Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Latvijas vārds pasaulē

Šobrīd noris sīva cīņa pasaules līmenī, lai attīstītu labākos 3D optiskos risinājumus, kas sniegtu aizvien skaidrāku attēlu līdz smalkākajām niansēm, kā arī mazinātu slodzi acīm. Arī Latvijas vārds tiek pieminēts šajā jomā, jo pašmāju uzņēmums "LightSpace Technologies" tiek globāli atzīts kā viens no vadošajiem uzņēmumiem telpisku 3D attēlu displeju izstrādē. Pretēji mums ikdienā sastopamajiem tradicionālajiem 2D ekrāniem, 3D ekrāni sastāv no vairākām plaknēm, kas imitē vizuālu dziļuma sajūtu objektos, kā arī displejs ietver 360 grādu skatu. Tā kā cilvēki apkārtējo vidi redz kā 3D, tad 2D ekrānu maiņa ļaus digitālajam saturam kļūt vieglāk uztveramam.

"LightSpace Technologies" ir 3D optisko risinājumu uzņēmums, kas attīsta "atslēgas" tehnoloģijas multi fokāliem AR galvas displejiem un nākotnes hologrāfiska attēla lightfield un volumetric 3D attēla displejiem. Iesniegti jau 9 patentu grupu pieteikumi un saņemti apstiprinājumi 4 ASV patentiem. Uzņēmums sadarbojas un piegādā savus tehnoloģiskos risinājumus tādiem pirmā līmeņa VR/ AR tirgus līderiem kā "Microsoft", "Samsung", "Amazon" un "Facebook".

Aplūkojot uzņēmuma mājaslapu vai LinkedIn profilu var redzēt, ka "LightSpace Technologies" komanda - CEO Ilmārs Osmanis, MD Madara Kļaviņa-Kalnmale un R&D vadītājs Dr.Sci. Krišs Osmanis burtiski nes Latvijas vārdu pasaulē, teju katru mēnesi uzstājoties konferencēs un piedaloties expo visā pasaulē. Uzņēmums ir paguvis vairākas reizes piedalīties nozares konferencēs viscaur ASV un pat atrādīt produktu NASA un NATO. Globālās pandēmijas dēļ uzņēmuma reprezentācija un aktivitātes nav mazinājušās, bet gan ir pārnestas uz virtuālo vidi.

Ņemot vērā, ka uzņēmums ir biržā "Nasdaq Riga" kotētā uzņēmuma "HansaMatrix" asociēts uzņēmums, tad "HansaMatrix" biržas sistēmā mēdz publiskot nozīmīgākās ziņas par "LightSpace Technologies". Pēdējā ziņojumā tika vēstīts, ka tiek izstrādāts revolucionārs profesionāla pielietojuma multi fokāls 3D papildinātās un jauktās realitātes galvas displejs, kas jau ir atzinīgi novērtēts starp industrijas līderiem kādas konferences ietvaros. Rodas iespaids, ka viss iet uz "urrā!" taču paša Ilmāra Osmaņa teiktais ziņojuma beigās rada pārdomas – "(...) Tehnoloģija pieejama jau šobrīd, un nav nepieciešams gaidīt uz papildus tehnoloģiskiem izrāvieniem, lai sāktu šādu produktu izstrādi".

Kas ir nepieciešams?

Baltijā redzam daudzus uzņēmumus, kas jau ir piesaistījuši pirmos investorus - vai tie būtu 3F – family, friends and fools*, vai biznesa eņģeļi. Šīs investīcijas nereti tiek piesaistītas, kad produkts vēl ir tikai idejas līmenī vai ļoti agrā stadijā. Iespējams, ka ir jau paveicies iesniegt projektu un saņemt kādu Eiropas grantu. Taču nākamais posms, piesaistīt turpmākos investorus, kamēr vēl nav stabila ikmēneša apgrozījuma un klientu loka, ir tikpat grūts, ja ne grūtāks. Jo inovatīvāks un tehnoloģiski sarežģītāks uzņēmums, jo sarežģītāk ir turpināt "iet uz priekšu", jo, lai izceltos pasaules līmenī, ir nepieciešami gan starptautiski partneri, lai turpinātu attīstīt produktu konkrētajās nozarēs, gan investori, kas palīdzētu ar finansiālo slogu.

Lielākoties Baltijas uzņēmumos investē pašmāju investori, vai tie būtu privātie vai riska kapitāla fondi. Piemēram, Igaunijā ir vērojams spēcīgs "Skype" efekts, jo sākotnējie "Skype" darbinieki radīja aizvien jaunus un veiksmīgus uzņēmumus, piemēram, "Transferwise". Turklāt turību guvušie uzņēmēji turpināja ieguldīt atpakaļ vietējā jaunuzņēmumu ekosistēmā, tādējādi veicinot investīciju pieejamību. Daži no šiem smagsvariem investēja "Bolt" pašos pirmsākumos, kas rezultējās vēl vienā igauņu vienradzī jeb jaunuzņēmumā, kas ir sasniedzis 1 miljarda vērtību. Tādi uzņēmumi kā "Transferwise", "Bolt" un nesen izziņotais pirmais Lietuvas vienradzis "Vinted" palīdz vērst ārvalstu investoru uzmanību Baltijas virzienā, taču daudzi aizvien izvēlas pievērt acis uz investīciju iespējām šajā reģionā (abus valuācijas aprēķinus klāstīja pirms pandēmijas, tātad ir iespējams, ka tie ir būtiski mainījušies).

Laukā no pelēkās zonas

Pieredze rāda, ka realitātē ārvalstu investori bieži vien pat nav informēti par tām investīciju iespējām, ko piedāvā mūsu reģions. Turklāt, ņemot vērā, cik vidēji noslogoti ir šie investori, kam ik dienu pakaļ dzenas vairāki desmiti, ja ne simti uzņēmēju un to pārstāvju, tad jāteic, ka paši pēc savas iniciatīvas reti kurš vispār palūkosies Baltijas virzienā. Teju ikviens var atsaukt atmiņā kādu gadījumu, kad ir nācies izskaidrot kādam, kur atrodas Latvija un ka tā nav daļa no Krievijas. Tāda aizvien ir realitāte arī starp investoriem - Baltija vairumam ir nepazīstams reģions, kā arī tas nereti tiek asociēts ar Krieviju. Riska kapitālisti ir ļoti ģeogrāfiski koncentrēti, aptuveni puse no vispasaules riska kapitāla investīcijām nonāk piecās pilsētās, Sanfrancisko (Silīcija ieleja) būdama viena no tām.

Baltijā inovatīvu ideju un jaunuzņēmumu netrūkst, taču, lai konkurētu pasaules līmenī, mums ir jāņem vadība savās rokās, kā to dara "LightSpace" komanda ar savu nezūdošo entuziasmu piedaloties visās industrijai nozīmīgās konferencēs un izstādēs, tiekoties ar pārstāvjiem no visas pasaules. Tāpat kā biznesā, arī ārvalstu investīciju piesaistē viss nonāk pie pārdošanas prasmēm – ja paši nestāstīsim par sevi, tad pretī neko nesaņemsim, lai arī cik labs uzņēmums būtu.

Priekšgājēji

Lai arī cik sarežģīta kapitāla piesaiste neizklausītos, jāatceras, ka nedrīkst mest plinti krūmos, jo gandrīz katrs jaunuzņēmējs ir bijis tieši tādā pašā starta pozīcijā. Turklāt vairāki mūsdienās miljardus eiro vērti uzņēmumi ir saskārušies ar investoru atteikumiem. Tā, piemēram, 2008. gadā trīs draugi izdomāja mest izaicinājumu viesnīcu biznesam un vērsās pie investoriem, piedāvājot 10% (150 tūkst. dolāru) sava uzņēmuma. Mūsdienās šo uzņēmumu pazīstam kā dažu desmitu miljardu eiro vērto "Airbnb". Vēlāk viens no līdzdbinātājiem Brian Chesky publicēja dažas no atteikuma vēstulēm, kuras lielākoties bija copy-paste veidnes noraidījumi. Kopumā "Airbnb" atteica 7 investori.

Toties cita vienradža "Adaptive Insights", biznesa plānošanas programmatūras, līdzdibinātājs Robert Hull piedzīvoja 70 atteikumus, kas neatturēja klauvēt pie nākamajām durvīm, līdz tika saņemta pozitīva atbilde. Toties citiem uzņēmējiem viņš iesaka neieciklēties uz atteikumiem, bet gan fokusēties uz savu biznesu.

Mēļo, ka "Google" dibinātājiem savā laikā investoru piesaiste bijusi tik grūta, ka uzņēmums teju tika pārdots par miljons dolāriem. Taču investors noraidīja šo piedāvājumu. Piecus mēnešus vēlāk divi investori investēja 25 miljonus dolāru. Kā redzam šobrīd, "Google" (Alphabet Inc) ir viens no vērtīgākajiem uzņēmumiem pasaulē. Toties "MongoDB", programmatūras un datubāzes atbalsta nodrošinātājs, līdzdibinātājs Kevin Ryan ir izteicies, ka pašos pirmsākumos pat nācies lūgties investoriem, lai saņemtu naudu uzņēmuma tālākai attīstībai. Šobrīd "MongoDB" ir biržā tirgots uzņēmums ar gandrīz 8 miljardu dolāru tirgus kapitalizāciju.

Var saprast arī investoru pusi, jo investēt inovatīvos uzņēmumos ir riskanti. Tā, piemēram, "Bessemer Venture Partners" savā mājaslapā ir izveidojis anti-portfolio, godinot tos uzņēmumus, kuros nekad neinvestēja (un vēlāk koda pirkstos). Tai skaitā ir arī "ebay" ("Pastmarkas? Monētas? Komiksi? Tu laikam joko... Bez domāšanas – nākamais!"). Arī tādi uzņēmumi kā "Apple" un "Facebook" ir saskārušies ar investoru atteikumiem, mācījušies no savām kļūdām un neatlaidīgi gājuši uz priekšu.

Turklāt ne vienmēr ir jābūt ar tehnoloģijām saistītam uzņēmējam vai uzņēmējam kā tādam, lai dzirdētu atteikumu. Dž. K. Roulingai atteica ducis izdevēju līdz kāds beidzot teica "Jā" Harija Potera grāmatas publicēšanai.

Atrast pareizos partnerus

Aptuveni 90% no visiem jaunuzņēmumiem tiek likvidēti. Viens no izplatītākajiem iemesliem ir kompetences un finansējuma trūkums. Tieši tāpēc ir svarīgi atrast pareizos cilvēkus, ar kuriem kopā virzīt uzņēmumu tālāk gan produkta izstrādē un uzņēmuma pilnveidošanā, gan investīciju piesaistē. Jaunu partneru piesaistei ir jāpieiet kritiski, izvērtējot visus plusus un mīnusus, ko iesaistītā puse var "pienest galdam". Jāatceras, ka viena no svarīgākajām lietām investoru acīs ir komanda, tas ir, kompetence, ko tā sniedz, un mērķtiecība.

Viens no mazāk izmantotiem palīgiem kapitāla piesaistes jautājumā Baltijā ir investīciju bankas, kurām ir pazīstams plašāks investoru loks ar esošām klientu attiecībām. Jāņem vērā, ka vairākumam investoru ir svarīgi pazīt cilvēkus, kuri pie tiem dodas ar investīciju ieteikumiem. Svešinieks, uzradies no zila gaisa, vislabākajā gadījumā saņems vēsu atteikumu.

Vietējo investīciju banku nav daudz, turklāt katrai ir savas stiprās puses. Dažām galvenais fokuss ir uz publiskajiem tirgiem visā Baltijā, citām konkrēti sektori, piemēram nekustamā īpašuma darījumos. M&A darījumi ir vēl viens atsevišķs lauciņš.

Ķert iespējas

Pavisam nesen tika apstiprināta ES fondu programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) finansējumu piesaistei kapitāla tirgos, kas ir pirmā šāda veida programma Baltijas valstīs. Tās ietvaros nākamo trīs gadu laikā ir plānots atbalstīt vismaz 20 MVU sekmīgai akciju vai parāda vērtspapīru emisijai biržā. Atbalsta veids ir grants (dāvinājums), kas segs līdz 50% no kopējām sagatavošanās izmaksām, bet ne vairāk kā 100 000 eiro akciju emisijas un 20 000 eiro obligāciju emisijas gadījumā.

Plaši tiek apspriests, ka izmaksas, lai piesaistītu kapitālu un rezultātā nonāktu biržā, ir salīdzinoši augstas, īpaši, ja runājam par IPO (Initial Public Offering jeb sākotnējais publiskais piedāvājums). Nereti uzņēmumam ir jāizdara vairāki "mājasdarbi" pirms tas ir gatavs iziet biržā, jo biržā kotētiem uzņēmumiem ir piemērojamas stingrākas prasības, piemēram, regulāra finanšu pārskatu iesniegšana un svarīgas informācijas publicēšana.

Lai arī biržā kotētiem uzņēmumiem ir stingrākas prasības kā rezultātā tiek veicināts caurspīdīgums, kas nereti nozīmē papildu galvassāpes vadībai, tai tomēr ir vairāk plusu kā mīnusu. Birža sniedz redzamību un atpazīstamību gan vietējā, gan pasaules līmenī. Kad iesniegsiet ziņas par uzņēmumu biržā, tad redzēsiet, ka tās ātri vien tiek izplatītas medijos. Birža ir arī kvalitātes zīme gan starptautiskiem partneriem, gan esošiem un topošajiem darbiniekiem. Turklāt, ir iespēja izlaist akciju opcijas kā papildu stimulu vadošajiem darbiniekiem.

Birža ir iespēja esošiem akcionāriem "iziet" no savām pozīcijām, neliekot spiedienu uz pārējiem akcionāriem darīt to pašu. Taču paralēli tam, ka kapitāla piesaiste caur vērtspapīriem diversificē kapitāla avotus, tas ir, uzņēmumam nav jāpaļaujas tikai uz banku finansējumu, atkārtota kapitāla piesaiste caur biržu ir krietni ātrāka un ar zemākām izmaksām.

Šī jaunā programma sniedz unikālu iespēju augošiem uzņēmumiem, praktiski nepieceļoties no dīvāna, iegūt līdzfinansējumu kapitāla piesaistei. Lai arī ir jāiegulda sākotnējs darbs programmas dokumentācijas sagatavošanā un iesniegšanā līdz š.g. 5. septembrim (pirmā kārta), ja uzņēmums tiek apstiprināts, tam ir doti 2 gadi, lai veiktu (vai arī izlemtu neveikt) vērtspapīru emisiju. Pieteikšanās programmā ir lielisks ieguldījums uzņēmuma nākotnē, ņemot vērā, kādas iespējas tas paver un apzinoties, ka uzņēmumam pēc noteiktā laika nav pienākuma veikt emisiju, ja tas vairs nav aktuāli.

*vairāk par programmu Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā www.cfla.gov.lv zem izsludinātajām atlasēm

Komentāri

Pievienot komentāru