Uzmanības centrā: Vainīgajiem ir jāsēž cietumā 

Ēnu ekonomikas apkarošanai ir jākļūst par valsts prioritāti Nr. 1, valsts iestādēm no procesu nodrošināšanas politikas jāpāriet uz mērķa sasniegšanu, nodokļu krāpniekiem jāsaņem adekvāts sods par nodarīto

Māris Ķirsons, 21.9.2016
1/3

Jānis Butkevičs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

To intervijā DB stāsta biedrības BASE (Business Against Shadow Economy) valdes loceklis Jānis Butkevičs. Viņaprāt, brīžiem valsts iestāžu rīcība ir traģikomiska, jo blēžu izolēšanai tiek piedāvāti risinājumi, kas apgrūtina visus, turklāt labas idejas tiek sabojātas ar piemērotajiem instrumentiem.

Fragments no intervijas:

Varbūt problēma nav normatīvu regulējumā, bet gan tiesībaizsardzības iestāžu spējā blēžus iesēdināt, jo, ja neviens par nodokļu nemaksāšanu cietumā nesēž, kāpēc lai pārējie maksātu?

Tas ir vēl viens no svarīgiem ēnu ekonomikas apkarošanas stūrakmeņiem. Protams, lai kādu sēdinātu, ir jāvērtē nodarītā pārkāpuma smagums. Tajos gadījumos, kad tiek pierādīts smags nodarījums, vainīgajiem ir jāsēž cietumā.

Pašā ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā ir atzīts, ka reāla brīvības atņemšana un papildsodi ir piemērojami ārkārtīgi retos gadījumos, bet naudas sods tiek noteikts tuvu pantā paredzētajai minimālajai sankcijai. Šeit atduramies pret sodu sistēmas efektivitāti un retorisko jautājumu, vai problēma ir sodu lielumā.

Tieslietu ministrija ir apņēmusies līdz gada beigām izvērtēt, kā efektivizēt sodu piemērošanu. Nav jēgas palielināt sodus, ja nedarbojas to piemērošana. Citiem vārdiem sakot, koncentrējamies uz konkrēta rezultāta sasniegšanu, nevis procesu procesa nodrošināšanai.

Kā vērtēt piedāvājumus normatīvo aktu izmaiņām, kas tiek virzīti ar lozungu: «ēnu ekonomikas apkarošanai»?

Šajā jomā visas idejas par normatīvo aktu izmaiņām būtu jāsadala vairākās daļās. Pirmā – priekšlikumi, kuri tiek virzīti, lai novērstu logus normatīvajos aktos, proti, ēnu ekonomikas darboņi arī neguļ uz lauriem un visu laiku meklē jaunas iespējas, kā izvairīties no nodokļu sloga. Kā piemēru var minēt jaunu prasību noteikšanu kases aparātiem.

Otrā – priekšlikumi «kad augšas vairs negrib, bet apakšas nevar», kuri nāk no uzņēmējiem un to organizācijām. Piemērs – taksometru nozares sagatavotie priekšlikumi ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē, kas paredz minimālās ikmēneša summas noteikšanu, kas būtu ieskaitāmas kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.

Atsevišķa priekšlikumu grupa izriet no valsts pārvaldes ierobežotās kapacitātes efektīvi apkarot ekonomiku, tādēļ ierēdniecība piedāvā smaguma centru pārlikt uz uzņēmējiem, paredzot papildu atskaites un kontroles pasākumus. Kā piemēru var minēt Finanšu ministrijas iniciatīvu uzlikt pienākumu ne tikai bankām, bet arī uzņēmumus apkalpojošiem ārpakalpojumu grāmatvežiem un finanšu konsultantiem ziņot par aizdomīgiem darījumiem. Tas nozīmē, ka grāmatvežiem būs jātērē vēl vairāk laika transakciju analīzei un komunikācijai ar valsts pārvaldi, tajā skaitā dublējot informāciju, ko iesniedz kredītiestādes! Turklāt nav nekādas garantijas, ka valsts pusē būs nodrošināts pietiekams resurss, kas kvalitatīvi apstrādās saņemtos datus un novērsīs riskus. Arī šajā gadījumā, līdzīgi kā ar sodu sistēmu, nav jēgas palielināt slogu tikai ķeksīša pēc, ja no valsts puses netiek piedāvāta pilnvērtīgi funkcionējoša piemērošanas sistēma.

Diemžēl daudzi priekšlikumi būtībā apgrūtina dzīvi nevis tikai atsevišķiem aizdomīgiem uzņēmējiem, bet pilnīgi visiem. Šeit parādās vēl viena problēma – netiek veikts ietekmes uz uzņēmējdarbības vidi izvērtējums ēnu ekonomikas plānā iekļaujamiem priekšlikumiem. Nav aprēķināts arī fiskālais efekts uz valsts budžeta ieņēmumiem, ko dos konkrēto pasākumu ieviešana. Citiem vārdiem – dodam uzdevumu, bet, kāds konkrēti ir mērķis un ko maksās tā sasniegšana, mēs nezinām.

Visu interviju Vajadzīgs rezultāts, nevis process lasiet 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Tevi varētu interesēt

Viedpalīgs Ernest ir vairākas ierīces un mobilā lietotne, kas ļauj iedarbināt mašīnu...

Komisijas maksa un zemais ienesīgums sit pa pensiju 2.līmeņa plāna rezultātiem, trešdien...

Lēmumu par dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu, tostarp ūdenim, kas papildu budžetā...

Marihuānas nozares apjomi 10 gadu laikā var pieaugt astoņas reizes...

Cilvēki kļūst steidzīgāki, mājsaimniecības – mazākas, tāpēc mazumtirdzniecības ķēdēm...

Nepalaid garām

Tiesvedību un to radīto sarežģījumu dēļ Lielupes apkaimē slēgtais restorāns "36.līnija" atsācis...

Ir būtiski runāt par privātās dzīves, interešu un plānu saskaņošanu ar darbu, nevis...

Tiesa noraidījusi nogalinātā maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus brāļa prasību pret...

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam...

Skotijai ir viskijs, Somijai ir Nokia, Itālijai ir makaroni,Meksikai ir tekila, Karību...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Lēmumu par dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanu, tostarp ūdenim, kas papildu budžetā...

Fiziskām personām, kas neveic saimniecisko darbību, liegs skaidras naudas darījumus no 7200...

No 2017.gada daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku atbalstu no valsts, tādējādi...

Ieviešot jaunu regulējumu mazajam biznesam Latvijā, jāizvērtē arī ārvalstu, jo īpaši...

Mazajam biznesam jāgatavojas revolucionārām pārmaiņām, jo pašreizējais mikrouzņēmumu...

Pēc pirmās sarunas ar personālatlases kompāniju, kas uzrunā iespējamos kandidātus Valsts ieņēmumu...

Patlaban nevajadzētu pārsteigties ar nodokļu atcelšanu «dzīvesstila uzņēmumiem»,...

Saeima ceturtdien, 15.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu Publisko iepirkumu likumu, kas...

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Sportam no valsts budžeta nākamgad varētu tikt piešķirti 40 milj. eiro, kas...