Jaunākais izdevums

Latvietis ielokās pat pilnos tirgos; pārtikas nozare sagaida ES atbalstu arī lielajiem pārtikas uzņēmumiem

Embargo zīmē aizvadītie desmit mēneši bijuši smagi, sarunā ar DB pauž Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Savukārt Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure ir optimistiskāka un prognozē, ka 2015. gadā tautsaimniecībai būtiskā pārtikas nozare izrāpsies no eksporta «bedres».

«Īpaši smagi klājies piena un zivju nozarēm. ES mums iedeva tikai 7,7 milj. eiro zaudējumu segšanai saistībā ar augusta sākumā Krievijas noteikto aizliegumu ievest ES lauksaimniecības produktus, bet zaudējumi ir nesalīdzināmi lielāki,» uzskata E. Treibergs. «Ja nebūtu palīdzējusi valdība, nezinu, kā pašlaik zemnieki dzīvotu Latvijā,» viņš piebilst. Kaimiņvalsts tirgus aizvēršana smagi skāra arī augļu un dārzeņu sektoru, cūkkopības nozari. Viņš vērtē, ka Krievijas dienesta Rosseļhoznadzor rosīšanās Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos mērķis ir «slēgt to mazumiņu, kas mums vēl ir palicis».

«Par laimi, mums ir enerģisks zemkopības ministrs, kas braukā no Amerikas līdz Ķīnai, lai meklētu jaunus tirgus. Piemēram, piena produkti tagad tiek sūtīti arī uz Moldāviju. Tie ir saules stariņi, kas pavīd, bet kopumā nozarei ir smagi laiki,» vērtē E. Treibegs.

«Kad ES noteica embargo, Latvijai vajadzēja Eiropai paprasīt, kas mums būs par to, ka esam tik solidāri? ES vajadzēja ieplānot līdzekļus mūsu zaudējumu segšanai,» norāda LOSP vadītājs. «Nevēlos piedzīvot, ka saimniecības bankrotē un cilvēki aizbrauc no valsts,» viņš piebilst.

«Kad sākās embargo, valdīja diezgan optimistisks redzējums – varbūt aizliegums nebūs uz ilgu laiku,» atceras I. Šure. «Par laimi, uzņēmēji nekavējoties paralēli sāka strādāt citu tirgu virzienā. Šim procesam nepieciešams vidēji gads. Tāpēc pašlaik ieguldītais grūtais darbs sāk dot augļus. Daudzi uzņēmēji aktīvi brauca, tostarp ar valsts atbalstu, meklējot jaunus tirgus un diversificējot savu portfeli,» norāda LPUF vadītāja.

Rubļa krīze situāciju tikai pasliktināja un abi faktori atspoguļojās 2014. gada eksporta rādītājos – pārtikas nozare piedzīvoja pirmo eksporta kritumu kopš 2009. gada – par 6%. «Naudas izteiksmē tie ir vairāk nekā 130 milj. eiro. Tomēr tas nav tik daudz, cik varēja būt. Uz krituma rēķina pieauga imports, lai gan iepriekš divus gadus bija pozitīva bilance. Pagājušogad rezultāts bija negatīvs, tiesa, imports pārspēja eksportu pavisam nedaudz,» stāsta I. Šure.

Plašāk lasiet rakstā Dārgā Eiropas solidaritāte otrdienas, 2. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (10. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien nolēmu aizbraukt ciemos pie tēva. Uz jautājumu, kā tad viņam iet, saņēmu lakonisku atbildi: D****. Garlaicīgi. Futbola pa TV nav. Jopcik ar ārā! Čempi arī atcēla. Par olimpiādi gan vienalga, tur normāla futbola nav.

Covid-19 ir skāris un ietekmējis visas dzīves jomas. Arī sportu. Sporta industrija bija viena no stūrgalvīgākajām un ilgi nespēja pieņemt lēmumu par savu dīkstāvi. Bija mēģinājumi spēlēt pie tukšām tribīnēm, dezinficēt skatītāju vietas pirms sporta pasākumiem, noteikt atsevišķus reģionus, kurus vīruss skāris mazāk un tur aizvadīt spēles, taču jau no paša sākuma tas, ka sports varētu palikt vīrusa neskarts, izskatījās kā naiva cerība, kurai nebūs lemts piepildīties. Patiesībā sporta pasaule vēl aizvien nespēj sadzīvot ar šo notikumu pavērsienu, brīžiem ar pilnīgi nepamatotu optimismu spekulējot par čempionātu atsākšanās termiņiem un turnīru norises datumiem. Ja cilvēki vēl var mainīt savu ikdienas paradumu sportot, tad pats sports nevar atļauties apstāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Savu pensiju katrs pelna pats un tikai pats

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no karstākajiem topikiem publiskajā telpā pirms vēlēšanām ir pensijas – kam tās pienākas, cik lielā apjomā, vai tās jāsaista ar bērnu skaitu, vai 2. līmeņa pensijas ir mantojamas utt. Diemžēl šajās visnotaļ vērtīgajās diskusijās mēdz iezagties arī pa kādam mītam, kas neatbilst patiesībai.

Viens no tādiem ir šad tad sastopamais apgalvojums, ka šodienas bezbērnu strādājošie attiecībā uz pensijām tādi dienaszagļi vien ir un viņiem pensijas pelnīs šodienas jaunā paaudze, kas vēl sēž skolas solā. Un vecākiem, kas šos bērnus audzina, pienākas īpaši bonusi klāt pie pensijas. Un vispār nav īsti godīgi, ka šodienas bezbērnu strādājošie dzīvos uz citu vecāku bērnu sarūpētām pensijām. Te būtu nepieciešams ieviest skaidrību.

Katrs strādājošais, kas veic sociālās iemaksas, neatkarīgi no tā, vai viņam ir vai nav bērni, savu paaudžu solidaritātes pienākumu ir izpildījis.

Naudas avots, no kura tiek izmaksātas pensijas, tiešām ir aktuālie nodokļu maksātāji. Taču tas ir tikai naudas avots, bet savu pensiju katrs nopelna sev pats ar savām darba mūžā veiktajām sociālajām iemaksām un darba stāžu. Ikviena pensija ir atkarīga tikai no cilvēka paša darba mūža ieguldījuma, un tai nav nekāda sakara ar to, ko pelnīs vai nepelnīs šodienas bērni. Katrā ziņā ir aplami teikt, ka kāds pelna pensiju kādam citam. Jo pensiju katrs pelna sev pats.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta vēlēšanās startējošo partiju solījumos dominē sociālās, tiesiskuma un migrācijas tēmas.

Kārtējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā notiks sestdien, 25. maijā. Latvija šajās vēlēšanās ir viens vēlēšanu apgabals, un EP no Latvijas būs jāievēl astoņi deputāti. Vēlēšanās piedalās 246 deputāti no 16 partijām. Vidējais kandidātu vecums ir 48,3 gadi, jaunākajam kandidātam - 21 gads, bet vecākajam – 79.

DB, iepazīstinot ar partiju programmām, apskata Saeimā ievēlētās partijas un partijas Progresīvie un Latvijas Reģionu apvienība, kam pēc socioloģisko aptauju datiem ir augstākie reitingi no Saeimā neievēlētajām partijām.

Visas partijas EP vēlēšanās pieteikušas pa 16 deputātiem no katra saraksta. Partiju programmas ir gana dažādas. Ir partijas, kas lielu akcentu liek uz sociāliem jautājumiem, solot panākt, ka Eiropas Savienības (ES) līmenī tiek noteikti sociālā nodrošinājuma minimālie standarti, ir partijas, kas uzsver tieši tiesiskuma stiprināšanu, runā par sadarbību naudas atmazgāšanas novēršanā un ES ārējo robežu stiprināšanu. Vairākas partijas min, ka iestāsies par ES budžeta palielināšanu un taisnīgākiem maksājumiem lauksaimniekiem, kā arī aizstāvēs kohēzijas līdzekļu nesamazināšanu. Partiju piedāvājumos ir arī gana lielas atšķirības, piemēram, no ģimenes kā tradicionālas vērtības aizstāvības līdz LGTB tiesību stiprināšanai, no saukļa «par daudz Eiropas» līdz uzsvaram uz nacionālām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru Kabinetam sadarbībā ar politiskajām partijām, pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām divu nedēļu laikā uzdots sagatavot skaidru valdības rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, teikts valsts prezidenta Raimonda Vējoņa paziņojumā medijiem.

Valsts prezidents aicina skaidrot gan iespējamās izmaksas un institūciju kapacitāti, gan bēgļu iespējas tikt izmitinātiem, apgūt valodu un iesaistīties darba tirgū. R.Vējonis arī sagaida, ka līdz 21.septembrim būs apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija.

«Mani līdz šim nav apmierinājis valdības darbs patvēruma meklētāju jautājuma risināšanā. Valdība nav skaidrojusi situāciju ne tikai sabiedrībai, bet arī koalīcijas partneriem, kas novedis pie akūta informācijas trūkuma. Neskaidrība un bažas ir pamats tam, ka politiskās partijas un atsevišķi politiķi ir izvēlējušies vieglāko ceļu, atsakoties piedalīties problēmu risināšanā, bet izvēloties tās ignorēt un vienlaikus šķelt sabiedrību, vairojot neziņu un spekulācijas,» norāda R.Vējonis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu pagaidām Baltijas valstis vēl nav gatavas, ir nepieciešami uzlabojumi, bet nav pamata pesimismam, DB rīkotajā enerģētikas nozares forumā «Enerģētikas nozares nākotne – izaicinājumi un iespējas» sacīja AS «Augstsprieguma tīkls» valdes loceklis Gatis Junghāns.

Pērnā gada rudenī Baltijas pārvades sistēmas operatori iesniedza Polijas operatoram oficiālu pieteikumu par Eiropas sinhronās zonas paplašināšanu, pievienojot tai Baltijas valstu elektrotīklus.

G. Junghāns skaidroja, ka patlaban finiša taisnei tuvojas pieslēguma līguma izstrāde un pasākumu katalogs, kas ietver nepieciešamos darbus, kas jāveic līdz 2025.gadam, lai saņemtu atļauju no ES. Būs arī nepieciešams politisks apstiprinājums un, kad līgums tiks šogad noslēgts, sāksies aptuveni piecu gadu ilgs ieviešanas process.

Aizvadītā gada jūnijā Briselē Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, Polijas un Baltijas pārstāvji parakstīja politisko ceļvedi Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijai ar kontinentālās Eiropas tīklu. 2018. gada 22. martā komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers un minētie valstu un valdību vadītāji sinhronizācijas projektam deva jaunu impulsu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) trešdien ierosinājusi divu gadu laikā uzņemt 20 000 bēgļu un izmitināt tos visās Eiropas Savienības (ES) valstīs, attiecībā uz Lielbritāniju, Īriju un Dāniju nosakot, ka šīs valstis pašas varēs izvēlēties, vai tās kādu bēgli uzņem, vai nē.

Atbilstoši izmitināšanas kvotu shēmai, kas būs balstīta valsts izmērā, ekonomikas apjomā un citiem parametriem, Vācija uzņemtu visvairāk imigrantu, tai sekotu Francija un Itālija, pieņemot, ka Lielbritānija kvotu programmā nepiedalās.

«Nevienu valsti nedrīkst pamest vienu milzīgās imigrācijas problēmas priekšā,» pēc priekšlikumu publiskošanas tviterī norādīja EK prezidents Žans Klods Junkers.

Oficiāli priekšlikumi dalībvalstīm tiks iesniegti mēneša beigās.

Tikai dažas stundas pirms šī plāna publiskošanas Lielbritānijas iekšlietu ministre Terēze Meja kritizēja ES pieeju. ES, nesūtot ekonomiskos imigrantus atpakaļ, iedrošina viņus doties uz ES, norādīja ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Vējonis: Jāsaglabā vienota Eiropas Savienības politika attiecībā pret Ukrainu

Žanete Hāka, 04.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jāsaglabā starptautiskā solidaritāte un vienota Eiropas Savienības politika attiecībā pret Ukrainu, jo tas ir svarīgs atbalsts Ukrainas centieniem stabilizēt situāciju reģionā un veicināt ilgtspējīgu mieru savā valstī. Mūsu un visas Eiropas interesēs ir demokrātiska un ekonomiski spēcīga Ukraina, otrdien paziņoja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko, kurš ieradies oficiālā vizītē Latvijā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija tāpat kā visa starptautiskā sabiedrība nosoda Krievijas īstenoto nelikumīgo Krimas pussalas aneksiju, kā arī pret Ukrainu vērsto agresiju valsts austrumos.

Esam vienmēr iestājušies par Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti. Uzskatām, ka ieviesto sankciju pret Krieviju pārskatīšana ir iespējama tikai pēc pilnīgas Minskas vienošanās izpildes, teica Raimonds Vējonis, norādot, ka vienošanās ietver visu ārvalstu militāro formējumu, militārās tehnikas un algotņu izvešanu no Ukrainas teritorijas, kā arī pilnu Ukrainas Krievijas robežas kontroles atjaunošanu.

Valsts prezidents atzinīgi novērtēja Ukrainas valdības līdz šim paveikto, īstenojot valsts pārvaldes un ekonomiskās reformas, vienlaikus aicinot nezaudēt reformu tempu. Šajā procesā nepieciešams aktīvs Eiropas Savienības un citu starptautisko partneru atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) piektdien apstiprināja pirmā maksājuma 500 miljonu eiro apmērā piešķiršanu Ukrainai no jaunās makrofinansiālās palīdzības (MFA) programmas, lai valsts spētu stabilizēt tās ekonomiku, teikts EK publiskotajā paziņojumā.

Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) kopš 2014.gada Ukrainai MFA programmas ietvaros piešķīrusi 3,3 miljardus eiro, kas ir lielākais MFA apjoms, kāds jebkad piešķirts valstij ārpus ES.

«ES nodrošinājusi pastāvīgu politisko un finansiālo atbalstu Ukrainai. Šodienas EK lēmums par līdzekļu piešķiršanu pieņemts nozīmīgā laikā, kad Ukrainai un tās cilvēkiem draud jauna Krievijas agresija un nepieciešama starptautisko partneru solidaritāte. Šāda agresīva uzvedība mūsdienu Eiropā nav pieņemama,» norāda EK viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Eiropas Parlaments un Eiropadome jūlijā apstiprināja jaunu MFA programmu Ukrainai, valstij nodrošinot līdz vienam miljardam eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Visskaistākās ainavas ir nodevības laikā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 29.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bēgļu krīzē ir jāļauj politiķiem darīt to, kas viņiem ir jādara – saglabāt un neļaut izšaubīt fundamentālos principus, kas mūs satur kopā kā Eiropu; sliktākais, kas var notikt, ir mēģinājumi labot vakardienu

Saeimā notiekošā muļļāšanās ar bēgļu uzņemšanu, kas faktiski ir mēģinājums politisko atbildību uzvelt kādam citam vai vislabāk – izsmērēt tā, ka neviens nav «vainīgs», ir kā priecāšanās par zelta rudeni un plašajām ārēm, kad turpat blakus notiek kaut kas nelāgs. Ainavām un ideāliem piemīt sevišķs skaistums, kad pievēršanās tiem ļauj novērsties no neizdevīgām morālām dilemmām. Pieredze liecina, ka ilgtermiņā tas atspēlēsies, bet dzīvojam jau šodien, vai ne?

Latvija ir morāla, ekonomiska un stratēģiska ieguvēja, lai neteiktu, ka patērētāja, solidārā un demokrātiskā Eiropā. Demokrātija cita starpā nozīmē, ka politiķiem ir visas tiesības uz nepopulāriem, bet nepieciešamiem lēmumiem, lai tiktu kaut jel kādā jēgā ar akūtu problēmu, piemēram, simtiem tūkstošiem migrantu vasarīgās drēbītēs, kad ziema nāk virsū. Solidaritāte no Latvijas puses šai gadījumā būtu neapgrūtināt rīcībspēju tiem, kas jebkurā gadījumā iznesīs šīs problēmas smagāko daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pienākot Nacionālā attīstības plāna 2020 (NAP) vidusposmam, ir iespējams izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu ieguldījumu valsts kopējās attīstības veicināšanā ilgtermiņā. Ap 80% no NAP uzdevumiem tiek īstenoti tieši ar ES fondu atbalstu un veicina paliekošu reformu īstenošanu, kas nepieciešamas valsts attīstības kāpināšanai, informē Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta vecākā eksperte Lauma Silakaktiņa.

FM atzīmē, ka ES fondu investīcijām ir liela makroekonomiskā ietekme – Eiropas Komisija aplēsusi, ka 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu ieguldījumi 2015. gadā nodrošinājuši Latvijas ekonomikai 5% IKP pieaugumu. Minētajā periodā Latvijā radītas 5000 paliekošas darbavietas, izbūvēts un rekonstruēts 991 km autoceļu, apmācīti un pārkvalificēti 148 618 bezdarbnieki un darba meklētāji, paaugstināta energoefektivitāte 741 daudzdzīvokļu ēkā, sasniegti vēl daudzi citi būtiski rezultāti. Līdzīgs ES fondu pienesums Latvijai tiek prognozēts arī šajā plānošanas periodā.

ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā investīcijas daudz ciešāk kā iepriekš tiek sasaistītas ar nozaru ilgtermiņa attīstības stratēģijām un strukturālajām reformām. «Atsevišķos gadījumos tas ir prasījis vairāk laika analīzei un priekšlikumu izstrādei pirms ieguldījumu uzsākšanas, piemēram, izglītības iestāžu tīkla optimizācijā, izglītības satura reformā un reformās veselības nozarē. Tā kā tās ir ļoti nepieciešamas un ilgi gaidītas reformas, ieguldītais darbs noteikti nākotnē sniegs atdevi efektīvākā un veiksmīgākā nozaru darbībā,» skaidro FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas - 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm. Paredzēts, ka dalībvalstis saņems 6000 eiro par katru personu, ko tās uzņems savā teritorijā.

Pirmais priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss norādīja, ka EK šodien vārdus pārvērš darbos.

«Solidaritāte iet roku rokā ar atbildību. Tādēļ mūsu priekšlikumos ir stingra prasība pienācīgi piemērot patvēruma noteikumus, un dalībvalstīm būtu jādara viss iespējamais, lai novērstu patvēruma sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu. Visiem, kam patvērums nepieciešams, būtu jāvar to rast Eiropā. Tomēr būtu bez kavēšanās jāatklāj tie, kuru prasības nav pamatotas, un jānosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti. Tas ir ļoti svarīgi, lai migrācijas politiku pieņemtu sabiedrība,» pauda Timmermanss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā trūkst darbaspēka. Vai pensionāri var palīdzēt?

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 16.03.2018

1. attēls. Nodarbinātie 65+ g.v. no kopējā nodarbināto skaita, dalījums pa nozarēm

Avots: CSP dati, autores aprēķins. Piezīme: Dati par 2016. gadu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākotnē uzņēmējiem sola paredzamāku nodokļu vidi, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau decembrī tiks sākts darbs pie 2017. gada budžeta un strādāts pie vidēja termiņa nodokļu stratēģijas izveides, lai uzņēmēji turpmāk zinātu, kas nodokļu jomā notiks nākamo trīs gadu laikā un nebūtu tāda mētāšanās, kā šajā gadā, tomēr patlaban Latvijas nodokļu vidi var vērtēt kā vienu no stabilākajām Eiropā, Dienas biznesa rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes 2016» atzina valdības pārstāvji.

Stabilitātes iezīmes

Valdības pārstāvji pašreizējo nodokļu sistēmu vērtē kā labu, taču vienlaikus atzīst, ka tai jābūt paredzamākai. Nākamā gada budžets ir balstīts uz 3% ekonomikas pieaugumu, un tā virziens ir nevienlīdzības mazināšana, bet prioritātes – gan ārējā, gan iekšējā valsts drošība, savukārt budžeta deficīts paredzēts 1% no IKP apmērā, konferencē atgādināja Ministru prezidente Laimdota Straujuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rakstnieki rosina mainīt restorāna Kleever nosaukumu pret Gaismas pils prestižam atbilstošāku

Dienas Bizness, 16.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki rakstnieki un redaktori vēstulē Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktoram Andrim Vilkam un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (NA) rosina mainīt Gaismas pils restorāna nosaukumu Kleever, dodot tam citu, Gaismas pils statusam, prestižam un uzdevumiem atbilstīgu nosaukumu.

«Pašreizējais jaunvārds, kurš nav saprotams lielākajai daļai sabiedrības, izraisījis negatīvu reakciju un pamatotu neizpratni, kāpēc mūsu nacionālajā simbolā Gaismas pilī ar Imanta Ziedoņa vārdā nosaukto zāli jāatrodas ēdināšanas uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir nevajadzīgi aizguvumi, anglicismi vai latviešu valodas runas un rakstu tradīcijā nesakņoti jaunvārdi, kas radīti Švauksta garā,» teikts vēstulē.

Rakstnieki atgādina, ka Latvijas Republikas Satversmē teikts: «Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Zemi nodokļi nav panaceja

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunāko SKDS pētījumu, kas veikts pēc Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju asociācijas datiem, galvenais iemesls, kādēļ Latvijā ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars, ir augsti nodokļi. Labs papildinājums minētajam ir cits SKDS pētījums, kurā pieaudzis to respondentu īpatsvars (līdz vairāk nekā 40%), kas balsotu par zemākiem nodokļiem un attiecīgi mazāku valsts apmaksāto pakalpojumu klāstu.

Faktiski jau šādi rezultāti nav nekāds pārsteigums. Tās tiešā mērā ir sekas tam, ka nodokļu slogs, īpaši darbaspēka, Latvijā līdz šim ir bijis gana augsts, taču pretī nodokļu maksātāji nav saņēmuši tik daudz, kā būtu gribējuši. Citiem vārdiem sakot, mūsu valstī nodokļu maksātājiem aizvien šķitis, ka pretī no valsts tie saņem pārāk maz. Savukārt varas pārstāvji neveikli mēģinājuši taisnoties, ka augstās ēnu ekonomikas dēļ naudas daudz kam nepietiek.

Jāatzīst, ka politiķi nav spējuši nevis ar runām, bet darbiem pierādīt, ka nodokļu maksāšana tiešām rezultējas vispārējā labumā, piemēram, pieejamā veselības aprūpē un kvalitatīvā izglītībā, kur no vecākiem nemitīgi netiek prasīta “fonda » nauda. Tāpat lielu ļaunumu nodarījis līdz šim dominējošais zemākās cenas princips publiskajos iepirkumos, kur pirmie cietēji bija godīgie nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LVRA: Nodokļu politikā jāveic izmaiņas ēnu ekonomikas ierobežošanai sabiedriskās ēdināšanas sektorā

LETA, 08.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu politikā jāveic izmaiņas, lai ierobežotu ēnu ekonomikas īpatsvaru sabiedriskās ēdināšanas sektorā Latvijā, aģentūrai LETA atzina Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) Restorānu nodaļas vadītājs Jānis Pumpiņš.

«Visbūtiskākā problēma, protams, ir nodokļu politikas jautājums, kas ir ļoti sāpīgs jautājums sabiedriskās ēdināšanas sektorā. Ja izdalām pa nozarēm, sabiedriskās ēdināšanas sektorā darbinieku algas, pēc statistikas datiem, ir viszemākās. Tas parāda, ka ēnu ekonomikas īpatsvars ir diezgan liels - šaubos, vai sabiedriskās ēdināšanas nozarē cilvēki ir gatavi pelnīt mazāk nekā citās nozarēs. Līdz ar to būtu nepieciešams domāt par kaut kāda veida nodokļa politikas izmaiņām sabiedriskās ēdināšanas nozarē,» teica Pumpiņš.

Viņš sacīja, ka redzējums attiecībā uz nodokļu iekasēšanu sabiedriskās ēdināšanas sektorā ir diezgan neskaidrs. «Savā ziņā nozarē nepastāv solidaritāte - cits maksā visus nodokļus, cits maksā daļu, cits vispār nemaksā neko,» teica LVRA Restorānu nodaļas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Normālās valstīs, kur ir progresīvā nodokļu sistēma, tiek aplikti visi ienākumi: gan dividendes, gan ienākumi no īres vai vērtspapīru pārdošanas. Taču šis «solidaritātes nodoklis» attiecas tikai uz darbaspēku. Cilvēkam, kurš pelna 75 000 eiro gadā, faktiski būs jāmaksā 56% nodokļu likme. Vienlaikus mēs zinām, ka mums valstī ir 40% strādājošo cilvēku, kas saņem «aplokšņu algas» un nemaksā neko. Kādēļ cilvēkiem, kas daudz mācījušies, dienu un nakti strādājuši, investējuši savā izaugsmē, tagad būtu «jāsolidarizējas» ar tiem, kas saņem algu aploksnē? Kāpēc mums jāmaksā par tiem, kas nemaksā nekādus nodokļus? » intervijā žurnālam Sestdiena saka Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Fragments no intervijas

Kādēļ esat vērsies pret valdības plānoto «solidaritātes nodokli», ko varētu apstrīdēt Satversmes tiesā?

Pirms gada sociālie partneri (darba devēji un arodbiedrības) vienojās ar valsti par nodokļu politikas stratēģiju. Vienošanās paredzēja, ka netiek ieviesti jauni nodokļi, jāsamazina darbaspēka nodokļu slogs, kā arī jāpaplašina nodokļu bāze uz citu avotu rēķina (nekustamais īpašums, kapitāls, patēriņš). Taču augustā Finanšu ministrija no atvilktnes izvilka «solidaritātes nodokli», kas ir pretrunā visiem šiem principiem: tas ir jauns nodoklis, ar ko aplikt darbaspēku, un tas nav ne progresīvs, ne solidārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LTRK neatbalsta solidaritātes nodokli; rosina atcelt atvieglojumus par darbspējīgiem pieaugušajiem

Dienas Bizness, 26.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī ministru prezidente Laimdota Straujuma un valdība kopumā turpina uzstāt uz to, ka jāievieš solidaritātes sociālais nodoklis, lai gūtu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir kategoriski pret jauna darbaspēka nodokļa ieviešanu, uzskatot, ka līdzvērtīgus budžeta ieņēmumus iespējams gūt atsakoties atvieglojumiem par apgādības iespējas darbaspējīgiem pieaugušajiem.

«Kāpēc jāievieš jauns nodoklis, ja iespējams situāciju ar budžeta ieņēmumiem risināt citādi, jo īpaši tad, ja tas nodrošinās līdzvērtīgu ieguvumu?» neizpratni pauž LTRK viceprezidente Lienīte Caune.

LTRK vēlas norādīt, ka jaunu nodokļu ieviešana ir klajā pretrunā ar Ministru Kabineta deklarāciju, kas paredz nodrošināt prognozējamību nodokļu politikas attīstībā, kā arī pārkāpj vienošanos ar Finanšu ministriju, kas tika parakstīta pērnā gada nogalē, paredzot, ka darbaspēku nodokļa slogs tiks samazināts, kā arī tiks ievērotas rekomendācijas pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un īpašumu un netiks ieviesti jauni nodokļu objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien oficiāli sāka ASV izstāšanos no Pasaules Veselības organizācijas (PVO), īstenojot savus draudus par galvenā finansējuma avota atņemšanu PVO tās reakcijas uz Covid-19 dēļ.

Veselības nozares pārstāvji un Trampa politiskie pretinieki pauda sašutumu par ASV aiziešanu no šīs ANO institūcijas, kura vada globālo cīņu pret slimībām, tai skaitā Covid-19.

Tramps paziņo par finansējuma apturēšanu PVO 

ASV prezidents Donalds Tramps otrdien paziņoja par ASV finansējuma apturēšanu Pasaules Veselības...

Trampa administrācija, kas bija draudējusi apturēt ikgadējo finansējumu PVO 400 miljonu ASV dolāru apmērā un pēc tam paziņojusi par izstāšanos no šīs organizācijas, otrdien oficiāli nosūtīja izstāšanās paziņojumu ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam, pavēstīja Valsts departamenta preses sekretāre.

Izstāšanās stāsies spēkā pēc gada - 2021.gada 6.jūlijā.

Ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī uzvarētu Trampa sāncensis Džo Baidens, tad ir gaidāms, ka viņš apturētu šo izstāšanos un ASV paliktu PVO sastāvā.

Finanšu tirgus sāk domāt par Baidena uzvaru 

Šis gads pasaulē pagaidām padevies vētrains, tomēr nozīmīgākajos akciju tirgos kopš pavasara...

Gutērreša preses sekretārs un PVO apstiprināja, ka PVO dibinātājvalsts ASV ir nosūtījusi šādu paziņojumu.

PVO vadītājs Tedross Adhanoms Gebreiesuss otrdien teica runu, kurā sacīja, ka "nacionāla vienotība un globāla solidaritāte ir svarīgākas nekā jebkad agrāk, lai sakautu kopīgu ienaidnieku".

Saskaņā ar PVO dibināšanas 1948.gadā nosacījumiem ASV var izstāties gada laikā, bet valstij ir jānokārto atlikušās finanšu saistības.

Tramps maija beigās paziņoja, ka Ķīnai ir ''pilnīga kontrole" pār PVO, un apsūdzēja šo organizāciju reformu neīstenošanā.

Tramps, kurš bieži kritizējis ANO, vainoja Ķīnu jaunā koronavīrusa pandēmijā un sacīja, ka ASV novirzīs finansējumu "citām pasaules mēroga un steidzamām, globālām sabiedriskās veselības vajadzībām".

Trampa administrācija ir paziņojusi, ka PVO ignorēja agrīnās pazīmes par Covid-19 nodošanu no cilvēka cilvēkam Ķīnā, kā arī brīdinājumus no Taivānas, kura Ķīnas spiediena dēļ nav PVO dalībniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Mērs: Teroristiem pašnāvniekiem Briseles lidostā spridzekļi bijuši bagāžā

LETA--AFP, 23.03.2016

Novērošanas kameru fiksēts kadrs. Trīs aizdomās turētie, no kuriem divi varētu būt uzspridzinājušies.

Foto: REUTERS/SCANPIX

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teroristiem pašnāvniekiem, kas otrdien Briseles Zaventemas lidostā nogalināja vismaz 14 cilvēkus, spridzekļi bija viņu bagāžā, paziņoja vietējās pašvaldības mērs.

«Viņi ieradās ar taksometru, vedot līdzi ceļasomas, spridzekļi bija viņu somās,» sacīja Zaventemas mērs Fransiss Vermeirens.

«Viņi uzlika savas ceļasomas uz ratiņiem, un pirmās divas bumbas eksplodēja. Arī trešais [terorists] uzlika savējo uz ratiņiem, bet viņš droši vien bija panikā un tā neeksplodēja,» piebilda mērs.

Trešais spridzeklis bija tas, ko vēlāk detonēja spridzekļu eksperti, piebilda Vermeirens.

Runājot par teroraktiem lidostā, mērs sacīja, ka «tā bija kara zona, ko bija šausmīgi redzēt, šausmīgi pārdzīvot», tomēr «spēks un solidaritāte ir uzvarējuši».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima nākamgad nolēmusi Latvijas nodokļu maksātājiem noplēst septīto ādu

Māris Ķirsons, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā pieaugs nodokļu slogs, bez akcīzes nodokļa likmju kāpuma būs arī diferencētais ar nodokli neapliekamais minimums, bet turīgākie maksās solidaritātes nodokli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz vakar Saeimā galīgajā lasījumā akceptētie grozījumi nodokļu likumos. Uzņēmēju reakcija uz parlamenta veikumu bija visai ironiska. «Jauka dāvana visiem Latvijas uzņēmumiem, kuri, maksājot nodokļus, to uztur, jo nauda pensijām, izglītībai, veselībai, kultūrai un valsts pārvaldei jau no zila gaisa nerodas. Skumji, bet valdošā koalīcija neieklausījās tajos, kuri reāli uztur šo valsti,» situāciju komentē LDDK viceprezidente un SIA O Yachts valdes locekle Aiva Vīksna. Viņa norāda, ka pirmo reizi 25 gadu laikā uzņēmējdarbībā redzot šādu valdību veidojošo partiju attieksmi. «Situācija ar nodokļiem pēdējo mēnešu laikā ir neprognozējama, jo, dodoties gulēt pie vieniem nodokļu plāniem, pamostoties jau ir pilnīgi citi. Sajūta ir tāda, ka pāri iet tanki un aiz tiem paliek tuksnesis,» tā A. Vīksna. Vairāki citi DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka nodokļu slogs pieaugs un tam būs arī attiecīgas sekas. Savukārt citi ironizēja, ka naudas valsts makā nekad nav pieticis un arī nepietiks, tikai jautājums, kādus jaunus nodokļus ieviesīs vai pacels esošo likmes, gatavojot 2017. gada valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Sveicināti atkal Latvijas sociālistiskajā republikā

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 04.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauninājumiem nodokļu sistēmā bez kādas aizbildināšanās ir sākusies pilsoņu īpašuma pārdale, atņemot naudu ja nu ne gluži bagātajiem, tad acīmredzot savulaik jau nīdētajai kulaku šķirai.

Valdošās koalīcijas noteicošā daļa, kas politiski tomēr skaitās tādi kā labējie, ar jauno solidaritātes nodokli ir iebraukuši dziļi auzās. Acīmredzot mentāli šie ļaudis tur ir atradušies jau ilgstoši, jo pat nemēģina piemeklēt daudzmaz piemērotu pamatojumu, kāpēc tiem, kam bruto alga ir ap 4000 EUR mēnesī, būtu jāpadalās ar tiem, kuriem tā ir mazāka.

Par iemeslu tiek piesaukta solidaritāte, kas ir viens no izplūdušākajiem vārdiem, ko šai sakarā var atrast – ideālais rīks ideoloģiskiem darboņiem. Plašsaziņā un sociālajās vietnēs pavīd pa diskusijai, kur par argumentu tiek piesauktas vientuļas daudz- bērnu mātes un pirmspensijas vecuma sievietes – paskatieties viņām acīs un pasakiet, ka viņām nevajag vairāk! Protams, ka vajag, un, pārfrāzējot Džonu Rokfelleru, nekad nevienam nav bijis tāda turības līmeņa, ka nevajadzētu vēl mazlietiņ. Bet nedrīkst valsts nodokļu sistēmu būvēt uz pilsoņu raudināšanas un īstenot ar vardarbīgām metodēm. Vardarbīgām tāpēc, ka vienošanās ar faktiskajiem maksātājiem valdības sociālo partneru personā par jauno solidaritāti jau nav.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sākot no 1.marta, tirdzniecība būs aizliegta divas svētdienas mēnesī.

Polijas prezidents Andžejs Duda otrdien parakstījis likumu, kas paredz pakāpeniski aizliegt tirdzniecību svētdienās vairumā Polijas tirdzniecības vietu.

Sākot no 1.marta, tirdzniecība būs aizliegta divas svētdienas mēnesī.

2019.gadā tirdzniecība būs aizliegta trīs svētdienas mēnesī, bet 2020.gadā tā būs atļauta vienīgi septiņas svētdienas gadā.

Aizliegums neattieksies uz tīmekļa veikaliem, benzīntankiem, lidostām, maiznīcām, aptiekām un puķu veikaliem.

Aizliegums neattieksies uz tīmekļa veikaliem, benzīntankiem, lidostām, maiznīcām, aptiekām un puķu veikaliem.

Likumprojektu jau novembra beigās atbalstīja 254 no parlamenta 460 deputātiem.

51% poļu atbalsta tirdzniecības ierobežošanu visās svētdienās, liecina oktobrī veiktās sabiedriskās domas aptaujas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nenoteiktības laikā vadītājam ir svarīgi būt kontaktā ar sevi, apzināties, ka viņš visu nevar zināt, un stiprināt komandu.

"Katrs šo situāciju izdzīvo dažādi. Citi iet cauri smagai krīzei, citi vēl ir pirmskrīzes stāvoklī, bet visus vieno nenoteiktības apstākļi ar radikālām pārmaiņām ikdienā un uzņēmumu darbībā. Vadītāji šobrīd piedzīvo mentāli lielu slodzi, strādā nokaitētos apstākļos, daudzi ir izdegšanas robežas. Mēs visi esam cilvēki, arī vadītāji. Viņi šobrīd jūtas ļoti vientuļi un izjūt spiedienu. Sabiedrība un darbinieki prasa būt stipriem, tomēr iekšējais stāvoklis ir tāds pats kā ierindas darbiniekam – trauksme, sēras par to, kas nav vairs iespējams. Šīs sajūtas satrauc, sastindzina un liedz racionāli paskatīties uz situāciju," saka Ieva Zaumane, konsultāciju kompānijas " Ieva Zaumane Systemic Change" dibinātaja.

Komentāri

Pievienot komentāru