Jaunākais izdevums

Viens no būtiskākajiem likumprojektiem vides aizsardzības jomā – t.s. depozīta sistēmas ieviešana – iesprūst Saeimas koridoros, atbildīgā ministrija sola nepadoties, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Obligātā depozīta sistēma atkārtoti lietojamam un vienreiz lietojamam dzērienu iepakojumam (PET, stikls, metāls), ko plānoja ieviest no 2015. gada 1. janvāra, netiks īstenota un Saeimas dienaskārtībā atkal nonāks vien nākamajā gadā. DB jau ziņoja, ka vēl 2013. gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādāja un valdība akceptēja normatīvos aktus, kas paredzēja ar 2015. gadu gadu ieviest depozīta sistēmu, taču iepriekšējās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savas darbības pēdējās dienās pieņēma lēmumu noraidīt likumprojektu un to tālāk nevirzīt.

«VARAM izdarīja visu iespējamo, bet Saeimas deputātiem pietrūka politiskās drosmes, kā arī atbildības un izšķiršanās depozīta sistēmas ieviešanai. Šajā jautājumā saduras biznesa intereses un iezīmējas dažādi lobiji,» DB atzīst Saeimas deputāts, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš. Atkritumu apsaimniekotāji lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu vērtē kritiski.

Ar lēmumu svārstās

Likumprojektu tagad sola izskatīt 12. Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas tikko izveidotā Vides un klimata apakškomisija Ingmāra Līdakas vadībā. «Domāju, ka jautājums par depozīta sistēmas ieviešanu Saeimas apakškomisijā tiks skatīts nākamā gada sākumā, taču es pats esmu sācis šaubīties par tās nepieciešamību. Ir jārunā ar atkritumu apsaimniekotājiem, kuri ir ieguldījuši lielas investīcijas, tostarp Eiropas Savienības (ES) fondu naudu, šķirošanas infrastruktūras un pārstrādes attīstībai. Manuprāt, būtu jāattīsta brīvprātīgā depozīta sistēma, jāpaplašina iespējas nodot dzērienu iepakojumus,» DB atzīst Ingmārs Līdaka.

Savukārt VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka «brīvprātīgā depozīta sistēma ir bezcerīgs variants, faktiski tā Latvijā darbojas desmit gadus kopš 2004. gada. Tai viss ir nodrošināts, bet tā nestrādā». Viņa ir pārliecināta, ka «VARAM turpinās cīnīties par obligātās depozīta sistēmas ieviešanu, taču šobrīd vēl nav īsti skaidrs, kā tieši virzīties tālāk».

Visu rakstu Depozīts buksē lasiet 8. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Vēlaties īrēt mājokli? Ieteikumi drošam īres darījumam

Helmuts Medinieks, 28.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājoklis ir viena no cilvēka galvenajām nepieciešamībām. Īre arvien biežāk ir, nevis tikai pagaidu risinājums, kad savu mājokli iegādāties vēl nav iespējams, bet arī ilgtermiņa dzīvesveida sastāvdaļa, cilvēku dzīvesveidam paliekot arvien mobilākam. Uzsākot īres attiecības, nepieciešams ņemt vērā vairākus nozīmīgus aspektus, lai ikdiena būtu paredzama un droša.

Vispirms jāsāk ar kopējo izmaksu apzināšanu. Īres maksa parasti ir tikai viena no ikdienas tēriņu pozīcijām. Papildus tam bieži vien ir jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, apsardzes abonementu un tamlīdzīgiem pakalpojumiem. Ir svarīgi visas šīs pozīcijas apzināties un ņemt vērā, izskatot gan vasaras, gan ziemas pakalpojumu rēķinus.

Kad izmaksas ir saprotamas un ir skaidrs, ka īpašumu varēsiet atļauties uzturēt gan vasarā, gan ziemā, var ķerties pie nākamo jautājumu izskatīšanas. Personīgie finanšu konsultanti bieži definē, ka viena trešdaļa no mēneša ienākumiem ir maksimums, ko ieteicams tērēt mājokļa īrei un tai piesaistīto maksājumu veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlēts Depozīta iepakojuma operators

LETA, 29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts vides dienests (VVD) par depozīta sistēmas dzērienu iepakojuma operatoru izvēlējies SIA "Depozīta iepakojuma operators", šodien preses konferencē paziņoja VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga.

Viņa informēja, ka "Depozīta iepakojuma operators" atbilst normatīvo aktu prasībām un ieguvis visvairāk punktus kvalitātes kritēriju vērtēšanas posmā, tāpēc ar minēto uzņēmumu nākamā gada janvārī tiks slēgts līgums uz septiņiem gadiem.

Gadījumā, ja "Depozīta iepakojuma operators" noteiktā termiņā nenoslēgs līgumu vai arī neīstenos nepieciešamās darbības depozīta sistēmas ieviešanai, VVD varēs lemt par depozīta sistēmas ieviešanas Latvijā uzticēšanu otram pretendentam - SIA "Nulles depozīts", norādīja VVD ģenerāldirektore.

Viņa piebilda, ka, lai nodrošinātu depozīta sistēmas ieviešanas caurspīdību un visu sabiedrības interešu ievērošanu, VVD līguma projektā ar depozīta sistēmas operatoru paredzējis iespēju ikmēneša uzraudzības sanāksmēs pieaicināt arī sabiedrības pārstāvjus - Iepakojuma apsaimniekošanas padomes un Vides konsultatīvās padomes pārstāvjus, kā arī pēc nepieciešamības citu organizāciju, piemēram, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūdzību iesniedzējiem miljonu vērtajos publiskajos iepirkumos liks maksāt drošības naudas depozītus, mazinās summas, no kurām obligāti jāpiemēro iepirkuma konkurss

To paredz valdības sēdē izskatītie grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publisko iepirkumu likumā. Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāpieņem Saeimā.

DB jau vairākkārt rakstījis par šiem defektiem. Proti, runa ir par pārāk augstajiem griestiem, kad ir obligāti jāpiemēro iepirkuma procedūra (iepirkumu izsludināšana, pretendentu tiesības, pārsūdzības u.c.), plašākām pārsūdzības iespējām Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB), nevis uzreiz tiesā, par negodprātīgu pretendentu izslēgšanu no iepirkumiem utt. Vairāki DB aptaujātie uzņēmēji nevēlējās vērtēt piedāvātos grozījumus, jo ar tiem nav iepazinušies, bet šajos jautājumos visu izšķirot nianses — reizēm tās varot nospēlēt par labu, citreiz par sliktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējie noguldījumi aug, taču nākotnē izaugsme var kļūt lēnāka.

Banku finanšu rādītāji pēdējā gada laikā pasliktinājušies. To izjūt arī klienti, piesakoties aizdevumam un saņemot dārgākus pakalpojumus vai atteikumu sadarboties. Šajā gadā darbs izaicinājumu pilnajā vidē turpināsies, gaidot Moneyval vērtējumu.

Rādītāju kritums

Pēdējā gada notikumi banku sektorā ietekmējuši kredītiestāžu darbības rādītājus, un šā gada pirmajā ceturksnī banku sektora kopējie bruto aktīvi sasnieguši 22,9 miljardus eiro, pēdējos 12 mēnešos sarūkot par 11% jeb 2,8 miljardiem eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas dati. Tās eksperti skaidro, ka aktīvu vērtības samazināšanās iemesli 2018. gadā ir ABLV bank licences anulēšana 2018. gada 3. ceturksnī, banku darbības stratēģijas, biznesa modeļa maiņa un kapitāla izmaksu optimizācija. Rezultātā sektora kopējais kapitāls sasniedzis 2,8 miljardus eiro, kas ir par 2% mazāk nekā pērnā gada nogalē un par 8% mazāk nekā pirms gada. Asociācijas dati liecina, ka kopējā banku kapitāla augstākais punkts tika sasniegts 2015. gada beigās, kad tas bija 3,3 miljardi eiro, un kopš tā laika kopējais kapitāls ir samazinājies par 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažus nemierīgus par ekonomiku dara vara cenas tendence, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pastāv pieņēmums, ka par ekonomikas stāvokli priekšlaicīgi var liecināt tas, kas notiek rūpniecisko metālu tirgū. Piemēram, lai uzceltu māju vai saražotu automašīnu, ir nepieciešams varš. Tāpat daudzu citu reālu fizisku lietu radīšanā nepieciešams cinks, alumīnijs, alva un citi metāli. To izmantošanas veidi mērāmi tūkstošos un, ja kaut kas nelāgs sāk notikt ar to cenām, tad tas var liecināt par dažādu tautsaimniecībai svarīgu sektoru bremzēšanos.

Par bāzes metālu tirgus flagmani tiek uzskatīts tieši jau pieminētais varš, un dažkārt, runājot par pasaules ekonomikas stāvokli, tam tiek piedēvēts gluži vai dakterīša statuss.

Proti, ja vara cena buksē, tad aug aizdomas par kopējās tautsaimniecības veselību un neadekvātu riska aktīvu cenu līmeni – kā nekā tendences vara tirgū arī vēsturiski visai precīzi pareģojušas recesiju un pēc tam aktuālo izaugsmes ciklu iestāšanos (jeb lielos tautsaimniecības pagrieziena punktus). Diemžēl šā gada tendences liecina, ka vara cena patiešām buksē. Kopš janvāra sākuma Londonas Metālu biržā tā samazinājusies vairāk nekā par 1000 ASV dolāriem līdz 6170 ASV dolāru atzīmei par tonnu (jeb par 13,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Vismaz zemāks izejvielu rēķins

Jānis Šķupelis, 05.02.2020

Straujāk ASV preču biržā sarukusi, piemēram, sojas pupiņu cena - kopš 10. janvāra par 6,7%.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatīšanā ar jaunu sparu likusi bažīties par pasaules tautsaimniecības veikumu, kurš jau tā dažos pēdējos ceturkšņos nav bijis tas pārliecinošākais. Ja pasaules ekonomika kļūs gausāka, tad tas neko labu nesola daudzu izejvielu pieprasījumam.

Piemēram, nu tiek spriests par to, cik liela negatīva ietekme vīrusam varētu būt uz Ķīnas ekonomikas aktivitāti.

Strauji pēdējo dienu laikā zemāk ceļojusi populārāko industriālo metālu cena. Tas ir saprotams, jo Ķīna ir atbildīga aptuveni par pusi no kopējā to patēriņā. Šis īpatsvars kopš iepriekšējās SARS epidēmijas, kas skāra šo valsti 2002. gadā, ir dubultojies. Līdz ar šādu situāciju - jebkuri ilgāki Ķīnas ekonomikas traucējumi būtiski iespaidos šo tirgu.Pagaidām nomanāmas aplēses, ka Ķīnas izaugsme vīrusa ietekmē šajā ceturksnī varētu būt aptuveni par procentpunktu zemāka. Grūti gan paredzēt to, vai šāda lēnāka izaugsme pēc tam būs noturīga parādība. Lielākajā daļā Ķīnas provincēs noteikti dažādi ierobežojumi, kas skar plašu nozaru klāstu. Vairākās vietās apturēta arī celtniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Investējot 10 000 eiro, Valmiermuižas alus radījis depozītglāzes

Monta Glumane, Zane Atlāce - Bistere, 11.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava «Valmiermuižas alus» radījusi atkārtoti lietojamu plastmasas glāzi, kas ieņem Valmiermuižas klasiskās glāzes formu, sociālajā tīklā Facebook informē «Valmiermuižas alus darītava».

Daudzkārt lietojamā plastmasas glāze ir videi draudzīga glāze, jo aizvieto un tādējādi samazina vienreizējās plastmasas glāžu apjomu. Pirmās depozītglāzes būs pieejamas no 15.jūnija.

«Depozītglāzes radījām rūpēs par vidi, kas Valmiermuižā mums vienmēr bijis svarīgi. Esam radījuši īpašā dizaina Valmiermuižas klasisko alus glāzi, no kuras piedāvājam baudīt mūsu brūvējumus restorānos, tādējādi nodrošinot vispilnīgāko garšas un aromāta buķeti. To nodrošināt brīvdabas pasākumos bija izaicinājums, tamdēļ arī depozītglāze tika radīta tādā pat dizainā kā Valmiermuižas klasiskā tulpes formas glāze,» stāsta Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.

Depozītglāzes būs pieejamas visos brīvdabas pasākumos Valmiermuižā, kā arī mūsu izbraukuma pasākumos, kur citkārt tika izmantotas vienreizējās lietošanas plastmasas glāzes. Pats nosaukums vēsta, ka lai pasākuma laikā varētu alu baudīt no šīs glāzes, būs jāiemaksā depozīts. «Tas tādēļ, lai alus baudītājs glāzi tiešām atgrieztu, nevis tā nonāktu atkritumos. Depozīts nebūs liels, vien 3 eiro, kurus, viesim dodoties prom, atgriezīsim,» skaidro A.Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Depozīta sēklis aptur likumu grozījumus

Māris Ķirsons
, 20.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba grupa mēnesi meklēs iespējamos risinājumus – drošības nauda vai sods – lai bremzētu nepamatotu sūdzību iesniegšanu publisko iepirkumu konkursos zaudējušajiem pretendentiem , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds lēmums tika pieņemts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pēc Saeimas Juridiskā biroja un Valsts kontrolieres padomnieka, konstitucionālo tiesību eksperta Edgara Pastara iebildumiem. Darba grupu vadīs Saeimas deputāts un bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis. Tādējādi valdībā akceptēto grozījumu Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā un Publisko iepirkumu likumā tālākā virzība Saeimā notiks tikai pēc izveidotās darba grupas piedāvātajiem risinājumiem. Tādējādi pagaidām netiks vērtēti priekšlikumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, kas paredz samazināt iepirkuma griestus. Pašlaik būvdarbiem tie ir 5,18 milj. eiro, savukārt preču un pakalpojumu gadījumā – 0,4 milj. eiro, bet valdībā akceptētais risinājums – būvdarbiem šie griesti būtu 1,42 milj. eiro, preču un pakalpojumu iepirkumos – 145 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī AS New Hanza Capital koncerns strādājis ar peļņu 204 205 eiro, kas ir par 651% vairāk, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2017. gadā, savukārt sabiedrībai bija zaudējumi 18 tūkstošu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Sasniegtie finanšu rezultāti atbilst plānotajam un tos veicināja uzņēmuma pārvaldīto īpašumu nomas ieņēmumu pieaugums.

Koncerna ieņēmumi 2018. gada pirmajos trīs mēnešos bija 936 696 EUR. Salīdzinot ar 2017. gada attiecīgo periodu, tie auguši par 247%. EBITDA (ienākumi pirms nodokļiem, procentu izmaksām, nolietojuma un amortizācijas, ieguldījuma īpašumu pārvērtēšanas rezultāta) 2018. gada 31. martā bija 338 127 eiro.

Koncerna aktīvi, salīdzinot ar 2017. gada 31. martu, auguši par 5,78%, sasniedzot 55,39 miljonus eiro.

Pārskata periodā AS New Hanza Capital īpašumā esošo ieguldījuma īpašumu skaits palika nemainīgs. Jaunu objektu iegādes vietā aktīvi tika strādāts pie esošo ieguldījuma īpašumu uzlabošanas un attīstības. Piemēram, loģistikas īpašumā Maskavas ielā 462 / 464A šobrīd tiek izstrādāts attīstības koncepts, savukārt projektēšanas darbus ir plānots iesākt jau 2018. gada 2. ceturksnī. Papildus turpinās rekonstrukcijas koncepta izstrāde biroju ēkās bijušās Valsts Elektrotehnikas Fabrikas (VEF) teritorijā – Rīgā, Brīvības gatvē 214B, Brīvības gatvē 214M un Bērzaunes ielā 1.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Depozītu saglabās

Māris Ķirsons, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūdzību iesniedzējiem par publisko iepirkumu rezultātiem depozīts būs, taču nav skaidrs, cik liels, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba rezultāts, skatot priekšlikumus jaunajam publisko iepirkumu likumprojektam.

LTRK iestājās pret šāda depozīta noteikšanu, bet LDDK to atbalstīja. Būvniecības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētāja Baiba Fromane piedāvāja risinājumu, kur depozīts sūdzību iesniedzējiem būtu diferencēts, taču tāda nebūtu, ja sūdzība tiek iesniegta par konkursa nolikumu. Deputāti nolēma arī, ka nebūs nosacījuma – divas reizes sūdzību var iesniegt, nemaksājot depozītu, bet trešajā reizē – jāmaksā. Tautas kalpi nolēma šo ideju sīkāk vētīt nākamajā sēdē. Tiesa, skanēja arguments, ka piedāvājums vairāk atbilstu valsts nodevai, jo ideja aizgūta, par pamatu ņemot, cik liela valsts nodeva (pēc summas) jāmaksā, iesniedzot prasību tiesā. Tā kā komisijas sēdē deputāti visbiežāk balsojumos izvēlējās «atturēties», tad nav prognozējams, kāds varētu būt parlamenta balsojums šajā jautājumā, jo katrai pusei ir savi argumenti par un pret.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saeimas komisija noslēdz darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma

Žanete Hāka, 30.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 30.novembrī, noslēdza darbu pie jaunā Publisko iepirkumu likuma. Jaunā iepirkumu kārtība paredz virkni izmaiņu un jauninājumu, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības, informē Saeimas Preses dienests.

Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šo likumprojektu galīgajā lasījumā skatīt 15.decembra parlamenta sēdē, šodien lēma deputāti.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 15.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Publisko iepirkumu likumu. Jaunā iepirkumu kārtība paredz izmaiņas un jauninājumus, kā arī iepirkumu organizēšanā plānots ieviest Eiropas Savienības (ES) prasības.

«Šis ir viens no mūsu valsts tautsaimniecībai svarīgākajiem likumprojektiem, kuram jābūt pietiekami efektīvam, un sabiedrībai no tā jāgūst maksimāls labums. Regulējums faktiski nosaka, cik atbildīgi un efektīvi ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda, lai tā valsts tautsaimniecības attīstībai dotu maksimālu labumu arī ilgtermiņā. Tādējādi jaunajam Publisko iepirkumu likumam jābūt vērstam uz kvalitatīvu preču un pakalpojumu saņemšanu,» norāda par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz virkni izmaiņu iepirkumu procedūrās, kā arī Eiropas Savienības prasību ieviešanu iepirkumu organizēšanā.

Jaunais Publisko iepirkumu likums paredz piemērot regulējumu pakalpojumiem un piegādēm no 10 000 eiro un būvdarbiem no 20 000 eiro. Patlaban pakalpojumiem un piegādēm iepirkumu procedūra ir jāpiemēro no 4000 eiro, bet būvdarbiem - no 14 000 eiro, informēja Saeimas Preses dienestā.

Turpmāk vienkāršāka kārtība attieksies arī uz iepirkumiem, kuru cena būs zem 42 000 eiro piegādēm un pakalpojumiem un zem 170 000 eiro būvdarbiem. Tāpat kā līdz šim iepirkuma procedūra būs jāpiemēro, ja pakalpojuma līgumcena būs 42 000 eiro vai lielāka, bet publisku būvdarbu līgumcena - 170 000 eiro vai lielāka.

Plānots ieviest vienkāršāku iepirkumu kārtību plašākam pakalpojumu klāstam veselības, sociālajā, kā arī citās īpašu pakalpojumu jomās. Šādiem pakalpojumiem to piemēros jau no 42 000 eiro. Savukārt no vienkāršās iepirkumu veikšanas kārtības tiks izslēgti, piemēram, komandējumu, tulkošanas un fotografēšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

DB Uzņēmēju klubs: Depozīta ieviešana mazinājusi «pilnmēness sūdzības» IUB

Daiga Laukšteina, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnmēnesi jūt visas iestādes, tomēr Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) jau par kripatiņu mazāk, jo līdz ar depozīta ieviešanu vismaz «pilnmēness sūdzības» izdevies likvidēt.

Bet nav noslēpums, tā ir tikai viena šķautne, kas bojā publisko iepirkumu vidi. Par problēmām un izaicinājumiem plašāk DB Uzņēmēju klubā šomēnes diskutē IUB vadītāja Dace Gaile, pie viena izklāstot, kas ir IUB, kā veidojusies publisko iepirkumu sistēma un kā to ietekmē Eiropas vēsmas.

Iepirkumi kļuvuši dārgāki

Pagājušo trīs gadu statistika rāda, ka kopējais iepirkumu skaits Latvijā krītas no 15,5 tūkst. 2016. gadā līdz nedaudz virs 12 tūkst. pērn. Savukārt līgumcenu summas gan piedzīvo augšupeju. Ja pirms trim gadiem tās kopā bija 1869 milj. eiro apmērā, tad 2018. gadā - 2973,3 milj. eiro. Tātad iepirkumu līgumi kļūst dārgāki.

Ievērojami krities ir tieši mazo iepirkumu skaits – par 5600, salīdzinot ar 2016. gadu. Lielo iepirkumu gan ir aizvien vairāk. Tiek uzsvērta vēl kāda zīmīga tendence, proti, uzņēmēju galvenie klienti publisko iepirkumu jomā ir pašvaldības, turpretī līgumsummas te atpaliek no valsts pasūtījumu cenām. Piemēram, pērn valsts sektorā kopējās līgumsummas sasniedza 1,9 miljardus eiro, bet pašvaldību sektorā – 1,1 miljardu eiro. Pašvaldībās ir vairāk mazo iepirkumu, kas orientējas uz vietējiem uzņēmumiem, piebilst D.Gaile. Skaitliski visvairāk ir piegāžu un pakalpojumu līgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidām iepakojuma depozīta sistēmā būs ūdens, limonādes un alus stikla un plastmasas tara, kā arī skārdenes, taču joprojām nav skaidrs, vai tā tiks paplašināta ar vīna, šampanieša, stiprā alkohola un, iespējams, arī piena, eļļas pudelēm un burkām

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdes darba rezultāts, izskatot grozījumus Iepakojuma likumā uz otro lasījumu.

To, ka ir ļoti atšķirīgs skats uz to, kādai būtu jābūt iepakojuma depozīta sistēmas aptveramībai, rāda arī atbildīgās komisijas sēde. Proti, pašlaik likuma grozījumos ir iestrādāts, ka iepakojuma depozīts tiks attiecināts tikai uz dzērienu iepakojumu, turklāt ne visu, bet gan tikai daļu – ūdens, limonādes, alus, taču vienlaikus ir ideja atteikties no viena vārda – dzērienu –, tādējādi paplašinot šo sistēmā aptveramo iepakojumu apmēru. Sagaidāms, ka par šo būtisko jautājumu vēl būs diskusijas, gatavojot Iepakojuma likuma grozījumus uz trešo lasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pensiju fondu dilemma saglabāsies arī turpmāk

Mārtiņš Apinis, žurnālists, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz visai sarežģītajiem apstākļiem pasaules finanšu tirgos, bažas par fondētās pensiju sistēmas īstermiņa mīnusu ietekmi uz pensijām šobrīd šķiet pārspīlētas

Attiecībā uz pensiju otro līmeni ir gan sliktas, gan labas ziņas. Ja sākam ar pirmajām, tad patlaban varam teikt, ka pensiju plānu potenciālā ieguldījuma konjunktūra pēdējā gada laikā ir kļuvusi krietni sliktāka, nekā tā bija iepriekš. Proti, aizvien piebriestošie finanšu burbuļi Ķīnā vai nu gatavojas plīst, vai arī to jau ir izdarījuši. Turklāt ir jārēķinās, ka tās negatīvā ietekme uz pasaules finanšu tirgus procesiem, tostarp pensiju fondu ienesīgumu, varētu palielināties vēl vairāk.

Tomēr Ķīna ir tikai viens no mozaīkas gabaliem, un negatīvā informācija, ko saņemam no šīs valsts, ir tiešā mērā saistīta ar ekonomiskajiem procesiem citur pasaulē, tostarp tepat Eiropā. Ekonomiskā attīstība Eiropā buksē, un centrālās bankas tautsaimniecības stimulēšanai pielieto apjomīgas finanšu injekcijas vērtspapīru tirgū, kur iepriekš vienlaikus strauji cēlās gan akciju, gan obligāciju cenas, iepriekš ļaujot labi nopelnīt arī pensiju fondiem. Taču, kā jau zināms, ilgstošs cenu pieaugums agri vai vēlu noved pie cenu līmeņiem, kad katrs mazākais satricinājums izraisa vairāk vai mazāk ilgstošu negatīvu korekciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgū buksē vairāku projektu virzība – Gastronomijas paviljons tiks atklāts tikai nākamgad, arī multimodālā centra būvniecība aizkavēsies

Par šo projektu virzību un plāniem stāsta jaunais Rīgas Centrāltirgus (RCT) valdes priekšsēdētājs Artis Druvinieks. Viņš plāno izveidot modernu tirgu, īpašu uzsvaru liekot uz kultūras sadaļu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

RCT vadītāja amatā tikāt izvēlēts sīvā konkursā no 19 pretendentiem. Kas būs jūsu galvenās prioritātes?

Tas ir labs izaicinājums sev pašam, zinot, cik šī vide ir sensitīva un cik daudz kaislību virmo ap tirgu. Protams, tas nebija vienkāršs lēmums, bet nevienu brīdi nenožēloju. Runājot par izaicinājumiem, jāņem vērā vairāki faktori. RCT gandrīz visas ēkas ir vēstures pieminekļi, un tas nav mazsvarīgi. Jārēķinās, ka mēs nevaram vienkārši risināt šos jautājumus, tie ir komplicēti. Jārēķinās ar to, lai mēs būtu interesanti Rīgas viesiem, tajā pašā laikā nedrīkstam pazaudēt rīdzinieku interesi. Mums ir liela konkurence – savas pozīcijas diezgan stingri iekarojuši lielveikali ar saviem piedāvājumiem. Tas ir mūsu izaicinājums – pierādīt rīdziniekiem, ka tirgus var piedāvāt plašāku, interesantāku sortimentu. Un to nevar noliegt, ka šobrīd piedāvājam plašāko sortimentu Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas atgūšanās rada labu fonu rūpniecībā plaši izmantoto metālu cenu pieaugumam, otrdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Šis gads līdz šim pasaulē iezīmējies ar visplašāk izmantoto industriālo metālu cenu pieaugumu. Par šī tirgus karali var uzskatīt varu – ja pieprasījums pēc tā aug, tas parasti tiek uzskatīts, ka šāda situācija liecina par labākiem laikiem arī rūpniekiem un būvniekiem. Tādējādi dažkārt finanšu pasaulē varam tiek piedēvēts gluži vai doktora grāds ekonomikā vai arī – ekonomikas diagnozes noteicēja-ārsta loma. Proti, ja pieprasījums pēc šī metāla ir spēcīgs, tad arī ekonomikai parasti klājas daudzmaz labi. Savukārt, ja tas buksē, tad problēmas, visticamāk, ir dažās ekonomikai nozīmīgās nozarēs.

Katrā ziņā šogad ekonomika atveseļojas, par ko liecina arī dati. Šobrīd piedzīvojam netipiski sinhronu pasaules tautsaimniecības izaugsmi, jo neviena no globāli nozīmīgākajām tautsaimniecībām neatrodas recesijas stadijā. Attiecīgi tas rada labu fonu dažādu izejvielu pieaugumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vecā kontinenta akcijas nav atguvušās no februāra sākuma izpārdošanas

Atšķirībā no ASV akciju tirgus, Eiropas akcijas tā arī pa īstam nav spējušas izrāpties no šā gada janvāra beigu un februāra sākuma izpārdošanas bedres. Tas ir gluži kā par spīti paredzējumiem, ka vecā kontinenta akcijām šogad vajadzētu klāties labāk. Reģiona Stoxx 600 akciju indeksa vērtība pašlaik ir par 3,6% zemāka nekā tā bija šā gada sākumā. Savukārt ASV Standard & Poor’s 500 indekss šogad palielinājies par 1,6%.

Šobrīd gan joprojām liela daļa analītiķu pauž pārliecību, ka Eiropas akcijām kādā brīdī vajadzētu saņemties un nodrošināt investoriem bagātīgākus guvumus. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV S&P 500 indeksa vērtība kopš 2009. gada zemākajiem punktiem ir palielinājusies jau vairāk nekā par 300%. Šajā pašā laikā Stoxx 600 Europe indeksa vērtības kāpums ir bijis krietni mazāk straujš – 130% apmērā. Daži spekulē, ka «taisnības» labad šiem mērījumiem vajadzētu kļūt līdzīgākiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā 2019 finālisti

Zane Atlāce - Bistere, 06.09.2019

BIROJU ĒKA PĒRNAVAS IELĀ 83

Projektētājs: SIA «Zenico projekts». Pasūtītājs: SIA «STARJT». Būvētājs: SIA «ELMIKS». Autori: arhitekti Viktors Valgums, Kaspars Dortāns, Viktors Valgums jr., SIA «Zenico Projekts»; BK: Dmitrijs Ščogoļevs, SIA «BK Style»; AVK: SIA «Biant» sadarbībā ar «Consolis un «Termodeck; EL, ELT: SIA «Elpro»; ESS: SIA «Telekom Serviss»; GA, GAT: SIA «Intra PB»; ŪKT: Jurijs Šepavalovs

Avots: Aivars Siliņš/arhitekts.riga.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada balvai Rīgas arhitektūrā žūrija izvirzījusi 11 objektus. Finālistu vidū dominējoša ir mājokļu tēma, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

«Tradicionāli, balvu pretendentu loks atspoguļo redzamāko veikumu Rīgas arhitektūrā un pilsētbūvniecībā, kā arī objektus ar pievienoto vērtību pilsētvides kvalitātes uzlabošanā. Šī gada finālistu vidū absolūti dominējoša ir mājokļu tēma. Mēs redzam, ka privātie attīstītāji izmanto situāciju, kad «buksē» esošā dzīvojamā fonda renovācijas process, un piedāvā virkni kvalitatīvus un arhitektoniski interesantus projektus pircējiem ar dažādām vēlmēm un pirktspēju dažādās pilsētas teritorijās un apkaimēs. Tāpat šogad finālistu vidū redzam objektus ar publisko resursu iesaisti, kas reaģē uz aktuālo sabiedrības pieprasījumu pēc vides vērtību respektēšanas, kvalitātes uzlabošanas un iespēju paplašināšanas,» teic Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Nevar sagaidīt pasažieru pārvadājumu noteikumus

Egons Mudulis, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga iesniegs jaunus priekšlikumus; iebildumu novēršana rit gausi

Šobrīd valdības atbalstu gaida divi Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kas regulē pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Neizpratnē par normatīvo aktu buksēšanu ir nozares komersantus pārstāvošā Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA).

Degošākie ir iekšzemes neregulāro pārvadājumu noteikumi, kam vajadzētu stāties spēkā jau 1. jūlijā. DB jau rakstījis (24.04.2015.), ka MK noteikumu izstrādi paredz aprīlī veiktie Autopārvadājuma likuma grozījumi. Līdz ar to policijas rīcībā būs normatīvie akti, uz kuru pamata vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus, kas neregulāro pārvadājumu aizsegā nosmeļ pasažierus regulārajiem pārvadātājiem. Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departaments sniedz visai nekonkrētu atbildi uz jautājumiem par to, kad īsti plānots valdībā apstiprināt šos noteikumus un kādi ir kavēšanās iemesli: «Šobrīd noris saskaņošanas process, šie ir jauni MK noteikumi, acīmredzot tādēļ citām institūcijām rodas jauni iebildumi.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauku bizness: Augļkopības nozarē visa par maz

Inita Šteinberga, speciāli DB, 11.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sakām –augļkopība, domājam – āboli. Taču pat tos vēl nespējam izaudzēt vajadzīgajā daudzumā un kvalitātē

Tā uzskata Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte. Ābolu raža kopumā ir laba, taču dažādos reģionos – atšķirīga. Ābolu cena ir kritusi.

Augļkopji uzsver, ka pircēji psiholoģiski nevar pieņemt šķietamo cenu kāpumu pēc eiro ieviešanas. Vēl kāds drauds – poļu āboli; vienīgā cerība uz to, ka veiklie poļi atradīs aplinkus iespējas tos nogādāt ierastajiem ēdājiem.

Aptaujātie dārzu īpašnieki atzīst, ka augļkopība nav ātrs un viegls bizness, tomēr – ienesīgs dzīvesveids; sekmīgāk darbojas ģimenes uzņēmumi. Augļkopībā bez roku darba neiztikt, un to nekad nebūs iespējams pilnībā aizstāt ar tehniku, salīdzinot ar graudu audzēšanu. Tā kā laukos iedzīvotāju skaits samazinās, problēma ir tieši darba roku atrašana. Tādējādi daudzas saimniecības, sevišķi ogu audzētāji, nopietni pārdomā iespēju nākamgad ievest viesstrādniekus. Šīs sezonas ieguvums – atvieglotā programma sezonas laukstrādnieku reģistrācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vēl aizvien nav attīstīta biopiena pārstrāde, tādējādi buksē visa nišas izaugsme; arī tirgus līderis bioloģisko produktu līniju neveidos, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Lauksaimniecības uzņēmums Bormaņi ilustrē ačgārno situāciju, kas pastāv bioloģiskā piena tirgū: sertificētos piensaimniekus stimulē Eiropas Savienības (ES) finansējums, bet viņu saražotais nonāk «vienā katlā» ar konvenciāli slaukto, turklāt par neadekvātu cenu. Bioloģiskā piena iepirkuma cena ir ievērojami augstāka – 30–34 centi par litru salīdzinājumā ar vidēji 22 centiem par litru «parastā» piena. ES, stimulējot ar atbalsta maksājumiem, nespiež piensaimniekus bioloģiski ražoto pienu pārstrādāt bioloģiski, vairāk uzsvaru liekot uz to, kādā veidā piens tiek ražots. Pašlaik bioloģiskais piens uzlabo kopējo piena kvalitāti, sertificētajiem ražotājiem par to nesaņemot ne centu vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Satiksmes ministrija atklātu sarunu neizvēlas

Egons Mudulis, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasta nozares konsultatīvās padomes darbs buksē; nozares spēlētājiem aizdomas par Latvijas Pasta interešu lobēšanu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Pasta nozares konsultatīvās padomes (PNKP) izveidošanas desmit mēnešu laikā notikušas tikai divas padomes sēdes, DB norāda Pasta komersantu biedrības (PKB) izpilddirektors Zigmunds Brūvers. Tai pašā laikā Satiksmes ministrija virzījusi vairākas normatīvo aktu izmaiņas pirms to izdiskutēšanas PNKP.

PKB ieskatā padome tādējādi nenodrošina savā nolikumā noteikto uzdevumu izpildi. Savukārt Satiksmes ministrijā DB norāda, ka sanāksmes tiek sasauktas, ja ir tāda nepieciešamība, un PNKP izskata tikai tos jautājumus, kuri saistīti ar šīs padomes kompetenci. Jāpiebilst gan, ka PNKP darbība sāka bremzēties līdz ar ministrijas Sakaru departamenta direktora Edmunda Beļska aiziešanu darbā uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju par valsts sekretāra vietnieku informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos. Ministrija aizvien nespēj atrast pastāvīgu viņa aizvietotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru