Jaunākais izdevums

Polijas PKN Orlen iekļauj Mažeiķus slēgšanas riska sarakstā; ir arī versija par mājienu ar mietu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Centrāleiropas lielākais naftas koncerns PKN Orlen paziņojis, ka tā meitas uzņēmums Orlen Lietuva ir iekļauts to ražotņu sarakstā, kas tuvāko piecu gadu laikā varētu tikt slēgtas. Mažeiķos esošā naftas pārstrādes rūpnīca (NPR) kompānijas vērtējumā ir starp «visvairāk apdraudētajām Eiropā», kas varētu piedzīvot slēgšanu, ziņojot par kompānijas amatpersonas teikto, Polijas Seima Valsts kases komisijai raksta Polijas naftas industrijas portāls nafta.wnp.pl. Orlen Lietuva ir lielākais kaimiņvalsts uzņēmums, un tā meitas uzņēmums Orlen Latvija saskaņā ar DB TOP 500 datiem pēc neto apgrozījuma ir trešais lielākais uzņēmums Latvijā.

Atzīst par dzīvu

Bažas par meitas uzņēmumu Lietuvā Seimā izteica PKN Orlen valdes loceklis Mareks Podstava, atsaucoties uz virkni Eiropas naftas pārstrādes biznesā esošo risku. M. Podstava valdē pēdējos trīs gadus ir atbildīgs par kompānijas tirdzniecību, lasāms PKN Orlen mājaslapā. Lietuvas delfi.lt viņu dēvē par «atbildīgo par aizvēršanas jautājumiem». Drūmās perspektīvas iemesli ir ilgtermiņā, kad, piemēram, ES vides politikas dēļ varētu pieaugt attiecīgās nodevas, kas iznīcinātu peļņas maržu Eiropā jau tā problemātiskajā industrijā. Amatpersona gan saka, ka «pašreizējos apstākļos mēs Mažeiķu NPR uzskatām par dzīvu», tomēr «par katru cenu mēs to neuzturēsim, tāpēc esam gatavi dažādiem scenārijiem, ieskaitot rūpnīcas slēgšanu,» citē Polijas portāls. Par problemātisku aktīvu PKN Orlen atzīst arī meitas uzņēmumu Čehijā. Mažeiķu rūpnīca ar pašreizējo peļņas maržu dod ienākumus, un Orlen Lietuva balansē uz pašizmaksas robežas. Labākiem rādītājiem palīdz naftas cenu kritums pasaulē, tomēr tas neatrisina virkni industrijai iezīmīgo strukturālo problēmu, tāpēc biznesa risks aizvien tiek vērtēts kā augsts. M. Podstava Seimam skaidro, ka Lietuvas kompānija ir nopirkta Eiropas naftas pārstrādes augstākā optimisma punktā un vien 2012. gadā Orlen Lietuva sāka dot pozitīvu finanšu rezultātu. Pēc iegādes un sākoties globālajai ekonomikas krīzei, uzņēmumā notikusi optimizācija un samazināti tēriņi, tomēr ārējie faktori pašreizējā trauslajā situācija ir jo nozīmīgi. Pašas PKN Orlen publicētajā stratēģijā 2014.‒2017. gadam izteikts vērtējums, ka Lietuvas kompānijai grūtākais būs 2014. gada pēdējais kvartāls un šā gada pirmais kvartāls. PKN Orlen publiskajā atskaitē investoriem par pērno gadu kompānija par Mažeiķiem ziņo, ka finanšu rādītāji bijuši «no nulles uz augšu», un kompānija rakstiskā komentārā DB vērtē, ka šogad šis rādītājs ir tāds pats. PKN Orlen biržas atskaitē ziņo, ka iepriekšējo gadu optimizācijas dēļ Mažeiķu rūpnīca «sāk izskatīties ļoti efektīva», tomēr, «kā esam teikuši, esam gatavi uz laiku pārtraukt darbību, ja makroekonomiskās vides dēļ būs naudas sadegšanas risks». PKN Orlen iepriekš ir ziņojusi par apsvērumiem uz laiku pārtraukt ražošanu Mažeiķos, tomēr pieļāvums par Lietuvas kompānijas slēgšanu pagaidām ir visspēcīgākais izteiktais brīdinājums.

Visu rakstu Degvielas ērglis draud aizlidot no Baltijas lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju izvēles kritēriji par labu vienam vai citam degvielas tirgotājam atšķiras. Kādam tā ir cena, citam degvielas uzpildes stacijas atrašanās vieta vai citi faktori, skaidro nozares pārstāvji.

Viens no svarīgākajiem izvēles kritērijiem ir degvielas kvalitāte. Autovadītāji kļūst izglītotāki un arvien vairāk pievērš īpašu uzmanību degvielas kvalitātei, tādējādi rūpējoties par spēkrata dzinēja un detaļu ilgmūžību.

No kopējā Latvijas mazumtirdzniecības apjoma ap 75% veido dīzeļdegviela, un tas ir populārākais transporta enerģijas veids Latvijā, norāda Virši-A Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs. Viņš skaidro, ka Virši-A pagājušais gads bija veiksmīgs. Ir novērots realizācijas pieaugums visos degvielas veidos, ko skaidro ar sava uzpildes tīkla paplašināšanos un izdevīgiem klientu piedāvājumiem.

Pēc Valsts Ieņēmuma dienesta datiem, dīzeļdegvielas realizācija 2018. gadā uzrādīja pieaugumu, savukārt tādiem degvielas veidiem kā benzīns un autogāze – kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpjot degvielas cenai, zināms patēriņa samazinājums mazumtirdzniecībā ir jūtams vienmēr, jo daļa klientu cenšas izdevumus par degvielu nepalielināt, tā sociālajos tīklos izvērsto Circle K degvielas uzpildes staciju (DUS) boikotu biznesa portālam Db.lv komentē Circle K degvielas pārdošanas direktors Alvis Ērglis.

Degvielas uzpildes staciju boikotēšanai sociālajā tīklā Facebook izveidota pat domubiedru grupa, kurā boikotētāji dalās ar novērojumiem un aicina periodiski boikotēt degvielas uzpildes stacijas augsto cenu dēļ. Pašlaik boikots mēneša garumā pieteikts Circle K stacijām, pēc tam plānots aicināt boikotēt arī citas.

«Esam pamanījuši cilvēku sašutumu par cenu kāpumu un aicinājumus boikotēt lielos degvielas tirgotājus, taču grūti spriest, kas ir aktīvistu patiesais mērķis. Publiski ir izskanējuši minējumi, ka daži no akcijas virzītājiem to patiesībā dara savu sociālo tīklu uzturēto lapu popularitātes celšanai,» skaidro «Circle K» degvielas pārdošanas direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmums atcelt prasību par obligāto biopiejaukumu nav atbalstāms un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu, pauda degvielas mazumtirgotāju "Virši-A" un "Neste Latvija" pārstāvji.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība skaidroja, ka pašlaik dīzeļdegvielai ir definēts obligātais biokomponentes piejaukums 7% apmērā. Ja biokomponente tiek atcelta, tad tirgotājiem būs jāmeklē tirgū pieejamā degviela, lai šos 7% aizvietotu. Pašlaik naftas produktu cenas tirgū ir būtiski augstākas nekā gada nogalē slēgtajos tirgotāju ilgtermiņa līgumos.

Tas nozīmē, ka biokomponentes aizvietošanas process ar parasto degvielu būs būtiski dārgāks nekā minēts Ekonomikas ministrijas veiktajos aprēķinos un nedos vēlamo efektu uz degvielas cenu samazinājumu.

Valdība uz 1,5 gadiem atceļ biodegvielas obligāto piejaukumu 

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi...

Vība arī uzsvēra, ka degvielas tirgotāji jau ir laicīgi slēguši līgumus un iegādājušies biokomponentes apjomus šim gadam. Šo līgumu neizpilde vai laušana tirgotājiem draudēs ar soda sankcijām, kuras attiecīgi būs jāieceno pārdotās degvielas litra cenā.

"Virši-A" valdes priekšsēdētājs arī pauda bažas, ka atteikšanās no biokomponentes novedīs pie tā, ka valsts nespēs izpildīt Eiropas Savienības (ES) definētos kaitīgo izmešu mērķus, kā rezultātā valstij var draudēt papildus soda naudas, kuras pēc tam var tikt uzliktas uz tirgotāju pleciem. "Uzskatām, ka cenu mazināšanai degvielai nevajadzētu tikt īstenotai balstoties uz vides mērķu neizpildi," norādīja Vība.

Viņš uzsvēra, ka degvielas cenu politikas īstenošanai valstij būtu jāfokusējas uz attiecīgām izmaiņām nodokļos, piemēram, akcīzes nodokļa vai pievienotās vērtības nodokļa (PVN) mazināšanā. Vairums valstu šo scenāriju jau ir izvēlējušās, un pašlaik Latvijā ir augstākā akcīzes nodokļa likme dīzeļdegvielai starp Baltijas valstīm.

Savukārt "Neste Latvia" valdes priekšsēdētājs Armands Beiziķis norādīja, ka biodegviela veido tikai 5-6% no katra degvielas litra, kas tiek pārdots degvielas uzpildes stacijā. Salīdzinājumam, apmēram 55% no cenas ir atkarīgi no naftas produktu cenas un apmēram 40% - no valsts noteiktajiem nodokļiem un nodevām. Valsts nodokļi un nodevas ir vairāk vai mazāk nemainīgi, un nepieciešamības gadījumā valdība tos var salīdzinoši viegli mainīt, savukārt naftas cenas tiek noteiktas globālajā tirgū, un Latvijas valdības pieņemtie lēmumi tās nevar ietekmēt.

"Tādējādi, ja valdība pieņemtu lēmumu izslēgt biodegvielu no degvielas cenas aprēķina vienādojuma, tas joprojām būtu atkarīgs no naftas cenu svārstībām pasaules tirgū. Tas ir, ja naftas cena pasaulē pieaugtu, tas faktiski padarītu par neesošu iecerēto pozitīvo ietekmi no piejaukuma prasības apturēšanas," skaidroja Beiziķis.

Viņš arī norādīja, ka piejaukuma prasības atcelšana palielinātu Latvijas mazumtirgotāju pieprasījumu pēc degvielas bez biodegvielas piejaukuma. Palielināts pieprasījums, jo īpaši jau tā nestabilā tirgū, iespējams, varētu izraisīt vēl augstākas degvielas cenas.

Beiziķis uzsver, ka šobrīd tirgū jau ir vērojams fosilā kurināmā (īpaši dīzeļdegvielas) deficīts, un piegādes ķēdes ir būtiski mainījušās Rietumu tirgotāju un ražotāju atteikšanās dēļ izmantot Krievijas naftu un degvielu.

Šie faktori ne vien nesamazinātu degvielas (īpaši dīzeļdegvielas) cenas, bet gan tieši pretēji - tās palielinātu, kā arī varētu negatīvi ietekmēt piegādes drošību. "Tā kā naftas un fosilā kurināmā cenas veido apmēram 55% no katra degvielas uzpildes stacijā pārdotā litra cenas, iecerēta biodegvielas komponentes izslēgšana no degvielas cenas vienādojuma var izraisīt pretēju iznākumu, tas ir, faktisku degvielas cenas pieaugumu gala patērētājiem, un var rasties arī degvielas piegādes pārtraukumi," pauda Beiziķis.

Turklāt viņš arī skaidroja, ka atbilstoši Eiropas Zaļā kursa direktīvai Latvijai obligātais mērķis līdz 2030.gadam ir sasniegt no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas degvielas īpatsvaru transporta sektorā 14% no galapatēriņa. Piejaukuma prasības apturēšana uz laiku uzreiz neietekmētu iespējas sasniegt direktīvas mērķus, taču šo mērķu sasniegšana arī netiktu nekādi veicināta. Beiziķis atzīmēja, ka Latvija jau būtiski atpaliek no 2020.gada mērķa, kas bija 10%, un līdz šim nav pat pietuvojusies tam. Tādējādi jebkurš regulatīvs pasākums, kura mērķis ir samazināt biodegvielas izmantošanu, Latviju tikai attālinātu no saistošā 2030.gada Zaļā kursa mērķa sasniegšanas.

Savukārt Ekonomikas ministrija noteikumu grozījumu par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu anotācijā minējusi, ka, izstrādājot kārtību ļaut nepievienot biopiejaukumu degvielai, ir ņemts vērā Eiropas Komisijas (EK) paziņojums “Pārtikas nodrošinājuma garantēšana un pārtikas sistēmu noturības stiprināšana”.

Šajā paziņojumā EK ir atbalstoša biodegvielas piejaukuma īpatsvara mazināšanai degvielā, kā rezultātā varētu samazināties Eiropas Savienības lauksaimniecības zemes platības, ko izmanto biodegvielas izejvielu ražošanai, tādējādi mazinot spiedienu uz pārtikas un barības izejvielu tirgiem.

Kā ziņots, ar mērķi mazināt pieaugošās degvielas cenas no 1.jūlija līdz 2023.gada beigām biopiejaukuma pievienošana degvielā nebūs obligāta, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu.

Šajā periodā biodegvielas piejaukuma prasības piemērošana būs brīvprātīga, proti, degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

EM prognozē, ka grozījumu apstiprināšanas rezultātā, ja tādējādi mazināsies degvielas cena vai tās palielinājums notiks lēnāk, degvielas patēriņš netiktu būtiski ietekmēts, tas ir, netiktu novērots būtisks degvielas patēriņa pieaugums.

Spēkā esošie noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu paredz, ka dīzeļdegvielu atļauts realizēt Latvijā tikai tad, ja tai ir pievienota biodegviela ne mazāk kā 6,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Savukārt benzīnu (E95) atļauts realizēt tikai tad, ja tam ir pievienots bioetanols ne mazāk kā 9,5% apjomā no kopējā maisījuma tilpuma. Kopš 2019.gada biodegvielas piejaukuma prasības ir harmonizētas visās Baltijas valstīs.

Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas pārstāvji iepriekš atzina, ka šis solis gala cenas samazinājumu, visticamāk, nedos. Biodegvielas piejaukuma atcelšana radīs lielāku pieprasījumu pēc fosilās degvielas, kam var būt cenu paaugstinoša ietekme. Turklāt degvielas tirgotājiem jau ir noslēgti ilgtermiņa līgumi par degvielas piegādēm ar biopiedevu.

Arī Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) darba grupas vadītāja Dace Cīrule norādīja, ka lēmums atteikties no biopiejaukuma nesamazinās degvielas cenas. Viņa pauda, ka līgumus par degvielas piegādi tirgotāji ir noslēguši jau pagājušajā gadā, tas nozīmē, ka pat gadījumā, ja biopiejaukums degvielā nebūs obligāts vai no tā atteiksies vispār, patērētājiem degvielas cenās būs jāsamaksā soda nauda par noslēgtajiem līgumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji: Shell ietekme ir nebūtiska; gaidāma konsolidācija

Lelde Petrāne, 20.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Shell zīmola ienākšana Latvijā tirgu nav būtiski ietekmējusi, liecina degvielas tirgotāju sniegtā informācija.

«Visticamāk, arī nākamajā gadā turpināsim būt liecinieki degvielas mazumtirdzniecības tirgus konsolidācijai, kā rezultātā lielākie tirgus spēlētāji turpinās palielināt savu tirgus daļu, savukārt mazākie tirgus dalībnieki to zaudēs. Tāpat nevar izslēgt, ka daļa no mazākajiem Latvijā esošajiem DUS tīkliem daļēji vai pilnībā varētu tikt pārņemti lielāko konkurentu paspārnē, pauž Virši-A izpildirektors Jānis Vība.

Viņš norāda, ka zīmola Shell ienākšana degvielas mazumtirdzniecības tirgū 2016. gadā būtisku ietekmi uz pārējo tirgus dalībnieku tirgus daļām nav atstājusi un arī nākotnē, visticamāk, šādu ietekmi neredzēsim. «Sagaidām, ka potenciālā degvielas tirgotāju konsolidācija var skart ikvienu no mazākajiem degvielas tīkliem, to skaitā arī Shell,» viņš sacīja biznesa portālam db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju Pētera un Aivara Žimantu, kā arī kardiologa Andreja Ērgļa kopuzņēmums SIA Purified, kas ražos uztura bagātinātāju - šokolādi - turpmākajos piecos gados plāno attīstībā ieguldīt vairāk nekā 500 000 eiro, informēja uzņēmuma pārstāvji.

«Tās būs ilgtermiņa investīcijas, kuras ieguldīsim produkcijas klāsta paplašināšanā, zinātniskajā izstrādē un jaunu tirgu meklējumos,» sacīja Purified valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ērglis. Viņš arī norādīja, ka jau šovasar plānots sākt produkcijas eksportu uz Lietuvu, savukārt līdz gada beigām plānots apgūt Igaunijas tirgu.

«Uztura bagātinātāju bizness ir specifisks, jo strādājam ar zāļu lieltirgotavām. Tā kā šī ir visai sarežģīta joma, līdz ar to ir nepieciešamas ilgākas iestrādes. Plānojam, ka kaimiņvalstu tirgos izplatīsim sākumā četrus, bet vēlāk - vēl trīs veselīgās šokolādes veidus,» atzina uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Purified plāno pašu spēkiem iegūt aktīvās vielas

Kristīne Stepiņa, 04.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Purified uztura bagātināju ražošanai no melnās šokolādes meklē iespējas pašu spēkiem izgatavot to vērtīgākās sastāvdaļas.

DB jau rakstīja (20.01.2016.), ka pirms četriem gadiem kardiologs Andrejs Ērglis kopā ar saviem dēliem Kristapu un Mārtiņu, uzņēmējiem Aivaru un Pēteri Žimantiem, sadarbībā ar zinātniekiem uz melnās šokolādes bāzes radīja vairākus uztura bagātinātājus, kurus ražo SIA Pure Chocolate. Pa šo laiku ir mainījies uzņēmuma īpašnieku sastāvs – 2017. gadā, investējot aptuveni 200 tūkstošus eiro, 21,6% kapitāla daļu ieguva investīciju fonds FlyCap Investment Fund. Pateicoties šim finansējumam, šī gada martā ir gaidāma zīmola restartēšana un veiktas iestrādnes, lai Latvijā varētu sākt dabīgo aktīvo izejvielu ražošanu.

Pārtop jaunā kvalitātē

Investīciju fonda FlyCap līdzekļi ieguldīti produktu portfeļa izstrādē un attīstībā, kā arī eksporta veicināšanā – uzņēmums piedalījās starptautiskajā izstādē Vita Food, kas notika Ženēvā (Šveicē), un saņēma piedāvājumu no Spānijas kompānijas Uriach realizēt uztura bagātinātājus, izmantojot viņu zīmolu Innovage, stāsta SIA Purified padomes priekšsēdētājs Kristaps Ērglis. Apjomi nav bijuši pārāk lieli – pārdoti 10 tūkstoši blisteru, taču gūta vērtīga pieredze produkcijas realizācijā ārvalstu tirgū. Šobrīd ir pabeigta uztura bagātinātāju vizuālā un saturiskā uzlabošana – tas tiek realizēts patērētājam ērtākā iepakojumā. Sākotnēji uztura bagātinātāji tika pildīti plastikāta plāksnītēs (koreksos), bet šobrīd tie, līdzīgi kā medikamenti, tiek ievietoti blisteros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Degvielas kvalitāte: uz papīra un realitātē

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs, 11.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par degvielas kvalitāti uz papīra liecina rūpnīcā izdots sertifikāts, kas apstiprina tās atbilstību noteiktiem parametriem. Taču realitātē – degviela no rūpnīcas līdz automašīnas bākai mēro garu ceļu un, ja tajā netiek ievēroti stingri kvalitātes kontroles nosacījumi, tās sastāvs galarezultātā var atšķirties no sertifikātā norādītā.

Degviela, kā jebkura ķīmiska viela, ir «dzīvs produkts», kas, pakļauts ārējās vides ietekmei, piedzīvo sastāva izmaiņas. Tādēļ degvielas kvalitātes saglabāšanai no rūpnīcas līdz pat automašīnas bākai izšķiroši ir tas, cik pareizi tā tiek pārvadāta, pārkrauta un uzglabāta.

Lai klientu automašīnu bākās nonāktu labākais – Eiropas Savienības standartiem atbilstoša degviela –, mazumtirgotājiem jāspēj kontrolēt un būt pārliecinātiem par produkta kvalitāti katrā degvielas ceļa posmā. To var panākt, tranzītā sadarbojoties ar profesionāliem partneriem, izmantojot modernākās tehnoloģijas, kā arī katrā posmā regulāri veicot degvielas paraugu pārbaudes, kas garantē produkta kvalitāti ne tikai, kad tas pamet rūpnīcu, bet arī nonāk klienta automašīnas bākā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot līdzi naftas produktu cenu izmaiņām pasaules biržās, decembra pirmajā pusē degvielas mazumtirdzniecības cenas Statoil degvielas uzpildes stacijās ir samazinātas par 2 centiem benzīnam un par 3 centiem dīzeļdegvielai, informē Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vidējā miles benzīna cena Statoil degvielas uzpildes stacijās ir 1,064 EUR/l, bet miles dīzeļdegvielas cena – 0,974 EUR/l.

AS Virši-A degvielas nozares eksperts Arnis Andrianovs stāsta, ka, ņemot vērā izmaiņas degvielas biržās, Virši-A degvielas uzpildes stacijās decembra laikā ir vērojamas būtiskas degvielas cenu izmaiņas: 95 E markas benzīna cena ir samazinājusies par vidēji 2,5 eiro centiem litrā, savukārt dīzeļdegviela par vidēji 3 eiro centiem litrā. Šobrīd vidējā 95 E markas benzīna cena Virši-A DUS tīklā ir 1,029 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas vidējā cena ir 0,954 eiro litrā.

Decembrī ir vērojams straujš dīzeļdegvielas biržas cenas samazinājums, aptuveni 100 ASV dolāru par 1 tonnu, kas ir viens no zemākajiem pēdējo gadu laikā. Ņemot vērā tik strauju cenu samazinājumu, ir grūti prognozēt, vai uz svētkiem cenas pazemināsies vēl vairāk, skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas cenu atšķirības Latvijā un Lietuvā skaidrojamas ar Lietuvas degvielas tirgotāju aso konkurenci un atsevišķu tirgus dalībnieku īpaši zemām akcijas cenām, lai piesaistītu sev papildu klientus, skaidro degvielas mazumtirgotāja «Circle K Latvia» pārstāve Ieva Stūre.

«Circle K» pārstāve skaidroja, ka degvielas cenu atšķirības Lietuvā un Latvijā jāvērtē apdomīgi, jo jāņem vērā, ka līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā degvielas cenas ir ļoti dinamiskas un veidojas pēc mikrotirgus principiem, turklāt vienas dienas laikā cenas var mainīties pat vairāku centu robežās par degvielas litru, tādēļ korektāk ir veikt šādu salīdzinājumu ilgtermiņā. Tāpat arī jāņem vērā atšķirības komponentēs, kas veido degvielas cenu, piemēram, akcīzes nodokļi, loģistikas izmaksas un citas pozīcijas. Te arī jāuzsver, ka Lietuvā, pretēji valdošajam uzskatam, ceļu nodoklis nav ietverts degvielas cenā, gluži vienkārši, šāda nodokļa Lietuvā nav vispār, norādīja Stūre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban iepauzēts

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisijai radušies jautājumi par Stradiņa slimnīcas projekta izmaksu pieaugumu

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielāko daļu no degvielas cenas mazumtirdzniecībā veido iepirkuma cena un nodokļi, portālam db.lv pastāstīja degvielas tirgotāji, uzsverot, ka uzcenojums ir tikai daži procenti.

Iepirkuma cena jeb degvielas produktu cena biržā veido aptuveni 42% no degvielas cenas mazumtirdzniecībā, stāsta Statoil Fuel&Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis. Viņš skaidro, ka nafta un naftas produkti (tajā skaitā, benzīns un dīzeļdegviela) biržās tiek kotēti atsevišķi, līdz ar to degvielas cenu izmaiņas mazumtirdzniecībā primāri ir saistītas nevis ar izmaiņām naftas cenās, bet naftas produktu cenās.

Savukārt lielāko daļu – aptuveni 53% no kopējās degvielas cenas, ko redzam tirdzniecības vietās, veido nodokļu apmērs, kas tiek piemērots degvielas produktiem. Šo nodokļu vidū ir akcīzes nodoklis, PVN un nodeva par valsts obligāto rezervju glabāšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzmanības centrā: Degvielas jomā sarūpētas nepatīkamas «dāvanas»

Līva Melbārzde, 12.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs priecājamies, ka naftas cenu krituma dēļ degviela kļuvusi lētāka, bet Latvijas likumdevēji jau ir parūpējušies, lai no patērētājiem uz degvielas rēķina šogad iekasētu vairāk – intervijā DB stāsta Degvielas tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Stirāns.

Kādas ir šā gada aktualitātes degvielas nozarē?

Ir labās un sliktās ziņas. Labā ziņa neapšaubāmi ir cena. Naftas cena ir būtiski sarukusi un parasti šai tendencei pēc kaut kāda laika seko arī naftas produkti, kas ir no Latvijas vai Baltijas degvielas tirgus neatkarīgi procesi. Pašlaik ir jābauda, ka Latvijas degvielas cenas ir nokritušās 2011. gada līmenī un pērnā gada laikā ir sarukušas aptuveni par 20%. Latvijas degvielas tirgotājiem tā tiktāl ir laba ziņa, ka degvielu vairāk pērk un mēs redzam, ka par 5% valstī ir pieaudzis legālās degvielas patēriņš. No otras puses Latvijas degvielas cenā iekļautais tirgotāju uzcenojums ir ļoti mazs – aptuveni 7 eiro centi – un, palētinoties degvielai, pieaug arī konkurence tirgotāju starpā, kas visvairāk sit pa mazākajiem un vietējiem degvielas tirgotājiem. Latvijas degvielas tirgotāju konsolidācijas process turpinās jau vairākus gadus, lai arī pērn tas nenotika tādā masveidā kā 2012. un 2013. gadā. Pēdējā gada laikā jūtami nesamazinājās degvielas uzpildes staciju (DUS) skaits, tās tikai reizēm pārgāja citu tirgotāju rokās, līdz ar to turpināja strādāt ar citu zīmolu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējās degvielas produktu cenas pasaules biržās martā, salīdzinot ar vidējām februāra cenām, benzīnam ir palielinājušās par 7% un samazinājušās dīzeļdegvielai par 1,5%, stāsta Statoil Fuel & Retail Latvia Degvielas kategorijas vadītājs Armands Žubulis.

Vienlaicīgi USD/EUR valūtas kurss kopš marta sākuma turpina samazināties, tādējādi paaugstinot degvielas produktu pašizmaksu.

Neskatoties uz to, benzīna cenas mazumtirdzniecībā Statoil degvielas uzpildes stacijās pēdējās nedēļas laikā nav mainījušās un dīzeļdegvielas cenas mazumtirdzniecībā ir samazinājušās par vienu centu litrā. Vidējā 95 benzīna cena ir 1,164 EUR/l, un dīzeļdegvielas cena ir 1,134 EUR/l. Statoil degvielas uzpildes stacijās novērojamās zemākās degvielas cenas 95. benzīnam ir 1,109 EUR/l un dīzeļdegvielai 1,089 EUR/l.

Degvielas cenu svārstības Latvijas tirgū iespaido gan kopējās izmaiņas pasaules naftas tirgū, gan citi faktori, skaidro Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš. Pirmkārt, tā ir cena, kuru nosaka naftas pārstrādes rūpnīca, ar kuru Latvijas tirgotāji ir noslēguši līgumus par degvielas iegādi. Liels spēlētājs Latvijas degvielas tirgū ir Lietuvas rūpnīca Orlen Lietuva, kuras noteiktā degvielas iepirkuma cena būtiski ietekmē cenas Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jāizkāpj no cepumu inovācijām

Raivis Bahšteins, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Platforma BIRTI drupina sienu starp zinātnes nozarēm un ražotājiem, ierosinot izrāvienu inovācijā, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Inovāciju attīstības vājais punkts Latvijā ir tehnoloģijas pārneses trūkums – zinātnisko pētījumu rezultāti reti pārtop iekārtās izmantošanai mūsu valstī, uzskata Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs un Latvijas reģeneratīvās medicīnas biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Ērglis. «Tehnoloģijas pārneses neesamība ir traģiska – tā ir viena no lietām, ko nepieciešams ar steigu radīt,» saka A. Ērglis.

«Mūsu zinātnieki strādā pēc citu valstu uzņēmumu pasūtījumiem, nevis vietējiem. Jā, tas ir labs mācību periods, bet gala produkts aiziet kaut kur citur. Daudz lietu pētām ASV, kas ir milzīgs tirgus un piedzīvo inovāciju sprādzienu. Mēs strādājam ar daudziem startup uzņēmumiem no dažādām valstīm, taču Latvija no tā neiegūst gandrīz neko. Piemēram, pēc ārvalstu uzņēmuma pasūtījuma pacientiem testēja jaunu ierīci par 20 tūkst. eiro, vēlāk to pārdeva kādai lielai kompānijai jau par 460 miljoniem eiro,» viņš stāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VIRŠI-A izpilddirektoru Jāni Priedīti

Lelde Petrāne, 04.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Jānis Priedītis, AS VIRŠI-A izpilddirektors. «Kā svarīgākais ir jāmin fakts, ka AS VIRŠI-A ir lielākais pašmāju degvielas tirgotājs. Mēs lepojamies, ka esam 100% Latvijas uzņēmums, kas 21 gadu nodrošina Latvijas iedzīvotājus ar precēm un pakalpojumiem.

Otrkārt, uzņēmums sevi nemitīgi pilnveido, un šā gada laikā ir pilnveidots jauns degvielas uzpildes staciju (DUS) koncepts, aktīvi ir uzsākta jaunākās paaudzes degvielas sūkņu ieviešana DUS, kā arī turpināta privāto preču un pakalpojumu līnijas attīstība.

Kā trešais svarīgākais ir jāmin fakts, ka šogad esam saņēmuši balvu kategorijā TOP 500 Labākais reģionu uzņēmums laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500,» stāsta J. Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām ir grūti novērtēt, kā kompānijas Shell atgriešanās ir ietekmējusi Latvijas degvielas tirgu, saka degvielas mazumtirgotāja Neste Latvija valdes loceklis Armands Beiziķis.

Viņš norādīja, ka Rīgā pagaidām ir maz Shell degvielas uzpildes staciju, līdz ar to ir grūti novērtēt Shell ietekmi. Ir jāskatās, kā Shell turpmāk attīstīs tīklu, un tad to būs iespējams novērtēt.

Savukārt Neste par degvielas tirdzniecību Baltijas valstīs atbildīgā viceprezidente Katri Taskinena norādīja, ka allaž ir pozitīvi vērtējams, ja ir labi konkurenti.

Viņa nevarēja pateikt, cik liela ir Neste tirgus daļa Baltijas valstīs. «Man nav kopējā skaitļa Baltijā, jo mēs neveicam šādus aprēķinus,» viņa sacīja, piebilstot, ka vieglāk ir izvērtēt, kādā secībā tirgus dalībnieki ierindojas, un Neste ir otrajā vietā Latvijā un trešajā vietā Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ne tikai ballītes, bet nopietna industrija

Anda Asere, 22.09.2015

Guntis Ērglis, SIA Ideju institūts valdes loceklis un LaPPA valdes priekšsēdētājs

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasākumu organizētāji veido visai nopietnu biznesa nozari, kas gadā apgroza vismaz 11 miljonus eiro, un savā starpā sīvi konkurē, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Nozīmīgākie spēlētāji noteikti ir tie, kas apvienojušies Latvijas Pasākumu producentu asociācijā, taču arī ārpus tās ir vairākas pasākumu aģentūras ar savu klientu loku un pieredzi, piemēram, Chocolate Events,» saka Elīna Brīdaka, SIA Pilna servisa pasākumu aģentūra Pareizā ķīmija direktora vietniece. Latvijas Pasākumu producentu asociācijā (LaPPA) ir 14 biedri, bet pārējās aģentūras esot grūti apzināmas, jo liela daļa no tām ir viena vai divu cilvēku uzņēmumi, turpretī vairumā asociācijas kompāniju pastāvīgā darbā ir 7–10 darbinieki, teic Guntis Ērglis, SIA Ideju institūts valdes loceklis un LaPPA valdes priekšsēdētājs. Asociācijas lielāko kompāniju – SIA Ideju institūts un SIA BDG concerts – apgrozījums 2014. gadā bija vairāk nekā divi miljoni eiro. Vairāk nekā miljona eiro apgrozījums ir arī SIA Untitled un SIA Nords Event Communications, mazliet mazāk par vienu miljonu eiro apgrozījis SIA SponsorKing. «Tie ir vērā ņemami uzņēmumi. Šī ir nopietna industrija – asociācijas biedru kopējais apgrozījums 2014. gadā bija gandrīz 11 miljoni eiro. Tas norāda, ka mēs, līdzīgi kā jebkurš cits bizness, esam nopietna nozare. Lielās kompānijas apkalpo aptuveni 60% pasākumu. Atlikušos 40% organizē kādas 100 viena līdz divu cilvēku aģentūras,» saka G. Ērglis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 1. janvārī stāsies spēkā paaugstināta akcīzes nodokļa likme degvielai un palielināta obligātā biokomponentes piejaukuma prasība benzīnam, savukārt aprīlī pieaugs obligātā piejaukuma prasība arī dīzeļdegvielai, līdz ar to jārēķinās ar manāmu degvielas cenu pieaugumu.

Pašmāju degvielas tirgotāja "Virši" Pārdošanas daļas vadītājs Arnis Andrianovs atgādina, ka, saskaņā ar likumu par akcīzes nodokli, 2020. gadā būs izmaiņas akcīzes nodokļa likmēs, kas paredz būtisku degvielas cenu pieaugumu -- no 1. janvāra akcīzes nodoklis benzīnam palielināsies par 3,3 centiem litrā, dīzeļdegvielai par 4,2 centiem litrā, lauksaimniecības degvielai par 0,6 centiem litrā, bet sašķidrinātai propāna gāzei (LPG) par 4,1 centiem kilogramā. Papildus akcīzes likmi apliek ar PVN 21 % apmērā.

"Akcīzes likmes palielināšana nav vienīgais faktors, kas atstās negatīvu iespaidu uz degvielas cenām tuvākajā nākotnē. Benzīna cenu, kuru redzēsim degvielas uzpildes stacijās jau pirmajā gada dienā, ietekmēs arī grozījumi "Noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", kas paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, 95. markas benzīnu Latvijā būs iespējams realizēt ar ne mazāk kā 9,5 % bioetanola piejaukumu līdzšinējo 5 % vietā. Abu šo faktoru ietekmē 95. markas benzīna cena jaunajā gadā palielināsies aptuveni par 6 centiem," skaidro A. Andrianovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstiprinot grozījumus Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu", Ministru kabineta š.g. 14. jūnija sēdē valdība lēma uz pusotru gadu – no 2022. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim – noteikt, ka biodegvielas piejaukums degvielai ir brīvprātīgs.

Tas nozīmē, ka degvielas mazumtirgotāji vai komersanti, kas degvielu realizē vairumtirdzniecībā, paši varēs izvēlēties piemērot vai nepiemērot biodegvielas piejaukumu.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus. Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši: Degvielas patēriņš ir atgriezies tuvu pirms pandēmijas līmenim

LETA, 30.03.2021

Degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas patēriņš Latvijā pašlaik ir atgriezies tuvu tam, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt šajā gadā kopumā varētu būt neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pauda degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš minēja, ka tostarp biznesa jeb komercpārvadājumu segmentā degvielas patēriņš īpaši nekritās arī pandēmijas pirmajā vilnī jeb pagājušā gada pavasarī, savukārt privātpersonu segmentā kritums bija daudz vairāk pamanāms.

"Pirmajā vilnī, it īpaši aprīlī un maijā, tirgus ļoti būtiski samazinājās - mazumtirdzniecībā vairāk nekā par 10%. Protams, tas rezultējās vēl asākā cīņā starp tirgus dalībniekiem par klientiem. Līdz ar to peļņas maržas degvielas tirgū gāja uz leju, un tas savukārt negatīvi ietekmē rentabilitāti kopumā visā tirgū," teica Vība.

Tāpat viņš sacīja, ka no jūlija pandēmijas ietekme kļuva jūtami mazāka, un tirgus sāka atgūties. "Virši" degvielas uzpildes stacijās šajā laikā tirdzniecības apmēri pat pieauga, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem attiecīgajā periodā. Taču oktobrī-novembrī sākās otrais pandēmijas vilnis, un tirgū atkal bija novērojams degvielas realizācijas kritums, kas gan vairs nebija tik izteikts kā pirmajā vilnī pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā mazināt degvielas cenu un vienlaikus palielināt pieejamās zemes platības lauksaimniecības produktu audzēšanai, tādējādi jau tuvākajā nākotnē nodrošinot papildu pārtikas ražošanas apjomus Latvijā, valdību veidojošās politiskās partijas 2. maija sadarbības sanāksmē atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par biodegvielas piejaukuma prasības terminētu atcelšanu, informē EM.

Tas, pastāvot reālai konkurencei degvielas tirdzniecības tirgū, ļautu samazināt degvielas gala cenu par 10 – 12 eiro centiem. Plānots, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana būtu spēkā no š.g. jūlija līdz 2023. gada beigām.

“Pēdējo mēnešu laikā novērotais degvielas cenu kāpums negatīvi ietekmē gan mājsaimniecības, gan uzņēmējus, jo īpaši transporta nozares komersantus, kas patērē gandrīz 80% no kopējā naftas produktu gala patēriņa (rūpniecība veido 10%, savukārt lauksaimniecība un mežsaimniecība – 5,5% no kopējā naftas produktu gala patēriņa). Ņemot vērā transporta nozares lomu citu nozaru starppatēriņā, degvielu cenu palielinājuma pakārtoto ietekmi izjūt praktiski visas tautsaimniecības nozares. Tādēļ gan Enerģētiskās drošības darba grupā, gan citos formātos vērtētas dažādas iespējas degvielas cenas samazināšanai. Šobrīd esam vienojušies, ka biodegvielas piejaukuma prasības atcelšana uz laiku līdz 2023. gada beigām būtu ātrākais un efektīvākais risinājums, kas pirmšķietami arī nav pretrunā ar Eiropas Komisijas kopējo nostāju maksimāli palielināt pārtikas ražošanas apjomus Eiropā,” norāda Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru