DB viedoklis: Grib sodīt blēžus, bet sit pa visiem 

Politiķi šo dēvēja par nodokļu necelšanas gadu, tomēr realitāte vairākās pozīcijās ir citāda

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktore, 2016. gada 24. novembris plkst. 7:50

Foto: no DB arhīva

Sākot diskusijas par 2017. gada budžetu, par šo procesu tieši atbildīgie politiķi mierinoši stāstīja, ka nekāda nodokļu revolūcija šogad nenotikšot un nodokļi nepieaugšot. Tomēr, redzot reālo, jau sapakoto nākamā gada budžetu, gribas vaicāt, ja tur iekļautās izmaiņas daudzējādā ziņā nav revolūcija un nepalielina uzņēmēju maksājumu slogu, tad kādus dramatiskus nodokļu pieaugumus vēl sagaidīt 2018. un nākamajos gados?

Protams, patiesības labad jāsaka, ka 2017. gads neparedz fundamentālu pamatnodokļu pieaugumu visiem. Ir atsevišķas iedzīvotāju grupas, kuras vairāk skar vienas izmaiņas, citiem atkal lielāku slogu radīs citi valdības pieņemtie un Saeimas nobalsotie lēmumi. Piemēram, labi zināmais valdības pirmsvēlēšanu solījums – necelt darbaspēka nodokļus. Tomēr jau pagājušajā gadā tika pieņemts lēmums par obligāto minimālo socnodokļa maksājumu, neatkarīgi no tā, vai cilvēks strādā pilnu vai nepilnu slodzi.

Šī pērn iesētā sēkliņa augļus nesīs tikai nākamgad, tāpēc daudziem šogad bija nepelnīti aizmirsusies, tomēr īpaši mazajiem uzņēmējiem tās var būt nepatīkamas izmaiņas, savukārt lielie uzņēmumi tās vērtē pat atzinīgi, norādot, ka beidzot tiks izlīdzināta konkurence. Cits aspekts – likumdevējs izlēmis no nākamā gada ierobežot uzņēmumu zaudējumu pārnešanas summu, spiežot maksāt peļņas nodokli, kaut arī zaudējumi joprojām nav segti. Ir saprotams, ka šis priekšlikums radās, lai ierobežotu atsevišķus gadījumus, kur zaudējumu pārnešana tika izmantota nodokļu optimizācijai. Taču visi nav pār vienu kārti metami, jo īpaši lieli, tajā skaitā ārvalstu investori, kurus mēs taču Latvijai it kā vēlamies piesaistīt?

Jāsaka, ka šīs izmaiņas būs vērā ņemams šķērslis lielām investīcijām, jo īpaši ražošanā, jo paildzinās investoru iespēju savus ieguldījumus atpelnīt. 2017. gads būtu dēvējams arī par autonodokļu revolūcijas gadu, taču arī šajā jomā likumdevējs drīzāk piegājis ar cirvi un kuvaldu, iespējams, vēloties apkarot kādus atsevišķus ēnu ekonomikas segmentus, ievērojami palielinājis izmaksas arī pārējiem.

Kopumā, vērtējot nākamā gada budžetu, uzkrītoša joprojām ir uzņēmēju nevarēšana paļauties uz politiķu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, kas savukārt neļauj normāli prognozēt sava biznesa attīstību. Tāpat acīs krīt tendence, ka likumdevējs neprot un negrib šķirot, nodalot negodīgos no godīgajiem, bet mīļu prātu ir gatavs «bliezt pa visiem». Taču tas, kas joprojām nav saskatāms – kāds ir pozitīvais mērķis, uz kuru Latvijas ekonomika ar politiķu līdzdalību tiek virzīta? Kāds ir budžeta ieņēmumu un valsts labklājības palielināšanas avots, neskaitot arvien lielāku nodokļu slogu un bargāku vēršanos pret tiem, kas nodokļus jau šobrīd maksā? Kāda ir Latvijas tautsaimniecības attīstības vīzija, un vai vadošajiem politiķiem tāda vispār ir?

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru