DB Viedoklis

DB viedoklis: Ģeopolitikas spunde visiem gadījumiem

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 07.10.2016

Jaunākais izdevums

Apstākļos, kad ārvalstu investori izslīd no Latvijas apskāvieniem kaimiņvalstu degungalā, premjers mierina, ka visu savās vietās nolikšot «zināms laiks»

Ģeopolitikas saspīlējums, protams, nav garšīga konfekte, kuru vēlētos pagaršot ārvalstu investori, bet nospriegotajā joslā starp Rietumiem un Krieviju Latvija neatrodas kā okeāna apskalota saliņa.

Neapskaužami līdzīgā ģeopolitikas dzirksteļu lidojuma zonā atrodas arī Lietuva un Igaunija. Lielāko investoru saraksta augšgalā esošā DNB banka, kas apvienojas ar Nordea, apvienotās bankas mājvietu izraudzījusies Igaunijā, arī Swedbank veikusi naudas sainīšu pārcilāšanu prom no Rīgas. Vēl viens piemērs ir Turkish Airlines, viena no pasaules lielākajām aviokompānijām, kas klientu centru nolēmusi atvērt Viļņā, lai apkalpotu pasažierus Baltijā un Skandināvijā. Uzņēmums lēmumu pamatojis ar kaimiņvalsts patīkamo investīciju vidi. Un tas ir kārtējais pliķis par Baltijas galvaspilsētu sevi uzdodošajai Rīgai.

Apstākļos, kad ārvalstu investīcijas mums izslīd no rokām visu acu priekšā un kaimiņvalstu degungalā, premjers presē atļaujas paust viedokli, ka nevarot «viennozīmīgi pateikt, ka kāds pie tā ir vainīgs vai kāds kaut ko nedara». Viņš noveļ vainu uz Krievijas un ES piekopto sankciju politiku un ASV prezidenta kandidāta Donalda Trampa balsenes vingrinājumiem. Pēc premjera domām, investora iztrūkuma jautājumu atrisinās «zināms laiks».

Kladzināt par to, ka esam ģeopolitikas upuri, pēkšņā amnēzijā aizmirstot par senākiem cēloņiem investīciju vides degradēšanā, nozīmē aiz muguras slēpt maksātnespējas problēmas, tiesiskuma kaites, korupcijas nastu. Tajā pašā laikā Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014. – 2020. gadam runā par tautsaimniecības uzplaukumu, valstij rūpējoties tieši par investoru piesaisti un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides uzturēšanu. Par to, ka ačgārni procesi notiek abās jomās, liecina arī pašmāju uzņēmumu rīcība, izvēloties atvērt ražotnes citās zemēs. Kučin- ska valdības deklarācijā apgalvots, ka tiks skaidri definēta tiešo investīciju piesaistes stratēģija, turklāt ar izmērāmiem rezultātiem noteiktā termiņā. Rezultāts ir – strauji rūkoši statistikas rādītāji un premjera atgaiņāšanās, ka visu atrisinās laiks. Tā vietā, lai trītu mēslu dakšas un mestos nosauktajām problēmām virsū, sākot jau ar ēnu ekonomikas līķu mušām, valdība pieliek jaunus atsvarus nodokļu slogam, savā jaunradē nejūtoties īpaši ierobežoti.

Atgriežoties pie ģeopolitikas, lielākais no Latvijas ieguvumiem šajā jomā līdz šim ir bijusi ienesīgā tranzītvalsts funkcija. Tomēr pieaugošās bažas par šīs lomas zaudēšanu valdības vadītājs komentē ar atziņām, ka «notiek izmisīgs un diezgan spēcīgs darbs», kam «rezultāts nevar uzreiz parādīties», pie viena atzīstot, ka lietuvieši ir nežēlīgāk un aktīvāk strādājuši. Latvijai naudas balva spīd nākamgad, kad, ienākot aizkavētajai ES fondu naudai, spilgti izpaudīsies mūsu atkarība no tās. Saņēmusi narkotikas devu, valsts ekonomika uzelpos, bet tas būs mirkļa mierinājums un nepasargās no nākotnē sagaidāmiem satricinājumiem. Turklāt nevajag aizmirst, ka ES fondu nauda ir arī ģeopolitikas daļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās sekas un izmaksātu kompensāciju AS Pasažieru vilciens; eksperti iesaka vairāk izsvērt vajadzības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā apmierināti 28 pieprasījumi par kopējo summu vairāk nekā 943 tūkst. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Tas ir mazāk nekā šādā pašā periodā pērn, kad tika pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā šim gadam ir 43,55 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumiem, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad ārvalstu investori izslīd no Latvijas apskāvieniem kaimiņvalstu degungalā, premjers mierina, ka visu savās vietās nolikšot «zināms laiks»

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nauda tiek iedalīta gan bēgļu jautājumu risināšanai, gan atskurbtuvju pakalpojumiem; eksperti iesaka precīzāk definēt pasākumus

Šā gada pirmajā pusgadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā apmierināts 51 pieprasījums un to kopējā summa ir 7,59 milj. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem, un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Savukārt otrajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīti līdzekļi 18 pieprasījumiem par kopējo summu 2,09 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā ir 32,72 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (LNG) ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumos, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem, tā ierobežojot «pašdarbību» šajā jomā. Nulles budžeta principu ieviešana liktu ministrijām un citām valsts iestādēm strādāt mērķtiecīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbizness ir atkarīgs no Krievijas – Rietumvalstu, tāpat Ķīnas – ASV attiecībām, kā arī Latvijas spējas aizsargāt savas nacionālās ekonomiskās intereses

To intervijā stāsta Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs, Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs. Viņš atzīst, ka jau 2016. gadā aicinājis Ministru prezidentu Māri Kučinski izstrādāt plānu, ko darīt tādā gadījumā, ja Rietumvalstis turpina ekonomiskās sankcijas pret Krieviju. Tās sāpīgi trāpa arī Latvijas tautsaimniecībai, taču valdība šim būtiskajam jautājumam tā arī nav pievērsusies.

Kāds tranzītbiznesam bijis pērnais gads?

2017. gads ir dalāms divu tendenču posmos. Pirmie četri mēneši un pārējie astoņi. Proti, gada pirmajos mēnešos tika sasniegti savdabīgi rekordi, kuru pamatā bija 2016. gada otrajā pusē notikušās konjunktūras izmaiņas pasaules akmeņogļu tirgū. Savukārt no pērnā gada maija līdz pat gada nogalei – tranzītkravu virzienā no austrumiem uz rietumiem – apjoms bija ar kritumu. Šis samazinājuma apmērs tika prognozēts un arī gaidīts. Kāpēc? Tāpēc, ka vēl Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina laikā – 90. gadu vidū – tika pieņemts stratēģisks lēmums, ka šīs valsts kravas orientēsies uz šīs valsts ostām. Šī stratēģiskā lēmuma īstenošana tika turpināta arī prezidenta Vladimira Putina laikā. Arī šīs kaimiņvalsts transporta stratēģijā Baltijas valstīm bija atvēlēta baltā plankuma loma. Latvijas ekonomiskās politikas īstenotāji daudzu gadu garumā šo Krievijas ģeopolitikas vīziju ir centušies ignorēt. Savukārt Ventspils sociāli ekonomiskās attīstības stratēģijā kopš 90. gadu nogales rēķinājās ar šādu notikumu attīstības scenāriju, un kopš 2000. gada tiek īstenota Ventspils industrializācijas politika – būtiski palielinātas investīcijas infrastruktūrā, kas nepieciešama rūpniecībai un tās attīstībai pilsētā. Tādējādi nodarbināto skaita īpatsvars transporta jomā sarūk, bet pieaug apstrādes rūpniecībā, mazinot Ventspils atkarību no transporta nozares. Pēdējos 15 gados ostas terminālos nodarbināto skaits samazinājies teju par 2000 cilvēkiem un apmēram par tikpat pieaudzis rūpniecībā. Ja Ventspils šādu politiku nebūtu realizējusi, tad sociāli ekonomiskā situācija pilsētā būtu ļoti smaga. Jā, bija laiks līdz 2014. gada vasaras nogalei, kad Latvijas dzelzceļam, kravu pārvadātājiem, ostām, stividorkompānijām bija darbs ar pieaugošu tendenci. Šī situācija bija saistīta ar ekonomikas dinamisko attīstību Krievijā un tās radīto nespēju izskriet līdzi kravu apgrozības pieaugumam virzienos austrumi – rietumi un rietumi – austrumi. Ja nebūtu sankciju, tad faktiski kravu apjoma pieaugums būtu straujāks, nekā Krievija spētu radīt savas pārkraušanas jaudas. Pašlaik sankcijas ir nobremzējušas Krievijas ekonomiku, bet šīs valsts ostu attīstība ir turpinājusies, līdz ar to Krievijai ir radusies reāla iespēja ar katru gadu samazināt nepieciešamību pēc Baltijas valstu ostu pakalpojumiem savu kravu pārvadājumos. Dienaskārtībā pašlaik ir Latvija, jo Lietuvā Krievijas kravu tikpat kā nav, bet pret Igauniju Krievija savulaik pielietoja speciālās sankcijas. Ja tiktu atceltas ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un tās tautsaimniecība atjaunotu pieauguma dinamiku 7–8% gadā, tad nepieciešamība pēc Latvijas dzelzceļa, autotransporta un ostas termināļu pakalpojumiem varētu pieaugt. Pašlaik nekas neliecina, ka sankcijas pret Krieviju varētu tikt atceltas. Pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu pašlaik ik gadus dotē no valsts budžeta par vairāk nekā 30 milj. eiro, šo dotāciju būtībā lielākoties saņem Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, tajā pašā laikā kravu pārvadātāji par infrastruktūru maksā pilnu cenu. Nav tālu tas laiks, kad valstij nāksies arī subsidēt dzelzceļa infrastruktūru kravu pārvadājumiem, lai dzelzceļš vienkārši pastāvētu, ja vien netiks pārtraukta sankciju (Rietumi pret Krieviju un otrādi) politika.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Epidemiologs: Igaunija varētu nokļūt to valstu vidū, no kurām atgriežoties ir jāievēro pašizolācija

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērojot strauju Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, līdz piektdienai Igaunija potenciāli varētu nokļūt to valstu vidū, no kurām atgriežoties ir jāievēro pašizolācija, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lietuvā, kur, vadoties pēc otrdienas datiem, saslimstība ar Covid-19 sasniegusi 16,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, šis rādītājs ir jau pārsniedzis noteikto robežu 16 gadījumu robežu, paziņoja epidemiologs.

Latvijā patlaban tiek reģistrēti 4,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas jau vairāk nekā divas nedēļas ir zemākais rādītājs Eiropā no visām valstīm, kur ir reģistrēti Covid-19 pacienti. Tikmēr, pēc Perevoščikova paustā, Latvijā joprojām pieaug testēšanas apjomi, sasniedzot aptuveni 1900 testus diennaktī.

No visiem veiktajiem testiem 0,4% gadījumu tie bijuši pozitīvi, turklāt nedēļas laikā tiek atklāti no 15 līdz 56 pozitīviem gadījumiem, kas liecina par to, ka īpaša pieauguma tendence netiek konstatēta, atzīmēja SPKC eksperts. Viņš norādīja, ka citur Eiropā pēdējo divu mēnešu laikā saslimstība ar Covid-19 ir teju trīskāršojusies. Proti, ja pirms diviem mēnešiem saslimstība ar Covid-19 Eiropā bija mērāma vidēji 16 gadījumos uz 100 000 iedzīvotājiem, tad patlaban šis rādītājs ir pieaudzis līdz 46 gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas laikā par visu tirdzniecības vietu atvēršanu atkal varētu sākt domāt tad, kad valstī netiktu reģistrēti vairāk par aptuveni 270 jaunā koronavīrusa gadījumiem dienā.

Tā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Viņš atzina, ka ar šādu saslimušo skaitu dienā Latvija panāktu divu nedēļu kumulatīvo saslimstību ap 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pēc epidemiologa teiktā, šādu indikatīvo rādītāju izmantojot arī daudzas citas valstis, lai saprastu, vai situācija tiek kontrolēta.

Patlaban Latvijā ik dienu tiekot reģistrēti ap 850 jauniem saslimšanas gadījumiem, bet divu nedēļu kumulatīvais saslimstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedz 660 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

Perevoščikovs atzina, ka arī valstīs, kurās saslimstība ar Covid-19 patlaban ir krietni zemāka nekā Latvijā, stingri ierobežojumi aizvien ir spēkā, jo pastāv jauni riski, tai skaitā saistībā ar atšķirīgo vīrusa paveidu, kurš tiek uzskatīts par krietni lipīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro

LETA, 16.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstīm piedzīvojot jauno Covid-19 gadījumu skaita kritumu, pašizolācija Latvijā turpmāk nav jāievēro arī ieceļotājiem no Matlas un Spānijas, liecina piektdien apkopotie Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Šajās valstīs kopš 29.maija 14 dienu kumulatīvais Covid-19 pacientu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem nokrities zem noteiktās 15 gadījumu robežas.

14 dienu pašizolācija pēc ieceļošanas Latvijā joprojām jāievēro ieceļotājiem no kopumā piecām Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīm, kuru vidū ir Īrija, Beļģija, Portugāle, Lielbritānija un Zviedrija.

Savukārt pašizolācijas prasība patlaban neattiecas uz kopumā 26 ES un EEZ valstīm, kur minētais rādītājs ir zemāks par 15. Šo valstu vidū ir Luksemburga, Nīderlande, Itālija, Dānija, Polija, Rumānija, Francija, Somija, Vācija, Čehija, Igaunija, Austrija, Bulgārija, Lietuva, Ungārija, Norvēģija, Šveice, Kipra, Grieķija, Islande, Slovākija, Horvātija, Slovēnija, Lihtenšteina, Malta un Spānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā sešās Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un citās atsevišķās valstīs 14 dienu kumulatīvā saslimstība ir virs 25 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotājiem, kas nozīmē, ka patlaban aviosatiksme ar šīm valstīm nebūtu atjaunojama, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aprēķini.

Kā iepriekš norādīja veselības ministre Ilze Viņķele (AP), tās valstis, ar kurām potenciāli varētu atsākt aviosatiksmi, tiks vērtētas, ņemot vērā 14 dienu kumulatīvo ar Covid-19 sasirgušo skaitu, kas nedrīkstēs pārsniegt 25 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem.

Šo sešu valstu vidū pirmajā vietā ierindojusies Zviedrija, kur kumulatīvā 14 dienu saslimstība mērāma 74,7 gadījumos uz 100 000 iedzīvotājiem. Otrajā vietā ir Apvienotā Karaliste ar 65,9 gadījumiem, bet trešajā - Beļģija ar 41,5 sasirgušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Īrija patlaban ierindojusies ceturtajā vietā pēc 14 dienu kumulatīvās saslimstības - tur kopumā reģistrēti 40,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem. Portugālē, kura pēc SPKC aprēķiniem ierindojusies piektajā vietā, šis mērījums sasniedzis 31,4 sasirgušos, bet Maltā - 25,6.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi atkorķē šampanieti uz šķietamas Brexit un tirdzniecības karu skaidrības

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatās, ka politiķi vadošajiem pasaules finanšu tirgiem pasnieguši agrīnu Ziemassvētku dāvanu, un cenu rekordu birums tajos šā gada beigās un nākamā gada sākumā var turpināties.

Britu velēšanās pārliecinoši triumfējusi Konservatīvā partija, kas nozīmē, ka šīs valsts parlaments beidzot izskatās gatavs kādiem laicīgiem un izšķirīgiem lēmumiem saistībā ar ieilgušo Brexit procesu. Tādējādi sagaidāms, ka to pašu Konservatīvo partiju pārstāvošais britu premjers Boriss Džonsons varēs strādāt pie tā, lai Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību (ES) pamestu jau nākamā gada janvāra beigās. Būtībā britu "bezvienošanās" scenārija iespējamība vairs netiek nopietni apsvērta. Kopējā sajūta ir – sliktākais Brexit frontē jau ir aiz muguras, ko attiecīgi svin arī, piemēram, akciju tirgus dalībnieki.

Jāteic, ka britu vēlēšanas nav bijis vienīgais iemesls, kādēļ šīs nedēļas laikā vērojams riska aktīvu mijēju optimisms. Tiek ziņots, ka arī ASV prezidents Donalds Tramps varētu būt piekritis sākotnējam tirdzniecības darījumam ar Ķīnu. Tādējādi šo svētdien spēkā varētu nestāties iepriekš paredzētie jaunie ASV tarifi pret šo Tālo Austrumu lielvalsti. Šīs darba nedēļas beigās pieejamā informācija liecināja, ka Ķīna 2020. gadā varētu būt piekritusi uzpirkt ASV lauksaimniecības produkciju 50 miljardu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV – mazināt esošos tarifus savam Ķīnas importam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Skandināvu viesis latviešu guļamistabā

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 02.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKEA milža ienākšana Latvijas smilšukastē reizē ir gan labs novērtējums mūsu iekšējā tirgus potenciālam, gan mājiens par investīciju mērķa raksturu

IKEA mēbeles, kas neož pēc lētā poļu formaldehīda, bet gan smalkā zviedru, likumsakarīgi uzrunās prāvu tiesu pircēju mūsu zemē. Lai ko arī neteiktu uz eksporta panākumu ilgmūžību paļāvīgie vietējie mēbeļnieki, nevar noliegt, ka kopumā šīs nozares nākotne pašmāju tirgū pamainīsies, varbūt dramatiski nemainot pašu mēbeļu ražotāju dzīvi, bet kardināli kājām gaisā apvēršot tirgotāju ikdienu gan. Īpaši to tirgotāju, kas līdz šim baudīja ērti iemītu taciņu uz Polijas skaideņu noliktavām vai arī uz IKEA bodēm. IKEA ietekme Latvijas viesistabās un virtuvēs bija jūtama jau ilgu laiku pirms veikala atvēršanas Stopiņos, jo arī līdz tam bijis pietiekami daudz veidu, kā iegūt šo vai citu lietu no šī zīmola klāsta. IKEA koncentrējas uz nosacīti lēto segmentu, tāpēc mūsu mazais tirgus var visai brangi sašūpoties, pirmajā mirklī nožilbstot no veikala atvēršanas fakta vien. Tas noteikti būs liels kurvītis visiem poļu un leišu skaideņu tirgotājiem, kas līdz šim tirgū uzturēja mītu par to, ka Latvijas pircējiem mēbeļu gaume ir, mazākais, postpadomiska, par ikonisku «must have» padarot gaišbrūnu skapīti un salokāmo dīvānu. Vienlaikus arī IKEA turpinās uzturēt šo laiku mītu par to, ka mēbeļu jomā dominē savs «fast food».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Modes mākslas katedra sadarbībā ar Galeriju Centrs un dizaineru apvienību Butterman atklājusi pirmo studentu pop-up veikalu, kurā varēs iepazīties ar jauno modes dizaineru jaunākajiem darbiem.

Pop-up veikala mērķis ir izveidot neatkarīgu reprezentācijas platformu, atklāt jaunus reprezentēšanas rīkus un aspektus, kā arī attīstīt sadarbības un mākslinieciskās jaunrades iespējas.

«Pēdējā desmitgadē modes un mākslas industrija ir strauji mainījusies. Tradicionālais ceļš no mākslinieka līdz patērētāju ar trade-show palīdzību zaudē aktualitāti, jo lielu auditoriju ātrāk un ērtāk var uzrunāt interneta vidē. Jaunajā pieejā trūkst iespējas dizainu un mākslu redzēt klātienē, kas ir īpaši būtiski, iepazīstot vēl nezināmu autoru darbus no jaunas un radošas valsts. Jaunajiem dizaineriem un māksliniekiem Latvijā ir īpaši problemātiski uzsākt radošo darbību, jo ir lielas izmaksas un lēna atdeve. Mazajiem zīmoliem un jaunajiem māksliniekiem grūti atrast noieta tirgu, ne tikai vietējā tirgus mazā apjoma dēļ, bet arī tādēļ, ka nav pietiekami attīstījusies specializēta attieksme sadarbībā ar jaunajiem dizaineriem, jo tiem nepieciešama īpaša pieeja darbu reprezentēšanā, kā arī jāveido dialogs ar apmeklētājiem,» norādīja veikala izveidotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 23. novembrī nolēma izveidot trīs komisijas darbam ar publiskās ārtelpas, apkaimju attīstības un kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma jautājumiem.

Komisijās bez papildu atalgojuma darbosies domes deputāti, pieaicinot attiecīgus speciālistus. Sēdēm būs jānotiek ne retāk kā reizi mēnesī. Komisijas lēmumiem būs konsultatīvs raksturs.

Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone norāda, ka līdz šim publiskās ārtelpas atbildība Rīgas domē ir bijusi fragmentāra, tāpēc šo jautājumu risināšanas paātrināšanai nepieciešams izveidot atsevišķu komisiju.

“Galu galā, neviens īsti nav bijis atbildīgs, kā Rīga izskatās. Tādēļ mums ir robaina Esplanāde, šķībs greizs Dailes teātra priekšlaukums, briesmīgas miskastes pieturās un neeksistējoši labiekārtojumi apkaimēs. To esam iecerējuši mainīt, un ar Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju koordinēsim, lai šī tik svarīgā pilsētas daļa nepaliek novārtā,” skaidro I. Andersone. Plānots, ka šo komisiju vadīs deputāte Alija Turlaja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trešdaļa uzņēmumu par lielāko īstermiņa draudu uzskata jaunu biznesa modeļu un tehnoloģiju ietekmi

Db.lv, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

31% uzņēmēju par lielāko īstermiņa apdraudējumu sava uzņēmuma attīstībai uzskata jaunu biznesa modeļu un jaunu tehnoloģiju ietekmi, liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) vispasaules uzņēmēju noskaņojuma pētījums Global Capital Confidence Barometer.

Tam cieši seko ģeopolitikas un likumdošanas nenoteiktība, ko par lielāko apdraudējumu uzskata 29% pētījuma dalībnieku. Savukārt, 17% uzņēmēju par lielāko risku viņu biznesam šobrīd uzskata darbinieku trūkumu.

Neskatoties uz to, ka pasaulē pēdējo divu gadu laikā novērotais ekonomiskās izaugsmes temps zaudē jaudu un kļūst nesabalansēts dažādu valstu un reģionu starpā, uzņēmēji joprojām saglabā pozitīvu noskaņojumu par ekonomisko situāciju – 85% aptaujas dalībnieku norāda, ka ekonomikas apstākļi izaugsmei uzlabojas.

Jaunākais kapitāla noskaņojuma pētījums parāda neviendabīgu ainu – uzņēmēji joprojām ir noskaņoti pozitīvi, taču vide kļūst nesabalansēta. Proti, kamēr ASV ekonomika aug, Vācijas ekonomikas attīstība palēninās, gada trešajā kvartālā pat sarūkot. Dienaskārtībā krājas neatrisināti jautājumi, piemēram, apstiprināta Brexit risinājuma trūkums, ASV tirdzniecības tarifu politika vai ģeopolitisks saspīlējums atsevišķos pasaules reģionos. Nenoteiktība neizbēgami izmaina ekonomikas dalībnieku gaidas un rīcību. Jāsecina, ka kopējais kapitāla noskaņojums joprojām saglabājas optimistisks, taču uzņēmējiem ir pamats kļūt uzmanīgiem, saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā ekonomiskā situācija un uzņēmumu peļņas pieaugums ir labs iemesls, lai padomātu pat par akciju ieguldījumu īpatsvara palielināšanu

Ekonomikā jau labu laiku ir vērojama augšupejas tendence, kas ir radījis zināmas bažas par tās ilgtspēju. Eksperti gan teic, ka tendenču maiņai parasti ir vajadzīgs kāds ārkārtas notikums, piemēram, agresīva monetārās politikas ierobežošana no centrālo banku puses vai būtisks izejvielu cenu kāpums. Tiesa gan, būtiski draudi pasaules ekonomikai šobrīd nav, pārliecināts ir Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. «Rādītāji liecina, ka izaugsme turpinās, nodarbinātības līmenis ir paaugstinājies un privātais patēriņš un investīcijas palielinās. Uzņēmēju pārliecība joprojām ir labā līmenī; arī patērētāju pārliecība par savām finansēm ir uzlabojusies. Šāda vide ir labvēlīga riskantākajiem ieguldījumiem, tāpēc uz fiksētā ienākuma ieguldījumu rēķina portfelī saglabājam palielinātu akciju īpatsvaru,» atklāj eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz

Māris Ķirsons, 10.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba ņēmēju skaits, par kuriem tiek maksāti valsts sociālās apdrošināšanas maksājumi, pērn ir bijis mazāks nekā 2015. gadā, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts ieņēmumu dienesta dati par darba ņēmēju skaitu, kuri maksā valsts sociālās apdrošināšanas maksājumus, pārsteidz daudzus. Domas par to, vai tie ir trauksmes zvani nodarbinātībā, sociālā nodokļa maksāšanā vai arī pārrāvums ES struktūrfondu programmās, atšķiras.

«Te vairāk jautājumu, nekā atbilžu,» situāciju raksturo bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš norāda, ka sociālā nodokļa maksātāju skaita sarukšanai var būt dažādi cēloņi. «Vissliktākā situācija ir tad, ja kaut kādu iemeslu – nodokļu politikas, normatīvo aktu prasību vai lielās ģeopolitikas dēļ – darba vietas no Latvijas «tiek pārceltas» uz citām valstīm, bet strādājošo daļa no Latvijas tām seko,» norāda A. Lasmanis. Viņu gan mulsinot citi dati – jaunu uzņēmumu skaita, samaksāto nodokļu un IKP pieaugums. «Ja jau valstī ir ekonomiskā izaugsme - kaut vai neliela, bet sociālā nodokļa maksātāju darbinieku skaits sarūk, tad kaut kas īsti kārtībā nav,» secina A. Lasmanis. Viņš īsti nespējot noticēt, ka tieši pērn cilvēki būtu sākuši pāriet uz pelēko sektoru. «Dati par to, ka nelegālā nodarbinātība pēkšņi būtu uzplauksi, nav manīti,» prāto A. Lasmanis. Viņš piemetina, ka publiskajā telpā visu laiku tiek «rullēts sauklis – trūkst darbinieku», bet realitātē sociālā nodokļa maksātāju skaits sarūk. «Te kaut kas nav saprotams, vēl jo vairāk, ja šis nodokļu maksātāju kritums var atsaukties arī uz izmaksām,» norāda A. Lasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Uzņēmumu glābšana nav sports

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 29.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav viennozīmīgas atbildes – vajag vai nevajag valstij stutēt paklupušos IKP audzētājus, bet par veiksmes stāstu dēvētā Latvijas nacionālā lidsabiedrība, kurā joprojām tiek pumpēta nauda, arī nerada drošu pārliecību par līdzīgu lēmumu pareizību

Runājot par pārējiem «stāstiem», kad valsts bruņnieciski atvērusi maku, ir vēl mazāk pozitīvā, ko piesaukt. Lai neteiktu, ka nav nemaz. Neveiksmīga atbalsta piemērs ir Liepājas metalurgs, kuram politiķi lēma piešķirt valsts galvojumu tēraudkausēšanas ceha modernizācijai. Cehu atklāja, teju fanfarām skanot. Tām gan sekoja sērīgākas taktis, kad parādījās tehniski negadījumi un sevi pieteica nerisinātie vides jautājumi. Tad dzima šaubas par to, ka par modernizāciju nodēvēts visai apšaubāms process, kas, lai gan sākotnēji saukts par veiksmīgu, tomēr no veiksmes bija ļoti tālu. Investori paziņoja, ka rentabla ražošana nav iespējama, un pasaka bija galā. Valsts plecu ir meklējušas arī bankas. Svaigā atmiņā ir Parex bankas sadalīšana labajā (ko valsts, visticamāk, notirgoja pārāk lēti) un sliktajā bankā, bet labu laiku pirms šiem notikumiem sabruka Banka Baltija, kurai bija uzticējušies ne tikai tās daudzie klienti, bet arī tālaika politiķi, liekot Latvijas valstij kļūt par šī «grimstošā kuģa» akcionāru. Arī Banka Baltija ir piemērs centieniem atgriezt dzīvē mironi. Tomēr Latvija nav viena šādu dilemmu priekšā. Piemēram, pērn mediji vēstīja, ka Lietuvas valdība lēmusi piešķirt aizdevumu valstij piederošajam jūras kravu pārvadājumu uzņēmumam, kas bija «uzskrējis uz sēkļa» un piedzīvoja nopietnas finanšu grūtības. Izšķiršanās – ļaut strādāt brutālajiem kapitālisma likumiem vai klupējam paklāt priekšā mīkstu valdības deķīti – ir visai sarežģīta, jo īpaši tāpēc, ka tik grūti saskatīt, kas tieši slēpjas aiz ārējo problēmu čaulas. Kā iepriekš skaidrojuši eksperti, mazāk būtiski ir uzņēmumu glābšanas gadījumus ievietot normatīvu kastītē, bet gan vērtēt katru situāciju atsevišķi, uz svaru kausiem liekot uzņēmuma sirds apstāšanās sekas un tā pienesumu ekonomikai – samaksātos nodokļus, darbavietu nodrošināšanu, reģiona dzīvestelpu kopumā. Kā DB precīzi raksturoja asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers, sāls ir tajā, ka «nedrīkst pieļaut, ka peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi un problēmas – socializētas».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka daudzi investori apšauba tālāku būtisku akciju cenu pieaugumu, šie tirgi atrodas jaunu rekordu tuvumā

Etalona obligāciju ienesīgums planē arvien zemāk, kam it kā būtu jāsignalizē tas, ka pasaules ekonomikai gaidāmi grūti laiki. Tāpat centrālās bankas runā par likmju samazināšanas nepieciešamību, kas mēdz iet roku rokā ar recesiju. Akcijas šajā pašā laikā vēstī citu stāstu – to cena atrodas rekordu tuvumā. Šādos laikos kādu pārliecinošu pozīciju ieņemšana varētu likties visai mīklaina.

Liela daļa no akciju mīšanas entuziasma saistīta ar cerībām, ka ietekmīgāko centrālo banku monetārā politika, kas paredz ilgstošāku superlētas naudas ēru, daļēji pasargās gan no ekonomikas savārguma, gan uzņēmumu peļņas pieauguma krituma, gan nestabilas ģeopolitikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: ASV un Eiropas centrālo banku politika tuvināsies

Žanete Hāka, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šā gada beigās var gaidīt Federālās Rezervju sistēmas un Eiropas Centrālās bankas politikas tuvināšanos, kā rezultātā sāksies ekonomiskā cikla jaunā fāze gan ASV, gan Eiropā, uzskata kompānijas Rietumu Asset Management (RAM) eksperti.

«Lai gan pagaidām pasaules ietekmīgākās centrālās bankas darbojas atšķirīgos virzienos, jau 2017. gada beigās to politika varētu tuvināties», ir teikts analītiskajā komentārā pēdējam RAM fondu darbības rezultātu apskatam.

Decembrī FRS ir palielinājusi bāzes procentu likmi otro reizi pēdējā desmitgadē. Turklāt ASV centrālā banka prognozē, ka 2017. gadā likme varētu tikt palielināta vēl trīs reizes, kā ietekmē ir būtiski pieaugusi dolāra vērtība. Eiropas centrāla kamēr nav sekojusi šim piemēram. Tajā pat laika ECB ir paziņojusi par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas pagarināšanu līdz 2017. gada beigām, un vienlaicīgi – par tās apjomu samazināšanu un kritēriju mīkstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn veiktās investīcijas nepilnu 2 milj. eiro apmērā, kā arī sekmīgais darbs kuģu būves iepirkumos, ļāvis AS Rīgas kuģu būvētava sasniegt peļņu līdz 0,97 milj. eiro

«Tas ir labs rezultāts salīdzinājumā ar analogu laiku pērn, kad bruto peļņa bija 0,33 milj. eiro, jo pieaugums nebūt nav viegli sasniedzams,» situāciju vērtē AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš norāda, ka 2015.gads tika noslēgts ar 0,2 milj. eiro lielu peļņu salīdzinājumā ar 2014.gadā 1,05 milj. eiro lieliem zaudējumiem, un to jau varot uzskatīt par sekmīgu. Interesanti, ka RKB ir viens no nedaudziem metālapstrādes un mašīnbūves nozares uzņēmumiem, kuri 2015.gadā ir spējuši būtiski palielināt neto apgrozījumu. RKB neto apgrozījumu pērn palielinājis teju par 4 milj. eiro jeb 20%. «Īpašniekiem un investoriem svarīgākais ir nevis uzņēmuma apgrozījums, bet gan tīrā peļņa,» apgrozījuma nozīmību komentē J.Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka kuģu būvē un arīdzan kuģu remontā ir jūtama ne tikai ģeopolitikas notikumu elpa, bet arī preču cenu kritums. «Jaunu kuģu pasūtījumi ir vēl grūtāk iegūstami nekā iepriekš, bet īpašnieki ar kuģu remontu arī īpaši nesteidzas, jo nebūt nav tie labākie laiki viņu biznesam,» situāciju iezīmē RKB valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Situācija Latvijas finanšu sektorā un progress pastiprināti tiks vērtēts starptautiskajās organizācijās

Db.lv, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija Latvijas finanšu sektorā un panāktais progress pastiprināti tiek un nākotnē tiks vērtēts starptautiskajās organizācijās, teikts ārlietu ministra ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos 2018. gadā.

Cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu un masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas un izplatīšanas finansēšanu ir starptautiskā miera un drošības apdraudējuma jautājums. Tas ir īpaši aktuāli laikā, kad notiek straujas pasaules ģeopolitikas izmaiņas. Jebkādi gadījumi, kad Latvijas finanšu sistēma tiek izmantota prettiesiskām un starptautiskos standartus vai sankciju režīmu pārkāpjošām vai apejošām darbībām, ir nepieļaujami. Lai arī primāri noziedzīgu līdzekļu legalizēšanas un sankciju jautājumi attiecas uz finanšu institūcijām, tomēr tiem ir tieša ietekme uz drošību, uzņēmējdarbības vidi, Latvijas un tās uzņēmēju iespējām piesaistīt investīcijas un uz Latvijas valsts reputāciju kopumā. Stabila un efektīvi pārvaldīta finanšu sistēma ir nacionālās drošības jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms obligāciju emisijas prospekta iesniegšanas FKTK un paredzamās parādzīmju izlaišanas šoruden Nasdaq Riga Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum no kredītreitingu aģentūras Moody’s ir saņēmusi augsto BAA1 vērtējumu. Tas ir vien soli zemāk par Latvijas A3 reitingu, kas tika iegūts pirms diviem gadiem un kopš tā laika ir ar nemainīgi stabilu nākotnes novērtējumu.

«Mūsu rādītājs ir uzreiz zem mūsu valsts kredītreitinga rādītāja, un iegūt to augstāku, nekā ir tavai valstij, ir praktiski neiespējami. Tāpēc šis vērtējums ir maksimālais augstākais, kādu mēs varējām iegūt,» DB saka Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Ar izlaistajām obligācijām piesaistīto finansējumu Altum ieguldīs energoefektivitātes projektiem domātos finanšu instrumentos sevišķi industriālajām, komerciālajām celtnēm un būvēm. Reizē tas ir solis Altum ilgtspējas virzienā, veidojot iestrādes, kā darboties pēc 2020. gada, kad ES fondu finansējums pašreizējā formā nebūs pieejams.

Fragments no DB sarunas ar Reini Bērziņu pirms Moody’s vērtējuma publiskošanas:

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Investīciju vide atgādina Lidl «būvlaukumu»

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 02.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vieta ir, bet tālāk par runām par koku izciršanu netiek – konkrētu aprišu vācu ķēdes Lidl lielveikalu ienākšanai Rīgā pagaidām nemaz nav. Līdzīga aina paveras ārzemju investīciju vidē Latvijā kopumā – vieta un iespējas tā kā būtu, bet faktiski – klusums. Tālāk par nelielu pieaugumu netiekam. Labā ziņa – investīciju apjoms neslīd lejā. Sliktā ziņa – pieaugums ir neliels. Pārdomu vērta ziņa – investīciju apjoma pieaugumu veido arī tā dēvētais no Krievijas bēgošais kapitāls (plašāk – 31.07. DB).

Interesanta sakritība vai varbūt kopsakarība ir gandrīz 300 miljonus eiro vērtais fakts – divu gadu laikā Krievija ievērojami palielinājusi ieguldījumus mūsu zemē no aptuveni 486 miljoniem eiro 2015. gadā līdz vairāk nekā 765 miljoniem eiro pašlaik. Turklāt pieauguma kupris sācis augt tieši laikā, kad ir spēkā ģeopolitiskās sankcijas starp Eiropas Savienību un Krieviju. Rietumu pēriens Krievijai par Ukrainas valstiskuma graušanu var būt un tikpat labi var nebūt tieši saistīts ar krievu ieguldījuma pieaugumu Latvijā, bez kura par kopējās ainas pozitīvu tendenci runāt nevarētu. Zināmā mērā tas apliecina to, ka Latvijas kā tilta loma starp Rietumiem un Krieviju ir aktuāla, neskatoties uz ģeopolitikas kolīzijām, un biznesa iespējām un ekonomikai tas drīzāk ir labs signāls.

Komentāri

Pievienot komentāru