Jaunākais izdevums

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Viņa atgādina, ka 90-to gadu vidū par cūkgaļu dzīvsvarā maksāja 0,60 – 0,70 Ls, tagad cena ir ap vienu eiro un tas nozīmē, ka cūkgaļas cena bijusi nemainīga, bet augusi produktivitāte, jo tikai pateicoties tam, cūkkopji var nopelnīt. Ir daudz jaunu prasību, tostarp vides jomā, kas cūkkopjiem jāpilda.

Eksperte uzsver, ka cūkkopībā ļoti lielu lomu spēlē dāņu uzņēmēji, kas diktē toni Latvijas cūkgaļas tirgū. Ja viņiem izdodas, tas nozīmē, ka Latvijā pastāv iespēja ar šo biznesu nodarboties, pauda Gulbe. Arī vietējā kapitāla uzņēmumi strādā sekmīgi, to vidū SIA Ulbroka, kas aizvien attīsta un modernizē uzņēmumu. «Ja cūku mēris apstāsies un neradīs lielas problēmas, tad cūkkopībā un cūkgaļas ražošanā visam vajadzētu būt labi,» pauda LTVC vadītāja.

Liellopu gaļas cenas jau tradicionāli ir zemākas nekā ES, arī iedzīvotāju pirktspēja nav tik liela, Latvijas iedzīvotāji vairāk pārtiek no putnu gaļas, kas ir lētāka. Gaļas un gaļas produktu cenas mazumtirdzniecībā ir salīdzinoši stabilas, piebilda Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas algu mistērija: nekas vairāk par reģionālu specifiku?

Latvijas Bankas ekonomists Vents Vīksna, 14.09.2018

1. attēls. Darba tirgus rādītāji un cenu dinamika eirozonā

Avots: Eurostat datubāze, Latvijas Bankas aprēķins.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Produktivitātes slazds

Sandra Jēkabsone, Irina Skribāne - LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. un lektore, 24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte bieži tiek izmantota, lai novērtētu valsts ekonomisko sniegumu. Tā ir viena no nozīmīgākajiem ekonomiskās izaugsmes faktoriem, kas ir svarīgs priekšnosacījums iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai.

Produktivitāte ir arī cieši saistīta ar konkurētspēju. Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) eksperti uzskata, ka labklājību un dzīves līmeni nosaka produktivitātes līmenis, kas savukārt ir atkarīgs no ekonomikas spējas mobilizēt pieejamos resursus.

Parasti, runājot par produktivitāti, ar to saprot darbaspēka produktivitāti jeb darba ražīgumu. Tas parāda, kādu produkta daudzumu var saražot konkrētā laika posmā, izmantojot noteiktu darba daudzumu. Tautsaimniecības līmenī darbaspēka produktivitāti izsaka ar preču un pakalpojumu daudzumu, kas saražots vienā darba stundā, vai izlaidi uz vienu strādājošo. Savukārt atsevišķu uzņēmumu līmenī darbaspēka produktivitātes vērtēšanai bieži izmanto dažādus fiziskos rādītājus, piemēram, saražoto detaļu skaitu uz vienu nodarbināto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Brabantia vadītājs: Mums ir augstāka produktivitāte nekā ķīniešiem

Olga Kņazeva, 13.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008.gadā Talsu novada Pastendē tika atklāta nīderlandiešu ražotāja Brabantia rūpnīca. Nīderlandes uzņēmums Latvijas meitasuzņēmumā ieguldīja aptuveni 5 miljonus eiro. Latvijas rūpnīca ražo veļas žāvētājus un gludināmos dēļus, kurus eksportē uz ārvalstīm ar atzīmi Made in Latvia. Ražotnē patlaban strādā 120 cilvēku, un pēc rūpnīcas vadītāja Georgija Buklovska teiktā intervijā, nav izslēgts, ka Latvijā ražošana tiks paplašināta.

Lēmums par to, ka Latvijā būs rūpnīca, tika pieņemts jau 2007.gadā, viņš stāsta. Kad rūpnīcu sāka būvēt, sākās krīze, un šis periods bija ļoti sarežģīts. Piemēram, kad pieņēmām darbā pirmos cilvēkus, uzreiz viņiem apsolījām, ka darba alga nekad netiks samazināta, bet tikai paaugstināta, kā minimums, inflācijas apmērā. Un lūk, inflācija 2008.-2009.gadā bija lielāka nekā 10%, bija krīze, taču solījumu mēs pildījām. Tas mums deva to darbinieku mugurkaulu, kuri līdz šim strādā ražotnē.

Pašreiz visi darba devēji žēlojas, ka viņiem nav darbinieku, vai jums nav šādu problēmu?

Mēs to īpaši neizjūtam. Ir neliela darbinieku mainība, taču vissvarīgākais, ko mēs jau sen sapratām – ir jābūt skaidrai personāla apmācības sistēmai, kas palīdz šo deficītu aizpildīt. Kad pie mums atnāk jauns darbinieks, viņš nestrādās pusgadu zemas kvalifikācijas amatā. Viņš tiks ļoti ātri apmācīts, lai varētu veikt sarežģītu darbu. Bet galvenais ir tas, ka uz vienu darbinieku stundā un dienā mēs saražojam vairāk, nekā ES vidēji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Latvijai galvenais izaicinājums aizvien paliek produktivitāte

Didzis Meļķis, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klasteri veicina sadarbību augstākai efektivitātei kompāniju starpā, ar publisko sektoru un starptautiski; sākums tam gan ir grūts

Mūsdienīga produktivitāte no kompānijas prasa atšķirīgu uzvedību, saka Stokholmas Ekonomikas augstskolas (Zviedrija) vecākais pētnieks, Hārvarda Biznesa augstskolas (ASV) pasniedzējs un konkurētspējas eksperts Kristians Ketelss (Christian Ketels).

Ļaujiet pakāpties atpakaļ uz mūsu 2013. gada sarunu! Es pateikšu savu ieskatu par starplaikā notikušo, un jūs tad varēsit komentēt, cik ļoti es kļūdos. Tolaik šķita, ka esam veiksmes stāsta pašapmierinātībā – ir šī jaukā grāmatiņa angliski, kas mūs liela, un nekas daudz vairāk nenotiek. Bet palēnām esmu kļuvis niansētāks savos kritiskajos spriedumos, jo tagad es redzu, ka mēs krīzē iegājām no viena veida ekonomikas – lineārās, bet iznācām jau nelineārajā ekonomikā. Rīcībpolitikas veidotājiem šie tiešām ir patiesi mulsinoši laiki. Piekrītat?

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Strādāsim mazāk, saņemsim vairāk jeb Alise Aizspogulijā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālām portāla manabalss.lv iniciatīvām ir par saīsinātas darba nedēļas noteikšanu. Tās autori atsaucas uz vairākām Eiropas Savienības valstīm, kurās jau tāda ir pašlaik.

Apsverot šo priekšlikumu, ir jāsaprot - ja valstiskā līmenī tiks noteikta, piemēram, 32 stundu darba nedēļa, tas neizbēgami atsauksies uz darbinieku atalgojumu vairumā nozaru. Ir naivi iedomāties, ka varēs strādāt mazāk nekā līdz šim, bet saņemt tikpat. To arī direktīvā veidā nevar uzspiest darba devējiem. Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā ir zemāka produktivitāte nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdz ar to bonusus, kādus var atļauties valstis, kurās dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību, nevar atļauties Latvija.

Skarbā patiesībā ir: jo gudrāka un tehnoloģiski attīstītāka ekonomika, jo īsāka var būt tās darba nedēļa, un otrādi. Ja raugās uz Latvijas ekonomiku kā veselumu, tad nevar teikt, ka tajā dominē nozares ar augstu pievienoto vērtību un tā ir inovācijās balstīta. Ja ražojošajām nozarēm samazinās darba laiku, skaidrs, ka kritīsies gan produktivitāte, gan ieņēmumi. Tajā pašā laikā, protams, ir atsevišķas nozares, kurās jau pašlaik produktivitāte ir tāda pati kā vidēji Eiropas Savienībā vai pat augstāka. Tajās doma par saīsinātu darba laiku būtu apsverama. Šis ir labs piemērs tam, ka iespējamās izmaiņas būtu nevis jāuzspiež visai ekonomikai ar Darba likuma palīdzību, bet par to varētu lemt katra nozare savā iekšienē vai pat uzņēmums to paredzēt savā koplīgumā. Jau pašlaik nekas netraucē inovatīvam un produktīvam uzņēmumam koplīgumā paredzēt, ka darba nedēļa ir, piemēram, 32 stundas. To var darīt arī nozares iekšienē, ja par to iespējams panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Emigrants: Ja man tiktu dota iespēja aizbraukt vēlreiz, es atteiktos

Krišjānis Zauers, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krišjānis Zauers, kurš savulaik izmēģinājis veiksmi arī ārzemēs, gandrīz trīs gadus nostrādājot Dānijā, uzsver, ka iegūta vērtīga pieredze, zināšanas un iepazīta citu valstu kultūra, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Viņš piebilst, ka iemesls, kāpēc tik daudzi latvieši paliek dzīvot ārzemēs, ir motivācijas trūkums un pārāk maza vēlme cīnīties, lai arī Latvijā sasniegtu labākus dzīves apstākļus.

Mana motivācija doties strādāt uz ārzemēm bija ļoti līdzīga kā lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju – lielāks atalgojums. Pārtraucot darba attiecības Latvijā, trīs mēnešu laikā nopietni pārdomāju savu tālāko darbības plānu un pieņēmu izaicinājumu iegūt jaunu pieredzi ārpus Latvijas. Izvēlējos tieši Dāniju, jo tur dzīvoja un strādāja vairāki mani draugi, turklāt uz šo valsti devos divas reizes. Strādāju lielākajā Dānijas būvniecības uzņēmumā, kura darbība vērsta uz dažāda veida grīdu un apkures sistēmu ierīkošanu. Nemaz neapsvēru iespēju strādāt citur, jo biju labi izpētījis Dānijas darba vidi, turklāt būtisku lomu lēmuma pieņemšanā spēlēja arī piedāvātais augstais atalgojums. No pieredzes varu teikt, ka būtiski, lai visi ar darbu saistītie jautājumi ir zināmi jau pirms došanās uz galamērķi – dzīvesvieta, atalgojums, pienākumi un citi specifiski jautājumi, kurus neizpētot, var rasties nepatīkami sarežģījumi. Vēlme iegūt jaunu pieredzi, draugu pamudinājums un jaunības entuziasms dzina mani uz priekšu. Atskatoties uz piedzīvoto, varu teikt, ka iegūta vērtīga pieredze, uzlabotas komunikācijas prasmes, iepazīta citas valsts kultūra un cilvēki, kuru domāšana un dzīves uztvere atšķiras no mums – latviešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot valsts simtgadi, Latvijas ražotāji izstrādājuši dažādus produktus. Tam esam veltījuši rubriku Simtgades produkti.

Zīmols «Grandfather» par godu Latvijas simtgadei ražo džemperus ar Latvijas simtgadei izstrādāto identitāti.

Zīmola «Grandfather» dibinātājs Aleksandrs Bondars jau kopš pirmās uzņēmuma dibināšanas dienas zināja, ka viņš vēlētos radīt produktu, kas būtu veltīts Latvijai.

«Grandfather» džemperus ir izvēlējušās daudzas sporta organizācijas. Bobsleja un skeletona federācija izvēlējās Latvijas valsts simtgades džemperus tumši sarkanajā krāsā, ko Ķīnā vai Indijā ražoto produktu klāstā ir neiespējami atrast.

Ražotājs atzīst, ka visvairāk laika patērēts sadarbībā ar auduma ražotājiem, lai iegūtu konkrēto krāsas toni. Šis process aizņēma aptuveni gadu. Uzņēmuma īpašnieks stāsta, ka Latvijas oficiālo krāsas toni aizsūtīja sadarbības partneriem Itālijā, Polijā un Turcijā. No visām laboratorijām saņēma standarta sarkanu toni ar paskaidrojumu, ka krāsas pigmenti nespēj iesūkties audumā un šādu toni nav iespējams saražot.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba ražīguma brīnumnūjiņa

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas iespējas attīstīties, bieži tiek minēta produktivitātes jeb darba ražīguma celšana kā viena no galvenajām iespējām, kā pelnīt vairāk, saražot vairāk un arī atrisināt darbaspēka deficītu.

Tai tiek piedēvētas gluži vai fejas brīnumnūjiņas spējas, kas varētu sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Ir pārlieku liels optimisms domāt, ka Latvijas tautsaimniecība var strauji augt, ieviešot tikai produktivitātes pasākumus. Ir nozares, kurās dzīšanās pēc darba ražīguma neiet kopsolī ar jomas pirktspēju Latvijā, kas joprojām ir zemāka nekā citviet Eiropā vai Skandināvijā. Te kā ilustratīvu piemēru varētu minēt sabiedriskā transporta vadītājus, kuri nobrauc likumā pieļaujamās darba stundas un aizved tik pasažieru, cik stāv pieturā. Domāju, ka Helsinkos autobusa šoferis ir tikpat ražīgs kā Rīgā vai Liepājā, bet, vēloties nozarē ieviest produktivitātes pasākumus, varētu nonākt pie optimizācijas, kas pārvadātāja statistikas datus noteikti uzlabotu. Ir vēl citas jomas, kur darba ražīguma celšana nozīmē optimizāciju, kas savukārt samazina pakalpojuma kvalitāti vai arī sašaurina pakalpojuma klāstu. Jāsecina, ka darba ražīguma trūkumu nevar attiecināt uz visiem segmentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Latvijā apmēram 5000 uzņēmēju samaksā 90% nodokļu.

Latvijā ir jāstrādā pie uzņēmumu produktivitātes celšanas, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

«Uzņēmēju skaits, uzņēmēju kapacitāte, uzņēmēju spējas ir pieaugušas,» sacīja Rostovskis, vienlaikus atzīmējot, ka Latvijā vēl jāstrādā pie eksporta paplašināšanas, jāveicina iedzīvotāju iesaiste uzņēmējdarbībā, kā arī jāceļ uzņēmumu produktivitāte, jo tā vēl nav pietiekami augstā līmenī.

Tāpat viņš norādīja, ka uzņēmumu, kuri produkciju eksportē, produktivitāte ir vidēji augstāka nekā pārējiem uzņēmumiem. «To uzņēmumu, kuri eksportē, produktivitāte ir vidēji augstāka, kas nozīmē, ja uzņēmums ir eksportspējīgs, tad tas ir arī produktīvs, un ticam, ka tas ir arī veiksmīgs uzņēmējs un varētu būt starp tiem 5000 uzņēmumiem, kas maksā nodokļus,» minēja Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Strādājam daudz, bet labuma maz

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 07.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turīgākajās valstīs iedzīvotāji strādā daudz mazāk darba stundu

Latvijas iedzīvotāju nostrādāto stundu skaits gadā, salīdzinot ar citām Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, ir liels, taču tas nenozīmē, ka mūsu strādājošie padara daudz vairāk nekā citās valstīs – produktivitāte un darba ražīgums mums krietni pieklibo.

Strādātāju tauta

Latvieši strādā daudz – ik gadu vidējais strādājošais iedzīvotājs darbā pavada vismaz 1910 stundas, kas, salīdzinot ar citām OECD valstīm, ir augsts rādītājs – mums priekšā ir vien tādas valstis kā Grieķija, Krievija, Koreja, Polija, Meksika un līdzīgu attīstības līmeni sasniegušās, savukārt attīstītajās valstīs darba stundu skaits ir krietni mazāks. To var skaidrot ar faktu, ka attīstītajās valstīs vairāk tiek domāts par produktivitātes uzlabošanu, bet ne vienmēr tas nozīmē garas darba stundas darba vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Par neatbilstošu Satversmei atzīst tikai Solidaritātes nodokļa likuma normu par likmēm

LETA, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par neatbilstošu Satversmei atzina tikai vienu no piecām apstrīdētajām Solidaritātes nodokļa likuma normām - 6.pantu, kas nosaka nodokļa likmes, savukārt paša nodokļa ieviešana atsevišķai personu grupai neesot vienlīdzības principa pārkāpums, jo likumdevēja pienākums ir veidot solidāru un taisnīgu nodokļu sistēmu, kas būtu vērsta uz sociālekonomisko atšķirību izlīdzināšanu un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Papildināta visa ziņa

ST atzina, ka Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants, kas nosaka nodokļa likmes, neatbilst vienlīdzības principam, tādējādi tas pārkāpj Satversmes 91.pantu. Pants atzīts par spēkā neesošo no 2019.gada 1.janvāra, lai dotu valdībai laiku izstrādāt alternatīvu risinājumu, neradot problēmas valsts budžetam. ST norādīja, ka normas tūlītēja atcelšana, kamēr nav stājies spēkā jauns normatīvais regulējums, nav iespējama, jo plānoto nodokļu ieņēmumu izpilde ir tieši saistīta ar valsts iespējām veikt savas funkcijas, tādējādi tiktu apdraudēta sabiedrības labklājība un drošība.

Solidaritātes nodokļa likuma 6.pants nosaka, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma «Par valsts sociālo apdrošināšanu» 18.pantu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba roku arvien trūkst, konkurence pieaug, un efektivitāte ir jāpaaugstina – tas viss mudina rasties dažādiem tehnoloģiskiem risinājumiem personālvadībā, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Personālvadības jomas jaunuzņēmumi parādās biežāk, to nosaka tirgus vajadzība – darba tirgus kļūst aizvien karstāks, brīvo darba vietu skaits katru gadu aug, tāpat palielinās darbinieku brīvprātīgā rotācija – tas viss uzņēmumiem palielina izmaksas. Tāpēc loģiski, ka uzņēmumi raugās pēc risinājumiem, kā šīs izmaksas samazināt, – palielināt darbinieku nodarbinātības periodu, ātrāk aizpildīt tukšās vakances, vairāk iesaistīt darbiniekus un celt produktivitāti,» saka Ansis Līpenītis, Motivio līdzdibinātājs.

Enme līdzīpašniece Antra Asare novērojusi, ka personālvadība ilgi tehnoloģiskā ziņā ir bijusi atpalikusi no citām funkcijām, bet šī joma atgūstas. «Tieši pēdējā laikā uzņēmuma un personāla vadītāji aktīvāk sāk pievērst uzmanību darbiniekiem, to labsajūtai, izglītošanai. Attiecīgi arī parādās dažādi iesaistes un motivācijas rīki. Personāla daļa mazāk līdzinās pieņemšanas un atlaišanas departamentam, uzņēmumu un personāla vadītāji ir kļuvuši gudrāki,» saka Norberts Erts, CakeHR līdzīpašnieks. Atsevišķos lielajos uzņēmumos Latvijā ir normāli strādāt no mājām, pat vēl vairāk – darbinieks pats izvēlas laiku, kad un no kurienes strādāt. Darbinieks var būt uzņēmuma liekākais aktīvs, ja tam ļaus tādam būt, un tehnoloģijas šajā ziņā var palīdzēt. Viņš zina teikt, ka personālvadības tehnoloģiju jaunuzņēmumi šogad jau paspējuši piesaistīt rekordaugstus investīciju apjomus – šī gada pirmajā ceturksnī 33 darījumos tika piesaistīti 642 miljoni ASV dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Latvijas hokeja izlase pirmo reizi kopš 2009.gada iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā

LETA, 16.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas hokeja izlase otrdien nodrošināja vietu pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā, kur spēlēs pirmo reizi kopš 2009.gada.

Izšķirošajā B apakšgrupas mačā par ceļazīmi uz ceturtdaļfinālu Latvijas hokejisti ar rezultātu 1:0 (1:0, 0:0, 0:0) uzvarēja pasaules čempionāta rīkotāju Dāniju.

Latvijas hokejisti B apakšgrupā ieņēma ceturto vietu un ceturtdaļfinālā ceturtdien tiksies ar A apakšgrupas uzvarētāju Zviedriju.

Vienīgos vārtus šajā mačā Latvijas izlases labā guva Andris Džeriņš.

Savukārt «sauso» uzvaru Latvijas izlases vārtos izcīnīja Elvis Merzļikins, kurš atvairīja visas 19 pretinieku mestās ripas.

Iepriekšējo reizi pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā Latvijas izlase piedalījās 2009.gadā, kad Šveicē atkārtoja savu visu laiku labāko rezultātu un ierindojās septītajā vietā. Šāds sasniegums Latvijas izlasei padevies arī 1997. un 2004.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nepietiek ar čaklumu vien, vajadzīgs arī prāts

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 13.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikai šogad klājas gana labi. Šā gada pirmo četru mēnešu IKP pieaugums bijis viens no straujākajiem ES, eksporta rādītāji ir spīdoši, inflācija ir normas robežās, ar budžeta deficītu arī kreņķu nav. Tomēr melnais mākonis pār saulainajām tautsaimniecības debesīm ir salīdzinoši zemā Latvijas ekonomikas produktivitāte, kas, saskaņā ar LTRK padomes priekšsēdētāja Aigara Rostovska teikto, ir vien 60% no ES vidējā rādītāja. Kādēļ mums par to jāsatraucas, un kādas ir sekas zemai produktivitātei?

Vispirms jau tas vistiešākajā mērā ietekmē Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, īpaši apstākļos, kad saasinās darba roku trūkums un strauji aug darba algas. Viens no ekomomikas pamatlikumiem skan gana skarbi – ja algas aug straujāk nekā produktivitāte jeb, citiem vārdiem sakot, darba spēka izmaksas ir lielākas par tā pienesumu, tas ir vistiešākais ceļš uz inflācijas nesamērīgu kāpumu un uzņēmumu konkurētspējas pazemināšanos. Lai mūsu ekonomiku produktivitātes ziņā tuvinātu ES vidējiem rādītājiem, nepietiek ar to, ja strādāsim ātrāk, čaklāk vai vairāk. Runa ir par pašu ekonomikas struktūru.

Proti, Latvijā parāk mazs īpatsvars ir nozarēm ar augstu pievienoto vērtību. Daudzās nozarēs vēl ir lielas rezerves produktivitātes kāpināšanai. Vienkārši runājot, cilvēki var melnu muti garas stundas strādāt, ražojot preci ar samērā zemu pievienoto vērtību, un būt mazāk produktīvi nekā darbinieki, kas, iespējams, strādā pāris stundas dienā augsto tehnoloģiju nozarē. Te arī atbilde uz jautājumu, kāpēc mēs nevaram samazināt darba nedēļas ilgumu. Jo zemākas pievienotās vērtības ekonomika, jo vairāk jāstrādā, lai būtu konkurētspējīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka problēma patlaban ir akūta, taču tajā pašā laikā ražīgumam jāseko darba algas pieaugumam, kas nenotiek pietiekami strauji, PwC veiktās Baltijas uzņēmumu vadītāju (CEO) aptaujas rezultātu prezentācijā atzina eksperti.

«Ja gribam būt pārtikusi valsts un pelnīt labas algas, tad tās jāspēj atpelnīt - tikai tad tās var samaksāt un pamatā to raksturo ražīgums», skaidroja Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Saeimas ilgtspējas attīstības komisijas pārstāvis Arvils Ašeradens atzina, ka Latvijā produktivitāte aizvien ir zema, un tā veido vidēji 50% no ES vidējā rādītāja. Patlaban darba alga aug par 8-9% gadā, bet produktivitāte neaug vairāk par 3%, un šāda tendence ir negatīva. Patlaban ar mazu pievienoto vērtību ražojam vairāk, un algu pieaugums var rasties uz tā rēķina, ka tiek pārdots vairāk, taču paredzams, ka, pieprasījumam samazinoties, var rasties problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Par efektivitāti un sadarbību

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektivitāti, konkurētspēju un lielāku sadarbību – šīs trīs lietas Latvijas piena nozares dalībniekiem nesen notikušajā Food Union piensaimnieku forumā vēlēja Īrijas dzīvnieku un zālaugu pētniecības un inovāciju programmas vadītājs Pats Dilons (Pat Dillon). Viņš Latvijā ieradās, lai dalītos pieredzē ar savas valsts sasniegto piensaimniecības nozarē.

Un jāsaka, ka sasniegtais ir vērā ņemams – saražotā piena apjoms arvien palielinās – ja 2009. gadā valstī tika saražoti 4,9 miljardi litru piena, tad pērn tie jau bija 7,25 miljardi litru. Govju skaits šajā laikā audzis no 1,05 miljoniem līdz 1,4 miljoniem. Un tas viss, pateicoties mērķtiecīgai nozares stratēģijai, kas izstrādāta pirms desmit gadiem. Arī Īrijā valda tendence, ka mazo saimniecību skaits sarūk, bet pieaug lielo saimniecību skaits. Vidēji vienā saimniecībā ir 76 govis ar vidējo izslaukumu 5249 l. Dilons neslēpj, ka svarīga ir efektivitāte un produktivitāte un tas pats attiecas uz piena pārstrādi. Lai paaugstinātu pārstrādes kapacitāti, nesenā periodā uzņēmumos ieguldīti ap 850 miljoniem eiro, un tas dod atdevi. Faktiski katrs ieguldītais eiro ir nesis divu eiro peļņu. Kas īpaši svarīgi – ja saražots pārāk daudz piena, tad pārstrādes uzņēmumi sadarbojas un pienu piegādā tiem, kam tā pietrūkst. Turklāt Īrija var lepoties ar to, ka teju viss saražotais piens tiek pārstrādāts uz vietas un eksportā aiziet piena produkti ar augstu pievienoto vērtību. Arī kaimiņvalstī Igaunijā, pateicoties nozares stratēģijai, produktivitāte aug, taču pagaidām nozare ir tālu no mērķa – sasniegt vienu miljonu tonnu piena gadā. Igaunijas eksperts Aadi Remmiks neslēpj, ka nozari stipri vien ietekmēja pēdējā krīze, kad daudzi pameta šo nozari, taču tie, kas palika, «ir ar biznesa domāšanu », un tas ir faktors, uz ko nākotnē paļauties. Tomēr, lai strādātu efektīvi, jāmeklē iespējas samazināt izmaksas un ieviest jaunas tehnoloģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie pētījumi un pieredze rāda, ka ļoti daudzi uzņēmumi, ieviešot pārmaiņas, saskaras ar grūtībām, galvenokārt saistītām ar darbinieku neizpratni, nevēlēšanos pieņemt pārmaiņas un pat apzinātu pretošanos. Tas uzņēmumiem maksā gan laiku, gan naudu. Taču novērojumi arī rāda, ka vadītāji nereti pieļauj kļūdas pārmaiņu komunikācijā, kas arī noved pie neveiksmīga atrisinājuma – laba pārmaiņu ideja kļūst par mokām, izraisa konfliktus un tai ir zema produktivitāte.

Piedāvājam nelielu ieskatu četros priekšnoteikumos, kas nosaka veiksmīgu pārmaiņu komunikācijas vadību.

Komunikācija izriet no pārmaiņu nolūka

Pārmaiņas sākas ar nolūku kaut ko mainīt. Uzņēmumu īpašnieki vai organizāciju vadītāji kaut kādu iemeslu dēļ pieņem lēmumu, ka ir jāmaina darbības pieeja, piemēram, jāuzlabo produktivitāte, jāsakārto procesi, jāmaina struktūra, birojs vai kultūra, jāsamazina darbinieku skaits, jāattīsta jauns darbības virziens, jāapvienojas ar citu uzņēmumu u.tml. Visas šīs situācijas ir saistītas ar pārmaiņām, tikai katra savā veidā atšķiras ar pārmaiņu vadības un komunikācijas pieeju. Tāpēc šis ir pirmais un svarīgākais punkts – saprast, kas ir mūsu pārmaiņas? Ko tieši gatavojamies mainīt? Šķiet ļoti elementārs jautājums, taču, kad vadītāji sāk iedziļināties savā pārmaiņu nolūkā, var atklāties dažādas nozīmīgas nianses, kas maina komunikācijas pieeju ar darbiniekiem un ļauj ieraudzīt riskus pārmaiņu vadības procesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Microsoft četru darba dienu eksperimentam iespaidīgi rezultāti

Ilze Žaime, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Microsoft» meitasuzņēmums Japānā augustā veica eksperimentu, strādājot tikai četras darba dienas nedēļā. Rezultātā darbinieku produktivitāte pieaugusi par teju 40%.

«Microsoft Japan» biroji piektdienās tika slēgti, pēcāk secinot, ka, salīdzinājumā ar 2018.gada augustu, produktivitāte palielinājusies par 39,9%, vēsta Business Insider.

Projekta īstenošanas laikā tika limitēts arī sapulču garums - līdz 30 minūtēm, veicinot kolēģu savstarpēju saziņu attālināti. Papildus brīvdienas tika arī apmaksātas.

«Microsoft» nav pirmais uzņēmums, kas izgaismojis četru darba dienu nedēļas ieguvumus. Jaunzēlandes uzņēmuma «Perpetual Garden» dibinātājs Andrejs Barns (Andrew Barnes) CNBC atzina, ka līdzīgs eksperiments viņa uzņēmumā nācis par labu gan darbiniekiem, gan uzņēmumam, kas šādā režīmā tagad darbojas pastāvīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairums Baltijas lielo uzņēmumu piesardzīgi vērtē biznesa iespējas 2020. gadā

Žanete Hāka, 07.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas lielo uzņēmumu ir piesardzīgi savās prognozēs par biznesa izaugsmi nākamajos 12 mēnešos, liecina SEB bankas šī gada septembrī veiktā Baltijas lielo kompāniju finanšu direktoru aptauja.

Mazāk nekā puse (40%) Latvijas lielo kompāniju finanšu direktoru ir pārliecināti, ka 2020. gads biznesam būs labvēlīgs, kamēr Igaunijā šāds viedoklis ir 49%, savukārt Lietuvā – 51% aptaujāto finanšu ekspertu. Salīdzinot ar pērn veiktās aptaujas rezultātiem, optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars visvairāk ir samazinājies Latvijā – 56% 2018. gadā, šogad 40%, bet Lietuvā samazinājums ir tikai par 1% (52% 2018. gadā, šogad 51%).

Savukārt Igaunijā optimistiski noskaņoto uzņēmumu īpatsvars par 1% ir palielinājies – 48% 2018. gadā, šogad 49%. Vienlaikus 10% lielo uzņēmumu Latvijā, 8% Lietuvā un 18% Igaunijā ir nobažījušies, ka nākamie 12 mēneši biznesam būs nelabvēlīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Izaicinājums – inovācijas

Sandra Dieziņa, DB žurnāliste, 10.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kādi būs pārtikas mazumtirgotāju tuvākās nākotnes izaicinājumi, nule kā sprieda ekonomisti un tautsaimnieki.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) un Baltijas Starptautiskā Ekonomikas Politikas Studiju Centra (BICEPS) veiktais pētījums Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā liecina – izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas. Jau šobrīd nozares produktivitāte ir augstāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Taču tas nenozīmē, ka nozare var gulēt uz lauriem. Īpaši tas svarīgi laukos, kur cilvēku kļūst arvien mazāk, līdz ar to jādomā, kā apkalpot tos, kas turpina saimniekot novados. Eksperti pat rosina ieviest pašvaldību atbalstītus internetā iegādātu pārtikas preču piegādes pakalpojumus no tuvākajām pilsētām. Un jāsaka, ka ne velti, jo lauku veikalu slēgšana – tā joprojām ir realitāte. Zinu pagastu tikai 70 km attālumā no Rīgas, kur divu veikalu vietā tūlīt nebūs neviena, jo pēdējo grasās slēgt. Iemesls – mazi ieņēmumi un pieaugošas izmaksas. Šajā gadījumā labs risinājums būtu autoveikals, taču iedzīvotāji jau rēķinās, ka tajā cenas ir augstākas, līdz ar to meklēs iespējas doties uz lielākām pilsētām, kur pastāv izvēles iespēja, – iepirkties tradicionālajos vai modernajos veikalos. Taču jārēķinās, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Versace īpašnieks plāno atvērt vairāk nekā 100 jaunu veikalu

Žanete Hāka, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes zīmola Versace jaunais īpašnieks Capri Holdings straujā tempā vēlas atvērt vairāk nekā 100 jaunu veikalu, raksta Bloomberg.

Capri Holdings Itālijas modes zīmolu iegādājās pērn par 2,2 miljardiem ASV dolāru, un tā plāns paredz, ka ik gadu tiks atvērti desmitiem jaunu veikalu, kā arī renovēti esošie, lai sasniegtu mērķi dubultot Versace pārdošanas apjomus, investoru dienā paziņojuši uzņēmumu pārstāvji. Kompānija ieguldīs arī zīmola mārketingā, cenšoties paplašināt darbību rokassomiņu un aksesuāru jomā.

«Ir pilnīgi skaidrs: mūsu veikalu produktivitāte nav tāda, kāda tai jābūt,» sacījis Versace vadītājs Džonatans Akerojds. «Mums strauji jāpalielina produktivitāte un tas būs dzinējs, lai sasniegtu 2 miljardu ienākumu mērķi,» viņš piebildis.

Capri Holdings, kam pieder arī Michael Kors un Jimmy Choo zīmoli, cer palielināt veikalu skaitu no esošajiem 188 līdz aptuveni 300 veikaliem 2022.gadā, atverot veikalus dažādos pasaules reģionos. Vairāk nekā puse no Versace esošajiem veikaliem atrodas Āzijā, no kuriem 40 ir Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

  • studē un meklē veidu, kā nosegt mācību izdevumus;
  • esi noguris no biroja darba un meklē jaunus izaicinājumus;
  • plāno ar laiku uzsākt pats savu biznesu konkrētajā nozarē;
  • vēlies gūt papildu ienākumus paralēli jau esošajam darbam;
  • rūpējies par maziem bērniem vai kādu ģimenes locekli, kam mājās ik dienas nepieciešama Tava palīdzība;
  • sirgsti ar veselības problēmām, kas neļauj strādāt ierastās darba stundas birojā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Pagarināts kosmētikas ražotāja Dzintars TAP termiņš

LETA, 04.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pagarinājusi kosmētikas ražotājas AS «Dzintars» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) termiņu, liecina tiesas informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš ir divi gadi no Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 16.marta lēmuma spēkā stāšanās dienas. Lēmums stājies spēkā trešdien, 4.aprīlī. Līdz ar to jaunais termiņš ir līdz 2020.gada 4.aprīlim.

Tiesas spriedumā norādīts, ka «Dzintara» tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumus ir saskaņojuši abi nodrošinātie kreditori, proti, Valsts ieņēmumu dienests un AS «Attīstības finanšu institūcija «Altum»», kā arī vairāk nekā puse no nenodrošinātajiem kreditoriem ir devuši piekrišanu tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumiem.

Pārbaudot un novērtējot pieteikumu un tam pievienotos dokumentus, tiesa atzina, ka pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa pasākuma plāna grozījumu apstiprināšanu ir pamatots un apmierināms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Tāda Porsche Macan vairs nebūs

Aldis Zelmenis, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā SUV modeļa Macan paaudze būs 100 % elektriska, nolēmusi Porsche AG uzraudzības padome. Tas nozīmē, ka šobrīd uzlabotie Macan modeļi noslēgs salīdzinoši īso, bet žilbinošo iekšdedzes motoru ēru

Porsche Macan ir Cufenhauzenas kompānijas veiksmes stāsts. Piecos gados kopš Macan modeļa dzimšanas pasaulē tas ir pārdots vairāk nekā 400 tūkst. eksemplāros. Iespaidīgs skaitlis, īpaši zinot salīdzinoši augsto modeļa iegādes cenu, kas bieži vien neatpaliek no lielākā brāļa Cayenne cenojuma. Uzmundrinoši, ka līdz brīdim, kad pārdošanā nonāks pilnībā elektrisks Macan, vēl ir jāpaciešas vismaz gads. Tas ļaus izbaudīt tos jaukumus, ko sniedz nesen uzlabotie Porsche Macan un Macan S.

Kāpēc tas būtu jāpērk?

Autokolekcionāri, Porsche zīmola fani un autoentuziasti, šis ir unikāls brīdis iegādāties vienreizēju auto, kāds vairs nebūs Porsche modeļu aptverē!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nemainīga vērtība konferencēs ir to saturs; vērojama pasākumu tematiskā segmentācija.

Uzņēmumu vēlme iesaistīties konferenču organizēšanā pieaug. Gan organizatori, gan sarīkojumu apmeklētāji novērtē iespēju aprunāties ar dažādu nozaru līderiem, konkrētas jomas ekspertiem, dalīties pieredzē un zināšanās. Laikā, kad tehnoloģijas ir mainījušas informācijas uztveršanas paradumus, konferenču rīkotājiem ir jādomā ne tikai, kā piesaistīt, bet arī kā noturēt klausītāju uzmanību. Dažādi tehniskie risinājumi ir kļuvuši pašsaprotami, tie nenosaka toni pasākumos, bet palīdz veidot saturu un kalpo klausītāju ērtībām.

Divi vaļi

Katru pusgadu vai pat biežāk ir kaut kas modīgs, ko izmēģina konferenču rīkotāji, piemēram, jautājumi tiešsaistē, lai iesaistītu auditoriju, čipotas aproces, lai varētu izsekot, pie kuriem stendiem ir lielākais apmeklētāju skaits, vai īpaši konferencēm izstrādātas aplikācijas un daudz kas cits, taču nemainīga vērtība ir tieši konferences saturs, uzskata reputācijas vadības kompānijas Lejiņa & Šleiers vecākais partneris Juris Šleiers, citējot Koko Šaneli, kuras teiktais «mode mainās, bet stils paliek», viņaprāt, pilnībā atbilst konferenču organizēšanas tendencēm. «Pirms kāda laika tehnoloģijas bija pārdošanas rīks un veids, kā atšķirties no konkurentiem, bet šobrīd tās ir pašsaprotamas. Savā ziņā tās var pielīdzināt e-talonam,» vērtē uzņēmuma Win Partners vadītājs Valters Gražulis. «Būtisks ir «wow» (spēcīgs pārsteigums) faktors, ko sniedz saturs, proti, kādus cilvēkus pasākuma apmeklētājs dzirdēs un ko praktisku iegūs no tā apmeklēšanas,» viņš teic. Turklāt pat salīdzinoši pareizās korporatīvās konferences cenšas kļūt par piedzīvojumu, nevis tikai sadarbības partneru un darbinieku pasākumu. «Tās sāk arvien vairāk līdzināties rokkoncertam vai šovam.

Komentāri

Pievienot komentāru