Latvijas Maiznieku biedrība (LMB) aicina valdību un likumdevējus nekavējoties rīkoties, lai samazinātu strauji pieaugošo enerģijas cenu pieauguma ietekmi uz pārtikas produktu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu un attiecīgi galaproduktu cenu veikalos, informē LMB izpilddirektore Gunta Duka.

Krīzes apstākļos, jo īpaši ārkārtas situācijā, ir jādara viss nepieciešamais, lai iedzīvotāji varētu atļauties iegādāties pārtiku, lai būtu nodrošinātas pamatvajadzības. Tikpat svarīgi ir saglabāt darbavietas un vietējo ražošanas uzņēmumu jaudu, jo īpaši valstij stratēģiski svarīgajā pārtikas ražošanas nozarē.

Pēdējo mēnešu straujais cenu kāpums par elektroenerģiju, gāzi un degvielu jau ir radījis vērā ņemamu ražošanas un piegādes izmaksu palielinājumu. Nav pārliecības, ka ražotāji spēs turpmāk segt arvien pieaugošās izmaksas bez ievērojamiem zaudējumiem, un tad vienīgā iespēja ir celt maizes cenas, kam savukārt šajā situācijā noteikti nav gatavi patērētāji. Sabiedrībā pieaugošais nabadzības risks, uzņēmumu ražošanas apjomu samazināšana vai pat slēgšana var radīt neatgriezeniskas sekas tautsaimniecībai un tas noteikti nevarētu būt valsts interesēs.

Pēc četru gadu rekonstrukcijas 7.maijā apmeklētājiem durvis vērs Āgenskalna tirgus vēsturiskais paviljons, kura pirmajā stāvā tirgosies līdz pat 70 zemnieku un mājražotāju.

Āgenskalna tirgū varēs sastapt gan zināmus, gan pavisam jaunus ražotājus – pirmo reizi Pārdaugavā varēs apmeklēt “Valmiermuižas alus vēstniecību”, piena produktus piedāvās “Straupes piens”, svaigu maizi varēs iegādāties ceptuvēs “Lāči” un “Grauda spēks”, būs plašs zivju un gaļas produktu klāsts no mazajiem ražotājiem.

Savukārt otrajā stāvā varēs ieturēt maltīti un baudīt dzērienus tirgus gaisotnē. Te atradīsies bārs “VEST”, kafijas grauzdētāji “Kalve Coffee” un “Vīnkalnu” picērija.

Kalnciema kvartāla pārstāvji Āgenskalna tirgū plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro 

Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA «Kalnciema iela» Āgenskalna tirgus attīstībā...

Āgenskalna tirgus vīzija ir iekļaujoša, daudzpusīga un videi draudzīga publiska telpa, kur notiks kultūras, izglītības un dažādi citi pasākumi sadraudzībā ar apkaimes un pilsētas organizācijām. Atklājot paviljonu, Āgenskalna tirgū tiks atvērta arī “Swedbank” atbalstītā “Jauniešu stacija” – inovatīvs izglītības centrs un sadarbības vide jauniešiem, kur starpdisciplināros pasākumos satikt dažādu nozaru pārstāvjus, iepazīties ar mūsdienīgu profesiju piedāvātajām iespējām, iegūt zināšanas un apgūt jaunas prasmes. “Jauniešu stacija” sekmēs uzņēmību, rīcībspēju, inovāciju rašanos un rosinās vēlmi izzināt.

Āgenskalna tirgus piedalās arī ES programmas “Apvārsnis 2020” projektā IN-HABIT, kurā tiek veicināta ilgtspējīga attīstība caur iekļaujošu veselību un tirgu kā centrālo apkaimes vietu. Projektā iecerēts pilsētā nebijis jaunums – koprades virtuve, kur notiks izglītojoši pasākumi par veselīgu dzīvesveidu un vides apziņu.

Papildināta - Tiesības nomāt Āgenskalna tirgu iegūst Kalnciema kvartāla īpašnieki 

Tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis...

Atjaunojot Āgenskalna tirgus paviljonu, saglabāts tā vēsturiskais raksturs. Tirgus paviljona sarkanais ķieģelis fasādē, ažūrās metāla konstrukcijas un vērienīgā plānojuma kompozīcija ar plašajām galerijām iekštelpā ir īpašas arhitektūras vērtības. Pēc atjaunošanas iekštelpas atguvušas sākotnējo majestātiskumu, tagad šeit varēs baudīt tirgus atmosfēru vēsturiskā vidē.

Ēkas raksturu ļāvuši atgūt arī īpašie materiāli, kurus nodrošinājuši tirgus renovācijas atbalstītāji: “Schwenk Latvija” piegādāja betonu grīdām, savukārt “Hammerite” krāsas izdaiļo un sargā Āgenskalna tirgus paviljona iespaidīgās metāla konstrukcijas no rūsas.

Āgenskalna tirgus projekts tika īstenots sadarbībā ar Rīgas domi, – privātais investors veicis ieguldījumus Rīgas domes īpašumā, kurš turklāt ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, ar nosacījumu saglabāt darbojošos tirgu un uzturēt kultūrvidi tajā.

2018.gadā tiesības turpmākos 30 gadus nomāt Āgenskalna tirgu un tam piegulošo teritoriju ieguvis Kalnciema kvartālā saimniekojošais uzņēmums SIA Kalnciema iela. Minētais Kārlim Dambergam piederošais uzņēmums bija vienīgais, kurš pieteica savu kandidatūru izsolē.

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 21.jūnija numurā lasi:

Statistika. ECB cer uz Ukrainas konflikta ātru atrisinājumu

Aktuāli. Kaspars Rožkalns: “Pirms investīcijām ir drošības sajūta!”

Finanses. Rīcību sāk noteikt bailes – atnācis lāču tirgus!

ECB īstais uzdevums ir eirozonas saglābšana, nevis kaut kāda tur inflācija

Inovācijas. Latvijā radītas tehnoloģijas vēja turbīnu apkalpošanai

Nekustamais īpašums. Nekustamo īpašumu tirgū jauna tendence – mājokļu vairāksolīšana

Maizes un konditorejas izstrādājumu patiesās tirgus cenas patērētāji vēl joprojām neredz, taču to pieaugumu maskējošais pārejas periods lēnām tuvojas noslēgumam, tāpēc šajā segmentā notiks pārmaiņas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Tā kā iedzīvotāju skaits samazinās un mainās ar patērētāju izvēle, tad, viņaprāt, nenoliedzami kopējais maizes patēriņš Latvijā samazinās, un maizes ražotājiem ir jādomā, kā to kompensēt, – ar lielākiem eksporta apjomiem (jauniem eksporta tirgiem un lielākiem realizācijas apjomiem esošajos noieta tirgos) vai (un) arī ar jauniem produktiem.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir maizes tirgū, jo īpaši, ja Latvijā iedzīvotāju skaits ar katru gadu samazinās?

Situāciju maizes tirgū var vērtēt gan no maizes ražotāju, gan no patērētāju skatupunkta. Jāņem vērā, ka situācija un līdz ar to arī vērtējums būs atšķirīgs, jo ražotāju viedoklis atkarīgs no tā, pie kādas grupas tie pieder – pie lielajiem vai mazajiem maizes cepējiem. Vienīgais visas grupas – patērētājus un ražotājus – vienojošais ir izejvielu cenu pieaugums. Piemēram, maizes cepšanai būtiskākās izejvielas – miltu – cenas gada laikā ir dubultojušās. Tajā pašā laikā ražotāji cenšas, cik vien tas iespējams, produkta cenu celt minimāli, lai patērētājiem to joprojām būtu interese iegādāties. Lāču gadījumā maizes cena ir palielināta, vienlaikus tā nav pieaugusi tik lielā apmērā, kādā kāpušas izejvielas.

"Domāju, ka pircējam pašlaik vēl ir grūti saprast, kāda ir maizes patiesā cena," intervijā Dienas Biznesa saka SIA Lāči īpašnieks Normunds Skauģis.

Fragments no intervijas

Jāņem vērā, ka miltu ražotāji rudenī pat prognozē miltu cenu pieaugumu, ko savukārt ietekmēs graudu cenas pasaulē, kas atkal tiek ietekmētas no karadarbības Ukrainā un Krievijas izslēgšanas no graudu tirgus. Jautājumi par graudiem ir ļoti karsti, bet uz tiem nav atbilžu.

Proti, vai Krievija vispār pārdos graudus un vai tās graudus kādas valstis iegādāsies, vai Ukrainas graudi nonāks tirgū, vai šajā valstī ir iesēta labība un vai tā tiks novākta? Cik ilgi turēsies salīdzinoši augstā graudu cena pasaules biržā, nav iespējams pateikt. Tāpēc arī par kaut kādu cenu līmeni rudenī pašreizējos apstākļos var tikai spekulēt, bet to nav iespējams prognozēt.