Jaunākais izdevums

Austrumu partnerībā uzsvars pārbīdīts uz individuālu pieeju un lietišķumu; biznesu gan vājina sabiedrības dilemmas

Austrumu partnerības (AP) Rīgas samita ietvaros notikušajā Biznesa forumā tā rīkošanas partnera ‒ Latvijas Darba devēju konfederācijas ‒ prezidents Vitālijs Gavrilovs nenoguris uzsvēra sociālo partneru dialoga nozīmi ES un austrumu pierobežas partneru starpā. Tas visai uzskatāmi demonstrēja ES vispārējās AP politikas stratēģijas maiņu. To sevišķi likusi pārskatīt Krievijas agresija Ukrainā, kas ir skatāma kontekstā ar iepriekšējo AP samitu Viļņā.

Arī Latvijas ekonomikas ministre foruma atklāšanas diskusijā sacīja, ka ES un AP sadarbība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Lai to lieki nepārbaudītu un AP ideju ‒ Eiropas vērtībās balstītu sadarbību ar Baltkrieviju, Ukrainu, Moldovu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu ‒ vispār uzturētu dzīvu un darboties spējīgu, turpmāk uzsvars būs tieši uz lietišķajām attiecībām, priekšplānā izvirzot uzņēmējus, «kas spēj lietas mainīt», kā to formulēja Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejas (EESK) Darba devēju grupas prezidents Jaceks Pjotrs Kravčiks. Arī ekonomikas ministre sarunā ar DB forumā sacīja, ka «galu galā ir jāsaprot ‒ cik liela interese šajās attiecībās būs biznesam, tik liela tā būs arī politiķiem. Tie attiecīgi nosvērsies par labu kādam no virzieniem – austrumiem vai rietumiem.»

Īpatnējā kārtā Ukraina ir radikāls piemērs pašas Eiropas problēmām, DB komentē J. Kravčiks. Proti, pilsoniskā sabiedrība, ar ko ES saprot darba devēju, darba ņēmēju, nevalstisko organizāciju (NVO) un politiskās varas dialogu, pēdējos gados nav līdzsvarā. «Tāda ES ir pilsoniskās sabiedrības definīcija,» par šo spēku samēru saka EESK amatpersona, «bet NVO Eiropā pēdējos gados piesaka tiesības uz lielākām un radikālākām balss tiesībām, kas jau vairs nav līdzsvaroti. Saceltā trokšņa dēļ tas traucē līdzsvaru arī politiķu darbā, un politikas veidotājiem ir nosliece drīzāk ieklausīties tajā nekā sociālo partneru strukturētajos viedokļos».

Plašāk lasiet rakstā Rīgā izlīdzina politiku pirmdienas, 25. maija, laikrakstā Dienas Bizness (5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētniece: Saraksts ar Latvijai nevēlamiem Baltkrievijas pilsoņiem ir rūpīgi izsvērts un izskatīts

LETA, 01.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējā Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko dēla Viktora Lukašenko iekļaušana Latvijai nevēlamo personu sarakstā liecina, ka saraksts ir rūpīgi izsvērts un izskatīts, tādu viedokli pauda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece Beāte Livdanska.

Livdanskas ieskatā, saraksts veidots, ņemot vērā amatpersonu atbildību par represijām, kas tiek vērstas pret civiliedzīvotājiem, gan arī par dalību neleģitīmajās prezidenta vēlēšanās.

Tāpat pētniece akcentēja, ka saraksts dod skaidru signālu, ka Latvija, līdzās Lietuvai un Igaunijai neatbalsta situāciju, kāda pēc prezidenta vēlēšanām 9.augustā ir izveidojusies Baltkrievijā. Tas ir simbolisks un politisks žests, lai parādītu, kāda ir Latvijas nostāja un, ka tā neatbalsta Lukašenko režīmu, neleģitīmās vēlēšanas un politieslodzīto aizturēšanu, norādīja pētniece.

To, kādas varētu būt Latvijas un Baltkrievijas turpmākās ekonomiskās attiecības, rādīs laiks un Baltkrievijas valdības turpmākā rīcība, norādīja pētniece, uzsverot, ka tad, kad tika paziņoti oficiālie rezultāti un situācija Baltkrievijā attīstījās, Latvija bija piesardzīga savā nostājā, bet atvērta politiskā dialoga veidošanai arī pa diplomātiskajiem kanāliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Motofavorīts valdes priekšsēdētāju Gati Panavu

Lelde Petrāne, 22.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Motofavorīts valdes priekšsēdētājs Gatis Panavs. Motofavorīts ir viens no vecākajiem moto veikaliem Latvijā. Tas pārstāv zīmolus Vespa un Harley-Davidson.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Tāpēc, ka tas ir mans un mūsu darbinieku dzīves stils.

Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Iepriecina, ka katru gadu nozare pēc krīzes aug, nedaudz bet aug, daudzi uzņēmumi ir sapratuši motociklu, kvadraciklu un sniega motociklu priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk liels akcents tiks likts uz konkurētspējas celšanu; svarīgs jautājums ir arī ASV un ES brīvās tirdzniecības līgums, kur jābūt atrunām, piemēram, ĢMO jomā

Kopumā ir trīs prioritātes, kamēr Latvija pilda Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidējošās valsts pienākumus, – konkurētspējīga Eiropa, digitālā Eiropa un Eiropas loma pasaulē, tā Dienas Biznesa (DB) klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma. Lai celtu konkurētspēju, ir paredzēts Junkera investīciju plāns, kam pagājušajā nedēļā tika pieņemts investīciju rāmis, kādos sektoros līdzekļi tiks investēti. Būtiska aktualitāte ir arī vienotais digitālais tirgus. Par šo jomu ir gaidāmas plašas diskusijas, un Eiropas Komisija no savas puses ir apsolījusi koncepcijas sagatavošanu. Plāni par vienoto telekomunikāciju tirgu ir sarežģītāki un gaidāmas debates.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tirgotāji pieprasa līdzsvarotu dialogu

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija aptaujāja nepilnus divus tūkstošus tirdzniecības objektus par nepieciešamību ieviest papildus pasākumus epidemioloģiskās drošības pastiprināšanai un aptaujāja 3647 iedzīvotājus par iepirkšanās paradumiem un to izmaiņām pēc preču sortimenta ierobežošanas atcelšanas.

Attiecībā uz prasībām ieviest ventilāciju un ogļskābās gāzes koncentrācijas mērītājus uzklausījām arī vadošo epidemiologu viedokli. Viņuprāt, tirdzniecības vietās notiek pastāvīga gaisa cirkulācija (ieejot un izejot klientiem), tāpēc speciāli papildus tehniskie risinājumi nav nepieciešami. Tirdzniecības vietās jāizvērtē pašreizējās ventilācijas sistēmas un nepieciešamības gadījumā regulāri papildus jāvedina telpas.

Tirgotāji nodrošina gaisa kvalitāti atbilstoši normatīvo aktu un epidemioloģiskās drošības prasībām. Jāatgādina, ka visi objekti tiek projektēti atbilstoši stingrām prasībām ventilācijas sistēmām, pie kam pašlaik gaisa kvalitātes rādītāji tuvojas ideālam (āra gaisam). Tā iemesls ir valdības samazinātais atļautais apmeklētāju skaits (5 reizes mazāks par projektēto) un pircēju skaita kritums vienlaikus ar maksātspējas samazinājumu un pārvietošanās ierobežojumiem. Ventilācijas sistēmas tiek uzraudzītas un regulāri notiek to tehniskā apkope, mazos objektos - telpu vēdināšana. Tirdzniecības centros lielākoties ir aktīvā ventilācijas sistēma ar pastāvīgu gaisa apmaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vējonis aicina Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

19. septembrī Valsts prezidents Raimonds Vējonis piedalījās Pasaules Ekonomikas foruma organizētajā Jauno čempionu ikgadējā sanāksmē (Vasaras Davosā) Tjaņdziņā, Ķīnas Tautas Republikā.

Avots: Valsts prezidenta Preses dienests

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijai piemīt visi priekšnosacījumi, lai kļūtu par galveno Ķīnas kravu loģistikas centru Baltijas reģionā. Attīstot sadarbību ar Lielā akmens industriālo un loģistikas parku Minskā, aicināju Ķīnu izvēlēties Rīgu kā tiešu izejas punktu uz Baltijas jūru Joslas un ceļa iniciatīvas kontekstā,» pēc tikšanās ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

«Ķīna ir svarīgs Latvijas sadarbības partneris. Latvija augstu novērtē valstu divpusējo dialogu, kā arī kopīgo ES-Ķīnas dialogu Stratēģiskās partnerības ietvaros. Savukārt Ķīnas iniciatīva »16+1« formātā ir efektīvs instruments, kas papildina līdzšinējās sadarbības formas,» atzīmēja R. Vējonis.

Latvija ir ieinteresēta jaunu Ķīnas investīciju piesaistē. «Jau šodien mēs varam piedāvāt plašas investīciju iespējas ne tikai tradicionālajā transporta un loģistikas nozarē, bet arī jaunajās industrijās, piemēram, dzīvības zinātnēs un zaļajās tehnoloģijās,» atzīmēja Raimonds Vējonis. Puses izteica gandarījumu par jau uzsākto Pekinas Genomikas Institūta kopprojektu dzīvības zinātņu jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Avens: Krievijā tiešām ir ļoti daudz mītu par bagātajiem

Dienas Bizness, 20.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas miljardieris un vienlaikus arī latviešu strēlnieka mazdēls, Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mecenāts un mākslas darbu kolekcionārs Pēteris (Pjotrs) Avens intrervijā laikrakstam Diena.

Dzīvojam dīvainā laikā, kad atkal ir pretnostatījums starp Rietumu pasauli un Krieviju, daudzi runā par aukstā kara atgriešanos. Kā jūs vērtējat situāciju, īpaši ņemot vērā, ka dzīvojat Krievijā, bet ļoti daudz uzturaties ārpus tās robežām?

Es neesmu politiķis, īpaši negribu to komentēt. Bet, neapšaubāmi, šobrīd ir ne to labāko attiecību periods, ceru, ka tas drīz beigsies. Bizness no tā cieš. Mēs nodarbojamies ar biznesu gan Krievijā, gan Rietumos un esam īpaši ieinteresēti, lai valstu attiecības būtu normālas.

Ir sajūta, ka pārskatāmā nākotnē attiecības var uzlaboties? Vai abām pusēm ir vēlme normalizēt situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas (ANO ĢA) 74. sesijas ietvaros Ņujorkā ticies ar Indijas Republikas ārlietu ministru Subrahmanjamu Džaišankaru (Subrahmanyam Jaishankar). Tikšanās laikā puses pārrunājušas abu valstu politisko dialogu, tostarp sadarbību ekonomikā un starptautiskajās organizācijās, kā arī starptautisko attiecību aktualitātes.

E.Rinkēvičs paudis gandarījumu, ka Latvijas un Indijas politiskās attiecības līdzšinējo piecu gadu laikā ir izteikti aktivizējušās, tāpēc Latvija ir ieinteresēta turpināt pozitīvo dinamiku un stiprināt dialogu. Indijas vēstniecības atvēršana Rīgā, kā arī aktīva augsta līmeņa vizīšu apmaiņa ļautu intensificēt attiecības abu valstu starpā.

«Latviju un Indiju vieno konstruktīvs ekonomiskais dialogs, un mēs ceram uz pozitīviem praktiskās sadarbības projektiem. Ļoti laba sadarbība ir izglītības eksporta jomā. Ir īpaši jāatzīmē pieaugošais Indijas studentu skaits Latvijas augstskolās,» sarunas laikā paudis E.Rinkēvičs.

E.Rinkēvičs arī uzaicināja Indijas ārlietu ministru apmeklēt Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Eiropas monetārā savienība ir labākā stāvoklī nekā pirms krīzes, tomēr daudz vēl darāms

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) tikšanās laikā ar Ministru prezidenta amata kandidātu Māri Kučinski valdības deklarācijas veidošanas procesā vienojās par kopīgām turpmākā darba prioritātēm: sociālā dialoga stiprināšanu, Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspējas veicināšanu un investīciju piesaisti, informē LDDK.

Kopīgu prioritāšu īstenošanai partneri sarunā diskutē par sekojošiem uzdevumiem: atjaunot aktīvu sociālo dialogu. Svarīgi ir sekot mērķiem, kas definēti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020), un, kas paredz tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu, to sekmīgai realizācijai būtiski veidot dialogu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās apakšpadomju ietvaros.

Lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi, valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir nepieciešams vienoties un īstenot nodokļu politikas stratēģiju 2017.-2020.gadam Latvijā, radot Baltijas jūras reģionā konkurētspējīgu, prognozējamu un stabilu nodokļu sistēmu. Latvijas nodokļu politikai ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un vēlme investēt, kā arī jānodrošina nodokļu iekasējamības palielinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par domnīcas Certus valdes priekšsēdētāju padome apstiprinājusi Latvijas Universitātes (LU) asociēto profesoru un ASV dibinātā Baltijas Studiju veicināšanas asociācijas (The Association for the Advancement of Baltic Studies -AABS) nākamo prezidentu (president - elect) Dauni Aueru.

D.Auers līdz šim darbojies domnīcā kā pētnieciskais direktors, bet turpmāk viņš vadīs un pārstāvēs Domnīcu Certus, nomainot amatā tā līdzšinējo valdes priekšsēdētāju Vjačeslavu Dombrovski. Formāli izmaiņas stāsies spēkā pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā.

Domnīca Certus sola saglabās politisko neitralitāti, kas ir priekšnoteikums, lai īstenotu Certus mērķus - sekmēt Latvijas ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi privātā, akadēmiskā un publiskā sektora stratēģiskas sadarbības rezultātā.

«Es savas pūles un uzmanību veltīšu tam, lai paplašinātu un padziļinātu Certus pētniecības kompetences, sadarbības tīklu un stiprinātu Certus eksperta lomu dialogā ar lēmumu pieņēmējiem,» norāda D. Auers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties pavasarim, Pašvaldības policija Jelgavā biežāk saņem iedzīvotāju sūdzības par transportlīdzekļu novietošanu daudzdzīvokļu māju pagalmu zālienos, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas. Sudrabu Edžus ielas 13a iedzīvotāji pagalmā iepretī pilsētas poliklīnikai autoriteņu izvagoto zālienu pat iesaukuši par «tankodromu».

Turpretī Driksas ielā 6 pagājušajā svētdienā gar zāliena malu tapis autovadītājiem respektabls nožogojums, ko nākotnē sola nomainīt ar dekoratīviem puķu podiem.

Automašīnas Sudrabu Edžus ielas 13.a un 15. nama pagalmā atstāj ne tikai šo māju iedzīvotāji, bet arī poliklīnikas apmeklētāji. Pirms gadiem četrdesmit izbūvētajā autostāvvietā, kur var novietot pārdesmit automašīnu, visiem vietas nepietiek. Zemgales Ziņas novēroja, ka kāda sieviete, kas acīmredzot savu auto pie Sudrabu Edžus 13.a nama bija atstājusi pirms vairākām stundām, dažu vēlāk iebraukušo spēkratu dēļ vairs nevarēja pa ceļu tikt uz ielas. Nekur apkārtnē nemanīja arī novietoto auto īpašniekus. Uzgāzēdama viņa sparīgi brauca zālienā, un, riteņiem «spolējot» un slapjās zemes pikām lidojot pa gaisu, automašīna izspraucās uz Sudrabu Edžus ielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uhaņa, kur decembrī sākās koronavīrusa uzliesmojums, trešdien beidzot atvērta un cilvēkiem atļauts atstāt pilsētu, ja viņi ir veseli, paziņojušas Ķīnas varasiestādes.

Hubei provinces galvaspilsēta 23.janvārī tika pilnīgi noslēgta no ārpasaules, lai ierobežotu vīrusa izplatīšanos, un Ķīnas komunistu līderi ir nosaukuši Uhaņu par "varoņpilsētu" tās 11 miljonu iedzīvotāju ziedošanās dēļ.

Uhaņā ar jauno koronavīrusu inficējās vairāk nekā 50 000 cilvēki un vairāk nekā 2500 ir miruši no šī vīrusa izraisītās slimības Covid-19, liecina oficiālie dati.

Taču pēdējās dienās Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi Uhaņā ir atviegloti, jo jauni inficēšanās gadījumi ir sarukuši līdz minimumam. Pēdējās 21 dienas laikā Uhaņā reģistrēti tikai trīs jauni inficēšanās gadījumi.

Gaidāms, ka Uhaņu šodien ar vilcienu atstās aptuveni 55 000 cilvēku. Vairāk nekā 10 000 ceļotāju jau atstājuši pilsētu ar lidmašīnām pēc tam, kad Uhaņā atsākta aviosatiksme. Taču lidojumi uz Pekinu un starptautiskie reisi nav atjaunoti."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas perifērijas bankās par tīru mantu uzdotie aktīvi regulatora acīs tādi nav un raisa arī aizdomas par negodīgu konkurenci , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija vāc pierādījumus, vai ir nepieciešams sākt izmeklēšanu par nelikumīgu valsts atbalsta sniegšanu bankām Grieķijā, Portugālē, Spānijā un Itālijā, raksta Financial Times. Runa ir par atliktā nodokļa aktīviem (ANA) šo valstu komercbanku bilancēs, ko Eiropas Centrālā banka saskaņā ar Bāzeles III noteikumiem un Kapitāla prasību direktīvu (CRD4) neatzīst par gana kvalitatīvu kapitālu, ko drīkstētu uzrādīt par bankas pirmā līmeņa pašu kapitāla daļu, un prasība ir līdz 2019. gadam ANA no bilanču attiecīgās sadaļas izņemt. Izņēmuma kārtā vietējie finanšu tirgus regulatori dalībvalstīs savām bankām šo termiņu gan var pagarināt līdz 2023. gadam. EK aizdomu lokā nākušās valstis ir veikušas «kapitāla alķīmiju», kā to raksturo The Wall Street Journal, lai no savu banku apgrūtinājuma izvairītos. Arī EK tomēr šķiet atradusi radošu pieeju, kā izvairīgo eirozonas dienvidu perifēriju gluži mierā vis neatstāt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #27

DB, 14.07.2020

Dalies ar šo rakstu

100 miljoni eiro Latvijas lielajiem uzņēmumiem – šādai summai devusi akceptu Eiropas Komisija, apstiprinot Latvijas plānu izveidot fondu, kas veiks ieguldījumus Covid-19 krīzes skartajos lielajos Latvijas uzņēmumos.

Tiek lēsts, ka investīcijas nonāks aptuveni 30 uzņēmumos un maksimālais ieguldījuma apjoms vienā uzņēmumā nepārsniegs desmit miljonus eiro. Fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuriem Covid-19 dēļ ir radušās īstermiņa finanšu grūtības.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 14. jūlija numurā:

  • viedokļi - Ekonomikas ministrijas krīzes radīto seku mazināšanas plāns
  • aktuāli - sašķidrinātās dabasgāzes tirgus regulējums
  • numura tēma - Latvijas plāns veidot 100 miljonu eiro fondu
  • tēma - Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalsts skaitļos
  • finanses - konkurence par atbalsta instrumentiem pieaug
  • investīcijas - neesoši procenti vai lielāks risks
  • nekustamais īpašums - pirms pandēmijas vēlējās mazākus dzīvokļus, intervija ar Paolo Mikeloci, AS "Pro Kapital Group" vadītāju
  • IT nozare - padara uzņēmumus digitāli gudrākus
  • dzīvesstils - Jānis Kaļķis, Latvijas Vīnziņu asociācijas prezidents
  • auto - Latvijas elektroauto parks palielinās
  • pie stūres - elektroauto pret iekšdedzes dzinēju auto
  • brīvdienu ceļvedis - Viesturs Tīle, starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības "BT 1" valdes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 26.05.2020

Dalies ar šo rakstu

Žurnāla uzmanība pievērsta būvniecības nozarei, un viens no secinājumiem – būvniecība bauda pēdējos augļus publiskajiem pasūtījumiem, pirms noslēdzies Eiropas Savienības 2014.–2020. gada plānošanas periods.

Būvniecības nozares uzņēmējiem ir konkrēti ierosinājumi, piemēram, izveidot valsts finansētu un administrētu fondu, kas ļautu uzņēmējiem, kuri eksportē uz valstīm ārpus eirozonas, veikt valūtas maiņu 2020. un 2021. gadā par fiksētu kursu.

Starptautiskās Norēķinu bankas aptaujā secināts, ka ASV dolārs tiek izmantots gandrīz 90% pasaules valūtu tirdzniecības darījumu – arī par to šīs nedēļas žurnālā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 26. maija numurā:

  • viedokļi - situācija būvniecības un nekustamo īpašumu tirgū
  • statistika - Latvijā iegulda eiropieši
  • aktuāli - pandēmija un darbaspēks
  • tēma - būvnieku TOPs jeb būvniecībai raksturīga inerce
  • tēma - zvejos īpašumu atlaides
  • enerģētika - gāzei cenas nepieaugs
  • ekonomika - pēc dolāriem stāvēja rindā
  • investīcijas - kas notiek ar valstu divpusējiem aizsardzības līgumiem
  • finanses - nebanku aizdevēji un klienti ir gatavāki atbildīgiem lēmumiem
  • tehnoloģijas - "Confero Technologies" sniedz pakalpojumus jau deviņās valstīs
  • zaļā ekonomika - cik izcērt, tik apmežo
  • ideju mežs - kā bijušais bankas darbinieks rada koka interjera priekšmetus
  • biznesa psiholoģija - pārpērk labākos
  • komercija - "Printful" izaugsme
  • mazais bizness - "LALALA design" piedāvā saglabāt bērnības atmiņas
  • pie stūres - "BMW X6" apskats
  • brīvdienu ceļvedis - Mārtiņš Gineitis, aģentūras "Addiction" vadītājs un konferenču producents

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Intervija: Maksājumu kavētāju statistika ir dramatiska

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 20.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizvien ir daudz kredīta maksājumu kavētāju, un nereti cilvēki nezina, kā krīzes gadījumā runāt ar bankas speciālistiem, lai mainītu kredīta nosacījumus, tādēļ izvairās no sarunas, stāsta SIA Ralum vadošais partneris Reinis Kučers, kurš iepriekš strādājis parādu piedziņas jomā, taču tagad izveidojis uzņēmumu, kas konsultēs parādniekus sarunās ar aizdevēju.

Fragments no intervijas:

Pirms vairākiem gadiem vadījāt Parādu piedziņas uzņēmumu asociāciju? Kādēļ pieņēmāt lēmumu mainīt pievērsties parādnieku pusei?

Iepriekšējā pieredze man ir saistīta ar parādu piedziņas jomu un ilgus gadus vadīju Latvijā vadošo parādu piedziņas uzņēmumu Lindorff (tagad Intrum), tajā pašā laikā vadīju Parādu piedziņas asociāciju. Tajā laikā valdībā sākās iniciatīva par likuma tapšanu, kas regulē piedziņas nozari. Tika izveidota darba grupa ar visām iesaistītajām ministrijām un šī brīža nozares uzraugu – PTAC, kā arī lielākajiem tirgus spēlētājiem. Tas bija gana aizraujošs projekts arī man, jo likuma tapšanā pirms tam nebiju iesaistījies. Tolaik likuma veidošana bija interesanta, sākot no histēriskiem smiekliem līdz pat vēlmei raudāt, jo tas, kā notiek komisiju tikšanās un kā tiek argumentēti aspekti likuma tapšanai, nereti sasniedz absurdu. Protams, saprotu atsevišķu ministriju nostāju, taču dažkārt iesaistīto pušu skats ir ārkārtīgi subjektīvs, un no mūsu dalības faktiski nebija nekāda pienesuma, jo tas bija politiski diktēts uzdevums ar pilnīgi skaidru mērķi – ierobežot nozari. Šobrīd gan jāsaka, ka pieņemtā likuma galarezultāts ir vairāk vai mazāk optimāls un nozares dalībnieki ir adoptējušies uzraugošo iestāžu prasībām. Tāpat palīdzēju apvienot Lindorff Baltijas valstīs vienā uzņēmumā, pārņēmām Latvijas Krājbankas portfeli, kas bija arī interesants izaicinājums, jo faktiski bija jāizveido atsevišķa struktūrvienība ar Bankas funkciju. Kad šis gana sarežģītais projekts bija pabeigts un iegājis izpildes stadijā, nolēmu paņemt pauzi pēc gandrīz 15 gadu gara posma šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot

Privātās vidusskolas "Patnis" dibinātāja, Neatkarīgās izglītības biedrības valdes priekšsēdētāja Zane Ozola, 07.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vīrusa radīto ārkārtas situāciju var izmantot būtiskam izglītības kvalitātes lēcienam, tāpēc ir svarīgi apmainīties ar idejām un pieredzi, būt elastīgiem un pieņemt drosmīgus lēmumus.

Sarunās ar citiem pedagogiem no visas Latvijas, esmu nonākusi pie atziņas, ka šis brīdis ir izglītības nozares sen gaidītā iespēja, ko nedrīkst izniekot.

Ja seko vīrusa otrais vilnis

Sarunās ar biedrības pārstāvjiem, pedagogiem, skolu direktoriem ir izkristalizējušās bažas, ka politikas veidotāji pietiekami neizmanto situāciju, lai veidotu dialogu ar sabiedrību un ģenerētu jaunas idejas, bet gaida, kad vīruss beigsies, lai ietu vecajās sliedēs. To nedrīkstētu darīt.

Mēs varam prognozēt, kas mūs sagaida rudenī un ziemā, iespēja, ka vīrusa dēļ būs jāpaliek mājās, ir liela, bet nezinām, kad tas notiks. Tāpēc mācību gada robežu nojaukšana ļautu elastīgi plānot mācību gadu, piemēram, uzsākot mācības 1. augustā, bet attālināto mācību laiku rudenī kombinēt ar brīvlaikiem un atvaļinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijā situācijai pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja ilggadējais šīs valsts līderis Aleksands Lukašenko, esot saspīlētai, pār šo valsti arvien lielāku ēnu sākusi mest finanšu tirgus uzticība. Proti, zemāk klejo Baltkrievijas emitēto ASV dolāru obligāciju cena un attiecīgi – aug to ienesīgums (kopsolī ar risku).

Valdot šādam fonam, "Financial Times" ziņo, ka Baltkrievijas dolāru obligāciju, kurām termiņš iztek 2026. gadā, vērtība nu noslīdējusi līdz 93 ASV dolāra centiem, kur tās savukārt tikušas emitētas pie 99 centiem. Šo obligāciju ienesīgums nedēļas laikā palēcies aptuveni par procentpunktu un sasniedzis 7,4%, liecina pieejamā informācija.

Šobrīd tiek gaidīts tas, kādas būs Rietumvalstu sankcijas pret Baltkrieviju. Pagaidām bāzes scenārijs ir sankcijas pret konkrētām Baltkrievijas amatpersonām. Tomēr, ja situācija šajā valstī un ap to tomēr eskalējas, nav izslēgts, ka Eiropas investoriem kādā brīdī var tikt liegts iegādāties un tirgot Baltkrievijas parādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēz teikt, ka ierindas ieguldītājiem ceļā uz panākumiem sprunguļus spieķos liek emocijas. Spriežot par saviem ieguldījumiem, piemēram, vērtspapīru tirgū, dažādiem jaunumiem tiek pievērsta pārspīlēta uzmanība, kas savukārt jau var nozīmēt, ka, neskatoties uz sākotnējiem nodomiem, tiek pieņemti nepareizi lēmumi, kas mazina peļņu vai pat sliktākajā gadījumā iedzen lielākos zaudējumos.

Arī slavenais investors Bendžamins Greiems teicis: “Investora galvenā problēma – pats lielākais ienaidnieks, visticamāk, būs viņš pats.”

“Oxford Risk” izpētījis, ka investori gadā, paļaujoties uz emocionāliem ieguldījumu lēmumiem, savu ieguldījumu atdevi vidēji apcērp aptuveni par 3%, ziņo “Financial Times.” Turklāt paaugstināt stresa periodos, par kādu var uzskatīt arī šo pandēmiju, šāds neiegūtais apmērs gadā varot pieaugot līdz 6-7%.

Piedomāšana par dažādiem psiholoģiskajiem faktoriem un dažādu domāšanas aizspriedumu klātbūtnes apzināšanās sevišķi svarīga varētu būt šīs pandēmijas laikā. Dažādi ieguldītāju apsekojumi liecina, ka, pandēmijā daudziem atrodoties mājās, pasauli pāršalcis mazo investoru vērtspapīru tirdzniecības bums. Arī Latvijā pēdējā laikā nosacījumi to pašu akciju mīšanai kļuvuši arvien draudzīgāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Aicina neatstāt bez uzraudzības lauksaimniecības un dārza tehniku

Dienas Bizness, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties lauku darbu periodam, iedzīvotāji aizvien vairāk izmanto lauksaimniecības un dārza tehniku, pēc darba to bieži vien atstājot nepieskatītu un brīvi pieejamu, ko izmanto noziedzīgās personas, informē Valsts policijas Zemgales reģiona pārvalde.

Ņemot vērā tehnikas salīdzinoši dārgo cenu, to nozogot, tā tiek pārdota par daudz lētāku cenu, kas izdevīga zaglim, kā arī potenciālam pircējam. Zagtā lauksaimniecības un dārza tehnika tiek pārdota gan Latvijā, bet pierobežā zagtā, ārpus Latvijas robežām.

Tā, piemēram, Viesītes novada Saukas pagastā naktī no 26.uz 27.maiju nozaga traktoru John Deere un pļaujmašīnu. Lauksaimniecības tehnika bija atstāta netālu no mājas bez uzraudzības.

Policija atgādina iedzīvotājiem ievērot drošības pasākumus un neatstāt dārgo tehniku, kas kļūst par guvumu noziedzīgām personām. Vienlaicīgi, aicina būt vērīgus privātmāju kaimiņus, ziņot par aizdomīgām personām un viņu pārvietošanās transportu un tā numuriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Brīdina par vīrusu, kas pārlūku novirza uz kaitnieciskām vietnēm

Dienas Bizness, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta lietotāji var saskarties ar vīrusu, kas izmantojot meklētājprogrammas Google, Yahoo vai Bing novirza interneta pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, brīdina antivīrusu programmu eScan izstrādātāji. Ļaunatūra ir aktīva visos interneta pārlūkos.

Kā norāda drošības eksperti, pārlūku novirzošais vīruss ir no pārlūkus kontrolējošo ļaunatūru kategorijas. Tai piederošās ļaunprogrammatūras, piemēram, meklētājprogrammas, maldinošas pievienojumprogrammas un paplašinājumi, var tikt iesūtītas sistēmā un instalētas interneta pārlūkā bez lietotāja ziņas.

Ja pamanāt, ka interneta pārlūks darbojas lēnāk nekā parasti, neatveras visas lapas, ķeras interneta sakari, bet Google, Bing vai Yahoo meklētājs novirza uz kaitnieciskām vietnēm, tā var būt zīme, ka dators ir inficēts ar pārlūku novirzošu vīrusu.

«Ir svarīgi neignorēt šo vīrusu un neatstāt to datorā. Novirzot pārlūku uz kaitnieciskām vietnēm, tas var novest pie citu, ievērojami bīstamāku vīrusu lejupielādēšanas,» brīdina eScan antivīrusu programmas izplatošā uzņēmuma Baltimax reģiona menedžeris Sergejs Romanovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi Datu regulas ieviešanai?

Edijs Tanons - SIA Datakom Risinājumu direktors, 02.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji tuvojas 2018. gada 25. maijs jeb laiks, kad stāsies spēkā Vispārīgā datu regula, skarot visus komersantus, organizācijas, valsts un pašvaldību iestādes. Tā precizēs personas datu regulējumu, sniegs personai daudz lielākas tiesības piekļūt un pārvaldīt informāciju, ko par viņu uzglabā dažādas trešās puses.

Regulas mērķis ir vienota regulējuma datu aizsardzības jomā ieviešana visā Eiropas Savienībā (ES), tā paredzot tieši piemērojamus noteikumus un piemērojot vienotu regulējumu datu aizsardzības jomā visā ES. Datu aizsardzības regulējuma harmonizācija visās 28 ES dalībvalstīs ļaus uzņēmumiem, kuri darbojas starptautiski, vieglāk orientēties datu aizsardzības jautājumos, mazinot nepieciešamību konsultēties par regulējuma piemērošanu atsevišķās ES dalībvalstīs.

Neskatoties uz to, ka regulas pakāpeniskai ieviešanai tika atvēlēts pietiekami ilgs laiks, vēl arvien valda tā saucamais «studenta princips» jeb «gan jau būs labi» apziņa. Taisnības labad gan jāatzīst, ka šobrīd notiek atmošanās laiks, jo arvien vairāk publiskajā telpā tiek komunicēts par pieaugošo atbildību uzņēmumiem, kas neievēros regulas prasību. Soda apmērs, kas var sasniegt līdz pat 4% no uzņēmumu gada apgrozījuma vai 20 miljonus eiro, licis pievērst lielāku uzmanību regulas ieviešanai.

Komentāri

Pievienot komentāru