Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Latvijas vārds pasaulē

Šobrīd noris sīva cīņa pasaules līmenī, lai attīstītu labākos 3D optiskos risinājumus, kas sniegtu aizvien skaidrāku attēlu līdz smalkākajām niansēm, kā arī mazinātu slodzi acīm. Arī Latvijas vārds tiek pieminēts šajā jomā, jo pašmāju uzņēmums "LightSpace Technologies" tiek globāli atzīts kā viens no vadošajiem uzņēmumiem telpisku 3D attēlu displeju izstrādē. Pretēji mums ikdienā sastopamajiem tradicionālajiem 2D ekrāniem, 3D ekrāni sastāv no vairākām plaknēm, kas imitē vizuālu dziļuma sajūtu objektos, kā arī displejs ietver 360 grādu skatu. Tā kā cilvēki apkārtējo vidi redz kā 3D, tad 2D ekrānu maiņa ļaus digitālajam saturam kļūt vieglāk uztveramam.

"LightSpace Technologies" ir 3D optisko risinājumu uzņēmums, kas attīsta "atslēgas" tehnoloģijas multi fokāliem AR galvas displejiem un nākotnes hologrāfiska attēla lightfield un volumetric 3D attēla displejiem. Iesniegti jau 9 patentu grupu pieteikumi un saņemti apstiprinājumi 4 ASV patentiem. Uzņēmums sadarbojas un piegādā savus tehnoloģiskos risinājumus tādiem pirmā līmeņa VR/ AR tirgus līderiem kā "Microsoft", "Samsung", "Amazon" un "Facebook".

Aplūkojot uzņēmuma mājaslapu vai LinkedIn profilu var redzēt, ka "LightSpace Technologies" komanda - CEO Ilmārs Osmanis, MD Madara Kļaviņa-Kalnmale un R&D vadītājs Dr.Sci. Krišs Osmanis burtiski nes Latvijas vārdu pasaulē, teju katru mēnesi uzstājoties konferencēs un piedaloties expo visā pasaulē. Uzņēmums ir paguvis vairākas reizes piedalīties nozares konferencēs viscaur ASV un pat atrādīt produktu NASA un NATO. Globālās pandēmijas dēļ uzņēmuma reprezentācija un aktivitātes nav mazinājušās, bet gan ir pārnestas uz virtuālo vidi.

Ņemot vērā, ka uzņēmums ir biržā "Nasdaq Riga" kotētā uzņēmuma "HansaMatrix" asociēts uzņēmums, tad "HansaMatrix" biržas sistēmā mēdz publiskot nozīmīgākās ziņas par "LightSpace Technologies". Pēdējā ziņojumā tika vēstīts, ka tiek izstrādāts revolucionārs profesionāla pielietojuma multi fokāls 3D papildinātās un jauktās realitātes galvas displejs, kas jau ir atzinīgi novērtēts starp industrijas līderiem kādas konferences ietvaros. Rodas iespaids, ka viss iet uz "urrā!" taču paša Ilmāra Osmaņa teiktais ziņojuma beigās rada pārdomas – "(...) Tehnoloģija pieejama jau šobrīd, un nav nepieciešams gaidīt uz papildus tehnoloģiskiem izrāvieniem, lai sāktu šādu produktu izstrādi".

Kas ir nepieciešams?

Baltijā redzam daudzus uzņēmumus, kas jau ir piesaistījuši pirmos investorus - vai tie būtu 3F – family, friends and fools*, vai biznesa eņģeļi. Šīs investīcijas nereti tiek piesaistītas, kad produkts vēl ir tikai idejas līmenī vai ļoti agrā stadijā. Iespējams, ka ir jau paveicies iesniegt projektu un saņemt kādu Eiropas grantu. Taču nākamais posms, piesaistīt turpmākos investorus, kamēr vēl nav stabila ikmēneša apgrozījuma un klientu loka, ir tikpat grūts, ja ne grūtāks. Jo inovatīvāks un tehnoloģiski sarežģītāks uzņēmums, jo sarežģītāk ir turpināt "iet uz priekšu", jo, lai izceltos pasaules līmenī, ir nepieciešami gan starptautiski partneri, lai turpinātu attīstīt produktu konkrētajās nozarēs, gan investori, kas palīdzētu ar finansiālo slogu.

Lielākoties Baltijas uzņēmumos investē pašmāju investori, vai tie būtu privātie vai riska kapitāla fondi. Piemēram, Igaunijā ir vērojams spēcīgs "Skype" efekts, jo sākotnējie "Skype" darbinieki radīja aizvien jaunus un veiksmīgus uzņēmumus, piemēram, "Transferwise". Turklāt turību guvušie uzņēmēji turpināja ieguldīt atpakaļ vietējā jaunuzņēmumu ekosistēmā, tādējādi veicinot investīciju pieejamību. Daži no šiem smagsvariem investēja "Bolt" pašos pirmsākumos, kas rezultējās vēl vienā igauņu vienradzī jeb jaunuzņēmumā, kas ir sasniedzis 1 miljarda vērtību. Tādi uzņēmumi kā "Transferwise", "Bolt" un nesen izziņotais pirmais Lietuvas vienradzis "Vinted" palīdz vērst ārvalstu investoru uzmanību Baltijas virzienā, taču daudzi aizvien izvēlas pievērt acis uz investīciju iespējām šajā reģionā (abus valuācijas aprēķinus klāstīja pirms pandēmijas, tātad ir iespējams, ka tie ir būtiski mainījušies).

Laukā no pelēkās zonas

Pieredze rāda, ka realitātē ārvalstu investori bieži vien pat nav informēti par tām investīciju iespējām, ko piedāvā mūsu reģions. Turklāt, ņemot vērā, cik vidēji noslogoti ir šie investori, kam ik dienu pakaļ dzenas vairāki desmiti, ja ne simti uzņēmēju un to pārstāvju, tad jāteic, ka paši pēc savas iniciatīvas reti kurš vispār palūkosies Baltijas virzienā. Teju ikviens var atsaukt atmiņā kādu gadījumu, kad ir nācies izskaidrot kādam, kur atrodas Latvija un ka tā nav daļa no Krievijas. Tāda aizvien ir realitāte arī starp investoriem - Baltija vairumam ir nepazīstams reģions, kā arī tas nereti tiek asociēts ar Krieviju. Riska kapitālisti ir ļoti ģeogrāfiski koncentrēti, aptuveni puse no vispasaules riska kapitāla investīcijām nonāk piecās pilsētās, Sanfrancisko (Silīcija ieleja) būdama viena no tām.

Baltijā inovatīvu ideju un jaunuzņēmumu netrūkst, taču, lai konkurētu pasaules līmenī, mums ir jāņem vadība savās rokās, kā to dara "LightSpace" komanda ar savu nezūdošo entuziasmu piedaloties visās industrijai nozīmīgās konferencēs un izstādēs, tiekoties ar pārstāvjiem no visas pasaules. Tāpat kā biznesā, arī ārvalstu investīciju piesaistē viss nonāk pie pārdošanas prasmēm – ja paši nestāstīsim par sevi, tad pretī neko nesaņemsim, lai arī cik labs uzņēmums būtu.

Priekšgājēji

Lai arī cik sarežģīta kapitāla piesaiste neizklausītos, jāatceras, ka nedrīkst mest plinti krūmos, jo gandrīz katrs jaunuzņēmējs ir bijis tieši tādā pašā starta pozīcijā. Turklāt vairāki mūsdienās miljardus eiro vērti uzņēmumi ir saskārušies ar investoru atteikumiem. Tā, piemēram, 2008. gadā trīs draugi izdomāja mest izaicinājumu viesnīcu biznesam un vērsās pie investoriem, piedāvājot 10% (150 tūkst. dolāru) sava uzņēmuma. Mūsdienās šo uzņēmumu pazīstam kā dažu desmitu miljardu eiro vērto "Airbnb". Vēlāk viens no līdzdbinātājiem Brian Chesky publicēja dažas no atteikuma vēstulēm, kuras lielākoties bija copy-paste veidnes noraidījumi. Kopumā "Airbnb" atteica 7 investori.

Toties cita vienradža "Adaptive Insights", biznesa plānošanas programmatūras, līdzdibinātājs Robert Hull piedzīvoja 70 atteikumus, kas neatturēja klauvēt pie nākamajām durvīm, līdz tika saņemta pozitīva atbilde. Toties citiem uzņēmējiem viņš iesaka neieciklēties uz atteikumiem, bet gan fokusēties uz savu biznesu.

Mēļo, ka "Google" dibinātājiem savā laikā investoru piesaiste bijusi tik grūta, ka uzņēmums teju tika pārdots par miljons dolāriem. Taču investors noraidīja šo piedāvājumu. Piecus mēnešus vēlāk divi investori investēja 25 miljonus dolāru. Kā redzam šobrīd, "Google" (Alphabet Inc) ir viens no vērtīgākajiem uzņēmumiem pasaulē. Toties "MongoDB", programmatūras un datubāzes atbalsta nodrošinātājs, līdzdibinātājs Kevin Ryan ir izteicies, ka pašos pirmsākumos pat nācies lūgties investoriem, lai saņemtu naudu uzņēmuma tālākai attīstībai. Šobrīd "MongoDB" ir biržā tirgots uzņēmums ar gandrīz 8 miljardu dolāru tirgus kapitalizāciju.

Var saprast arī investoru pusi, jo investēt inovatīvos uzņēmumos ir riskanti. Tā, piemēram, "Bessemer Venture Partners" savā mājaslapā ir izveidojis anti-portfolio, godinot tos uzņēmumus, kuros nekad neinvestēja (un vēlāk koda pirkstos). Tai skaitā ir arī "ebay" ("Pastmarkas? Monētas? Komiksi? Tu laikam joko... Bez domāšanas – nākamais!"). Arī tādi uzņēmumi kā "Apple" un "Facebook" ir saskārušies ar investoru atteikumiem, mācījušies no savām kļūdām un neatlaidīgi gājuši uz priekšu.

Turklāt ne vienmēr ir jābūt ar tehnoloģijām saistītam uzņēmējam vai uzņēmējam kā tādam, lai dzirdētu atteikumu. Dž. K. Roulingai atteica ducis izdevēju līdz kāds beidzot teica "Jā" Harija Potera grāmatas publicēšanai.

Atrast pareizos partnerus

Aptuveni 90% no visiem jaunuzņēmumiem tiek likvidēti. Viens no izplatītākajiem iemesliem ir kompetences un finansējuma trūkums. Tieši tāpēc ir svarīgi atrast pareizos cilvēkus, ar kuriem kopā virzīt uzņēmumu tālāk gan produkta izstrādē un uzņēmuma pilnveidošanā, gan investīciju piesaistē. Jaunu partneru piesaistei ir jāpieiet kritiski, izvērtējot visus plusus un mīnusus, ko iesaistītā puse var "pienest galdam". Jāatceras, ka viena no svarīgākajām lietām investoru acīs ir komanda, tas ir, kompetence, ko tā sniedz, un mērķtiecība.

Viens no mazāk izmantotiem palīgiem kapitāla piesaistes jautājumā Baltijā ir investīciju bankas, kurām ir pazīstams plašāks investoru loks ar esošām klientu attiecībām. Jāņem vērā, ka vairākumam investoru ir svarīgi pazīt cilvēkus, kuri pie tiem dodas ar investīciju ieteikumiem. Svešinieks, uzradies no zila gaisa, vislabākajā gadījumā saņems vēsu atteikumu.

Vietējo investīciju banku nav daudz, turklāt katrai ir savas stiprās puses. Dažām galvenais fokuss ir uz publiskajiem tirgiem visā Baltijā, citām konkrēti sektori, piemēram nekustamā īpašuma darījumos. M&A darījumi ir vēl viens atsevišķs lauciņš.

Ķert iespējas

Pavisam nesen tika apstiprināta ES fondu programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) finansējumu piesaistei kapitāla tirgos, kas ir pirmā šāda veida programma Baltijas valstīs. Tās ietvaros nākamo trīs gadu laikā ir plānots atbalstīt vismaz 20 MVU sekmīgai akciju vai parāda vērtspapīru emisijai biržā. Atbalsta veids ir grants (dāvinājums), kas segs līdz 50% no kopējām sagatavošanās izmaksām, bet ne vairāk kā 100 000 eiro akciju emisijas un 20 000 eiro obligāciju emisijas gadījumā.

Plaši tiek apspriests, ka izmaksas, lai piesaistītu kapitālu un rezultātā nonāktu biržā, ir salīdzinoši augstas, īpaši, ja runājam par IPO (Initial Public Offering jeb sākotnējais publiskais piedāvājums). Nereti uzņēmumam ir jāizdara vairāki "mājasdarbi" pirms tas ir gatavs iziet biržā, jo biržā kotētiem uzņēmumiem ir piemērojamas stingrākas prasības, piemēram, regulāra finanšu pārskatu iesniegšana un svarīgas informācijas publicēšana.

Lai arī biržā kotētiem uzņēmumiem ir stingrākas prasības kā rezultātā tiek veicināts caurspīdīgums, kas nereti nozīmē papildu galvassāpes vadībai, tai tomēr ir vairāk plusu kā mīnusu. Birža sniedz redzamību un atpazīstamību gan vietējā, gan pasaules līmenī. Kad iesniegsiet ziņas par uzņēmumu biržā, tad redzēsiet, ka tās ātri vien tiek izplatītas medijos. Birža ir arī kvalitātes zīme gan starptautiskiem partneriem, gan esošiem un topošajiem darbiniekiem. Turklāt, ir iespēja izlaist akciju opcijas kā papildu stimulu vadošajiem darbiniekiem.

Birža ir iespēja esošiem akcionāriem "iziet" no savām pozīcijām, neliekot spiedienu uz pārējiem akcionāriem darīt to pašu. Taču paralēli tam, ka kapitāla piesaiste caur vērtspapīriem diversificē kapitāla avotus, tas ir, uzņēmumam nav jāpaļaujas tikai uz banku finansējumu, atkārtota kapitāla piesaiste caur biržu ir krietni ātrāka un ar zemākām izmaksām.

Šī jaunā programma sniedz unikālu iespēju augošiem uzņēmumiem, praktiski nepieceļoties no dīvāna, iegūt līdzfinansējumu kapitāla piesaistei. Lai arī ir jāiegulda sākotnējs darbs programmas dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanā līdz š.g. 5. septembrim (pirmā kārta), ja uzņēmums tiek apstiprināts, tam ir doti 2 gadi, lai veiktu (vai arī izlemtu neveikt) vērtspapīru emisiju. Pieteikšanās programmā ir lielisks ieguldījums uzņēmuma nākotnē, ņemot vērā, kādas iespējas tas paver un apzinoties, ka uzņēmumam pēc noteiktā laika nav pienākuma veikt emisiju, ja tas vairs nav aktuāli.

*vairāk par programmu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā www.cfla.gov.lv zem izsludinātajām atlasēm

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien pieņēma kapitāla tirgus atveseļošanas paketi, kas ir daļa no komisijas vispārējās stratēģijas atlabšanai pēc Covid-19 krīzes, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paketē ir ierosinātas mērķtiecīgas izmaiņas kapitāla tirgus noteikumos, kas veicinās lielākus ieguldījumus ekonomikā, ļaus ātri rekapitalizēt uzņēmumus un palielinās banku spēju finansēt atveseļošanos, norādīja Komisija.

EK 28.aprīlī jau bija ierosinājusi Banku nozares paketi, lai atvieglotu banku aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā (ES), savukārt, piektdien pieņemto pasākumu mērķis ir palīdzēt kapitāla tirgiem sniegt atbalstu Eiropas uzņēmumiem, lai tie atgūtos no krīzes.

Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis (JV) norādīja, ka EK turpina centienus palīdzēt ES iedzīvotājiem un uzņēmumiem jaunā koronavīrusa krīzes un tai sekojošās atveseļošanās laikā. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt kapitālu publiskajos tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK sākusi diskusiju par kapitāla tirgus attīstības iespējām

Zane Atlāce - Bistere, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) sākusi diskusiju par kapitāla tirgus attīstības iespējām, informē komisijas pārstāvji.

FKTK tikšanās ar kapitāla tirgus dalībniekiem turpināsies līdz šīs vasaras vidum, pēc tam tiks apkopoti secinājumi un izstrādāti priekšlikumi turpmākajām nepieciešamajām darbībām Latvijas kapitāla tirgus attīstībai.

FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile atzina, ka, Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir maz attīstīts kapitāla tirgus, par ko liecina, piemēram, salīdzinoši zemā tirgus kapitalizācija pret ikgadējo iekšzemes kopproduktu.

"Lai apzinātu tirgū esošo problemātiku un to risinātu, FKTK aicinājusi nozares ekspertus sniegt savu redzējumu par iespējām kapitāla tirgus attīstībai, daloties savās atziņās par kapitāla tirgu Latvijā, tā izaicinājumiem un iespējamajiem attīstības scenārijiem. Mums ir svarīgi sadzirdēt konkrētus ieteikumus, kas būtu ieviešami kapitāla tirgus attīstības jomā, veicinot regulēta tirgus kā kapitāla piesaistes avota popularitāti un pilnveidotu piekļuvi regulētam tirgum gan uzņēmējiem, gan ieguldītājiem," norāda S. Purgaile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmā pusgada dati liecina, ka Latvijas banku sektors kopumā darbojās ar peļņu. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, tā ir samazinājusies, jo bankas preventīvi veidoja uzkrājumus, prognozējot Covid-19 pandēmijas potenciālo negatīvo ietekmi, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Kopumā Latvijas banku sektors rāda noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā. Covid-19 negatīvā ietekme, pateicoties valsts atbalsta pasākumiem (moratoriji un galvojumu programmas), pilnībā vēl nav novērojama, tomēr nenoteiktība saglabājas augsta, un nevar izslēgt kredītportfeļa kvalitātes pasliktināšanos nākotnē.

2020. gada otrā ceturkšņa beigās moratorijs bija piemērots 11 554 kredītiem par kopējo summu 1,168 miljardi eiro jeb 8.87% no kopējā kredītiestāžu kredītportfeļa apjoma. No visiem moratorijā esošiem kredītiem 67% ir juridisko personu kredīti (pēc kredītu apjoma) un 33% fizisko personu kredīti. Kā arī 33 kredīti līdz 2020. gada otrā ceturkšņa beigām bija saņēmuši Altum garantiju saistībā ar Covid-19 krīzes atbalstu uzņēmumiem. To kopējais apjoms bija 43 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu Latvijā uzsācis pirmais uz ilgdzīves medicīnas uzņēmumu atbalstu vērstais riska kapitāla fonds "LongeVC" un izziņojis pirmo pārdošanas darījumu, informē fonda pārstāvji.

"LongeVC" ir jauns riska kapitāla fonds, kura padomē iesaistījušies pasaulē zināmākie ilgdzīves (longevity – angļu val.) nozares eksperti. Fonds orientēsies uz agrīnas stadijas jaunuzņēmumu atbalstu, un tā bāzes vieta būs Latvija.

Viens no fonda partneriem ir Sergejs Jakimovs – uzņēmējs, kurš Latvijā veiksmīgi attīstījis vairākus zinātnes jaunuzņēmumus akseleratora "Komercializācijas Reaktors" ietvaros. Paredzams, ka fondā pieejamais finansējums būs 35 miljoni dolāru.

"Mēs vēlamies piesaistīt jaunuzņēmumus no visas pasaules. "LongeVC" riska kapitāla fonds būs īpaši noderīgs jaunuzņēmumiem, kas vēlas piesaistīt sēklas stadijas investīcijas un finansējumu A investīciju raunda ietvaros. Visā pasaulē tieši šīs stadijas jaunuzņēmumiem nav plašu iespēju. "LongeVC" nav svarīga uzņēmuma atrašanās vieta. Jau tagad par fondu interesi ir izrādījuši uzņēmumi no Eiropas, Āzijas un arī ASV. Tā vietā mūsu fokuss būs uz atbalstu jaunuzņēmumiem, kuri strādā ilgdzīves un biotehnoloģiju jomā," attīstības plānus komentē S. Jakimovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai esam gatavi pazaudēt veselu nozari Lietuvai?

Monta Geidāne - ABSL Latvia izpilddirektore, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemas pievienotās vērtības darba vietas jeb zvanu centri - tā visbiežāk Latvijā tiek raksturoti Starptautiskie biznesa pakalpojumu centri (SBPC), šķietami konsekventi ignorējot to, ka tieši šī ir nozare, kas pēdējos gados sniegusi vienu no lielākajiem ieguldījumiem tādu nozīmīgu jomu attīstībā kā datu zinātne un robotika.

Vēsturiski veidojušies stereotipi ir novecojuši un zināmā mērā bremzē valsts ekonomisko attīstību. Atstājot novārtā šo būtisko nozari, mēs ne vien zaudējam darba vietas ar konkurētspējīgu atalgojumu, starptautisku darba vidi, izaugsmes iespējām, profesionālajām apmācībām un lērumu citu labumu, bet arī labprātīgi atsakāmies no mūsu pašu dzīves apstākļu uzlabošanas, neveicinot tādu saistīto jomu attīstību pilsētā kā modernu biroja ēku būvniecība, dzīvojamo platību attīstība, pilsētas infrastruktūras pilnveide u.c.

Lietuva, īpaši Viļņa, ir bijusi veiksmīgs piemērs tam, lai laikus pārkāptu šiem stereotipiem un jēgpilni valstiskā līmenī strādātu pie šīs nozares uzņēmumu piesaistes. Pēc jaunākajiem datiem Viļņā šobrīd izvietoti 78 SBPC, kas nodrošina 17 tūkstošus darba vietas. Lietuva pat ir gājusi soli uz priekšu un sākusi aktīvi attīstīt arī Kauņu kā pievilcīgu SBPC lokāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ekonomiskais šoks – kurā fāzē atrodas Latvijas uzņēmumi?

Capitalia vadītājs Juris Grišins, 03.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi, apstājoties teju visai ekonomikai, nesen kā piedzīvoja ekonomisko šoku. Tajā uzņēmums parasti iziet cauri trīs fāzēm - izbīlis, stabilizācija un restarts. Šajā laikā kāds rod jaunas izaugsmes iespējas, bet vairums cenšas noturēties virs ūdens, tam nereti tērējot uzņēmuma uzkrāto kapitālu. Taču turpmākai ilgtermiņa stabilitātei tas neizbēgami būs jāatjauno. Jautājums – ar aizdevuma vai investīciju palīdzību?

Bailes bija pirmais, ko uzņēmumi piedzīvoja līdz ar COVID-19 radīto šoku pasaulē. Šajā fāzē valda milzīga neskaidrība un liels pesimisms. Uzņēmumi ieslēdz taupīšanas un izdzīvošanas režīmu. Tiek taupīta uzņēmuma kontā esošā nauda, atliekot rēķinu apmaksu vai uzreiz prasot piemērot atlaides. Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu šādu periodu piedzīvoja vairākās nedēļās, sākot no marta vidus, dažiem tas turpinās joprojām. Kad uzņēmums ir spējis sabalansēt ienākumus ar izdevumiem jaunajā realitātē, seko nākošais posms.

Stabilitātes stadijā neskaidrība par nākotni saglabājas, bet tā vairs nav uzmanības fokusā. Uzņēmumi sāk samierināties ar jauno realitāti un pārkārtojas, lai šajos apstākļos strādāt. Veikali atver interneta vietnes, ražotāji pielāgo vai atrod jaunus produktus, restorāni pievēršas ēdienu piegādei. Tiek izsvērtas idejas jauniem produktiem un pakalpojumiem, kā arī meklēti jauni pārdošanas ceļi un iespējas darbības efektivizācijas virzienā. Šī ir stadija, kurā vairums Latvijas uzņēmumu atrodas tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tehnoloģiju kompānija "Revolut" D līmeņa investīciju raunda, kas tika izziņots februārī, ietvaros piesaistījusi vēl 80 miljonus ASV dolāru.

Februārī "Revolut" piesaistīja 500 miljonus ASV dolāru, un jaunā investīcija palielina šo finansējumu līdz 580 miljoniem ASV dolāru. Jaunais finansējums nav mainījis kompānijas novērtējumu, un tas saglabājas 5,5 miljardu ASV dolāru apmērā.

Finansējums piesaistīts no Sanfrancisko bāzētā privātā riska kapitāla investora "TSG Consumer Partners". Investīcija tiks izmantota, lai paātrinātu kompānijas attīstību Eiropā, kā arī veicinātu jaunu produktu izstrādi.

"Revolut" dibinātājs Niks Storonskijs norādījis, ka uzņēmums nebija plānojis piesaistīt papildu finansējumu, bet "TSG Consumer Partners" esot uzrunājis kompāniju sadarboties ar pievilcīgu piedāvājumu. Ņemot vērā investora pieredzi un uzņēmumus, kuros tas pēdējos gados ieguldījis, nolemts sadarboties. "Tagad, kad D līmeņa investīciju raunds ir noslēgts, mēs varam fokusēties uz bankas pakalpojumiem Eiropā un dubultot mūsu produktu attīstību ASV. Šī brīža apstākļos mēs priecājamies būt tik spēcīgās pozīcijās, lai sniegtu labākus banku pakalpojumus cilvēkiem visā pasaulē," viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt Latvijas ekonomikas strauju izaugsmi pēckrīzes periodā?

Fredis Bikovs, "ABSL Latvia" valdes priekšsēdētājs, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pakāpeniski samazinoties sasirgušo skaitam ar COVID izraisīto infekciju, esam neziņā, vai daļēji uzvarot cīņā, nebūsim pilnībā sagrāvuši Latvijas ekonomiku, sekmējot otro emigrācijas vilni, kas varētu būt līdzvērtīgs iepriekšējai krīzei, kad no valsts aizbrauca 170 000 darbspējīgie iedzīvotāji.

Šis periods izrādījies sarežģīts neskaitāmām nozarēm, tajā pašā laikā krīzes skarti, mēs esam spējuši saskatīt sektorus, tai skaitā starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas spējuši sekmīgi turpināt darbu krīzes apstākļos. Biznesa pakalpojumu nozares asociācija "ABSL Latvia" sagatavojusi priekšlikumus Latvijas valdībai par to, kā veicināt Latvijas ekonomikas attīstību un pārvarēt krīzes radītās sekas, veidojot biznesa vidi, kas pievilcīga gan starptautiskiem investoriem un uzņēmumiem, gan augsta līmeņa speciālistiem no ārvalstīm.

Tieši krīzes laikā iezīmējās, ka eksportējoši uzņēmumi ir būtisks Latvijas ekonomikas dzinējspēks, īpaši vērts atzīmēt starptautisko biznesa pakalpojumu nozari, kas eksportē augsta līmeņa biznesa pakalpojumus tādās jomās kā informāciju tehnoloģijas, grāmatvedība un finanses, klientu serviss, iepirkumi u.c. Tie ir uzņēmumi, kas nodrošina labi apmaksātas darba vietas ar vidējo atalgojumu 1 657 eiro pirms nodokļu nomaksas, starptautiskas karjeras iespējas, modernu birojus, sociālās garantijas un virkni citu labumu, kas nav mazsvarīgi, domājot par dzīves un darba vides kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) atbalsta programmā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem finansējuma piesaistei kapitāla tirgos pieteikušies deviņi uzņēmumi, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Viņa atzīmēja, ka Latvijā ir nepieciešams labi attīstīts kapitāla tirgus, jo bankas nevar un arī nevarēs kreditēt visas uzņēmumu vajadzības.

Tostarp Auziņa-Melalksne pozitīvi novērtēja ES atbalsta programmu finansējuma piesaistei kapitāla tirgos, kuras mērķis bija mudināt mazos un vidējos uzņēmumus kotēt akcijas biržā, palīdzot sakārtot uzņēmumus, lai tie atbilstu visām noteiktajām prasībām. Pieteikšanās atbalsta programmai noslēdzās septembra sākumā.

"Programma ir bijusi veiksmīga," teica Auziņa-Melalksne, norādot, ka šī programma ir viens no nedaudzajiem piemēriem, kur ir identificēta problēma - augstās izmaksas, kas nepieciešamas ieiešanai kapitāla tirgū, un tiek piedāvāts finanšu instruments problēmas risināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitāla fondi šobrīd jau novēro interesi no uzņēmēju puses pēc finansējuma.

"Vēsture liecina, ka daudzi veiksmīgi uzņēmumi dibināti tieši ekonomiskās lejupslīdes laikā. Problēmas ir bijušas vienmēr un krīze var būt kā katalizators jaunām idejām. LVCA biedri – riska un privātā kapitāla fondi – šo laiku uzskata par ļoti izaicinošu un palīdz saviem portfeļa uzņēmumiem to veiksmīgi pārdzīvot, bet vienlaikus ir atvērti jaunām investīcijām. Tāpēc komersanti ar jaunās situācijas iespaidā radītām biznesa idejām un vēlmi strauji augt pat esošajos neskaidrības apstākļos tiek aicināti izvērtēt iespēju piesaistīt riska un privāto kapitālu," saka Kristīne Bērziņa, Latvijas riska kapitāla asociācijas "LVCA" valdes priekšsēdētāja.

Riska kapitāla fonda "ZGI Capital" investīciju direktors Rūdolfs Krese norāda, ka fonds ir gatavs investēt un izskata visus piedāvājumus no uzņēmumiem, kuri vēlas augt. Šobrīd pieteikumi tiek izskatīti pastiprināti, izvērtējot uzņēmumu attīstības perspektīvas jaunajā realitātē. "Patīkami redzēt uzņēmējus, kuri jaunajā situācijā saskata izaugsmes iespējas," viņš teic. "ZGI Capital" ir izaugsmes fāzes investors un vienā uzņēmumā investē no pusmiljona līdz pieciem miljoniem eiro. Investīciju periods ir līdz 2023. gada vasarai. "Uzņēmums, piesaistot fonda finansējumu saņem ne tikai finanšu resursus, bet arī mūsu komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu," piebilst R. Krese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Valmieras stikla šķiedra" ASV meitasuzņēmuma "P-D Valmiera Glass USA Corp." ražotne par 17,5 miljoniem ASV dolāru pārdota uzņēmumam "Saint-Gobain Adfors America, Inc.", teikts paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Darījums pabeigts otrdien, 2.jūnijā.

Jau ziņots, ka šā gada 3.martā, ASV meitasuzņēmums parakstīja aktīvu pārdošanas līgumu ar uzņēmumu "Saint-Gobain Adfors America, Inc." par būtībā visu pirmās un otrās fāzes aktīvu pārdošanu. Kopējā pirkuma summa ir 17 500 000 ASV dolāru plus papildu atlīdzība saskaņā ar aktīvu pārdošanas līgumu.

ASV meitasuzņēmums no otras līgumslēdzēja puses saņēma maksājumu pilnā apmērā 2.jūnijā, un tajā pašā dienā "P-D Valmiera Glass USA Corp." aktīvi pilnībā nodoti "Saint-Gobain Adfors America, Inc." īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien oficiāli darbu sāk "Revolut Bank" UAB; Latvijā ar bankas pakalpojumiem plānots startēt šajā vasarā.

No šodienas vairāk nekā 300 tūkstoši "Revolut" klientu Lietuvā varēs izmantot bankas kontus, kuros esošie noguldījumi ir apdrošināti. Esošie mobilās lietotnes klienti, kuriem līdz šim pakalpojumus sniedza Lietuvā reģistrētais uzņēmums "Revolut Payments" UAB ar elektroniskās naudas iestādes licenci, varēs izvēlēties pārcelt savu konta atlikumu uz "Revolut Bank" UAB. Jaunie klienti automātiski saņems piedāvājumu kļūt par bankas klientiem.

"Revolut Bank" UAB birojs atrodas Viļņā un tajā strādā vairāk nekā 170 cilvēku, kuri ir atbildīgi par bankas darbībām, mārketingu, produktu attīstīšanu un klientu apkalpošanu.

""Revolut" vārds arvien straujāk kļūst populārs. To esam panākuši, piedāvājot klientiem pilnībā citādāku pieredzi, pārvaldot savas finanses. Mūsu mērķis ir ne vien būt par inovāciju līderi, bet arī turpināt risināt cilvēkiem radušās problēmas, kas saistītas ar finansēm un to pārvaldi. Priecājamies ne vien par to, ka, strādājot ar bankas licenci, varēsim piedāvāt vēl vairāk pakalpojumu saviem klientiem – bezgala liels prieks ir arī par to, ka tieši Baltijas valstīs sākām attīstīt jaunās paaudzes pasaules līmeņa banku," norāda Virgilijs Mirkes (Virgilijus Mirkės), "Revolut Bank" UAB vadītājs. Viņam ir 25 gadu pieredze finanšu sektorā, tostarp – arī SEB bankā un "Scotiabank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde izmaksās teju 100 000 eiro

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “PrivatBank” no nākamā gada fokusēsies tikai uz kreditēšanu un noguldījumu piesaisti, informē kredītiestādē.

Atbilstoši bankas jaunajai attīstības stratēģijai, no 2021. gada 1. februāra tiks pārtraukta bankas emitēto maksājumu karšu darbība un citi ikdienas pakalpojumi.

“Finanšu pakalpojumu tirgus Latvijā ir ļoti piesātināts – ja salīdzina kredītiestāžu skaitu uz vienu iedzīvotāju, Latvijā tas ir relatīvi augsts. Tādēļ, lai varētu ilgtspējīgi attīstīties, bankai jāatrod sava pakalpojumu niša, kurā tā var būt konkurētspējīga. Mēs redzam, ka kreditēšanas pakalpojumi vienmēr ir bijuši mūsu stiprā puse, līdz ar to plānojam tos arī turpmāk attīstīt, uzlabojot piedāvājumu vietējā tirgū. Savukārt, ja skatāmies uz noguldījumu piesaisti, saskatām potenciālu apkalpot ne tikai vietējos klientus, bet arī klientus no Eiropas Savienības valstīm, kurās kapitāla uzkrāšana vēsturiski notikusi daudz lielākā apjomā,” norāda bankas valdes loceklis Matīss Krištobans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 19.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Slēgtās robežas ar tālākām Eiropas Savienības valstīm ir Latvijas sabiedrotais iedzīvotāju noturēšanai valstī. No peļņas ārzemēs mājās ir atgriezušies iedzīvotāji, kuri, robežām atveroties, var steigties atpakaļ uz valstīm, kur varēs labāk nopelnīt.

Iepriekšējās krīzes laikā iedzīvotāju došanās peļņā bija valsts un daudzu ģimeņu glābiņš.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 19. maija numurā:

  • viedokļi - darbaspēks, kas atgriezies Latvijā
  • viedokļi - globālais mārketings jeb kā iekustināt pasauli savā tirgū
  • aktuāli - valdības parādi pārsniegs pusi no IKP
  • tēma - robežu atvēršana Latvijai draud ar emigrācijas vilni
  • intervija - Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmuma "Primekss" vadītājs Jānis Ošlejs
  • nekustamais īpašums - biroju loma mainās
  • nekustamais īpašums - gada 25 lielākie nekustamā īpašuma darījumi Jūrmalā
  • tehnoloģijas - cīņa par kapitāla piesaisti
  • veselības aprūpe - Latvija kā galamērķis medicīnas tūristiem
  • komercija - pārdošanas prasmes šobrīd īpaši svarīgas
  • brīvdienu ceļvedis - Raimonds Butkāns, SIA "Klips-B" tirdzniecības vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējie banku darbības rādītāji 2019. gadā parāda stabilitāti, līdz ar to ir noslēdzies banku sektora pārmaiņu posms, kura laikā būtiski mainījās noguldījumu un banku klientu struktūra, norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētāja Santa Purgaile.

”Bankas, kas iepriekš fokusējās uz ārvalstu klientu apkalpošanu, izstrādāja un uzsāka ieviest jaunus biznesa modeļus. Kopumā bankas ir labi kapitalizētas un likviditātes rādītāji ir augsti. Tas ir labs drošības spilvens ekonomikas izaicinājumiem, ar kuriem sastopamies šobrīd – Covid-19 izplatības laikā. Notikumu attīstība Latvijā un pasaulē, kuru šobrīd vēl grūti precīzi prognozēt, rādīs, kā attīstīsies Covid-19 ietekme uz finanšu, it īpaši banku sektoru.”

2019. gada beigās Latvijā darbojās 13 bankas un piecas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu banku filiāles. Gada sākumā noslēdzās kopš 2017. gada rudens Baltijas valstīs īstenotā "DNB Bank ASA" un "Nordea Bank AB" apvienošanās, kā rezultātā apvienotā banka "Luminor Bank AB" Latvijā un Lietuvā turpināja darboties kā Igaunijas "Luminor Bank" AS filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Lietuvas enerģētikas milzis Ignitis Grupė gatavs lielākajam IPO Baltijas fondu biržu vēsturē

Db.lv, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gatavojoties lielākajam akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam Baltijā, Lietuvas enerģētikas uzņēmums AB "Ignitis Grupė" plāno Nasdaq Vilnius fondu biržā emitēt akcijas, kas atbilst 27,8% no uzņēmuma kapitāla. Ar šī uzņēmuma ienākšanu fondu biržā Baltijā, Latvijas iedzīvotājiem paveras jaunas ieguldījumu iespējas.

"Ar šo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu "Ignitis Grupė" pāršķir jaunu lapaspusi Baltijas kapitāla tirgus vēsturē. Uzņēmuma akciju kotēšana biržā ir lielākais šāda veida darījums visās Baltijas valstīs un šādi darījumi iedod jaunu grūdienu visa kapitāla tirgus attīstībai," komentē "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Uzņēmuma akciju sākotnējais publiskais piedāvājums paredz lielāko akciju daļu paturēt Lietuvas valsts īpašumā, ļaujot privātajiem investoriem iegādāties nedaudz mazāk par trešdaļu uzņēmuma. Biržas "Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: norāda: "Šī uzņēmuma piemērs skaidri parāda kapitāla tirgus lomu uzņēmumu attīstības finansēšanā un to, ka kapitāla piesaiste biržā ir piemērota arī stratēģiskiem uzņēmumiem – to ir iespējams izdarīt, valstij paturot kontrolpaketi, dodot valsts iedzīvotājiem iespēju ieguldīt savus uzkrājumus uzņēmuma akcijās ar skaidru dividenžu politiku, tādā veidā vairojot savu nākotnes labklājību."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība "Industra Bank" ("Industra") ir piesaistījusi jaunas investīcijas septiņu miljonu apmērā.

Tas ir pirmais solis bankas kapitāla stiprināšanas plānā, kas ļaus īstenot "Industra" stratēģiju, fokusējoties uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu.

Iemaksas "Industra" kapitālā ir veikuši divi investori – SIA "J.A.Investment Holding", īpašnieks Jurijs Adamovičs, kurš nodrošināja 64 procentus no veiktā septiņu miljonu eiro ieguldījuma, un SIA "HPI 2", īpašnieki Ralfs Kļaviņš un Andis Kļaviņš, attiecīgi iemaksājot 36 procentus no ieguldījuma.

"Spēcīga kapitāla bāze kalpos par pamatu mūsu izstrādātā biznesa modeļa ieviešanai. Šā gada pirmajā pusgadā plānojam mērķtiecīgi turpināt bankas kapitāla stiprināšanu. "Industra" ambīcija ir vidējā termiņā kļūt par "pirmās izvēles" banku Latvijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem," komentē "Industra" akcionārs un padomes priekšsēdētājs Jurijs Adamovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru