mums to izjūt ikreiz, apmeklējot veikalu. Taču velns nav tik melns kā to mālē – labā ziņa ir tāda, ka šogad arī maciņi lielākajai daļai kļūs biezāki. Minimālās algas kāpums un IIN likmes samazinājums veicinās iedzīvotāju vidējo ienākumu pieaugumu. Vidējā neto alga varētu augt pat virs 10%, un iedzīvotāju pirktspēja – virs 7%. Tas ir vairāk kā divreiz straujāk nekā pērn.

Dalies ar šo rakstu