Dienas tēma: Valsts kontroles torpēda maksātnespējas kuģim 

Maksātnespējas sakārtošanai nepietiek tikai ar grozījumu izdarīšanu normatīvajos aktos, nepieciešams arī maksātnespējas politikas dokuments, kurā būtu formulēti rezultāti, kādus valsts sagaida.

Māris Ķirsons, 2015. gada 16. jūnijs plkst. 9:15

E. Krūmiņa

Foto: LETA

Ar šādu ideju valsts kontroliere Elita Krūmiņa ir vērsusies pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un tieslietu ministra Dzintara Rasnača. Valsts kontrole lūdz valdības vadītāju iesaistīties maksātnespējas jomas sakārtošanā atbilstoši sabiedrības interesēm, uzdodot Tieslietu ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus maksātnespējas sistēmas attīstības plānošanas dokumenta izstrādē. Proti, par maksātnespējas politikas izstrādāšanu un īstenošanu atbildīgā Tieslietu ministrija nav uzskatījusi par nepieciešamu sagatavot maksātnespējas politikas plānošanas dokumentu. Tieslietu ministrijas darbības ir koncentrētas maksātnespējas likuma izstrādāšanā un tā pilnveidošanā, bet nav vērstas uz sabiedrības interešu ievērošanu, par ko liecina pastāvīgā maksātnespējas jautājumu problemātika un pēdējā gada laikā iesniegtie, pieņemtie un atliktie grozījumi normatīvajos aktos.

«Uzdevu tieslietu ministram sniegt atbildi uz šo Valsts kontroles ierosinājumu,» tā situāciju komentē L. Straujuma. To, vai valstī īstenotā maksātnespējas politika ir efektīva, centīsies noskaidrot arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē.

Valsts kontroles revīzijā konstatētais liecina, ka Latvijā maksātnespējas pasākumi nav vērsti uz ekonomisko vērtību saglabāšanu un atjaunošanu, bet faktiskā prioritāte ir iespējami ātrāka maksātnespējas procesa pabeigšana. Kā liecina revīzijā aprēķinātie rādītāji, Maksātnespējas likuma mērķis – finansiālās grūtībās nonākuša parādnieka saistību izpilde un, ja iespējams, maksātspējas atjaunošana – netiek sasniegts. Valsts kontroles analizētā informācija ļauj secināt, ka maksātnespējas procesos kreditoru izredzes atgūt savus līdzekļus ir vērtējamas kā niecīgas, zaudē arī valsts budžets. Proti, reālā nauda, ko valsts budžets un valsts kapitālsabiedrības ir zaudējušas nepilnu divu gadu laikā izbeigtajos uzņēmumu maksātnespējas procesos, ir 32 milj. eiro no pieprasītajiem 34 milj. eiro, tātad atgūstot vien mazāk par 10%, savukārt valsts budžetā neiekasētā nauda ir 402 milj. eiro – maksātnespējīgo uzņēmumu nodokļu parādi, kuri nebija atgūstami un kurus nodokļu administrācija ir dzēsusi nepilnu divu gadu laikā.

«Valsts kontroles secinājumi apstiprina, ka šobrīd nav skaidras kopbildes par to, cik efektīvi patiesībā strādā maksātnespējas sistēma. Lai šādu priekšstatu iegūtu, ir vajadzīga monitoringa sistēma, kas digitālajā laikmetā nebūt nemaksā miljonus,» vērtē maksātnespējas eksperts, Deloitte Legal vadošais jurists Helmuts Jauja. Viņš savu sacīto pamato ar stāstu, ka visiem vienlaikus gan ir, gan arī nav taisnība. «Jebkura diskusija par maksātnespējas sistēmas efektivitāti atgādina sarunu starp cilvēkiem, kas ar aizsietām acīm tausta ziloni katrs no savas puses, daloties iespaidos ar pārējiem. Visiem ir sava veida taisnība, taču neviens no viņiem neredz ziloni kopumā,» skaidro H. Jauja.

Plašāk lasiet rakstā Valsts kontroles torpēda maksātnespējas kuģim otrdienas, 16. jūnija, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2015. gada 25. maijs plkst. 13:55

Uzskaites un grāmatvedības jautājumi valsts institūcijās kopumā ir sakārtoti, bet ir atklāti...

2015. gada 08. maijs plkst. 10:13

Eiropas Savienības fondu projektu atlase un uzraudzība nav nodrošinājusi plānoto atbalsta...

2015. gada 22. aprīlis plkst. 10:53

Valsts kontrole (VK) piedāvā mainīt likumu, lai radītu labākas iespējas izsekot naudas...

2015. gada 02. marts plkst. 11:36

Personu apliecinošo dokumentu izsniegšana iedzīvotājiem var būt ātrāka, lētāka...

2015. gada 02. marts plkst. 8:52

Kreditoriem būs vairāk tiesību, uzņēmumu valdei rūpīgāk būs jāseko saistību izpildei, mazākas...

Nepalaid garām

Latvijas pašvaldības desmitgades garumā cēlušas peldbaseinus, stadionus, kultūras centrus bez...

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt...

Šodien Dienas Bizness rīkotajā preses konferencē par jaunāko izdevumu Miljonārs tika atklāti Latvijas...

Vecie dēļi iegūst otro dzīvi SIA AW Latvia ražotajās mēbelēs un sienu...

Reizi mēnesī pie veikala «Preces no Vācijas» vērojama mūsdienām netipiska aina -...

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

No šīs sadaļas
2015. gada 16. jūnijs plkst. 8:37

Eiropas akciju un obligācjiu cenas noteiks Grieķijas scenārijs, otrdien vēsta laikraksts Dienas...

2015. gada 16. jūnijs plkst. 8:25

Investoriem arvien pieejamāki kļūst Tuvo Austrumu finanšu tirgi, otrdien vēsta laikraksts...

2015. gada 15. jūnijs plkst. 17:14

Pensiju pārrēķināšanu, lai novērstu negatīva kapitāla indeksa ietekmi uz to apmēru, varētu...

2015. gada 15. jūnijs plkst. 16:57

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien piedzīvojušas kritumu saistībā ar bažām par neveiksmīgajām...

2015. gada 15. jūnijs plkst. 16:54

Pirmdienu visi Nasdaq Baltijas biržu indeksi noslēdza ar mīnusiem, liecina vērtspapīru tirgus...

2015. gada 15. jūnijs plkst. 16:49

Lindorff Oy Latvijas neto apgrozījums pērn nedaudz palielinājies, liecina Lursoft dati....

2015. gada 15. jūnijs plkst. 15:54

DNB banka ir saņēmusi informāciju, ka notiek mēģinājumi izkrāpt internetbankas lietotāju datus,...

2015. gada 15. jūnijs plkst. 15:35

Rīgā notiekošās inovatīvas uzņēmējdarbības konferences Finanšu instrumenti...

2015. gada 15. jūnijs plkst. 15:00

Rīgā durvis vēris Bank M2M Europe rekonstruētais un modernizētais birojs. Rekonstrukcijas projektu...

2015. gada 15. jūnijs plkst. 13:33

Pirmdien Eiropas akciju tirgus piedzīvoja kritumu, kā arī pavājinājās eiro vērtība pēc...