Ražošana

DB viesojas vienīgajā Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmumā

Anda Asere, 01.10.2014

Jaunākais izdevums

Igauņu mēbeļu ražošanas uzņēmuma Standard AS specializācija ir biroju un viesnīcu mēbeļu izgatavošana; 70% no apgrozījuma veido eksports

«Standard ir Igaunijā vienīgā mēbeļu fabrika, kura izdzīvojusi līdz šodienai un kuras īpašnieki ir vietējie. Visas pārējās rūpnīcas ir vai nu slēgtas, vai pārdotas ārzemniekiem. Mēs esam vienīgais Igaunijas kapitāla mēbeļu ražošanas uzņēmums,» apgalvo Enns Veskimegi (Enn Veskimägi), Standard AS valdes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka biznesā ir bijuši arī sarežģīti posmi, kad nav bijis viegli izdzīvot. «Mums bija grūti laiki, kad Baltijas investīciju fondam pārdevām 25% kapitāldaļu. Toreiz mūs izglāba investors, kurš ieguldīja naudu, un mēs pārdevām daļas, lai varētu iegādāties jaunas iekārtas un tehnoloģijas. 2003. gadā kopā ar Prītu Tammu (Priit Tamm) un Mati Pēkmu (Mati Peekma) izpirkām daļas un kopš tā laika esam vienīgie uzņēmuma īpašnieki,» skaidro E. Veskimegi.

Divi virzieni

Standard struktūra StandardOffice ražo biroja mēbeles un strādā ar interjera dizaina risinājumiem, bet StandardPro mēbelē viesnīcas un citas sabiedriskas ēkas. «Bizness ir izaudzis – tagad ražojam ne tikai mēbeles guļamistabām un viesnīcu numuriem, bet arī restorāniem, kafejnīcām, uzņemšanas daļai. Tas ir ērtāk arī viesnīcas attīstītājam, jo tiešā sadarbība ir ar vienu, nevis vairākiem uzņēmumiem,» saka E. Veskimegi. Runājot par to, kura no šīm biznesa jomām veido lielāku apgrozījumu, E. Veskimegi norāda, ka viesnīcu mēbeļu ražošana veido aptuveni 60%, bet biroja mēbeles – 40%. Pēc viņa rīcībā esošās informācijas, Standard AS ir viens no desmit lielākajiem viesnīcu mēbeļu ražotājiem Eiropā. Spēcīgākie konkurenti esot Vācijā un Itālijā; Skandināvijā ir tikai viena kompānija, kas konkurējot ar igauņu ražotāju. E. Veskimegi atzīst, ka uzņēmums ir arī liels Baltijas biroja mēbeļu ražotājs. Šī gada pirmajā pusgadā Standard jau ir apgrozījis 10 milj. eiro, un līdz gada beigām paredzēts sasniegt 19 milj. Pērn apgrozījums sasniedza 15 milj. eiro.

Ar vēsturi

Standard pirmsākumi meklējami pirms 70 gadiem, kad darbu sāka neliels kooperatīvs, kas ražoja krēslus. Vēlāk tas apvienojās ar citiem nelieliem mēbeļu ražošanas kooperatīviem, no kuriem viens bija Standard. «Kad tie apvienojās, izlēma, ka Standard ir labākais nosaukums, un pie tā arī palika,» saka E. Veskimegi. 70. gados Standard bija piecas lielas fabrikas, no kurām trīs atradās Tallinā. Kad sākās uzņēmumu privatizācija, četras fabrikas tika privatizētas, taču šodien darbojas vien divas no tām. «Tolaik, kad privatizējām, Standard strādāja 880, tagad – 200 cilvēku. Kad sākām investēt jaunā aprīkojumā un tehnoloģijās, nevajadzēja tik daudz darbaroku. Vienubrīd krīzes laikā bija pat 170 cilvēku, bet tagad pēdējos trīs gadus te strādā aptuveni 200 cilvēku,» viņš atklāj.

2008. gadā sākās finanšu krīze, bet nekustamā īpašuma projekti, kas bija iesākti, tik un tā tika pabeigti. «Tāpēc mums krīze pienāca pēc diviem gadiem un mēs to sajutām vēlāk. Kad atkal atsākās augšupeja, parādījās pasūtījumi, mēģinājām pieņemt atpakaļ bijušos darbiniekus. Daži atnāca paši, bet citi, ko saucām, nenāca, jo jau bija atraduši darbu, savukārt daļai sirdī bija palicis rūgtums un neuzticība,» atzīst E. Veskimegi.

Regulāri atsvaidzina

Nākotnes projektus uzņēmums zina un plāno aptuveni divus gadus uz priekšu, taču vienmēr gadās, ka kāds pēdējā brīdī piedāvā projektu, citi savukārt tiek atlikti. Piemēram, kāda somu viesnīcu ķēde bija plānojusi nākamgad renovēt 11 viesnīcas, bet šo projektu atlika. Kaut gan jaunas viesnīcas bieži neceļ, ik pa 8–10 gadiem esošās maina iekārtojumu, jo šajā biznesā ir svarīgi, lai interjers izskatās «svaigs». Tāpēc, kad pienāca krīze, lai arī jaunas viesnīcas un birojus uzņēmēji neiekārtoja, viesnīcu atjaunošanas projekti tika īstenoti. Protams, tās tika atjaunotas samērā pieticīgi – pa diviem, trim stāviem. «Vecās viesnīcas renovē. Ir tādas, ko esam no jauna mēbelējuši vairākkārt,» saka E. Veskimegi.

Meitas un izplatītāji

Šobrīd Standard eksporta apjoms sasniedzis aptuveni 70% no uzņēmuma apgrozījuma. Kompānija savu produkciju realizē 17 dažādās valstīs: Nīderlandē, Vācijā, Krievijā, Skandināvijā u.c. Šobrīd aptuveni pusi no pārdošanas apjoma veido biroja mēbeļu bizness Skandināvijā, bet desmit gadu periodā visvairāk viesnīcu mēbelēts Vācijā. «Pēdējos desmit gados esam saražojuši mēbeles 18 tūkst. numuru 145 viesnīcās 17 valstīs. To skaitā ir bijušas gan lielas, gan mazas viesnīcas,» saka E. Veskimegi.

Maskavā un Latvijā Standard AS ir meitasuzņēmumi, bet citur kompānija sadarbojas ar konkrētas valsts izplatītājiem. Raksturojot biznesu Latvijā, E. Veskimegi norāda, ka krīzes laikā pamatīgi kritās pārdošanas apjoms, kā piemēru minot darbinieku skaitu: agrāk uzņēmumā strādāja 12 cilvēku, bet pēdējos gados – tikai trīs. Latvijā klienti galvenokārt iegādājas biroja mēbeles, bet viesnīcu pasūtītāji lielākoties paši sazinās ar rūpnīcu. Uzņēmuma vadītājs norāda – katrā valstī ir vērojams neliels protekcionisms, taču viņš neesot jutis, ka Latvijā kāds neizvēlētos Standard AS mēbeles tāpēc, ka uzņēmums ir no Igaunijas. «Domāju, ka tad, ja esam konkurētspējīgi, klienti mūs izvēlas. Neapvainosimies, ja zaudēsim kādā konkursā, jo valsts pasūtījumos skatās tikai uz skaitļiem,» teic E. Veskimegi. Šogad Standard mēbelēja Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta jauno ēku. «Tas ir vislielākais birojs, kuru esam mēbelējuši vienlaikus, – 2800 darba vietu. Pirms dažiem gadiem mums bija arī Igaunijas nodokļu dienesta mēbelēšanas projekts, bet tur bija mazāk darba vietu,» viņš saka.

Nesen uzņēmums pabeidza viesnīcas Radisson Blu mēbelēšanu Šeremetjevā. Pagaidām iesāktu projektu Krievijā nav, bet tādi būšot nākamgad. Sadarbība ar Krieviju sākās, pamatojoties uz pieredzi Vācijā. «Mēs jau strādājām Vācijā, vācu dizaineru biroji mūs zināja, un pirmo Maskavas pasūtījumu ieguvām viņu ieteikumu dēļ. Tagad esam mēbelējuši desmitiem viesnīcu Maskavā un Sanktpēterburgā, pat vienu viesnīcu Sočos, kad notika gatavošanās olimpiskajām spēlēm,» stāsta E. Veskimegi.

Ražo paši

«Uzskatu, ka viesnīcu biznesā mūsu priekšrocība ir tā, ka mums ir sava ražotne,» uzsver E. Veskimegi. Vēl pirms diviem, trim gadiem bija daudz firmu, kas pašas neražoja, bet iepirka mēbeles no dažādiem citiem uzņēmumiem. Ir bijuši gadījumi, kad pasūtītājs smagi «apdedzinājies» – ražotāji sūtījuši pa e-pastu pozitīvas atskaites, bet izrādījies, ka visa priekšapmaksa izmantota tā parādu nomaksai un nebija nopirkti pat materiāli. Tādēļ viesnīcu projektu attīstītāji kopumā ir piesardzīgi un neuzticas. «Pasūtītāji bieži brauc ciemos, lai pārliecinātos, ka ražojam paši,» viņš saka. Neuzticībai ir pamats – ja viesnīca netiks pabeigta laikus, būs lieli zaudējumi. Proti, viesnīcas projektu attīstītāji rēķinās ar konkrētu datumu un jau sāk pieņemt klientu rezervācijas, un, ja, piemēram, no 100 istabām 80 ir gatavas un 20 vēl ne, bet rezervētas ir visas 100, ir lieli zaudējumi. Kavēšanās var rasties dažādu iemeslu dēļ, piemēram, aizkavējas transporta piegāde. Tad jādara viss iespējamais, lai paspētu laikus. Ir pat bijušas situācijas, kad daļa mēbeļu piegādātas ar lidmašīnu, kas ir dārgi, bet, lai paspētu apsolītajā laikā, nav bijis citu variantu.

E. Veskimegi norāda, ka projekti ne vienmēr ir veiksmīgi. Piemēram, pirms kāda laika uzņēmums mēbelēja četras ēkas Somijā, un, kad pēdējā no tām tika pabeigta un vajadzēja saņemt naudu no pasūtītāja, tas bankrotējis, un mājas ar visām mēbelēm nonākušas bankas īpašumā. «Ir arī tādas situācijas, taču bizness ir saistīts ar risku,» viņš teic.

Pievēršas virtuvēm

Standard AS ir arī privātie klienti, bet to neesot daudz. «Privātie klienti Igaunijā mūs nav aizmirsuši,» saka E. Veskimegi. Biroja mēbeļu segmentā uzņēmums piedalās valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos. Lai arī valsts budžets neesot pārāk dāsns, ir vērojama tendence, ka dažādu iestāžu departamenti apvienojas, piemēram, nodokļu dienesta nodaļas atradās vairākās vietās visā pilsētā, bet tagad ir vienuviet. Līdzīga situācija ir citās iestādēs, un tās, pārceļoties uz jaunām telpām, parasti iepērk jaunas mēbeles. «Domāju, ka valsts pasūtījumu apjoms, salīdzinot ar 2008. gadu, ir uz pusi mazāks,» viņš pieļauj. Kopumā publiskā sektora apjoms esot diezgan stabils, un īpaša pieauguma neesot. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc uzņēmums pievērsās virtuvju ražošanai. Uzņēmuma vadītājs salīdzina – kad igauņi ceļ mājas, tajās ir santehnika, bet virtuves iekārtu nav, turpretī Somijā arī mēbelēta virtuve ir iekļauta mājokļa cenā, atliek vien nopirkt guļamistabas un viesistabas mēbeles. Uzņēmumam ir sadarbības partneri, kas Somijā būvē mājas un virtuvju mēbelēšanu uztic Standard. Tās galvenokārt ir tipveida dzīvojamās ēkas. «Lai nodrošinātu fabriku un cilvēkus ar darbu, nolēmām pieņemt šādus pasūtījumus un esam diezgan apmierināti,» apgalvo E. Veskimegi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? SIA Morozov&Son mēbeles

Monta Glumane, 20.07.2018

Uzņēmuma dibinātājs Jurijs Morozovs (no kreisās) ar dēlu Sergeju, kas ir uzņēmuma izpilddirektors.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas SIA «Morozov&Son», vērojot kā tiek ražotas mēbeles.

«Kādreiz viss sākas ar to, ka mans tēvs sāka ražot mēbeles ar paštaisītu iekārtu savā garāžā, bet mana mamma šīs mēbeles krāsoja uz balkona,» stāsta SIA «Morozov&Son» izpilddirektors un līdzīpašnieks Sergejs Morozovs.

1993.gadā uzņēmums tika reģistrēts pašnodarbinātas personas statusā, 1996. gadā tika nodibināta SIA, bet 2010.gadā izveidots zīmols Morozov&Son.

«Interesanti, ka neviens nezināja mūsu uzņēmuma nosaukumu - SIA «JNM», jo visi runāja, ka mēbeles ir no Morozova. Šī iemesla dēļ mēs nolēmām nosaukt šo uzņēmumu par «Morozov&Son», kā vecos laikos, kad uzņēmums tika nosaukts meistara uzvārdā, vēlāk pievienojoties arī bērniem. Viens no piemēriem ir «Steinway&Sons». Neviens nenosauks sliktu uzņēmumu savā uzvārdā,» pajoko S.Morozovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Sākam biznesu: Jauna kleita vecu mēbeļu detaļām

Anda Asere, 17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jubka mēbeles top no pašu radīta materiāla, papildinot tās ar detaļām no savu laiku nokalpojušām lietām.

Jubka ir uzņēmuma nosaukums, bet tā tiek saukts arī materiāls, ko radījuši uzņēmuma īpašnieki – Ieva Veita, Didzis Breidaks un Ginta Bormane. Sis materiāls ir auduma un finiera sakausējums. Mēbeļu korpuss tiek izgatavots no šī materiāla savienojumā ar vecām mēbeļu detaļām. «Izmantojam vecas detaļas (atvilktnes un kājiņas). Dodam līdzi stāstu, ko zinām par detaļu iepriekšējo dzīvi – no kurienes tās nākušas, kādā stāvoklī bija mēbele, kad tā nonāca pie mums utt. Žēl skatīties, kā mēbeles aiziet bojā nerestaurētas un nesakoptas. 70. gadu lietām varbūt nav antikvariāta vērtība, bet pietiek tās sapucēt un pasniegt jaunā veidolā – tās iegūst citu skatu. Tā ir mūsu cieņa un mīlestība pret veco,» saka Ieva. Šobrīd Jubka izgatavo kumodes, bet uzņēmums ir iecerējis ražot arī cita veida mēbeles, piemēram, galdus. Uzņēmums ir dibināts pērn, bet līdz tam tā īpašniekiem ir bijuši eksperimenti piecu gadu garumā. «Nav tā, ka katru dienu ar to strādājām – radās ideja, padomājām, kā to izdarīt, kā uzlabot. Pārbaudījām, kā materiāls kalpo, piemēram, vienu sezonu noturējām ārā, lai paskatītos, ko saule un lietus nodara mēbelēm,» saka Didzis. Uzņēmums apsolījis no katras pārdotās mēbeles atgriezumiem saremontēt soliņu Rīgas mikrorajonos. «Daļa materiāla paliek pāri un roka neceļas sviest to ārā. Pirmo soliņu nolikām netālu no mūsu darbnīcas,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar būvniecības nozares atlabšanu, kā arī 3,5 miljonus lielo pasūtījumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas apmēbelēšanā šogad par 15% pieaudzis vietējo mēbeļu ražotāju kopējais apgrozījums. Savukārt nākamgad, attīstoties ekonomikai un palielinoties vietējā tirgus un eksporta pieprasījumam, gaidāms vēl 10% kāpums, intervijā aģentūrai LETA prognozēja asociācijas Latvijas mēbeles izpilddirektors Andris Plezers.

«Nozare strauji auga no 2003.gada, jo privātpersonas ņēma kredītus, uzņēmumi iekārtoja birojus, bankas mainīja mēbeles utt. 2007.gadā vien mēbeles tika saražotas 175 miljonu eiro vērtībā. Taču, sākoties krīzei, ražotāji izjuta dramatisku kritumu. Smagākais laiks tika pieredzēts 2008.gadā, kad daudzi bankrotēja - no 555 uzņēmumiem palika apmēram 200. Tomēr palikušajiem izdevās pārdzīvot «tukšos» gadus, un no 2009.gada atsākās lēna attīstība, līdz 2013.gadā beidzot tika sasniegts 87 miljonu eiro patēriņa rādītājs,» sacīja Plezers.

Savukārt jaunākās aplēses liecinot, ka šā gada deviņos mēnešos asociācijā ietilpstošo uzņēmumu kopējais neto apgrozījums sasniedzis 43,51 miljonu eiro, kas salīdzinājumā ar attiecīgo laika posmu pērn ir par 11,1% jeb 4,38 miljoniem vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Fokuss uz premium segmentu

Kristīne Stepiņa, 05.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no panākumu atslēgām eksporta tirgū ir dizains, šim principam seko vairāki pašmāju bērnu mēbeļu ražotāji

Latvijā tiek ražotas kvalitatīvas bērnu mēbeles, un tām ir liels eksporta potenciāls. «Bērnu dizaina mēbeles ir skaistas un kvalitatīvas, tām ir lielas iespējas iekarot ārvalstu tirgus un pircēju sirdis. Taču katram zīmolam ir jāveido sava unikalitāte un jāstrādā pie lojālu klientu loka veidošanas,» vērtē SIA Nordi Furniture valdes loceklis Miks Pētersons.

Ražotāji aktīvi piedalās un arī gūst ievērību starptautiskās izstādēs, lielākā no kurām ir Kind + Jugend, kas notiek Ķelnē, Vācijā. Dizaineri cenšas radīt produktus, kas ne tikai atšķiras, bet pārsteidz un nespēj atstāt vienaldzīgus.

Uzņēmums Yappy Kids, pēc kura izstrādātā dizaina gandrīz trīs gadus tiek ražotas bērnu mēbeles, pērn ir spējis ievērojami palielināt apgrozījumu, sasniedzot 263 tūkst. eiro, un būtiski paplašinājis savu bērnu mēbeļu kolekciju. Šobrīd ar Yappy Kids zīmolu tiek ražoti pieci dažādi zīdaiņu gultiņu modeļi, trīs dažāda veida kumodes ar pārtinamo virsmu, kā arī izvelkamā pusaudžu gulta. Mēbeles pamatā top no bērza un dižskābarža, tāpat tiek izmanotas arī ozolkoka detaļas. Aptuveni 50% produkcijas uzņēmums eksportē. Bērnu mēbeles nonāk Lietuvā, Igaunijā, Austrijā, Norvēģijā, Ungārijā un Slovākijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Rīgā esošajās valsts ģimnāzijās par 4,4 miljoniem eiro uzlabos mācību vidi

LETA, 15.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā kopumā par 4,4 miljoniem eiro līdz 2019.gada 1.septembrim uzlabos mācību vidi, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Investīciju plāns 2017.-2019.gadam.

Mācību vides uzlabošana piecās ģimnāzijā tiks veikta, nodrošinot ergonomiskas mācību vides ierīkošanu un inovatīvu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas risinājumu ieviešanu. No 4,4 miljoniem eiro teju 2,6 miljonus eiro paredzēts piesaistīt no Eiropas Savienības (ES) struktūrfondiem, bet 1,8 miljonus eiro tērēt no pašvaldības budžeta.

Rīgas Valsts 1.ģimnāzijā 7.-12.klasēs 2016./2017.mācību gadā mācās 1067 skolēni, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā - 801 skolēns, Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā - 815 skolēni, Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā - 698 skolēni un Āgenskalna Valsts ģimnāzijā - 857 skolēni.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments skaidro, ka valsts ģimnāzijās izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī. Šīs ģimnāzijas veic pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas, sniedz vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos, atbalsta izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī, pedagogi iesaistās valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu veikals–noliktava Likvy LV Jūrkalnes tehnoloģiskajā parkā ir atvērts tikai izpārdošanas dienās, piedāvājot dizaina mēbeles un interjera priekšmetus ar stāstu.

«Tirdzniecībā biju jau strādājusi, jo man ir savs grāmatvedību apkalpojošais uzņēmums. Un, kad sākotnējie Likvy LV īpašnieki, atgādājot preci uz Latviju, meklēja grāmatvedi, mēs sapazināmies. Aizbraucot uz preču glabāšanas vietu, biju pārsteigta, ka tik milzīga noliktava bija pārpildīta ar dažādām mēbelēm. Ticēju tam, ka precei ir potenciāls. Sākotnēji bija paredzēts, ka tā tiks izpārdota un ar to arī viss beigsies, taču cilvēkiem iepatikās prece un noliktavas darbības princips. Tā Likvy LV Latvijā ir kopš 2017. gada augusta,» stāsta Egita Tuče, Likvy LV valdes locekle. Taču tikai tagad uzņēmumam ir izveidojusies komanda, apgrozījums strauji pieaug un parādās arvien vairāk jaunu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērnu mēbeļu ražotājs Iemīļotā koka mājiņa (SIA Beloved tree house) «laužas» eksporta tirgū.

Zīmola mēbeles aizceļo uz Eiropu vai Ameriku, Latvijā paliek vien 10%. Pašlaik Iemīļotā koka mājiņa ir mazs ģimenes uzņēmums, kuru kopš 2018. gada maija attīsta Ieva Sīpola kopā ar vīru Rolandu. Uzņēmums piedāvā izgatavot dabīgā koka mēbeles bērniem, kuras atbilst Montesori pieejai. Kokmateriāli tiek iepirkti Latvijā.

Visvairāk – gultu modeļu

«Sākotnējo ideju par to, ko un kā vēlamies ražot, esam īstenojuši pilnībā. Izgatavojam dizaina mēbeles pēc individuāla pasūtījuma, un mūsu piedāvātais klāsts šobrīd ir diezgan plašs. Taču mums noteikti vēl ir, kur augt, un piedāvājums tikai paplašināsies. Taču uz savu mērķu izpildi vēl esam ceļā. Tā kā visu darām paši, tad arī mērķu sasniegšanas process ir pakāpenisks un sistemātisks – kamēr nav izpildīts viens uzdevums, nākamo izpildīt nav iespējams. Savukārt, tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, tā sev izvirzām nākamo, uz ko tiekties. Šobrīd strādājam pie tā, lai pabeigtu biroju, foto telpu un nostabilizētu ikmēneša pārdošanas apjomu,» stāsta I. Sīpola. Plašākais ir gultiņu modeļu piedāvājums, jo tas ir arī pieprasītākais. Šobrīd piedāvājumā ir vairāk nekā 30 gultiņu modeļi, tomēr katru ir iespējams personalizēt, pielāgojot to klientu vēlmēm un gaumei. Taču ir izgatavotas arī citas tematiskas bērnu mēbeles, piemēram, bērnu darbagalds ar magnētisku tāfeli un ar roku apgleznotiem magnētiem, kā arī pilns guļamistabas mēbeļu komplekts. Uzņēmēja stāsta, ka strauji palielinās ražotāju skaits gan Latvijā, gan Eiropā, taču pārdošanā tiek piedāvāti vien pāris vienkāršu modeļu, kas pēc dizaina ir gandrīz vienādi. Tendence ir šos modeļus izgatavot pēc iespējas īsākā laika periodā un pārdot par salīdzinoši mazāku cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas un Lietuvas investoriem piederošā Furniture1 zīmols Berry Mebeles, kas šobrīd darbojas jau 10 Eiropas valstīs, Latvijā sāk mēbeļu tirdzniecību internetā.

Internetveikals piedāvās iespēju pasūtīt mēbeles bez avansa maksājuma, savukārt norēķināties par precēm varēs to piegādes brīdi. Interneta platforma radīta, piemērojoties tirgus prasībām, jo izpētīts, ka 57% pircēju mēbeles aplūko un izvēlas internetā.

«Internetā var izvēlēties mēbeles, atvēlot pārdomām neierobežotu laiku, turklāt to var darīt jebkurā ērtā brīdī, kaut vai vēlu vakarā vai naktī. Vairumu preču var apskatīt arī 3D formātā, mainīt to krāsas un izvietojumu – tādā veidā mēbeles izvēlēties ir daudz ērtāk, nekā fiziski apmeklējot veikalu. Jaunākie novērojumi liecina, ka gandrīz 6 no 10 internetveikalu apmeklētājiem tos pārlūko mobilajās ierīcēs, bet pašu iepirkšanos 7 gadījumos no 10 veic no datoriem,» stāsta preču zīmes Berry vadītāja Latvijā Jekaterīna Vercinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Latvijā vintidža balss vēl blāva

Linda Zalāne, 21.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vintidža popularitātes vilnis, kas jau labu laiku pārņemis Eiropu un ASV, līdz Latvijai īsti nav nonācis , piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Par vintidžu (vintage) parasti dēvē lietas – apģērbu, apavus, aksesuārus, mēbeles, interjera priekšmetus –, kas ražotas laika posmā no pagājušā gadsimta 20. līdz 90. gadiem. Vintidža apģērbu un aksesuāru cienītājiem pagājušā gadsimta pērļu medībās Latvijā ir plašākas iespējas, savukārt tiem, kas vēlas iegādāties mēbeles vai interjera priekšmetus mājoklim, klājas grūtāk. Turklāt šo apģērbu ir vieglāk pārvest no kāda ārzemju ceļojuma vai iegādāties dažādās ārvalstu interneta izsoļu vietnēs, piemēram, eBay, taču dīvānu vai krēslu ceļojuma somā ielikt būs sarežģīti, bet transporta izdevumi par preces atgādāšanu uz Latviju pirkuma summu krietni sadārdzinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Mēbeles Rīgas Krēslu fabrikā

Monta Glumane, 01.03.2019

Uzņēmums fokusējas uz liekti līmēta saplākšņa mēbeļu ražošanu. RKF strādā aptuveni 50 darbinieki.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Rīgas Krēslu fabrika ražotnē, kur tiek ražotas dažādas mēbeles.

Rīgas Krēslu fabrika (RKF) jau kopš 1999. gada ražo krēslus, galdus, mīkstās un citas mēbeles.

Uzņēmums galdus un krēslus ražo no liekti līmēta saplākšņa, kas, pēc uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Alda Circeņa domām, ir dizainiski pievilcīgs un ergonomisks materiāls. RKF ražo mēbeles arī mācību iestādēm, tādēļ uzskata par nepieciešamu nepārtraukti meklēt risinājumus, kas mēbeles padara vēl draudzīgākas cilvēka ķermenim un palīdz, skolas solā sēžot, nenogurt. «Mana vēlme ir, lai Latvijas skolās būtu normāli krēsli,» teic A.Circenis.

Latvijas skolās šobrīd ir liels pieprasījums pēc galdiem ar lamināta virsmu. Savukārt, birojos pieprasītas ir tā sauktās akustiskās mēbeles, kas slāpē apkārtējos trokšņus. Tas šobrīd ir viens no galvenajiem uzdevumiem biroju mēbeļu ražošanā, par tendencēm stāsta A.Circenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ideju mežs: Mēbeles eksportē kopā ar mājām

Māris Ķirsons, 08.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu ražošanas SIA Skābardis ārvalstu tirgū iekļūst, izmantojot klastera principu – apmēbelējot Latvijā ražotās koka karkasu mājas, kuras domātas ārzemju pircējiem

Nelielam ražošanas uzņēmumam ārvalstu tirgus durvis «atslēgt» nav viegli, jo vajag ne tikai doties vizītēs uz ārzemēm, bet arī pierādīt savu varēšanu. Tas nebūt nav vienkāršs uzdevums, tomēr SIA Skābardis ir atradis citu ceļu, kā ražot mēbeles eksportam, izmantojot klastera principu – sadarbojties ar Latvijas māju ražotājiem – būvētājiem, kuri pilda pasūtījumus ārvalstu klientiem.

Klastera efekts

«Uzņēmuma mēbeles ir Norvēģijā, Spānijā, Francijā un Amerikā,» lepns par iespēto ir SIA Skābardis valdes priekšsēdētājs Andris Kārlis Ošiņš. Viņš cer, ka perspektīvā to valstu ģeogrāfija, kurās ir uzņēmuma ražotās mēbeles, tikai paplašināsies. «Nē, nē, paši neesam tik lieli un vareni, lai spētu ne tikai doties dažādos darījuma braucienos, bet arī piedalīties konkursos par mēbeļu dizainu, ražošanu un piegādi, kā arī dažādās izstādēs,» tā uz jautājumu, vai pats uzņēmums nodarbojas ar ārvalstu klientu meklēšanu, atbild A.K. Ošiņš. Veiksmes formula ir meklējama sadarbībā ar Latvijas mājražotājiem. «Ir lieliska sadarbība ar SIA Superbebris, kura ražotās mājas esam apmēbelējuši pēc ārvalstu pircēju – klientu vēlmēm,» skaidro A.K. Ošiņš. Šādu pasūtījumu izpilde ļaujot uzņēmumam ne tikai kāpināt savus ienākumus, bet arī slīpēt profesionālo meistarību. «Esam atvērti arī sadarbībai ar citiem Latvijā strādājošajiem māju ražotājiem un būvētājiem,» saka A.K. Ošiņš. Ir bijuši citi ārvalstu pasūtītāji, kuri paši piedāvājuši Latvijas ražotājam izgatavot iecerētu interjeru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos četros mēnešos samazinājies par 14,1% salīdzinājumā ar 2017.gada attiecīgo periodu, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2018.gada pirmajos četros mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 47,542 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 11,539 miljonu eiro apmērā, kas ir 24,3% (pirms gada - 18%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 16,1% vairāk nekā 2017.gada pirmajos četros mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad četros mēnešos koka mēbeles vestas 6,261 miljona eiro vērtībā, kas ir kritums par 25% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, bet uz Zviedriju - 3,946 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums par 9,1%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 13,2% (pirms gada - 15,1%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,3% (pirms gada - 7,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Asociācijām Latvijas Koks un Latvijas Mēbeles ir iecelti jauni izpilddirektori, sacīja līdzšinējais asociāciju izpilddirektors Andris Plezers.

Viņš pastāstīja, ka no šodienas devies pensijā un turpmāk vairs nevadīs abas asociācijas.

Par Latvijas Koks izpilddirektoru turpmāk nozīmēts Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācijas (LNMA) izpilddirektors Artūrs Bukonts. Savukārt asociācijas Latvijas Mēbeles izpilddirektora amatā Plezera vietā iecelta Ieva Erele.

Informācija Firmas.lv liecina, ka Erele Latvijas Mēbeles izpilddirektores amata pienākumus sākusi pildīt šā gada 30.janvārī.

Asociācijā Latvijas Koks ir apvienojušies kokapstrādes un mēbeļu uzņēmumi, no kuriem lielākie uzņēmumi ir kokapstrādes uzņēmums Latvijas Finieris, kokskaidu plātņu ražotājs Kronospan Riga un Latvijas Finiera meitasuzņēmums Verems. 2016.gadā Latvijas Koks uzņēmumi strādāja ar 481,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt uzņēmumu eksporta apmērs palielinājās par 10,8%, sasniedzot 369,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti nosaukumam, SIA Palešu mēbeles produkcija tiek izgatavota no pirmreizējiem izejmateriāliem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tiesa, dizains tik tiešām ir aizgūts no paletēm. «Izgatavojam mēbeles no labiem materiāliem, tie ir apstrādāti un nav jāsatraucas par skabargām, kas var gadīties mēbelēm, kuras pašrocīgi izgatavotas no apslīpētām paletēm,» saka Anete Spēlmane, SIA Palešu mēbeles īpašniece un dizainere. Uzņēmuma ražoto mēbeļu dizaina pamatā apvienota tradicionālā, visiem labi zināmā t.s. eiropaletes forma un modernas koka apdares tehnikas. «Rezultāts ir augstas kvalitātes oriģinālas mēbeles ar personalizētu dizainu,» skaidro A. Spēlmane. Ražošanas procesā tiek izmantots apstrādāts priedes vai egles koks un ekoloģiskas krāsās, kas izceļ tā dabisko struktūru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums no Talsiem SIA "Luula" ražo radošuma attīstību veicinošas bērnu dizaina mēbeles, kas atbilst Montesori pedagoģijas pamatprincipiem.

"Pirmajā acumirklī šķiet, ka bērnu preču jomā ir daudz dažādi interesanti piedāvājumi, bet, kad vēlies kaut ko patiesi funkcionālu, izvēles iespējas strauji sašaurinās. Kad jaunākā meita bija maza, meklējām mēbeles, ko izvietot viņas mazajā istabiņā. Vajadzēja kaut ko ne tikai skaistu, bet arī kompaktu, ietilpīgu, bērna fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu – lai bērns visu laiku neaicinātu mūs palīgā un patstāvīgi varētu izvietot un paņemt savas mantas. Ņemot vērā to, cik atšķirīgi bērns redz vidi no sava skata punkta, gribējās piedāvāt Selīnai savu personīgo pasaulīti, kur glabāt noslēpumus un radīt brīnumus. Mēs visi atceramies savus bērnības sapņus. Un kā katru vakaru vecāki lika tos sagraut – sakārtot mantas... Kā lai bērns izveido sapņu karalisti un vakarā to vienkārši aizver?" tā Inga Sokolova, SIA "Luula" produktu dizaina autore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Atjauno koka mēbeles un gaida atgriežamies klientus

Anita Kantāne, 31.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēbeļu atjaunošana ir viens no darbības virzieniem veikala Mājlietu sala īpašnieku ģimenei – Ivaram Stūrim un dzīvesbiedrei Ingai Ādminei-Stūris.

Ģimene pirms pusotra gada Ādažos atvēra mēbeļu un interjera priekšmetu veikalu, kura piedāvājumu raksturo kā vintage stils no Skandināvijas. Veikalā nonāk lietotās mēbeles un interjera priekšmeti, kas tiek iepirkti Zviedrijā, kā arī pašu atjaunotās mēbeles.

Lai arī šobrīd zviedru mēbeļu milzis IKEA vilina pircēju pie sevis, ietekmējot pircēju plūsmu, Mājlietu salas klients atgriežas.

«Esam attīstības ceļā. Vintage nav pārejošs modes stils, tas ir paliekošs, jo arvien būs paaudze, kas novērtēs neseno vēsturi – sadzīves lietas, kuras lietoja pirms 30, 40 gadiem un pat pagājušā gadsimta sākumā,» pauž I. Stūris.

Mēbeļu atjaunošana notiek ģimenes dzīvesvietā, kur pagrabā ierīkota darbnīca un procesā iesaistās abi dzīvesbiedri. I. Stūris veic «netīro» darbu – labo, slīpē, krāso, lako un vasko mēbeles, bet Inga vizualizē krāsu toņus un dizaina detaļas atjaunojamām mēbelēm. Pārsvarā tiek izmantoti videi draudzīgi materiāli, kas ražoti uz ūdens bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc piecu gadu modeles darba ārzemēs Anete Spēlmane atgriežas Saldū un pievēršas mēbeļu ražošanai , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Palešu mēbeles īpašniece Anete Spēlmane kādu laiku dzīvoja un strādāja Meksikā. Tur kādā kafejnīcā viņa ievēroja mēbeles, kas izgatavotas no t.s. eiropaletēm. «Šī ideja šķita saistoša, izdomāju pamēģināt,» viņa saka. Atgriežoties Latvijā, viņai vajadzēja gultu. Anete nolēma uztaisīt to pati un ķērās pie darba – meklēja paletes, slīpēja, krāsoja. Lai gan pašas paletes bija lētas, taču, lai sasniegtu vēlamo rezultātu, bija jāiegulda daudz darba. Reiz ciemos atnāca draugi un teica, ka šī gulta labi izskatās, tādējādi iedrošinot turpināt attīstīt ideju. «Man liekas, ir daudz iespēju, kā koku apstrādāt un izmantot, bet Latvijā piedāvātie risinājumi ir diezgan vienveidīgi. Skatoties veikalā gultas, tās visas šķiet līdzīgas – vienā tonī, ar līdzīgu karkasu. Kokam nav obligāti jābūt vienā krāsā un lakotam. Gribējās piedāvāt kaut ko atšķirīgu, interesantāku – mums ir gan koši zaļas, gan zilas mēbeles. Ir potenciāls, kas netiek izmantots. Ceru, ka pamazām varēsim parādīt arvien vairāk, ko varam izdarīt,» saka Anete.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņiem piederošās liekti līmēto mēbeļu ražotnes Kvist produkcijas apjoms aug par 25–30% gadā

Pēc ražotnes iegādes sākumā tika izmantota vien trešā daļu telpu, taču šobrīd tajās visās notiek ražošana vai arī tās tiek sagatavotas šim nolūkam, sarunā ar DB akcentē SIA Kvist valdes loceklis Mihaels Kvists. Pērn uzņēmuma apgrozījums sasniedza 6,24 milj. eiro, un šogad tiek plānots pieaugums teju par trešdaļu.

DB jau rakstījis, ka bijušo Sāgas grupas mēbeļu ražotni Laiko Mālpilī Dānijas kompānija AS Kvist Industries iegādājās no Swedbank 2011. gada nogalē. Dāņi atjaunoja ražotnes darbību 2012. gada aprīlī, ieguldot tajā trīs miljonus eiro, plānodami investēt vēl vismaz vienu līdz divus miljonus eiro. Uzņēmumam ir izdevies īstenot savas ieceres, jo, pēc M. Kvista teiktā, Kvist Industries grupa kopumā turpina ieguldīt ap vienu miljonu eiro gadā, lielākoties – Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viktors Pērkons, pēc profesijas būdams ihtiologs, Druvienas pagastā meža vidū iecerējis ražot «meža mēbeles», proti, izmantot medību trofejas mēbelēs un interjera elementos, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Prasmi izgatavot mēbeles viņš apguvis pašmācības ceļā. «Rokas aug no īstās vietas. Galva arī ir. Un internets dara brīnumus,» atzīst Viktors.

2016.gada pavasarī Viktors uzzinājis par «Leader» programmu un iespēju startēt projektu konkursā. Tādēļ viņš nodibināja savu uzņēmumu SIA «Meža mēbeles». «Domāju - joka pēc patrenēšos un uzrakstīšu projektu par to, ko gribu darīt tālāk dzīvē. Sanāca diezgan veiksmīgi,» atceras Viktors.

Būvdarbi norisinājās no jūnija līdz septembrim. Ēka, kurā savulaik atradās kūts, tika pielāgota mēbeļu ražošanai un pārveidota par darbnīcu. Šobrīd būvniecības darbi ir pabeigti un ēka ir nodota ekspluatācijā. Viņš stāsta, ka sākotnēji kopējais piešķirtais finansējums bijis aptuveni 72 000 eiro, bet ticis samazināts līdz aptuveni 68 000 eiro darbnīcas izveidošanai un darbgaldu iegādāšanai, no kuriem 30 procenti ir pašu līdzfinansējums. Projektā bija ieplānota arī centrālapkure, bet tā tika noraidīta, jo ēka neatbilda attiecīgajiem būvnormatīviem: tai bija jābūt nosiltinātai, lai varētu ierīkot apkuri visā ēkā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mēbeļu vegāni lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā

Biznesa Plāns, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novadā ir attīstīta kokapstrāde, te darbojas lieli nozares uzņēmumi, tostarp arī mēbeļnieki. Netipisks mēbeļu ražotājs ir Tilibs&Lācis (SIA KD Stripes), kas nevis šļūc IKEA sliedēs, bet lauž savu ceļu ekskluzīvu mēbeļu eksportā.

«Bez ražošanas mēs Siguldā dzīvotu savās zelta rudens lapās, bet paēduši no tā nebūtu,» smejas Tilibs&Lācis dibinātājs un līdzīpašnieks Ivars Lācis. Viņš mēbeļu ražotni izveidoja 2001. gadā, pēc kāda laika pievienojās Māris Tilibs, un kopš tā laika «darbojamies kā laulāts pāris». Kompanjoni smejas, ka,strādājot kopā, viens otru redz vairāk nekā sievu.«Mums tāpat kā laulības dzīvē ir jāplāno kopīgais budžets, darāmie darbi, katram ir savi pienākumi,un tas nav vienkārši,» salīdzina Ivars. Ilgie «laulības gadi» apliecina, ka atrast kopsaucēju Ivaram un Mārim izdodas arī ilgtermiņā.

Mazāk ir vairāk

Uzņēmuma interneta vietnē atrodama frāze,ka ražotnes saimniekiem ir redzējums par nākotnes mēbelēm. «Mums ir konkrēta vīzija, kādas mēbeles vēlamies gatavot, un mums ir savas dizaina iezīmes. Tas viss kopā raksturo mūsu redzējumu par kvalitāti un mēbeles ilgmūžību,» stāsta Ivars. «Tajā pašā laikā jāapzinās, ka neviens nav tik perfekts kā anekdotē japāņi, kas pasūtījumam iepakojuši līdzi arī dažus brāķus, jo prasībās bija teikts, ka pieļaujami pāris procentu brāķa,» smejas Ivars.Ivaru un Māri interesē tādi būtiski jautājumi kā mēbeļu kalpošanas laiks, un šāda attieksme mūsdienu pērc-un-izmet ekonomikā ir kļuvusi par retumu.Protams, tas atspoguļojas cenā, un arī te Ivaram un Mārim ir savs kategoriskums – ja klients vēlas apzināti ietaupīt uz kvalitāti, piemēram, prasot izmantot lētāko furnitūru, no pasūtījuma veikšanas Tilibs&Lācis atsakās.«Labai mēbelei būtu jākalpo ilgu laiku, desmitgadi ir minimālā robeža. Kā sabiedrība mēģinām zaļi domāt un neizmantot plastmasas maisiņus,tajā pašā laikā šņikājam kokus nost un ražojam galdiņus, kuri ir lēti un nekvalitatīvi un kurus pēc ballītes var izmest laukā. Tāpēc uzskatu, ka nevajadzētu tiekties uz mēbeļu fast-food. Nav pareizi,ka mēbeles ir tik īsmūžīgas, tajā pašā laikā varbūt arī nav jābūt tik konservatīviem kā britiem, kas iegādātās mēbeles lieto gadus trīssimt. Man pašam šķiet, ka mazāk ir vairāk. Labāk, lai mājās ir pāris labu krēslu, nevis desmit sliktu,» stāsta Ivars. Viņaprāt,katalizators tam, vai mēbele ir laba, ir gandarījums,ko tā sniedz lietotājam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bērnu mēbeles – niša ar potenciālu

Anda Asere, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas mēbeļu ražošanas tradīcijas; bērniem paredzēto priekšmetu izgatavošana ir ar lielām eksporta iespējām

Tā secināms pēc nozares uzņēmēju teiktā. «Bērnu mēbeles ražojam jau aptuveni desmit gadus un šobrīd esam vieni no tirgus līderiem Latvijā šajā segmentā,» saka Andris Jansons, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumam ir piecas ražotnes, tajās strādā aptuveni 570 darbinieki. Konsolidētais uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā sasniedza 19,8 miljonus eiro, no kuriem bērnu mēbeļu ražošana nodrošina aptuveni sešus līdz septiņus miljonus eiro, tostarp gan pašu zīmola, gan citiem uzņēmumiem ražotas mēbeles. Pamatā SIA Daiļrade Koks visu saražoto eksportē, bet aptuveni 10% paliek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākam biznesu: Darina mēbeles četrkājainajiem draugiem

Anda Asere, 06.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja ir mājdzīvnieki, viņiem, tāpat kā cilvēkiem, nepieciešamas mēbeles – gultiņa, vieta, kur netraucēti paēst, un citas ērtības .

Tā uzskata Jūlija Griba, mājdzīvnieku mēbeļu Ed’s project idejas autore. «Kaķiem obligāti vajag nagu asināmo, citādi viņš asinās savus nagus pret saimnieku dīvānu, citām mēbelēm. Svarīgi, lai mājdzīvniekiem būtu, kur gulēt, izklaidēties,» viņa nosauc piemērus. Suņiem un kaķiem mēbeles atšķiras – kaķiem patīk kāpelēt, rāpties vērot notiekošo no augšas, savukārt suņiem tīk paslēpties vietā, kur viņi var droši pagrauzt kauliņu.

Šobrīd Ed’s Project piedāvā mēbeles kaķiem un mazo šķirņu sunīšiem, bet ar laiku būšot mājiņas arī lielajiem suņiem. Runājot par nākotni, Jūlija atklāj, ka abiem ar vīru ir pilna galva idejām un nepietiekot laika tās visas realizēt. «Mēs noteikti gribam paplašināties, neieciklēties uz kaut ko vienu,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Trīs zem viena jumta - Daiļrade koks konsolidējas

Māris Ķirsons, 01.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai samazinātu izmaksas, trīs mēbeļu ražošanas uzņēmumi – SIA Tukuma mēbeles, SIA Daiļrade koks un SIA Valmieras mēbeles – konsolidējas vienā SIA Daiļrade koks, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Apvienotais uzņēmums sāk strādāt 1. decembrī, tomēr nekādas pārmaiņas tādēļ nejutīs nedz mēbeļu pircēji, nedz ražošanai nepieciešamo izejmateriālu pārdevēji,» uzsver SIA Daiļrade koks valdes priekšsēdētājs Andris Jansons. Viņš norāda, ka juridiski ir veikta reorganizācija, kurā SIA Daiļrade koks ir pievienotas tās meitas kompānijas SIA Valmieras mēbeles un SIA Tukuma mēbeles. «Darbinieku skaits paliek tāds pats, kāds tas bija, – 576,» tā uz jautājumu, vai apvienotajā uzņēmumā strādās tikpat cilvēku, cik visos trijos uzņēmumos kopā, atbild A. Jansons.

«Sasniedzot zināmu sadarbības līmeni, secinājām, ka esošā – vairāku uzņēmumu uzbūve sāk kavēt attīstību ar dažādām birokrātiskām lietām. Piemēram, Valmierā saražo detaļas, kuras SIA Daiļrade koks ražotnē tiek ieliktas mēbelēs, tad Daiļradei par šo piegādi ir jāsamaksā pievienotās vērtības nodoklis valstij, arī darījumam jābūt ar peļņu un jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas nozīmē, ka detaļas vairs nav par pašizmaksu, bet jau ar krietnu uzcenojumu. Turklāt mēbeļu ražošanai nepieciešamās preces un pakalpojumi tika iepirkti visiem grupas uzņēmumiem, bet, tos reāli nododot – pārdodot Valmierai vai Tukumam, ir jāievēro transfertcenu nosacījumi, jārēķina un jāmaksā valstij pievienotās vērtības nodoklis un peļņas nodoklis. Kopš 2014. gada uzņēmumu grupā vairs nevar pārnest peļņu un zaudējumus,» uzņēmumu konsolidācijas iemeslus izskaidro A. Jansons. Viņš min, ka pēdējais piliens triju uzņēmumu konsolidācijā bijis jaunas datorizētās uzskaites sistēmas ieviešana, kas izdevīgāk bijis vienam, nevis trijiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divas nedēļas pēc kārtas izstādēs „Medbaltica 2016” un “Baltic Furniture 2016” pie izstāžu centra Ķīpsalā, tiks prezentēta pārvietojamā ekspozīcija, kur varēs aplūkot unikālas pasaulē pirmās dizaina antibakteriālās mēbeles.

Antibakteriālo, pašattīrošo mēbeļu unikalitāte slēpjas vara un sudraba tehnoloģiju izmantošanā uz virsmām, audumiem, un pat uz krāsojuma pārklājuma. Pateicoties tam mēbeles pašas spēj apkarot uz tām nonākošās baktērijas.

„Antibakteriālais pārklājums ievērojami samazina vai pat novērš infekciju izplatīšanās risku uz mēbeļu virsmām un ir ideāli piemērots mēbeļu risinājumiem slimnīcās, klīnikās, veselības centros, pansionātos un aprūpes mājās, skolās, bērnu dārzos vai jebkurā citā publiskā telpā,” norāda ķīmijas profesors Kari Soljamo (Somija), kurš izstrādājis šo unikālo tehnoloģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru