Tehnoloģijas

DEAC piemēro naudas sodu par advokāta sūtīšanu uz vidusskolēna mājām

LETA, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Datu valsts inspekcija (DVI) administratīvi sodījusi SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) ar 1400 eiro naudas sodu par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu, aģentūra LETA uzzināja Tieslietu ministrijā.

DEAC, izmantojot savas datubāzes informāciju, nosūtīja pie Rīgas 1.ģimnāzijas 10. klases skolēna Alekseja Popova uz mājām savu advokātu saistībā ar pārmetumiem par viņa radīto programmas paplašinājums Skaistā klase, kas ļāva apiet elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas portāla e-klase reklāmas un rakstus, atverot baltu lapu ar reģistrācijas logu.

DVI sodu piemērojusi par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa paredzēto pārkāpumu - par nelikumīgu personas datu iegūšana un izmantošanu. Šāds lēmums pieņemts, veicot pārbaudi par DEAC rīcības atbilstību Fizisko personu datu aizsardzības likumam, izmantojot izglītības portāla e-klase pieejamos personas datus.

A. Popovs ir Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas 10. klases skolnieks. Vēl mācīdamies 9. klasē, viņš jau bija paspējis apliecināt sevi starptautiskā mērogā - iegūt divas bronzas medaļas starptautiskajā informātikas olimpiādē, atzinības rakstu starptautiskajā lingvistikas olimpiādē un uzvarēt vairākās Latvijas mācību priekšmetu olimpiādēs.

Jau ziņots, ka elektroniskās skolēnu dienasgrāmatas e-klase izstrādātāji DEAC bija vērsušies pret A. Popovu. Lai panāktu Skaistās klases darbības pārtraukšanu, uzņēmuma pārstāvji pat ieradušies skolēna dzīvesvietā.

Sākotnēji DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis vērsies pie skolēna ar e-pasta starpniecību, pieprasot izņemt no Google Webstore skolēna izveidoto paplašinājumu. Popovs norādījis, ka Kaģis nav pieminējis nevienu likumu, kuru viņš būtu pārkāpis, tāpēc prasību nav pildījis. Pēc tam DEAC vadītājs sazinājies ar Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas, kurā A. Popovs mācās, direktoru un mēģinājis ar viņa starpniecību sarīkot tikšanos ar zēnu un viņa vecākiem. Direktors atbildējis, ka skolai šajā lietā nav jāiesaistās, un ieteicis uzņēmumam kontaktēties ar skolēnu personīgi.

20. janvārī skolēna dzīvesvietu apmeklējis zvērinātu advokātu biroja Magnusson pārstāvis, kurš puiša vecākiem personīgi izsniedzis skolēnam adresētu vēstuli. Tajā advokāts Aleksejs Valle norāda, ka ir likumīgs DEAC pārstāvis un Skaistas klases izmantošana esot pretrunā ar Autortiesību likuma 40.pantu. Šajā vēstulē advokāts arī brīdinājis, ka vērsīsies policijā, ja A. Popovs savu paplašinājumu neizņems no Webstore, pastāstīja skolēns.

J. Kaģis apstiprināja, ka DEAC vērsies gan pie vecākiem, aicinot satikties, gan pie Rīgas Valsts 1.ģimnāzijas direktora ar aicinājumu organizēt tikšanos, gan arī nosūtījis tiesu izpildītāju uz skolēna mājām. Skolēna adresi DEAC uzzinājis pēc savas sistēmas datiem, kuru lieto arī pats |A. Popovs. J. Kaģis šādu rīcību uzskata par korektu, norādot, ka citi mēģinājumi risināt šo problēmu ar sarakstes starpniecību bijuši neefektīvi. Ierodoties pie skolēna mājās, datu aizsardzības pārkāpums neesot noticis, jo šī informācija neesot nodota trešajām personām, uzskata J. Kaģis.

Datorzinātņu doktorants Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) Madars Virza iepriekš pieļāvis, ka DEAC tādējādi varētu būt veicis pārkāpumu personas datu aizsardzībā. «Vai varētu būt taisnība, ka šī priviliģētā informācija ir iegūta, izmantojot datus, ko DEAC varētu būt uzticējusi Alekseja skola, domājams, pavisam citu mērķu realizēšanai? Ja tā, vai DEAC ir uzticama vieta, kur glabāt savus datus?» jautāja ASV studējošais latviešu datorzinātnieks.

M. Virza arī pauda viedokli, ka DEAC izteiktie iebildumi pret Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu un viņa izstrādāto programmatūru Skaistā klase ir nepamatoti. Doktorants piekrīt, ka Skaistā klase izmainījusi e-klases lapas izskatu. «Tas notiek tādā pašā veidā, kā to dara jebkura pārlūkprogramma, kas atbalsta reklāmu bloķēšanu, - vienkārši nerādot uzmācīgas reklāmas. Tā kā liekā satura novākšana ir lietotāja sankcionēta (tādu sankciju lietotājs dod, paplašinājumu instalējot), nevar būt ne runas par kaut kādu «satura pārveidošanu»,» norāda M. Virza. Populārāko tiešsaistes reklāmu bloķētāju AdBlock Plus lieto vairāki miljoni lietotāju, un tā darbības principi ir līdzīgi Skaistās klases izmantotajiem.

Ikkatrs interneta pārlūks izstrādātāju rakstīto kodu interpretē un pēc tā izveido satura vizuālo noformējumu. «Piemēram, ir cilvēki, kas lieto teksta vides pārlūkus, kas reklāmas nevar parādīt vispār, - vai viņus arī vajadzētu sodīt? Tas ir līdzīgi kā saukt pie atbildības kādu, kas fiziskajā pasaulē pirms avīzes lasīšanas no tās ar šķērēm izgriež reklāmu,» uzskata M. Virza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bāliņa: DEAC un vidusskolnieka strīds apliecina, ka skolēnus jāizglīto IT juridiskajos aspektos

Gunta Kursiša, 23.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šis gadījums apliecina, ka izglītības politikas veidošanā, organizējot datorikas mācību programmas skolās un atbalstot jauniešu papildu izglītošanās iespējas, ir jāpievērš vairāk uzmanības IT risinājumu izstrādes juridiskajiem aspektiem,» komentējot SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) un vidusskolēna Alekseja Popova strīdu par A. Popova izstrādāto paplašinājumu «Skaista klase», Db.lv norādīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

Informācija, kas ir izskanējusi par DEAC un programmēšanas olimpiāžu laureāta A.Popova domstarpībām, kā arī publiski paustie ekspertu viedokļi par intelektuālā īpašuma pārveidojumiem un to tiesiskumu šajā gadījumā ir pretrunīgi, Db.lv pauda S. Bāliņa.

Jau ziņots, ka Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks A. Popovs izstrādāja Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis, kurš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs, kura pārstāvji ieradās pie jaunā programmētāja mājas vizītē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Eksperts: DEAC apvainojumiem nav pamata

Nozare.lv, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datoru programmatūras izstrādātāja SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izteiktie iebildumi pret Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēnu Alekseju Popovu un viņa izstrādāto programmatūru Skaistā klase ir nepamatoti, saka datorzinātņu doktorants Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtā (MIT) Madars Virza.

Doktorants piekrīt, ka Skaistā klase izmainījusi e-klase lapas izskatu. «Tas notiek tādā pašā veidā, kā to dara jebkura pārlūkprogramma, kas atbalsta reklāmu bloķēšanu - vienkārši nerādot uzmācīgas reklāmas. Tā kā liekā satura novākšana ir lietotāja sankcionēta (tādu sankciju lietotājs dod, paplašinājumu instalējot), nevar būt ne runas par kaut kādu «satura pārveidošanu»,» norāda Virza. Populārāko tiešsaistes reklāmu bloķētāju AdBlock Plus lieto vairāki miljoni lietotāju, un tā darbības principi ir līdzīgi Skaistā klase izmantotajiem.

Ikkatrs interneta pārlūks izstrādātāju rakstīto kodu interpretē un pēc tā izveido satura vizuālo noformējumu. «Piemēram, ir cilvēki, kas lieto teksta vides pārlūkus, kas reklāmas nevar parādīt principā - vai viņus arī vajadzētu sodīt? Tas ir līdzīgi, kā saukt pie atbildības kādu, kas fiziskajā pasaulē pirms avīzes lasīšanas no tās ar šķērēm izgriež reklāmu,» uzskata Virza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC pērn dubultojis peļņu

Gunta Kursiša, 07.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) pērno gadu noslēgusi ar divreiz lielāku peļņu nekā 2012. gadā. Proti, DEAC peļņa sasniegusi si 1,61 miljonu eiro (1,13 milj. Ls) iepretim 0,85 miljoniem eiro 2012. gadā, liecina Lursoft dati.

Tāpat 2013. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kāpis DEAC apgrozījums – bija vērojams apgrozījuma palielinājums par 64% līdz 8,00 miljoniem eiro (5,62 milj. Ls). Šo gadu DEAC plāno noslēgt ar 11 miljonu eiro apgrozījumu.

Uzņēmuma vadība straujos izaugsmes tempus skaidro ar savu piedāvāto pakalpojumu pieprasījumu eksporta reģionos. Eksporta tirgos lielāko daļu pieprasījuma DEAC nodrošinājusi Krievija un NVS valstis, kas kopumā rada 51% no DEAC kopējā apgrozījuma, teikts tehnoloģiju kompānijas vadības pārskatā.

Šogad DEAC plāno uzsākt darbības nozares starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, un tuvākajos gados uzņēmums cer izvērst aktīvu darbību Eiropas un ASV tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC valdes loceklis: Jaunais programmētājs e-Klasē nav veicis uzlabojumus, bet gan to sabojājis

Gunta Kursiša, 21.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidusskolnieks Aleksejs Popovs ir izveidojis programmu, kas pilnībā pārveido SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs (DEAC) izveidotās e-Klases izskatu. Tādējādi e-Klase ir nevis uzlabota, bet gan sabojāta, un tas vairs nav tāds produkts, kādu saviem klientiem vēlas piedāvāt DEAC, Db.lv norādīja DEAC valdes loceklis Andris Gailītis.

Otrdien sociālajos tīklos ievērību izpelnījās Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolnieks Aleksejs Popovs, kurš izstrādājis Google Chrome pārlūkprogrammas paplašinājumu «Skaista klase». Kā vidusskolēns skaidro savos sociālo tīklu kontos, viņš šo paplašinājumu piedāvāja izmantot arī citiem - paplašinājums bija pieejams lejupielādei Google Chrome Web Store. Tomēr ar to nav bijis apmierināts uzņēmuma DEAC valdes loceklis Jānis Kaģis. Viņš programmētājam nosūtīja vēstuli ar pieprasījumu no Google Chrome Web Store izņemt vienību «Skaista klase» un uzsvēra, ka «mēs neesam devuši un nedosim savu piekrišanu portāla e-klase.lv satura mainīšanai». Savukārt vēlāk A. Popovam pretenziju sagatavoja arī Magnusson Zvērinātu Advokātu birojs. Tas radīja sašutumu sociālo tīklu, piemēram, Twitter, lietotājos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VRAA datu centra iepirkumā noraida 182,1 tūkst. eiro lētāku piedāvājumu nekā uzvarētājam, jo saņemtajās klientu atsauksmēs 2005. gads kļūdas pēc sajaukts ar 2015. gadu , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

IT uzņēmums DEAC ir apstrīdējis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pakļautības iestādes Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) datu centru iepirkumu. Tajā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti – DEAC (379,5 tūkst. eiro), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) (561,6 tūkst. eiro) un Telia Latvija (665 tūkst. eiro). «Iepirkumu komisija par atbilstošāko un saimnieciski visizdevīgāko atzina LVRTC piedāvājumu. Pēc konkursa rezultātu paziņošanas DEAC pārsūdzēja Iepirkuma komisijas lēmumu, apstrīdot konkursa rezultātus. Konkurss par datu centra pakalpojumiem tiek apturēts līdz iesniegtās sūdzības izskatīšanai,» DB skaidroja VRAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Daina Šulca. VRAA iepirkumi ir VRAA vadības kompetencē. «Esmu pārliecināts, ka direktors R. Muciņa kungs (red. piez. – VRAA vadītājs) spēs izsmeļoši atbildēt uz visiem jautājumiem,» DB atzīmēja VARAM Valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jautājumos Arnis Daugulis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC pērn sasniedz 10 miljonu eiro apgrozījumu

Dienas Bizness, 12.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas datu centru operatora DEAC apgrozījums 2014. gadā ir audzis par 20% un sasniedza 10 milj. eiro slieksni, salīdzinot ar 2013. gadu, kad uzņēmums strādāja ar 8 milj. eiro apgrozījumu, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta grupas vadītāja Alīna Žižina.

Kompānijā skaidro, ka veiksmīgu finanšu gadu nodrošināja stabils eksporta un datu centru pakalpojumu pieprasījuma pieaugums. Pēdējo piecu gadu laikā DEAC finanšu rādītāji ir auguši pieckārtīgi, kas apstiprinot uzņēmuma izvēlēto ilgtermiņa stratēģiju kļūt par vienu no vadošajiem Eiropas datu centru operatoriem.

Neskatoties uz krasu pasaules ekonomiskā fona maiņu pērn, uzņēmuma klientu portfelis Krievijā un Eiropā 2014. gada griezumā turpināja stabili pieaugt. Noturīgi liela aktivitāte bija Krievijas un NVS valstu tirgū, kas gada griezumā nodrošināja 49% uzņēmuma apgrozījuma, savukārt Latvijā šis cipars ir salīdzinoši audzis, sasniedzot 44%. DEAC atzīmē, ka efektīva ekspansijas stratēģijas īstenošana 2014. gadā ļāva sajust klientu pieaugumu arī otrpus okeāna, Ziemeļamerikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē desmitiem miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Db.lv, 18.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiski modernākais mākoņskaitļošanas un IT infrastruktūras risinājumu nodrošinātājs Ziemeļeiropā, datu centru operators DEAC ieguldīs vairākus desmitus miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, kuru plāno nodot ekspluatācijā 2025. gada vidū.

Jaunajā datu centrā DC3 būs līdz pat 1000 statnēm ar kopējo jaudu 10 MW. Tā darbības nodrošināšanai tiks izmantota tikai atjaunojamā enerģija no datu centra teritorijā uzstādītajiem saules paneļiem, un pat rezerves elektrības ģeneratoros izmantots «zaļš» risinājums – MY Neste Diesel, kas ražota no 100% atjaunojamiem resursiem, tai pat laikā tās ķīmiskā formula ir identiska fosilajai dīzeļdegvielai. Jaunais datu centrs tiks sertificēts atbilstoši Tier III standarta prasībām. Šis sertifikāts nosaka ļoti augstus drošības standartus datu centru projektēšanā, izbūvē un uzturēšanā. Lai arī būvniecības darbus plānots pabeigt 2024. gada nogalē, potenciālie klienti jau tagad var rezervēt vietu jaunajā datu centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

DEAC izveidojis virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC investē 10 miljonus eiro jauna datu centra izbūvē Rīgā

Žanete Hāka, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru operators DEAC ieguldīs 10 miljonus eiro jauna un ievērojami lielāka datu centra izveidē Rīgā, informē uzņēmums.

Līdz ar jaunā datu centra izbūvi DEAC plāno dubultot līdzšinējo datu centru jaudu, tādejādi nostiprinot savas līderpozīcijas Baltijā un kļūstot par ietekmīgāku starptautisko datu centru pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem NVS valstīs, Eiropā un ASV.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis: «Pateicoties vairāk nekā desmit gadus ilgam darbam ārvalstu tirgos, esam panākuši, ka DEAC pazīst un tam uzticas kā drošam un kvalitatīvam reģionāla mēroga pakalpojumu sniedzējam. Esam spējuši pozicionēt Latviju arī kā vienu no vispievilcīgākajiem datu glabāšanas un apstrādes reģioniem Eiropā. Taču, lai apmierinātu prasīgās ārvalstu klientu vajadzības, ar to nepietiek – ir jāspēj nodrošināt dažādas sarežģītības individuāli izstrādātus, pielāgotus risinājumus un neierobežotu infrastruktūras jaudu strauji augošiem projektiem. Tādejādi mēs jau šodien efektīvi konkurējam ar lielajiem, pasaules mēroga datu centru pakalpojumu sniedzējiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC: klientu copēšanai nav vajadzīgs kaut kāds sertifikāts

Sanita Igaune, 16.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pusotra gada laikā DEAC jaunā datu centrā investēs 6–8 milj. eiro; uzmanības lokā ir ne tikai Eiropa, bet arī bagāto naftas šeihu valstis.

Datu centru operatora DEAC apgrozījums pirmajā ceturksnī bija 2,9 milj. eiro, bet peļņa 882 tūkst. eiro. EBITDA rādītājs šajā laika posmā bija 1,29 milj. eiro. Gadu kopumā DEAC plāno noslēgt ar 11–12 milj. eiro apgrozījumu, bet peļņa gaidāma lielāka nekā pērn. Šobrīd eksports no uzņēmuma kopējā apgrozījuma pārsniedz 60%, kur lielāko daļu nodrošinājusi Krievija un NVS valstis. Eksporta artava turpina pieaugt, jo pērn attiecīgais rādītājs bija 51%.

Latvijā uzņēmums strādā ar esošajiem klientiem un tiem potenciālajiem, kuriem nepieciešami nopietni risinājumi. Arī politiski nestabilā situācija Krievijā DEAC ir nākusi par labu klientu portfeļa ziņā, vienīgi nestabilitāti rada runas par rubļa vērtības kritumu. Savukārt Ukrainā šobrīd viss ir apstājies, uzņēmums veic reklāmas aktivitātes, bet tirgū valda sastingums. «Domāju, gadu varam norakstīt, bet uz Ukrainu mārketinga aktivitātes mēs sākām samērā nesen,» DB stāstīja DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Datu centrus nedrīkst apturēt pat dabas stihijas

Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs, 17.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. augusta vētra lieku reizi atgādināja, cik postoši spēj būt dabas spēki pat tādās šķietami mierīgās teritorijās kā Latvija, kur iznīcinošu zemestrīču, zemes nogruvumu vai plūdu draudu tikpat kā nav.

Paralēli izdemolētām ēkām, sadauzītām automašīnām, izgāztiem kokiem un līdz zemei nolīdzinātiem sējumiem, īsā laika sprīdī bez elektrības palika 40 tūkstoši mājsaimniecību. Katastrofāli postījumi, lai gan vētras epicentrs skāra galvenokārt ciematus un nelielas pilsētas. Negribas pat iedomāties, kas notiktu, ja viss stihijas spēks gāztos pār galvaspilsētu Rīgu.

Lielu kataklizmu gadījumos uzmanības centrā pamatoti nonāk cilvēku dzīvība un veselība, pēc tam pajumte un pārtika. 21. gadsimtā īpaši sargājamo lietu kompleksam pievienojušies arī digitālie īpašumi. Runa nav tikai par internetbankām un tiešsaistes servisiem, kuru darbība var tikt apdraudēta. Teju ikvienam no mums kādā mākoņpakalpojumā glabājas fotogrāfijas, dažādu dokumentu kopijas, milzīgi blāķi ar gadu gaitā uzkrātajām sarakstēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

DEAC jaunais datu centrs šobrīd ir attīstības stadijā, un paredzēts, ka 2021. gadā tas varētu sākt darbu, ja tuvākajā laikā tiks atrasti «enkurklienti»

«Savā ziņā datu centru pamata bizness ir elektrības pārvēršana naudā. Tagad esam tikuši pie četru megavatu elektrības pieslēguma un esam sākuši jaunā datu centra projektēšanu,» stāsta Andris Gailītis, DEAC (SIA Digitālās ekonomikas attīstības centrs) valdes priekšsēdētājs. Jaunais datu centrs atradīsies DEAC kompleksa telpās Čuibes ielā, bet tam būs atsevišķi izdalīta infrastruktūra un komunikācijas. Tā jauda būs divreiz lielāka. Ietilpība ir paredzēta 400 statņiem, un līdz ar jaunā datu centra pabeigšanu kopējais statņu skaits pieaugs līdz 730.

Jau vēstīts, ka ieguldījumi jaunajā datu centrā sasniegs desmit miljonus eiro. Bija paredzēts datu centru pabeigt jau pērn, bet A. Gailītis skaidroja, ka process notiek lēni un nav vajadzības neko sasteigt, jo tirgū nemitīgi ienāk jaunas tehnoloģijas, rodas dažādas jaunas dzesēšanas iespējas, kas veido lielu daļu no kopējām izmaksām, tāpēc jādomā, kā procesu padarīt efektīvāku. «Datu centru bizness ir finanšu ietilpīgs – nevaram neko darīt, ja no jauna neieguldām. Citām nozarēm to nesaprast, bet mums apgrozījums ir tiešā veidā saistīts ar to, cik daudz mēs ieguldām,» viņš uzsver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

DEAC un DLC investēs 30 miljonu eiro datu centru un tīklu attīstībā Baltijā

Db.lv, 24.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"SEB banka" piešķīrusi 30 miljonu eiro aizdevumu Latvijas uzņēmumam SIA "Digitālās ekonomikas attīstības centrs" (DEAC) un Lietuvas uzņēmumam "Duomenų logistikos centras" (DLC) jaunu datu centru būvniecībai un optisko šķiedru tīkla attīstībai, informē uzņēmumu pārstāvji.

Aizdevums izsniegts uz 10 gadiem.

DEAC un DLC uzņēmumu vadītājs Andris Gailītis norāda, ka aizdevums galvenokārt tiks izmantots trešā DEAC datu centra celtniecībai Rīgā, taču līdzekļi tiks ieguldīti arī optisko šķiedru tīklu un DLC datu centru paplašināšanā Viļņā.

Plānots, ka jaunais datu centrs darbosies izmantojot elektrību tikai no atjaunojamiem resursiem, savukārt rezerves elektroenerģijas ģeneratoru darbībai tiks izmantota "Neste MY" dīzeļdegviela, kas sastāv no ūdeņraža apstrādātas augu eļļas un tiek ražota no atjaunojamām izejvielām.

Abi uzņēmumi ir piegādātāju neitrāli datu centru operatori, kas nodrošina mākoņdatošanas un IT infrastruktūras risinājumus un ir daļa no "Quaero European Infrastructure Fund II" piederošā uzņēmuma "Baltic Rezo", kas investē infrastruktūras projektos visā Eiropā un kuru pārvalda aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums "Quaero Capital".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Datu centri pievēršas Eiropai un Skandināvijai

Sanita Igaune, 25.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centriem politiskās situācijas ietekme neiet secen; Latvijas uzņēmumi cenšas iekarot jaunus eksporta tirgus, vērojamas izmaiņas pārdošanā ar kaimiņvalstu klientiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Datu centru biznesā potenciālie klienti Krievijā ieņem nogaidošu pozīciju attiecībā uz lēmumu pieņemšanu par datu izvietošanu ārpus Krievijas, ņemot vērā neskaidro situāciju, DB neslēpj Lattelecom Technology Datu centru biznesa attīstības nodaļas vadītājs Māris Sperga.

«Tomēr būtisku biznesa palēninājumu neizjūtam un ieņēmumu tendence no datu centru pakalpojumu eksporta ir augoša. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Krievijā un Ukrainā, kā arī Krievijas rubļa vērtības kritumu, paralēli skatāmies arī uz Baltijas valstu, Skandināvijas un Rietumeiropas tirgiem, kur varam konkurēt ar pakalpojumu kvalitāti un cenu,» skaidroja M. Sperga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Domina Shopping jauno direktori Dinu Bunci

Lelde Petrāne, 07.10.2016

Tad, kad ir iespēja, izraujamies divatā ar vīru un braucam, kur acis rāda. Smarža visapkārt ir neaprakstāma.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild tirdzniecības centra Domina Shopping jaunā direktore Dina Bunce.

Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Kā pati pirmā lieta noteikti jāmin tas, ka Domina Shopping ēka daļēji ir būvēta uz vēsturiskajiem leģendārās rūpnīcas VEF pamatiem, kas ir neatņemama Rīgas kultūrvēstures daļa. Tamdēļ jau no pirmsākumiem, kad tika projektēta tirdzniecības centra ēka, gan ārējā, bet jo īpaši iekšējā veidolā tika iekodēta urbāna, pilsētnieciska noskaņa.

Otrs interesantākais fakts par mūsu tirdzniecības centru arī ir saistīts ar būvniecību. Domina Shopping centrs ir būvēts vairākās kārtās. 2003.gadā, kad apmeklētājiem tika atklāta pirmā kārta, joprojām turpinājās aktīvi būvdarbi otrajā, kas tika atklāta gadu vēlāk. Zīmīgi ir arī tas, ka arī šobrīd esam svarīgā pārmaiņu procesā, jo ceturtdaļā no tirdzniecības centra platības notiek ievērojami rekonstrukcijas darbi, bet uzsākts darbs pie fasādes rekonstrukcijas. Visas šīs pārmaiņas noteikti ir uz labu, jo, runājot klasiķa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad DEAC plāno pabeigt jauno datu centru, kas ļaus dubultot apstrādāto datu apjomu; plāno investēt 10 miljonus eiro, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Informācijas tehnoloģiju straujā attīstība un digitalizācija rada pieprasījumu pēc moderniem datu apstrādes centriem. Šobrīd DEAC uztur divus datu centrus ar 80 un 240 serveru statņu ietilpību, savukārt trešajā datu centrā, kas izvietots Rīgā, plānotas 400 serveru statnes. Investīcijas projektā lēšamas aptuveni 10 miljonu eiro apmērā.

«Mēs esam sākuši datu centra būvniecības otro kārtu. Maijā ar 4MW elektrības pievada izbūvi noslēgsim objekta pirmo būvniecības kārtu. Līdz gada beigām turpināsim projektēšanu, lielākās investīcijas plānots ieguldīt 2018. gadā. Esošo datu centru noslodze tuvojas 80%, kas nozīmē, ka nav potenciāla tālākai izaugsmei. Projekts ir nepieciešams, lai apmierinātu pieaugošās klientu prasības,» stāsta Andris Gailītis, DEAC valdes priekšsēdētājs. Vaicāts, cik ilgam laikam ar šādu datu centru būs gana, viņš teic, ka tā ir savā ziņā laimes spēle – ja uzradīsies viens liels interesents, kas vēlas sev 100 serveru statnes, tad datu centrs tiek nodarbināts uzreiz par ceturtdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Ekonomikas un kultūras augstskolas un Alberta koledžas līdzīpašnieci Annu Saltikovu

Lelde Petrāne, 17.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Anna Saltikova, Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) līdzīpašniece, valdes priekšsēdētāja, kā arī Alberta koledžas līdzīpašniece, valdes locekle.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau bērnībā sapņoju, ka man būs savs bizness. Pēc profesijas esmu juriste un pēc vecākā dēla piedzimšanas meklēju iespējas, kā rūpes par mazu bērnu savienot ar profesionālu darbošanos. Radās iespēja reizi nedēļā lasīt lekcijas un man tas ļoti iepatikās. Tā dzīve parādīja, kurā nozarē iesaistīties biznesa veidošanā. Strādāju izglītības nozarē tādēļ, ka tā ir mana sirds lieta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bičevskis: darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums

Zane Atlāce - Bistere, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tā ir sen zināma un neskaitāmas reizes piesaukta patiesība, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir darbinieki. Palūkojoties no digitālās drošības puses, mēs šo tēzi varam pavērst otrādi – darbinieki ir ne tikai uzņēmuma lielākā vērtība, bet arī lielākais apdraudējums,» informatīvās kampaņas Mirklis pirms klik atklāšanās sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Viņš norādīja, ka reti kuram uzņēmumam tiek rīkots apzināts digitāls ārējais uzbrukums, taču netīši apdraudējumi no iekšpuses var gadīties katru dienu – inficēts e-pasta pielikums, kas tiek atvērts darba datorā un izplatās iekštīklā, inficēts ārējo datu nesējs, kas tiek pievienots darba datoram un sabojā to un līdzīgi apdraudējumi. Klasisks piemērs ir pagājušā gada tā saucamais VID vīruss, kas bija mērķēts uz uzņēmumu grāmatvežiem, un diemžēl zināmu daļu auditorijas, kā liecina banku ziņas, arī sasniedza. Tādēļ gudram un piesardzīgam uzņēmējam ir jāiegulda ne tikai jaunu IT aizsargsistēmu un programmu uzstādīšanā, bet arī visu savu darbinieku izglītošanā, lai viņi netīšām nekļūtu par sava uzņēmuma hakeriem, uzskata M.Bičevskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Tehnoloģiju firma DEAC ieguldīs divus miljonus jaunās iekārtās

Gunta Kursiša, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Digitālās Ekonomikas Attīstības Centrs (DEAC) atvēlējis 2,076 miljonus eiro serveru, datu glabāšanas tīkla komunikatoru un datu glabāšanas masīvu iegādei un darbinieku apmācībai ar iekārtām, liecina uzņēmuma noslēgtais iepirkums.

Konkursā uzvarējusi Mārupes firma SIA Also Latvia, kas iepirkumu piedāvājumu sacensībā uzvarēja a/s Capital un SIA Edge Technologies.

2012. gadā DEAC apgrozījums veidoja 3,42 miljonus latu, bet peļņa – 534 tūkstošus latu. Vidēji uzņēmumā strādāja 50 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Programmatūra

DEAC: Mākonis vairs nav modes untums

Lelde Petrāne, 10.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Datu centru operators DEAC uz sava mākoņa bāzes ir izveidojis jaunu pakalpojumu drošai un nepārtrauktai darba procesa nodrošināšanai – virtuālo darbvirsmu jeb DaaS (Desctop as a Service), liecina medijiem sniegtā informācija. Lietotājs var attālināti glabāt lietojumprogrammas un datus, piekļūstot tiem no jebkuras pasaules vietas.

Jaunais pakalpojums ļauj uzņēmumiem izmantot ierastās lietojumprogrammas (Microsoft, e-pasts un dokumenti, interneta pārlūki, dokumentu un multimediju materiālu mapes u.c.) bez darbinieku papildu apmācības, vienlaikus paaugstinot datu un biznesa procesu drošību, samazinot investīciju nepieciešamību un optimizējot izdevumus. DaaS izstrādāts, lai atvieglotu uzņēmumu ikdienas darbu ar izplatītākajām programmām un datiem attālināti no jebkuras ierīces – stacionārā datora, portatīvā datora, planšetes, termināļa vai viedtālruņa.

DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis norāda: «Mākonis vairs nav modes untums, tāpēc pēdējā laikā uz tā bāzes ieviešam aizvien jaunus pakalpojumus kā, piemēram, datu rezerves kopēšana (BaaS) un virtuālā darbvirsma (DaaS).»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Informācijas komunikāciju tehnoloģijas – gan iespējas, gan riski

Guntars Gūte, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas bizness nav iedomājams bez informācijas tehnoloģiju (IT) izmantošanas ikdienā. Faktiski var jau uzskatīt – ja tu neizmanto modernās komunikācijas, tu jau esi nolēmis sevi atpalicībai un stagnācijai

Taču IT nav tikai ērtības, jo līdz ar tehnoloģiju attīstību mainījušās arī drošības prasības pasaulē – šodien daudz vairāk jābaidās nevis no zagļa reālajā dzīvē, bet gan virtuālajā. Diemžēl daudzi to vēl neapzinās. Un tomēr – ja ievērojam pašas elementārākās drošības prasības, tad IT sniegto iespēju daudzums kļūst faktiski neierobežots – gan darba iespējas, gan dažādi pakalpojumi, gan arī biznesa ikdienas procesu paātrināšanā un vienkāršošanā.

«Drošības tēma ir tikpat veca kā internets. Taču tas, kas šodien par šo tēmu liek domāt daudz vairāk kā vēl pat pirms tikai dažiem gadiem, ir fakts, ka pēdējos gados tehnoloģijas attīstās īpaši strauji. Radītas daudzas un dažādas aplikācijas, būtiski attīstījušās arī mobilās aplikācijas. Ja agrāk mazajiem uzņēmējiem IT pārsvarā saistījās galvenokārt ar e-pastu un mājas lapu uzturēšanu, tad tagad IT iespējas ir augušas desmitkārtīgi. Turklāt tas šodien sniedz ne tikai iespējas, bet rada arī daudz lielākus drošības riskus,» skaidro informācijas tehnoloģiju uzņēmuma DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Notiks konference IKT nozares ilgtspējīga attīstība

Dienas Bizness, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicinot Latvijas Informācijas un Komunikācijas Tehnoloģiju (IKT) nozares ilgtspējīgu attīstību, laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar DEAC un IBM 2015. gada 26. novembrī organizē konferenci — diskusiju, kas apvieno attiecīgās jomas uzņēmumu vadītājus, speciālistus un ekspertus, lai kopīgi runātu par nozares aktualitātēm un problēmām.

Mērķa auditorija – IKT nozares profesionāļi, uzņēmumu vadītāji.

Konferences mērķis- panākt plašu rezonansi sabiedrībā un vērst sabiedrības uzmanību jautājumiem, kas šobrīd būtiski IKT uzņēmumiem:

- valsts atbalsts IKT nozarei, darbs pie pasūtītāja kompetences un motivācijas;

- IT projektu savietošana resoru līmenī;

- iepirkumi;

- darba spēks, izglītība;

- IT pakalpojumu eksports.

Konferences dalībnieki runās par informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā; par Startup vidi Latvijā; par Izraēlas pieredzi: Akseleratori – atbalsts startup ekosistēmai; par Latvijas līdzšinējo pieredzi, izaicinājumiem Startup jomā; par IKT lomu tautsaimniecībā un publiskajos iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarei ierēdņi vēlas par 47 milj. eiro samazināt finansējumu, taču šīs jomas pārstāvji uzskata, ka tādējādi e-pārvaldes attīstībā iebrauksim grāvī un zaudēsim konkurētspēju ar igauņiem.

Finanšu ministrija (FM) piedāvā Eiropas Savienības (ES) fondu 2014. – 2020. gada plānošanas periodā par 43 milj. eiro samazināt finansējumu e-pakalpojumu attīstībai, bet IT sistēmu attīstībai novirzīt par 4,5 milj. eiro mazāk, nekā iepriekš plānots. Pret šādu ieceri iebilst IT nozares asociācijas – Latvijas Informācijas un Komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) un Latvijas Atvērto tehnoloģiju asociācija (LATA), jo tas nesaskan ar valsts plāniem ceļā uz e-pārvaldes ieviešanu. LATA un LIKTA apvieno lielākos IT uzņēmumus Latvijā.

Mazāk nekā Igaunijā

Ņemot vērā to, kāda apjoma ieguldījumi IKT, tāpat pētniecībā un attīstībā tiek veikti citās Eiropas valstīs, nav saprotama Latvijas valdības vēlme būtiski samazināt ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamībā, e-pārvaldē un pakalpojumos, DB uzsver LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Igaunijas valdība, piemēram, IKT pavisam plāno ieguldīt ap 233 milj. eiro. Mūsu valstī sākotnēji bija paredzēti 216 milj., bet tagad tiek piedāvāts finansējumu samazināt, skaidroja S. Bāliņa. Pēc LIKTA rīcībā esošās informācijas, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs samazinājumam 47 milj. eiro apmērā nav piekritis un piedāvājis 24 milj. eiro novirzīt e-pārvaldei no citiem mērķiem plānotiem fondiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā nebūs Valsts IKT CEO, tikmēr IT sistēmu plānošanā, ieviešanā, iepirkumos un valsts pārvaldībā IT jomā izmaiņas būs gausas

Tā intervijā Dienas Biznesam norāda DEAC valdes priekšsēdētājs Andris Gailītis. Ceturtdien, 26.novembrī, Dienas Bizness rīko IKT konferenci, kuras pirmā daļa būs veltīta inovācijām un Izraēlas pieredzei iesācējuzņēmumu jomā, bet otrā daļa būs par IKT iepirkumiem un vietējo tirgu, kā valsts līmenī IKT jautājumus pacelt augstākā līmenī. Jāņem vērā, ka esošais Eiropas Savienības 2014.–2020.gada plānošanas periods ir īpaši būtisks IKT nozarei, jo iepriekšējais periods nebija pārlieku veiksmīgs.

Kā Latvijā ir vērtējami IT jomas iepirkumi un realizētie projekti? Vai tiek sasniegti izvirzītie mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju kapitāls Latvijas ekonomikā: «ābolu» daudz, pārstrādes jauda atpaliek

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar teju 3,6 miljardu eiro lielu kapitāla apjomu Latvijas pensiju otrais līmenis ir kļuvis par vienu no lielākajiem «investoriem» Baltijā un ir vērā ņemams ieguldītājs Eiropas mērogā.

Kopš šī pensiju kapitāla uzkrāšanas sākuma pirms 17 gadiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par Latvijas cilvēku uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. Šobrīd ieguldījumos mūsu valstī no šī kapitāla nonāk aptuveni piektā daļa naudas (FKTK dati par šā gada pirmo pusgadu), kas ir ļoti vērtīga investīcija, taču šo apjomu būtu iespējams palielināt.

Diskutējot par pensiju otrā līmeņa naudas ieguldīšanu Latvijas uzņēmumos vai fondu tirgū, atslēgas vārds ir «mērogs». Šī kapitāla mērogs šodien ir krietni pārsniedzis tās Latvijas ekonomikas daļas mērogu, kurā ieguldītājiem ir atļauts investēt un kurā ir vērts ieguldīt. Tas gan nenozīmē, ka iespējas investēt Latvijā būtu izsmeltas. Mūsu valsts ekonomiku un pensiju kapitālā uzkrāto naudu varētu salīdzināt, teiksim, ar ābolu sulas gatavošanu – agrāk, kad salasījām dažus maisus ābolu, gandrīz tos visus varēja pārstrādāt mājās. Šodien ābolus ved ar lielu kravas auto, un būtu vajadzīga neliela ražotne, jo ar sulu spiedi galā tikt vairs nevar. Proti, ieguldījumu infrastruktūra Latvijā vairs nespēj akumulēt pat daļu no pensiju kapitālā uzkrātā, jo runa šodien ir par gandrīz 1,3 miljonu cilvēku veiktajām iemaksām. Tāpēc pensiju plānu pārvaldnieki meklē drošas un vienlaikus pelnošas ieguldījumu iespējas ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru