Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Mobilo sakaru operatora «Tele2» inženieri tā sauktās gudrās tehnoloģijas uzstādījuši mājā uz riteņiem, lai varētu tās izaicināt dabā − gan pilsētās un ciematos, gan mežā un pie jūras.

Gudro māju, līdzīgi kā piekabi, iespējams pārvietot uz jebkuru vietu. 25 m2 platībā ir viss nepieciešamais dzīvošanai - virtuvīte, gulta, terase, labierīcības un ierīces, kas atvieglo mājas īpašnieku ikdienu.

«Gudrā māja» ietver dažādas tehnoloģijas, piemēram, gudrā atslēga ļauj attālināti atvērt un aizvērt durvis – ielaist bērnu vai ciemiņus, kas atnākuši pie saimniekiem. Savukārt, gudrais zvans ļauj redzēt un sarunāties ar cilvēku, kas klauvē pie durvīm, tas arī kontrolē durvju zonu un automātiski paziņo, ja pie ieejas kāds parādīsies, vēl pirms viņš paspēj piezvanīt. Gudrās rozetes ir ievietojamas standarta rozetē, tādējādi jebkuru iekārtu padarot par «gudro». Rozete ļaus attālināti ieslēgt vai izslēgt jebko, kas tajā ir iesprausts - gludekli, ventilatoru, eļļas radiatoru. Gudrās mājas asistents ļauj ar balss komandām kontrolēt visas ierīces, kā arī regulēt mājas apgaismojumu, mainot tā intensitāti un krāsas.

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

CRM ieviešanu ieskauj liels skaits mītu.

Vai mums tiešām ir vajadzīga CRM platforma? Vai ieguldījums atmaksāsies? Bet mums viss ir kārtībā!

Izmantojot Salesforce, mēs atbalstījām daudzu uzņēmumu transformāciju, palīdzot uzlabot veiktspēju un optimizēt uzņēmējdarbības operācijas.

Aplūkosim biežāk uzdotos jautājumus par labāku uzņēmējdarbības pārvaldības praksi.

Mīts: mums nav vajadzīga CRM platforma!

Vai jūs sniedzat saviem klientiem komerciālus piedāvājumus? Vai nedēļas uzdevumu organizēšanai izmantojat kalendāru? Vai kopīgi lietojat sapulces protokolus un citu svarīgu informāciju? Vai jūs sekojat līdzi jums un jūsu kolēģiem uzticēto uzdevumu izpildei?

Apsveicam! Jūs jau izmantojat DIY CRM platformu.

Regeja mūzika ceturtdien iekļauta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, atzīstot to par nozīmīgu elementu starptautiskajā «sarunā» par tādiem jautājumiem kā netaisnība, pretošanās, mīlestība un cilvēcīgums.

Regeja mūzika radās pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados Jamaikā, apvienojot sevī vairākus citus žanrus. Regejs ātri kļuva populārs ASV un Lielbritānijā, kur pēc Otrā pasaules kara bija pārcēlušies uz dzīvi daudzi jamaikieši.

Regejs bieži uzskatīts par apspiesto cilvēku mūziku un dziesmās tika runāts par sociālpolitiskiem jautājumiem un nevienlīdzību. Šis mūzikas stils tiek saistīts arī ar rastafariānismu.

Grupas «Toots and the Maytals» 1968.gada singls «Do the Reggay» bija pirmā populārā dziesma, kurā izskan vārds «regejs». Pēc tam Bobs Mārlijs un viņa grupa «The Wailers» radīja tādus regeja hitus kā «No Woman, No Cry» un «Stir It Up.»

Jamaika pieteica regeja iekļaušanu UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā šogad UNESCO sanāksmē Maurīcijā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēmusi lēmumu piemērot soda naudu AS "Baltic International Bank" 1,556 miljonu eiro apmērā par trūkumiem bankas iekšējās kontroles sistēmā, informē FKTK.

Bankai noteikti vairāki tiesiskie pienākumi, tostarp noteiktajā termiņā ir jāiesniedz FKTK izvērtēšanai pasākumu plāns konstatēto pārkāpumu un trūkumu novēršanai, kā arī jāveic iekšējās kontroles sistēmas neatkarīgs izvērtējums.

FKTK 2018. gadā bankā veica klātienes pārbaudi, kā arī pēc tam klātienes mērķa pārbaudi, kuru laikā FKTK konstatēja, ka bankas iekšējās kontroles sistēmas pilnībā neatbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (turpmāk – NILLTPFN) normatīvo aktu prasībām.

Banka nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTPFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu normatīvo aktu prasību ievērošanu, piemēram: banka vairākos gadījumos nebija veikusi pietiekamas darbības, lai pārliecinātos, vai norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Ir būtiski mainījusies cilvēku attieksme gan pret darba vidi un iekārtojumu, apstākļiem, gan arī pret pašu darbu kā tādu. Domāšanu «eju uz darbu» kā vienkāršu vietu, kur strādāt, nomaina ideja «eju strādāt» un sasniegt konkrētus rezultātus tam piemērotā vidē.

Augstākminēto apsvērumu rezultātā modernais birojs veidojas kā viedo tehnoloģiju un cilvēku labsajūtas apvienojums. Labsajūtu nodrošina gan piemērota fiziskā vide, piemēram, augsti griesti veicina brīvu un radošu domāšanu, gan ērts iekārtojums, gan parocīgi tehnoloģiskie risinājumi. Rezultātā ieguvēji ir visi: modernie superbiroji veicina produktivitāti, ļauj elastīgi plānot darbinieku noslodzi un nodrošina optimālas uzturēšanas izmaksas.

Uzskatu, ka ideja par biroju kā visērtāko vietu, kur konkrētais cilvēks var sasniegt vislabākos profesionālos rezultātus un izpildīt uzņēmuma vai organizācijas uzstādītos mērķus, ir vienlīdz piemērojama gan privātiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldes iestādēm. Galu galā valsts pārvalde ir sabiedrības spogulis – ja mēs maināmies, ir tikai loģiski, ka mainās arī oficiālās valsts iestādes.

Jābūt gataviem lielai klientu zvanu plūsmai jebkurā laikā.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli, tādējādi zaudējot klientus. Tajā pašā laikā pakalpojumu automatizācija nākotnē ieņems aizvien lielāku lomu, taču arī cilvēciskais faktors, visdrīzāk, tuvākajā laikā saglabāsies.

Nenotiek strauji

Katrs uzņēmuma neatbildētais zvans var veicināt klientu lēmumu zvanīt konkurentam, tādējādi, jo vairāk nepaceltu tālruņa zvanu, jo lielāka varbūtība zaudēt klientus. Kompānijas patlaban meklē iespējas, kā ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, samazināt atbildes gaidīšanas laiku un citus rādītājus. Lielās kompānijas cenšas sekot līdzi laikam un ievieš jaunus pasākumus, taču nereti šis process notiek pārāk lēni, tādējādi pasliktinot arī uzņēmuma darbības rādītājus. Kā liecina Tele2 veiktais pētījums, kopumā aptuveni trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav iegādājušies kādu produktu vai pakalpojumu, jo nav varējuši sazvanīt uzņēmumu. Daudziem uzņēmumiem varētu šķist, ka telefona zvani vairs nav būtiski preču vai pakalpojumu pārdošanā, taču 67% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka klienti viņiem zvana pa telefonu, lai uzzinātu par precēm vai pakalpojumiem un tos iegādātos, skaidro Tele2 komercdirektors Raivo Rosts. Biežākie iemesli, kādēļ netiek atbildēts uz klientu zvaniem, ir atšķirīgi, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% zvanu tiek saņemti ārpus uzņēmuma darba laika, bet 29% gadījumu klientu konsultanti ir aizņemti, runājot pa tālruni ar citu klientu.

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.

Kopš brīža, kad izsludinātās pandēmijas dēļ šķita - pasaule apstājas, pagājis jau vairāk nekā mēnesis. Analizējot procesus, caur kuru centrifūgu ir izgājusi lielākā daļa Latvijas uzņēmējdarbības pārstāvju, skaidri iezīmējas četri posmi.

Apjukums, ātri (daļēji haotiski) lēmumi, pielāgošanās un rīcība. Protams, kādam ir izdevies vairāk un citam mazāk veiksmīgi iziet cauri visiem posmiem. Arī mēs kā uzņēmums esam mācījušies un auguši.

Manuprāt, šobrīd esam nonākuši punktā, kad sentiments par dzīvi pirms un pēc 13. marta vai iedomu sapņus, ka "pēc šī" viss būs kā iepriekš, jānoliek malā. Būs – citādāk! Un tikai no mums katra būs atkarīgs, vai spēsim mainīties un nonākt uz uzvarētāju pjedestāla. Ir viennozīmīgi skaidrs, lai mēs tur nonāktu, nepieciešams transformēties jaunā kvalitātē.

Šodien, atbildot uz jautājumu, kādi ir mūsu komandas būtiskākie secinājumi un ieguvumi pēdējā mēneša laikā, skaidri iezīmējas trīs – esam iemācījušies strādāt daudz efektīvāk, radušās idejas, kā nākotnē līdzsvarot personīgo un darba dzīvi, esam nemitīgā elastības treniņā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) turpinās biznesa inkubatoru 2020.gada pavasara uzņemšana, kuros var pieteikties jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai.

Iedrošinot uzņēmējus un biznesa ideju autorus, savā uzņēmējdarbības pieredzē dalās trīs LIAA biznesa inkubatoru inkubācijas programmas dalībnieki - "Coffee Pixels", Laima Jurča un "Gizzo".

Coffee Pixels - batoniņi veselīgākai kafijas patērēšanai

Strādājot kafijas industrijā, SIA "Solid Coffee" līdzdibinātājs Raivis Vaitekūns uzzināja, cik atkritumu rada kafijas piegādes ķēde - no kafijas audzētavas fermā līdz pat kafijas dzērienam tasītē. Tad arī tika uzsākti meklējumi labākajam risinājumam, kas varētu novērst kafijas nozares radīto piesārņojumu vismaz lietotāja posmā. Tā kā uzņēmuma komandai bija labas zināšanas par kafiju, arī kvalitātes standarti bija augsti. Iepriekš iegūtā kompetence kafijas jomā ļāva radīt produktu, kas ir ne tikai videi draudzīgs, bet arī kvalitatīvāks par alternatīvām tirgū. Uzņēmums sāka saņemt komplimentus no cilvēkiem par produkta kvalitāti, un "Coffee Pixels" komanda saprata, ka idejai ir labs potenciāls, turklāt ļoti lielā nozarē.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

Rīgā bāzētais latviešu jaunuzņēmums «Gamechanger Audio» ražo unikālus, inovatīvus ģitāru pedāļus, ar kuriem divu gadu laikā aizsniedzies līdz klientiem, kuru vidū ir pasaulslaveni mūziķi ne tikai mūsu kontinenta pusē, bet arī Amerikas Savienotajās Valstīs un citviet.

Kā tik daudz izdevies panākt tik īsā laikā, uzņēmuma līdzdibinātājs Didzis Dubovskis stāsta pieticīgi: «Pasaule vēl nav iekarota – mēs esam pārdevuši ap 3000 pedāļu, bet pasaulē ir vairāk nekā 50 miljoni ģitāristu, kam kaut kas no mūsu produkcijas būtu interesants... Mēs tos piedāvājam internetā un dažos veikalos ASV un Eiropā, taču, ņemot vērā, cik tur ir daudz mūziķu, mūzikas veikalu un cik liela interese par šo visu, turklāt ģitāra ir ASV nacionālais instruments, mums vēl ir daudz, kur tiekties.»

«Pirms diviem gadiem bija noiets aptuveni astoņu mēnešu ilgs ceļa posms, kas faktiski bija darbs pa vakariem. Sākumā tas vairāk bija inženieriem, kuri ieguldīja savas zināšanas un laiku, izstrādājot prototipu, taču arī pārējiem tas bija otrs projekts paralēli pilna laika darbam,» turpina Didzis. «Vēl tikai pērn bijām komanda četru cilvēku sastāvā, ik pa brīdim izmantojot daudzu draugu palīdzību, kuri pieslēdzās mums uz konkrētu projektu laiku, savukārt šogad jau esam izauguši līdz 15 cilvēku kolektīvam. Pirmie darba augļi sāka nākt, kad katrs no mums projektā jau bija ieguldījis apmēram 1500 stundas. Manuprāt, agrākais, kad vari novērtēt savu ideju, ir tikai tad, kad esi tajā ieguldījis vismaz 500 stundas reāla darba. Varbūt pat nepieciešamas tai veltīt kā minimums 1000 stundu, pēc tam gan jāveic kopsavilkums, lai saprastu, kas tad rezultātā ir sanācis un kā virzīties tālāk. Kad pirmais produkts Plus Pedal bija tikai prototipa stadijā, mēs startējām grantu programmā Atspēriens. Jāatzīst, ka pirmajā reizē mūsu idejai nenoticēja un neizdevās piesaistīt finansējumu. Pēc tā nepadevāmies un piedalījāmies vēlreiz, otrajā reizē iegūstot 15 000 eiro lielu atbalstu. Tas bija nozīmīgs finansiālais atbalsts uzņēmuma attīstībai. Vēl mums ļoti daudz palīdzēja plašais kontaktu loks, sākot ar inženierijas draugiem, biznesa paziņām, tostarp resursiem Rīgā – kaut vai konsultāciju ziņā. No mentoriem sākumā mums lielu atbalstu sniedza mūziķis un uzņēmējs, veikala Nartiss.lv vadītājs Vairis Nartišs. Viņš mūs paņēma kā līdzdalībniekus savā stendā izstādē Winter NAMM 2017. Tāpat viņš palīdzēja arī ar savu ticību – gan mums, gan mūsu idejai.»

Rakstot par ES fiskālās politikas aktualitātēm, kas jau pēc pāris gadiem ietekmēs mūsu dzīvi arī Latvijā (DB 05.12.), manī raisījās pretējas izjūtas. No vienas puses, ir optimisms, ka, gudri reaģējot uz laikmeta izaicinājumiem, dzīve tiešām var kļūt cerīgāka un labāka. Visa veida ģeopolitiskās, etniskās un sociālekonomiskās fobijas un frustrācijas var arī saprātīgi analizēt, apzināt reālās problēmas un radīt sakacinātajam elektorātam mierinošas un skaidri komunicējamas politiskās iniciatīvas. Piemēram, «imigranti atņem mums darba vietas» argumentu var neitralizēt ar kvalitatīvu arodapmācību un mūžizglītību.

Gudra fiskālā politika nozīmē fokusētu, pragmatisku un reizē arī patiesi empātisku sociālo politiku un attiecīgus ES un pašmāju budžeta tēriņus. Šāda politika ir ne vien iespējama, bet arī neizbēgami nepieciešama, jo «alternatīvas» ir apokaliptiski scenāriji līdz pat Eiropas lielā sasnieguma – vienotā tirgus – sabrukumam un pašas ES fragmentācijai, ja vienotā tirgus labumi un ES politikas iespējas netiks pilnvērtīgi komunicētas un izmantotas tālāk līdz pat tantei Bauskā.

Gudra jeb šai gadījumā piemērotāk būtu teikt – vieda - politika ir nevis tradicionālā tirgus un sociālo iztrūkumu kompensēšana, nomētājot problēmu ar naudu, bet gan motivējošu, iesaistošu atbalsta instrumentu radīšana. Turklāt valdība un publiskais sektors ir aizvien mazāk kompetents noteikt, kas tieši šie instrumenti ir. Tāpēc inovācijas ekonomikā, arī sociālekonomiskās nelīdzsvarotības izlīdzināšanas konkrētie veidi lielā mērā ir jāatstāj pašu cietušo jeb to interešu grupu un iesaistīto industriju ziņā. Tiesa, jānotiek tam ir ar ļoti modru, empātisku un politiskā atbalsta instrumentu radīšanā un pielāgošanā elastīgu publiskā sektora klātbūtni.

IKT pakalpojumu sniedzējs Bite Latvija pēc pusgadu ilgas cīņas saņēmis pozitīvu SPRK lēmumu, kas atļauj uzņēmumam ar grupā ietilpstošo uzņēmumu, elektronisko pakalpojumu sniedzēju Unistars kopīgi izmantot 5G attīstīšanai nepieciešamās frekvences, līdz ar to šobrīd visiem mobilo sakaru operatoriem ir iespējas attīstīt 5G tīklu.

Par Bite Latvija plāniem un tirgus redzējumu Dienas Biznesa jautājumi uzņēmuma izpilddirektoram Arūnam Mickevičam (Arunas Mickevicius).

Nupat SPRK atļāva Bite Latvija izmantot meitas uzņēmuma rīcībā esošo 5G frekvenci, un var teikt, ka tirgus ir vaļā. Esat gatavi? Kas notiek tālāk?

Jā, jautājums par 5G frekvences kopīgu izmantošanu ir noslēgts. Kopumā 5G tīkla attīstība ir mūsu stratēģiskā prioritāte. Līdz ar pozitīvu SPRK lēmumu aktīvi strādāsim pie tā, lai attīstītu mūsu 5G kopā ar partneri Ericsson, piedāvātu augstas kvalitātes 5G pakalpojumus kā mājsaimniecību, tā juridisku personu vajadzībām. Gaidot atļauju par 5G frekvenču kopīgu izmantošanu, mēs jau paralēli veicām priekšdarbus, sagatavojot tīklu 5G, aprīkojot bāzes stacijas ar nepieciešamajām iekārtām, kā arī strādājot pie pakalpojumu attīstīšanas. Līdz ar to 5G pakalpojumus mēs varējām nodrošināt pat ātrāk, ja vien nebūtu bijis tik ilgs apstiprināšanas process. Šobrīd varam teikt, ka esam gatavi startēt 5G tīklā ar jauniem piedāvājumiem, turklāt šobrīd mēs to ne tikai varam, bet arī drīkstam darīt. Par 5G komerciālajiem pakalpojumiem paziņosim šomēnes. Tuvāko piecu gadu laikā tīkla attīstībai budžetā esam paredzējuši aptuveni 70 miljonu eiro investīcijas. Jāpiebilst, ka šie 70 miljoni eiro ir iezīmēti atbilstoši šā brīža aprēķiniem par situāciju tirgū un šā brīža izmaksām, bet potenciāli runa varētu būt arī par lielāku summu. Līdz ar šiem ieguldījumiem esam iecerējuši nodrošināt modernāko nākamās paaudzes tīklu Latvijā. Plānojam, ka līdz 2023. gada beigām Bites tīklā būs 350 5G bāzes stacijas, mūsu 5G tīkls aptvers 30% Latvijas teritorijas un teju 50% Latvijas iedzīvotāju. Tuvākajā laikā plānojam atklāt 200 5G bāzes stacijas tādās Latvijas pilsētās kā Rīga un tās apkārtne, Jūrmala, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Valmiera, Jelgava, Ventspils, Jēkabpils, Ogre, Sigulda, Kuldīga, Cēsis, Aizpute un citviet.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies Eiropas Savienības un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Saņemot FKTK uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā.

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi.

Līdz 17.septebrim iespējams pieteikties konkursā uz trim AS "Rīgas siltums" valdes locekļa amata vietām, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Uzņēmums meklē trīs valdes locekļus ar dažādām kompetencēm.

Vienam valdes loceklim jābūt ar kompetenci siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanā, remontā un attīstībā. Otram valdes loceklim jāpiemīt kompetencei siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas objektu uzturēšanā, remontā un attīstībā. Savukārt trešajam valdes loceklim ir jābūt ar kompetenci stratēģiju izstrādes un ieviešanas jomā, jaunu biznesu izveides un attīstības jomā.

Visiem trim amatiem izvirzītās prasības ir līdzīgas, piemēram, valsts valoda jāpārvalda vismaz C1 līmenī, bet angļu valoda - vismaz B2 līmenī. Tiek sagaidīts, ka kandidātiem būs augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, vadībzinātnēs, finansēs un ekonomikā, tiesībzinātnēs vai līdzvērtīgā jomā, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā "Rīgas siltumā". Turklāt maģistra vai doktora grāds šajās jomās būs uzskatāms par priekšrocību.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.