Jaunākais izdevums

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Pēdējā mēneša degvielas cenu kāpums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē pamatā saistīts ar augsto degvielas produktu cenu pieaugumu biržā, kāds pēdējoreiz novērots 2014. gada nogalē. Situāciju biržā izraisījis maija sākumā ASV pieņemtais lēmums izstāties no Irānas kodollīguma. Līdz ar to ir atjaunotas sankcijas pret Irānas jēlnaftas eksportu, savukārt naftas piedāvājumam pasaules tirgū samazinoties – cenas attiecīgi ir augušas.

«Jāsaprot, ka vairāk nekā 90% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido pašizmaksa, ko tirgotājs ietekmēt nevar – virs 35% ir degvielas produktu iepirkuma cena pasaules biržās un gandrīz 55% valsts piemērotie nodokļi. Līdz ar to degvielas tirgotāja pārziņā atliek vien mazāk nekā 10% no cenas, turklāt tajos jāietver gan izmaksas par algām, loģistiku, staciju un termināļu uzturēšanu, gan par valsts noteikto drošības prasību izpildi,» situāciju skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

«Cilvēciski saprotam negatīvo reakciju par cenu kāpumu, tomēr jāapzinās, ka arī degvielas tirgotāji ir zaudētāji cenu kāpuma brīžos. Pircēji ļoti jūtīgi reaģē uz cenu svārstībām un līdz ar degvielas cenas pieaugumu to iegādājas mazāk, tikmēr degvielas tirgotājam krītošu ienākumu laikā jāturpina segt nemainīgās izmaksas par algām, staciju un termināļu uzturēšanu un citiem izdevumiem.»

A. Ērglis klientiem atgādina, ka degvielas tirgotājs nevar būtiski ietekmēt degvielas cenu mazumtirdzniecībā, jo vairāk nekā 90% no degvielas uzpildes stacijā redzamās cenas veido pašizmaksa. «Jāapzinās, ka Latvijas ekonomiskie vai sociālpolitiskie notikumi nevar būtiski ietekmēt degvielas cenu. Latvija un pat Baltijas valstis ir ļoti neliels tirgus, savukārt cenu izmaiņas pasaules biržās ietekmē notikumi ekonomiskajā ziņā daudz lielākos reģionos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta enerģijas likumprojekta pieņemšana, kas paredz degvielas piegādātājiem pienākumu palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru savā enerģijas portfelī, varētu veicināt degvielas cenas paaugstināšanos, liecina degvielas tirgotāju aptauja.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka atjaunīgās enerģijas īpatsvara palielināšana kopējā degvielas portfelī noteikti kāpinās cenu, jo tas saistīts gan ar papildu infrastruktūras izbūvi degvielas tirgotājiem, gan arī faktu, ka biopiejaukums ir dārgāks nekā fosilā degviela.

"Jau patlaban klasisko degvielu "Circle K Latvia" saņem no dažādiem piegādātājiem Eiropā, arī biokomponentes tiek pasūtītas atsevišķi. Faktiski varam teikt, ka mūsu degviela tiek ražota tepat Latvijā, " papildināja Titovs.

Tādējādi viņš pauda pārliecību, ka uzņēmums prasībām pielāgosies, tomēr degvielas izmaksas jebkurā gadījumā pieaugs atbilstoši biopiejaukuma cenai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā braukšana ar automašīnu izmaksā aizvien dārgāk, jo naftas cenas pieaugums pasaulē šogad ievērojami paaugstinājis arī cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut arī vēsturiski augstākā cena vēl nav sasniegta, daudz līdz šai atzīmei vairs nav palicis. Patlaban starptautiskajā vidē notiekošais šajā gadā ir būtiski palielinājis naftas cenu, kas atspoguļojas arī degvielas izmaksās transportlīdzekļiem. Šajā gadā vien naftas cena ir augusi par 30%, un ģeopolitiskā situācija neļauj prognozēt būtisku kritumu tuvākajā laikā. Eksperti pieļauj jaunu, rekordaugstu degvielas cenu sasniegšanu.

Degvielas cenas šajā gadā ir palielinājušās strauji, bet, kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vēl nav sasniegts vēsturiski augstākais līmenis, tomēr esam tuvu tam, lai pārspētu rekordus. Gan degvielas tirgotāji, gan ekonomisti skaidro, ka pēdējā laika cenu tendences ietekmējis vairāku ģeopolitisku faktoru kopums, taču savu artavu devušas arī izmaiņas nodokļu politikā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē valdība lēma uz pusotru gadu – no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs.

Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus. Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, tādējādi jau tuvākajā nākotnē nodrošinot papildu pārtikas ražošanas apjomus Latvijā, valdību veidojošās politiskās partijas 2. maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu, informē EM.

Tas, pastāvot reālai konkurencei degvielas tirdzniecības tirgū, ļautu samazināt degvielas gala cenu par 10 – 12 eiro centiem. Plānots, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana būtu spēkā no š.g. jūlija līdz 2023. gada beigām.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus, kas patērē gandrīz 80% no kopējā naftas produktu gala patēriņa (rūpniecība veido 10%, savukārt lauksaimniecība un mežsaimniecība – 5,5% no kopējā naftas produktu gala patēriņa). Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums, kas pirmšķietami arī nav pretrunā ar Eiropas Komisijas kopējo nostāju maksimāli palielināt pārtikas ražošanas apjomus Eiropā,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas nozare kļūst arvien dinamiskāka

Jānis Vība - Virši-A izpilddirektors, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenas, to kāpumi un kritumi ir bijis viens no apspriestākajiem tematiem mediju ziņu virsrakstos. Nozarē pērno gadu raksturo būtisks naftas cenu svārstīgums, akcīzes nodokļa pieaugums, aktīva mijiedarbība konkurentu vidū un nopietna pieeja produktu un pakalpojumu klāsta paplašināšanā klientu vēlmju apmierināšanai. Kas 2018. gadā ir noteicis degvielas nozares dinamiku un ko gaidīt nākamajos gados?

Degvielas cenu pieaugums un konkurences saasināšanās

Degvielas nozarē pērnais gads bijis izaicinājumu pilns. Dažādu ģeopolitisko notikumu rezultātā degvielas cenu gala patērētājam Latvijā būtiski ietekmēja globālais naftas cenu svārstīgums. Bijām liecinieki, ka burtiski dažu nedēļu laikā degvielas cenas mazumtirdzniecības tirgū Latvijā var piedzīvot gan būtisku kāpumu, kāds tas bija, piemēram, oktobrī, gan nozīmīgu kritumu, ko izjutām novembra beigās un decembra sākumā.

Tāpat degvielas cenas ietekmēja akcīzes nodokļa izmaiņas 2018. gada sākumā, kā rezultātā pieredzējām 3,8 eiro centu sadārdzinājumu dīzeļdegvielai un 4,8 eiro centu sadārdzinājumu benzīnam par katru pārdoto litru. Baltijas kontekstā minētās akcīzes nodokļa izmaiņas padarīja Latvijas degvielas tirgu mazāk konkurētspējīgu. Sekas šim lēmumam bija redzamas samērā drīz – ja iepriekš juridiskie tranzīta klienti no Igaunijas uzpildījās Latvijā, tad pēc minētajām izmaiņām daļa no šiem klientiem uzpildes sāka veikt Lietuvā, kur akcīzes nodokļa pieaugums bija mērenāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

1.janvāra rīts ausīs ar dārgākām degvielas cenām

Armands Beiziķis, SIA Neste Latvija mazumtirdzniecības vadītājs, 01.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas nozare šo gadu noslēgs ar stabilu 5% tirgus izaugsmi pārdotās degvielas apjomu ziņā. Izaugsmi pamatā sekmējis gan pieaugošais dīzeļdegvielas patēriņš, gan arī labvēlīgā naftas produktu tirgus konjunktūra gada vidū, kas sagādāja arī Latvijas autobraucējiem patīkami zemas degvielas cenas gada vidū iepretim augstākām cenām gada sākumā un tagad – gada nogalē. Svaigākie dati par pārdotās degvielas apjomu liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pērnā gada to pašu periodu, dīzeļdegvielas patēriņš pieaudzis par 7,7%, kamēr benzīns nokrities par 5%.

(Plašāk par šo tēmu lasi: «Atbrīvos» inflācijas spirāli)

Visievērojamāk izaudzis dīzeļdegvielas patēriņš mazumtirdzniecībā – deviņos mēnešos par 9,37% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn. Tik spēcīgā patēriņa pieaugumā varam teikt aitäh jeb paldies kaimiņiem igauņiem. Igaunijā ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai. Dīzeļdegvielas cenu atšķirības starp Latviju un Igauniju ir vismaz 10 centi litrā, kas veicina kaimiņu vīzītes uz Latvijas pierobežu lētākas degvielas meklējumos. Mazāku, bet tomēr vērā ņemamu iespaidu atstāj arī Latvijā reģistrēto vieglo dīzeļdzinēju automašīnu skaita pieaugums. Tendence, ka autobraucēji savus benzīna auto nomaina pret dīzeļauto, turpinās. Tāpat šogad audzis dīzeļdegvielas patēriņš vairumtirdzniecībā un lauksaimniecībā, kas liecina par transporta un lauksaimniecību nozaru izaugsmi līdz ar Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā degvielas cenām zemāks līmenis nav gaidāms, sacīja SIA "Neste Latvija" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka prognozes degvielas cenām šajā ziemā ir ļoti grūti izteikt, jo cenu ietekmē OPEC un pārējo valstu vienošanās par naftas ieguvi, taču tuvākajā laikā zemāks līmenis degvielas cenām nav gaidāms.

Tostarp Beiziķis pauda, ka pēdējā pusotra mēneša laikā naftas cena ir kāpusi ļoti strauji, sasniedzot 85 ASV dolārus par barelu, kā arī negatīvu ietekmi atstāj tas, ka ir audzis ASV dolāra kurss pret eiro. "Arī tas nav mums labvēlīgs virziens. Rezultātā naftas produktu cenas biržā pēdējā pusotra mēneša laikā ir pieaugušas par 25-30%. Līdz ar to degvielas cenas pēdējā pusotra mēneša laikā ir augušas par aptuveni desmit centiem - gan dīzeļdegvielai, gan benzīnam. Pagaidām nav redzams arī nekāds kritums. Tādēļ es neteiktu, ka mēs tuvākajā laikā varam gaidīt zemāku līmeni," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināta - Degvielas tirgotāji ar cenu paaugstināšanu nekavējas

Rūta Lapiņa, 03.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu, no šī gada 1. janvāra, pieaugušas arī degvielas cenas Latvijā esošajās degvielas uzpildes stacijās. Izmaksas par 50 litru bākas uzpildi automašīnai ar benzīna dzinēju pieaugušas par vidēji 2,4 eiro, savukārt automašīnai ar dīzeļdegvielas dzinēju - par vidēji 1,9 eiro.

Papildināta ar «Circle K Latvia» komentāru pēdējās divās rindkopās

AS «Virši-A» Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs biznesa informācijas portālam db.lv atklāja, ka vidējās degvielas cenas «Virši-A» tīklā 2017. gada beigās bija 1,193 eiro par 95 E markas benzīna litru, savukārt dīzeļdegvielai – 1,11 eiro par litru. Pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas šī gada 1. janvārī, vidējā 95 E markas benzīna cena «Virši-A» tīklā ir 1,24 eiro litrā, kas ir par 4,7 centiem vairāk nekā gada nogalē, un dīzeļdegvielai – 1,148 eiro par litru, kas savukārt ir pieaugums par 3,8 centiem.

«Arī kaimiņvalsts Igaunija no 1. janvāra atkārtoti paaugstinājusi akcīzes nodokli benzīnam, kas kopā ar PVN sastāda aptuveni plus 6,2 eiro centus litrā. Turklāt jāņem vērā, ka no 1. janvāra iebraucot Igaunijā jāiegādājas vinjete jeb autoceļu lietošanas nodeva tam autotransportam, kā svars pārsniegs 3,5 tonnas. Lietuvā šogad gaidāms tikai neliels akcīzes nodokļa pieaugums dīzeļdegvielai, kas sastādīs 2 eiro centus litrā,» norāda A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Galvenais faktors degvielas cenu līmenī būs naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū.

Tirgotāji vēl aplēš akcīzes kāpuma ietekmi; preču cenas pagaidām neietekmē

Tādi ir secinājumi no degvielas tirgotāju un mazumtirdzniecības tīklu teiktā Dienas Biznesam mēnesi pēc akcīzes nodokļa palielināšanas šī gada sākumā.

Janvāra datu gan vēl nav, norāda Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis, komentējot to, vai degvielas cenu kāpums akcīzes pieauguma dēļ kaut kā izmainījis arī tirdzniecības apjomus. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka cilvēki, kas gribēja lētāku degvielu, to iepirka pērnā gada decembra beigās. Līdz ar to viņi varētu pirkt mazāk degvielas janvārī. Vaicāts, kas vēl šogad varētu ietekmēt degvielas cenas, viņš norāda, ka nozare gaida, kad tiks pieņemti Ministru kabineta noteikumi saistībā ar nodevu par valsts naftas produktu rezervēm. Tā rezultātā cenas gan pakāpsies tikai par eirocenta desmitdaļām. Turpretī galvenais faktors degvielas cenu līmenī būs naftas cenu izmaiņas pasaules tirgū, kas pēdējos mēnešos aug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik Latvijā reģistrētas 292 automašīnas, kas kā degvielu izmanto saspiesto dabasgāzi (CNG); tas ir astoņas reizes vairāk nekā 2017. gadā, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) dati.

2021. gada oktobrī Latvijā kopumā bija reģistrēti teju 860 tūkstoši transporta līdzekļu, 68% no tiem darbināmi ar dīzeļdegvielu, bet 26,4% – ar benzīnu. Lai gan CNG auto skaits pašlaik neveido pat vienu procentu no kopējā Latvijas auto tirgus, eksperti uzsver, ka interese par šo degvielas veidu palielinās.

To apliecina arī CSDD dati – šobrīd Latvijā reģistrētas 154 kravas automašīnas, 131 vieglā mašīna un septiņi autobusi, kas kā degvielu izmanto CNG. 2017. gadā šie cipari bija ievērojami mazāki – reģistrētas bija vien 8 kravas un 28 vieglās automašīnas.

Samazina degvielas izmaksas

Viens no plašākajiem CNG auto parkiem pašlaik ir AS Gaso īpašumā. Uzņēmuma Ekspluatācijas un tehnikas departamenta pārstāvis Arturs Pencis stāsta, ka Gaso šobrīd ir 242 dažāda tipa automašīnas, tajā skaita 88, kas kā pamatdegvielu izmanto CNG. “Sabiedriskā, municipālā un komunālā transporta gazifikācijas plusi ir nenoliedzami, jo īpaši pilsētās un citās apdzīvotās vietās. Pašvaldību uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem ar CNG automašīnām aprīkots autoparks sniedz vairākas priekšrocības, tajā skaitā zemākas degvielas izmaksas. 12 gadu laikā CNG autoparka uzturēšanas izmaksas mūsu gadījumā ir bijušas pat par 32% mazākas nekā tad, ja tiktu turpināts izmantot dīzeļa un benzīna transportlīdzekļus. Nedrīkst arī aizmirst, ka CNG transportlīdzekļi izdala par 30% mazāk kaitīgo izmešu nekā iekšdedzes dzinēju auto,” atgādina A. Pencis, piebilstot, ka CNG Latvijā gan nav nekāds jaunums, jo pirmā šāda veida uzpildes stacija mūsu valstī tika izbūvēta jau 1986. gadā, bet līdz 1990. gadam Latvijā bija jau četras CNG stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis

Māris Ķirsons, 10.05.2022

Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu pieauguma galvenais iemesls ir enerģētikas krīze, kura sākās 2019. gada vēlā rudenī, bet pandēmija līdz ar patēriņa sarukumu to noslāpēja, tomēr, tautsaimniecībai atdzīvojoties, tā atgriezās visā krāšņumā, bet Krievijas invāzija Ukrainā bija tikai vēl viens papildu ažiotāžas avots.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un nacionālā degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

Viņš norāda, ka degvielas cenu līmenis Latvijā ir valsts politikas spogulis, jo starpvalstu konkurencē Latvijā pašlaik ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai Baltijā un Polijā, kura ļoti pragmatiski īstenojusi zemāko degvielas cenu politiku, tādējādi veicinot kaimiņvalstu autobraucēju vēlmi uzpildīt bāku, tā būtiski ne tikai palielinot pārdotās degvielas apjomus, bet arī ienākumus biznesam un valstij.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu līkne ir lejupejoša, un tā priecē gan degvielas uzpildes staciju īpašniekus, gan patērētājus, tomēr sarūkošais patēriņš Latvijā nozīmēs konkurences saasināšanos starp degvielas uzpildes stacijām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas ilggadējais valdes priekšsēdētājs un degvielas mazumtirdzniecības uzņēmuma Astarte nafta valdes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis.

"Pašreizējos apstākļos degvielas tirgū neko prognozēt tālāk par vienu dienu nav iespējams. Un varu tikai ieteikt šādos apstākļos visiem, kuriem iespējams, turēt pilnas bākas neatkarīgi no tā, vai naftas un līdz ar to arī degvielas cenas kāps vai saruks. Kuģi no Persijas jūras līča valstīm naftu transportē uz Eiropu, un pašlaik gan benzīna, gan dīzeļdegvielas pietiek, vienlaikus dīzeļdegvielas krājumu apjoms pašlaik ir zemākais kopš 2008. gada rudens, kad naftas cena sasniedza 148 ASV dolārus par barelu un padarīja visus tirgus dalībniekus piesardzīgus. Un vēl patērētāju jau Latvijā vairāk nekļūs, tas nozīmē, ka konkurences cīņa par ikvienu potenciālo degvielas pircēju degvielas uzpildes staciju vidū tikai saasināsies. Jau ir un būs mēģinājumi pārdalīt tirgu. Šis aspekts ir ļoti būtisks, jo recesija Latvijā jau ir sākusies un tas nozīmē, ka šī konkurence būs vēl asāka, bet patērētajam izdevīgāka. Savukārt, ja būtu izaugsme, tas nozīmētu arī lielāku — augošu degvielas patēriņu, un tad būtiskākais jau būtu piesaistīt jaunus klientus, lai pārdotu papildu degvielas litrus, nevis kā pašlaik - censties pārdalīt esošos, lai saglabātu līdzšinējos pārdošanas litrus vai arī minimizētu to kritumu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenu samazinājumu nevar panākt ar ačgārniem argumentiem un lēmumiem

Indulis Stikāns, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) valdes loceklis, 01.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusija par degvielas cenu pieaugumu un reālajām iespējām to samazināt šobrīd ir vitāli svarīga visām iesaistītajām pusēm, tādēļ ir būtiski sabiedrībai skaidrot tās reālos pieauguma iemeslus, lai kopīgiem spēkiem panāktu labāko risinājumu.

Pirmkārt, ir acīmredzams, ka degvielas cenu pieaugumu pēdējā mēneša laikā ir ietekmējuši ģeopolitiskie notikumi - cena martā dažu dienu laikā pieauga par 40 eirocentiem litrā, un tam nav tieša sakara ar biodegvielas obligātā piejaukuma periodu, kas Latvijā noteikts no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim 6,5-7% apjomā. Ar šo piejaukumu mēs ne tikai būtiski mazinām emisijas, bet arī atkarību no naftas, kas pamatā nāk no Krievijas.

Dīzeļdegviela no 1.aprīļa kļūst dārgāka 

Stājas spēkā prasība par obligāto biokomponentes piejaukumu degvielai, tāpēc dīzeļdegvielas...

Tā kā turpmākos ģeopolitiskos notikumus un to ietekmi uz tālāku degvielas cenu kāpumu prognozēt ir ļoti grūti, lēmumu pieņēmējiem nekavējoties jāpiedāvā risinājumi, kā pasargāt Latvijas sabiedrību, īpaši sociāli mazaizsargātos iedzīvotājus. Jādomā, kā atbalstīt tos, kuriem degviela nepieciešama tikšanai uz darbu, zemniekus un pārtikas ražotājus, kuriem degviela ir būtiska pozīcija pašizmaksā, kā arī - kā nepalielināt biļešu cenas sabiedriskajā transportā. Ja mēs gribam jūtami samazināt cenu benzīntankā, tad jāvēršas pie tām pozīcijām, kuras veido lielu daļu kopējā cenā, proti, ap 50% cenas veido nodokļi.

Citas ES valstis jau lēmumus pieņēmušas, samazinot nodokļus, veicot piemaksu par katru nopirkto degvielas litru, iesaldējot cenas u.c., un tādi jāatrod arī Latvijai.

Otrkārt, ja nebūs biodegvielas, cenas fosilai degvielai augs vēl straujāk. Paziņojumi par biodegvielu mērķu samazināšanu liks biržās cenām kāpt vēl vairāk, un var sagaidīt krietni lielāku cenu kāpumu par tiem 10 centiem, ko varētu radīt biodegviela. Krievijā noteikti berzē rokas par strīdiem Eiropā un par savas naftas vērtības pieaugumu.

Treškārt, būtiski arī norādīt, ka līdztekus Latvijā ražotajai biodīzeļdegvielai, kas iegūta no rapšu sēklu eļļas (RME rapšu eļļas metilesteris), pastāv arī importētā atjaunojamo resursu dīzeļdegviela jeb HVO (hidroģenēta augu eļļa). Mūsu pašmāju ražotā un vieglāk realizējamā tehnoloģiskā procesa dēļ ir lētāka. Piemēram, 25.martā RME cena biržā bija 2020 USD/tonnā, bet HVO cena - 2654 USD/tonnā. Šobrīd publiskajā telpā komunicētais degvielas cenas pieaugums no 1.aprīļa, kad atsāksies obligātā piejaukuma periods, ap 10-12 eirocentu apjomā tiek rēķināts attiecībā uz šo importēto piejaukumu, nevis Latvijā ražoto.

Ceturtkārt, būtu tuvredzīgi atgriezties pie diskusijas par biodegvielas piejaukuma atcelšanu nākamajam periodam/nākotnē kaut vai tā iemesla pēc, ka enerģijas cenas kļuvušas nenormāli svārstīgas un neparedzamas. Gāzes jomā noticis neiedomājamais - biogāze biržā šobrīd ir kļuvusi lētāka par dabasgāzi! Šādas pašas pārmaiņas var skart biodegvielas un fosilās degvielas cenas, proti, biodegviela var kļūt lētāka par fosilo.

Piektkārt, patiesībai neatbilst arī izskanējušais minējums, ka Latvijas biodegvielas ražotāji visu eksportē – iepriekšējo gadu darbība apliecina, ka Latvijas degvielas tirgū nonāk vismaz 30% Latvijā ražotās biodegvielas un pretēji izplatītajam apgalvojumam līgumi ar degvielas tirgotājiem ir noslēgti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

KOOL Latvija uzsāk aktīvu darbību biznesa segmentā, piedāvājot uzņēmumiem iespēju optimizēt un kontrolēt degvielas izmaksas ar vienkāršu un caurspīdīgu degvielas cenu aprēķina modeli, informē uzņēmumā.

«KOOL Business» piedāvātā degvielas cenošanas modeļa pamatā ir caurspīdīguma princips, un tas atšķiras no tirgū ierastās pieejas, kas balstīta uz konkurentu cenām, tirgus pozīciju un apjoma atlaidēm.

Degvielas vairumtirdzniecības cenas ietekmēt nav iespējams, bet DUS uzcenojumu – var, jo to pamatā veido mazumtirgotāja izmaksas un nodokļi. Tieši šādu pieeju degvielas cenu noteikšanai izmanto Latvijas uzņēmums, piedāvājot saviem klientiem vienkāršu cenas formulu – Kool iepirkuma cena, kurai pievienoti 5 centi par litru degvielas. Līdz ar to «KOOL Business» cenu ietekmē vienīgi degvielas piegādes un iepirkuma cenas svārstības.

«Esam vietējais uzņēmums, tādēļ zinām, cik būtiski maziem un vidējiem uzņēmumiem Latvijā ir gudra resursu tērēšana – iespēja samazināt saimnieciskos izdevumus, tostarp uzņēmuma degvielas izmaksas ļauj ietaupīto investēt savu biznesa mērķu sasniegšanā, tādēļ man ir patiess gandarījums, ka ar savu cenu politiku varam atbalstīt vietējos uzņēmējus un nodrošināt, ka nauda paliek tepat Latvijā,» norāda «KOOL Latvija» valdes loceklis Sandis Šteins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Asociācija: Pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir tendenciozi

Db.lv, 11.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas (LBBA) aprēķiniem šobrīd biodegvielas piejaukums dīzeļdegvielas cenu varētu palielināt aptuveni par 3,5 centiem litrā. Publiski minēts, ka degvielas rezervju uzglabāšanas sistēmas maiņa - par 2 centiem litrā.

"Publiski izskanējušie pieņēmumi, ka degvielas cenas Latvijā varētu pieaugt pat par 40 centiem, ir klaji tendenciozi un neiztur kritiku," norāda LBBA valdes loceklis Indulis Stikāns. LBBA norāda, ka degvielas cena ir atkarīga no dažādiem faktoriem, tajā skaitā, fosilās degvielas un biodegvielas cenu svārstībām biržā, nodokļiem/nodevām, citiem.

Biopiejaukums un CO2 nodoklis cels degvielas cenas 

No 2024. gada degvielai Latvijā būs obligātais biodegvielas piejaukums, kas ietekmēs arī...

Degvielas cenas nākotnē ietekmēs arī citi faktori, piemēram, CO2 emisiju kvotas. 2023.gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) papildinājumu, tajā iekļaujot transportu un citas nozares. Sistēma darbosies atsevišķi no esošās Eiropas Savienības ETS un pilnībā tiks ieviesta 2027.gadā. Degvielas sektora uzņēmumiem ES dalībvalstīs būs jāiegādājas CO2 emisiju kvotas. Pašlaik nav skaidrs, cik augsta būs cena par CO2 tonnu, kad šī sistēma sāks darboties. Šie un citi pasākumi vērsti uz fosilās enerģijas īpatsvara samazināšanu un atjaunojamo resursu pielietošanas paplašināšanu. ES regulējumu mērķis ir veicināt valstu energoneatkarību un veicināt vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

LBBA atgādina, ka ES regulējumi paredz to, ka transporta sektoram definētie mērķi ir jāsasniedz 2030 gadā. Uzņēmumiem un, iespējams, arī valstij būs jāpērk CO2 kvotas līdz Latvijā šie mērķi tiks izpildīti. Arī šī iemesla dēļ nedrīkst kavēties ar transporta dekarbonizāciju. Kavēšanās ar dekarbonizāciju var izmaksāt dārgāk, uzskata LBBA.

Virzība uz emisiju samazināšanu saistīta ar papildu izmaksām. Pagājušajā gadā Eiropas Savienība pieņēma lēmumu par Klimata sociālā fonda izveidi, lai kompensētu šo izmaksu pieaugumu, tai skaitā transportā, mazturīgajām sabiedrības grupām. Šī fonda līdzekļi Latvijai būs pieejami jau no 2026 gada, kopumā ap sešsimt miljonu eiro apjomā.

Vienlaikus jāmin, ka apspriešanai nodotais likumprojekts "Transporta enerģijas likums" paredz pieaugošus SEG emisiju samazināšanas mērķus, kas jāievēro degvielas piegādātājiem. Tos var izpildīt lielākā apjomā nodrošinot transporta nozarei enerģiju, kas iegūta no atjaunojamiem energoresursiem - elektrību, biodegvielu, biometānu, u.c. transporta enerģijas veidus. Likumprojekts paredz, ka par izvairīšanos no atjaunojamās enerģijas izmantošanas degvielas piegādātājiem būs jāveic iemaksas Valsts kasē.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācija uzsver, ka Latvijā tiek ražota biodegviela un tās izmantošanai transportā pieļaujamā apjomā nav nepieciešamas subsīdijas. LBBA rosina straujāk ieviest atjaunojamo resursu izmantošanu veicinošus pasākumus Latvijā, lai samazinātu emisijas transporta sektorā, pirmkārt izmantojot vietējos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru